2020.gadā pieaugušas naudas summas, ko Maksātnespējas kontroles dienests izmaksājis maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai, informē Maksātnespējas kontroles dienests.

2020.gadā Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 980 915 eiro apmērā 73 maksātnespējīgo uzņēmumu 1376 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2020.gadā bija 1440 eiro.

Salīdzinājumā ar 2019.gadu ir pieaugusi gan kopējā izmaksātā summa, kas 2019.gadā veidoja 1 711 943 eiro, gan darbinieku prasījumu skaits, apmierinot 1269 darbinieku prasījumus, gan arī vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa, kas 2019.gadā bija 1342 eiro.

2020.gadā sarucis vien maksātnespējīgo uzņēmumu skaits, kas 2019.gadā bija 112. Secināms, ka uz ierosināto maksātnespējas procesu skaitu pērn būtisku ietekmi atstājuši Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviestie pasākumi, proti, līdz 1.septembrim kreditoriem bija aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus. Moratorijs tika noteikts atkārtoti no 2020.gada 23.decembra līdz šā gada 1.martam.

Šī gada pirmajos desmit mēnešos valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija segusi maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumus 483 523 latu apmērā, informē Maksātnespējas administrācijas direktora vietniece finanšu jautājumos Baiba Banga.

2008.gada desmit mēnešos iir apmierinājusi 59 maksātnespējīgo uzņēmumu 409 darbinieku prasījumus. Vidēji izmaksātā summa vienam darbiniekam 2008. gada desmit mēnešos bija 1 182 Ls.

2008.gada oktobrī Maksātnespējas administrācija darbinieku prasījumu apmierināšanai no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājusi 96 389 Ls 73 darbiniekiem no 6 maksātnespējīgiem uzņēmumiem. Vidēji izmaksātā summa vienam darbiniekam 2008. gada oktobrī bija 1 320 Ls.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem šī gada desmit mēnešos piešķirtas SIA LIEPAJA PELLETS 36 darbinieku prasījumu apmierināšanai 87 407 latu apmērā, SIA AMAZING LATVIJA 26 darbinieku prasījumu apmierināšanai 71 727 latu apmērā, SIA MC ALIANSE 20 darbinieku prasījumu apmierināšanai 56 846 latu apmērā, SIA „BŪVTEHRENT” 34 darbinieku prasījumu apmierināšanai 24 315 latu apmērā, SIA EKRĀNS, KINO UN VIDEO 10 darbinieku prasījumu apmierināšanai 20 413 latu apmērā, SIA GALIŅI 13 darbinieku prasījumu apmierināšanai 20 180 latu apmērā, SIA TALSU GALDNIEKMEISTARS 17 darbinieku prasījumu apmierināšanai 17 886 latu apmērā, SIA 21ST DRIVE TECHNOLOGY 9 darbinieku prasījumu apmierināšanai 15 835 latu apmērā, SIA VEF KTR 23 darbinieku prasījumu apmierināšanai 12 722 latu apmērā un maksātnespējīgās SIA EMPIRE HAIR DESIGN 5 darbinieku prasījumu apmierināšanai 11 814 latu apmērā.

2013.gadā Maksātnespējas administrācija no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāja 737,6 tūkstošus latu jeb 1,05 miljonus eiro. Laika posmā no 1. janvāra līdz 31. decembrim Maksātnespējas administrācija sedza 1 418 darbinieku prasījumus 128 maksātnespējīgajos uzņēmumos.

Vidēji izmaksātā summa vienam darbiniekam bija Ls 520 jeb 740 eiro.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2013. gadā izmaksātas MSIA Gādība 184 darbinieku prasījumu apmierināšanai 109 tūkst. Ls(155,3 tūkst. eiro), MSIA Namu apsaimniekošana 116 darbinieku prasījumu apmierināšanai 41,9 tūkst. Ls (59,6 tūkst. eiro) un MSIA GT Auto 44 darbinieku prasījumu apmierināšanai 27,5 tūkst. Ls (39,2 tūkst. eiro) apmērā u.c.

«Pēdējos gados samazinājās gan izmaksātā kopsumma no darbinieku prasījumu garantiju fonda, gan darbinieku skaits, kam no darbinieku prasījumu garantiju fonda segti darbinieku prasījumi. Summas samazinājums būtībā saistīts gan ar to, ka samazinājies maksātnespējīgo darba devēju skaits, gan ar to, ka no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksājamo summu aprēķins piesaistīts valstī noteiktajai minimālajai mēnešalgai. Ja segto darbinieku prasījumu apjomu un skaitu salīdzinām ar iepriekšējiem gadiem, tad, piemēram, 2012.gadā darbinieku prasījumi tika segti vairāk kā 1 milj. latu apmērā kopumā 2 tūkst. maksātnespējīgo uzņēmumu darbiniekiem, savukārt 2011.gadā izmaksātā summa sasniedza gandrīz 2 milj. latu un tika segti 3 870 darbinieku prasījumi,» norāda Maksātnespējas administrācijas direktors Ervīns Ābele.

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) no darbinieku prasījumu garantiju fonda pērn izmaksājis naudas līdzekļus 1,7 miljonu eiro apmērā 112 maksātnespējīgo uzņēmumu 1269 darbinieku prasījumu apmierināšanai, informē MKD.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2019. gadā bija 1342 eiro.

Salīdzinājumam, 2018. gadā Maksātnespējas administrācija no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāja naudas līdzekļus 1,3 miljonu eiro apmērā 83 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 252 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2018. gadā bija 1017 eiro.

Kopā 2019. gadā pieņemti 1346 lēmumi par darbinieku prasījumu apmierināšanu, tajā skaitā par atteikumu piešķirt naudas līdzekļus darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2019. gadā izmaksātas:

- MAS "Tosmāres Kuģubūvētava" 138 darbinieku prasījumu apmierināšanai 359 797 eiro apmērā;

Maksātnespējas kontroles dienests 2021.gada 1.pusgadā no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis 389 729 eiro 41 maksātnespējīgā uzņēmuma 296 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2021. gada 1.pusgadā bija 1 317 eiro.Kopā

2021. gada 1. pusgadā pieņemti 319 lēmumi par darbinieku prasījumu apmierināšanu, tajā skaitā par atteikumu piešķirt naudas līdzekļus darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2021. gada 1. pusgadā izmaksātas:

Šī gada sešos mēnešos valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija segusi maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumus 186 948 latu apmērā. Savukārt šī gada aprīļa mēnesī veiktas šogad vislielākās izmaksas no darbinieku prasījumu garantijas fonda – 81 146 latu, informē Maksātnespējas administrācija.

2008.gada sešos mēnešos Maksātnespējas administrācija ir apmierinājusi 34 maksātnespējīgo uzņēmumu 167 darbinieku prasījumus. Vidēji izmaksātā summa vienam darbiniekam 2008. gada sešos mēnešos bija 1 119 Ls.

2008. gada jūnijā Maksātnespējas administrācija darbinieku prasījumu apmierināšanai no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājusi 31 739 latus 41 darbiniekam no 9 maksātnespējīgiem uzņēmumiem. Vidēji izmaksātā summa vienam darbiniekam 2008.gada jūnijā bija 774 Ls.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem šī gada sešos mēnešos piešķirtas SIA MC ALIANSE 20 darbinieku prasījumu apmierināšanai 56 846 latu apmērā, SIA EKRĀNS, KINO UN VIDEO 10 darbinieku prasījumu apmierināšanai 20 413 latu apmērā, SIA TALSU GALDNIEKMEISTARS 17 darbinieku prasījumu apmierināšanai 17 886 latu apmērā un maksātnespējīgās SIA 21ST DRIVE TECHNOLOGY 9 darbinieku prasījumu apmierināšanai 15 836 apmērā.

Valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija izstrādājusi Metodiskos norādījumus maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu pieteikumu veidlapu aizpildīšanai, kas kalpos kā rokasgrāmata maksātnespējas procesa administratoriem, secīgi skaidrojot, kā pareizi aizpildāmas darbinieku prasījumu veidlapas, tādējādi uzlabojot administratoru darba kvalitāti un būtiski paātrinot darbinieku prasījumu apmierināšanas laiku, Db.lv informēja Maksātnespējas administrācijas sabiedrisko attiecību speciālists Oskars Lakšēvics.

Darbinieku prasījumu pieteikumu veidlapas ir iesniedzams Maksātnespējas administrācijā, lai varētu saņemt līdzekļus no darbinieku prasījumu garantiju fonda to darbinieku prasījumu segšanai, kuri, izriet no darba tiesiskajām attiecībām, bet tos nav iespējams apmierināt darba devēja maksātnespējas dēļ.

Šobrīd radusies situācija, ka bieži darbinieku prasījumu pieteikumi tiek sagatavoti kļūdaini, un tādēļ ir jāpagarina darbinieku prasījumu izskatīšanas termiņš. Turklāt administratori spiesti veikt dubultu darbu, atkārtoti aizpildot pieteikumu veidlapas. Tas nozīmē, ka ieilgst laiks, kurā maksātnespējīgo uzņēmumu darbiniekiem tiek izmaksāti līdzekļi no darbinieku prasījumu garantiju fonda. Lai novērstu radušos situāciju, Maksātnespējas administrācija ir sagatavojusi Metodiskos norādījumus, kas, paredzams, btiski paātrinās maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanas laiku no darbinieku prasījumu garantijas fonda.

2018. gada deviņos mēnešos Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 040 974 eiro apmērā 62 maksātnespējīgo uzņēmumu 1046 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2018. gada deviņos mēnešos bija 995 eiro.

Salīdzinājumam, 2017. gada deviņos mēnešos Maksātnespējas administrācija no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāja naudas līdzekļus 1 016 809 eiro apmērā 69 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 131 darbinieka prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2017. gada deviņos mēnešos bija 897 eiro.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2018. gada deviņos mēnešos izmaksātas:

Šogad ir palielinājies darbinieku skaits, kuru prasījumi tiek apmierināti no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, un līdz ar to arī pieaugusi kopējā summa, kuru VA Maksātnespējas administrācija ir izmaksājusi.

Šī gada desmit mēnešos VA Maksātnespējas administrācija segusi maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumus 1 655 274 latu apmērā, savukārt pagājušajā gada attiecīgajā periodā tie bija 483 523 lati, liecina Maksātnespējas administrācijas dati.

Savukārt vienam darbiniekam vidēji izmaksātā summa ir samazinājusies, jo šā gada jūlijā stājās spēkā ierobežojums kopējai summai, kuru administrācija ir tiesīga segt no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, proti, šī summa nepārsniedz četras valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Šogad vidēji izmaksātā summa vienam darbiniekam bijusi 900 lati, bet pagājušajā gadā tie bija aptuveni 1182 lati.

Šā gada 1.ceturksnī Maksātnespējas administrācija (MNA) no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājusi naudas līdzekļus 163 513 eiro apmērā 24 maksātnespējīgo uzņēmumu 205 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2018.gada 1.ceturksnī bija 792 eiro.

Salīdzinājumam 2017.gada 1.ceturksnī 20 maksātnespējīgo uzņēmumu 489 darbinieku prasījumu apmierināšanai tika novirzīti 434 896 euro un vidējā viena darbinieka prasījuma segšanai piešķirtā summa bija 888 euro.

Maksātnespējas administrācijas direktore Inese Šteina uzsver: «Tendences, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir līdzīgas – 2017.gada pirmajā ceturksnī lielāko daļu – 413 darbinieku prasījumi 365 848 eiro apmērā – veidoja MAS »KVV Liepājas metalurgs« darbinieku prasījumi. Savukārt pozitīvi vērtējams, ka 2018.gada 1.ceturksnī Maksātnespējas administrācija darbinieku prasījumu garantijas fondā ir atguvusi 113 980,72 eiro, kas ir 6,7 reizes vairāk kā 2017.gada 1.ceturksnī, kad tika atgūti 16 840 eiro.»

Pagājušajā gadā par 11.6 % pieaudzis kopējais maksātnespējīgo uzņēmumu skaits jaunajās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, sasniedzot 21 577 uzņēmumus, liecina kredītinformācijas un parādu iekasēšanas firmas Verband der Vereine Creditreform (VVC) jaunākais pētījums.

Taču no astoņām jaunajām ES dalībvalstīm Baltijas valstis pasaules finanšu krīze skar vairāk. Pagājušajā gadā šajā reģionā tika reģistrēts relatīvi lielākais maksātnespējīgo uzņēmumu skaits. Lietuvā no katriem 10 tūkstošiem uzņēmumu par maksātnespējīgiem kļuva 115, Igaunijā tie bija 108, bet Latvijā – 99.

Pieaugumu virs vidējā rādītāja uzrādīja Slovēnija (+17.3 %), Ungārija (+16.4 %) un Lietuva (+13 %). Latvijā maksātnespējīgo uzņēmumu apjoms bija aptuveni līdzvērtīgs kā aizvadītajā gadā – 1277 maksātnespējīgi uzņēmumi (+0.4 %).

Maksātnespējīgo uzņēmumu kopējie rādītāji ES 15 vecajās dalībvalstīs, Norvēģijā un Zviedrijā pagājušajā gadā pieaudzis par 10.9 % līdz 150 tūkstošiem. Tikai trīs valstis uzrāda maksātnespējīgo uzņēmumu skaita samazinājumu: Nīderlande (-17.3 %), Luksemburga (-13.2 %) un Šveice (-2.2 %).

Šā gada pirmajā ceturksnī Maksātnespējas administrācija segusi maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumus 1,02 miljonu eiro apmērā, informē Maksātnespējas administrācijas (MNA) direktora vietniece Digna Brence.

Šā gada pirmajos trīs mēnešos MNA no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājusi naudas līdzekļus 27 maksātnespējīgo uzņēmumu 1925 darbinieka prasījumu apmierināšanai.

Vidēji izmaksātā summa vienam darbiniekam 1.ceturksnī bija 530 eiro.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 1.ceturksnī izmaksātas MAS Liepājas metalurgs 1724 darbinieku prasījumu apmierināšanai 882,9 tūkstošu eiro apmērā (daļai darbinieku izmaksātas visas no darbinieku prasījumu garantiju fonda sedzamās summas, daļai darbinieku izmaksāts atlaišanas pabalsts un pārējo no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksājamo darbinieku prasījumu izmaksa vēl tiks veikta).

Maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai 2004. gadā izlietoti tikai 71.3 % no Darbinieku prasījumu garantiju fonda ieņēmumiem, tādējādi kopējais līdzekļu uzkrājums šajā fondā jau sasniedzis 4.32 milj. Ls.To liecina valsts aģentūras Maksātnespējas administrācija dati.«Šie cipari tikai liecina, ka Darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksām paliekot 2004. gada līmenī, ar uzkrātajiem līdekļiem var apmierināt darbinieku prasījumus trīs gadus,» secina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidents Andris Lasmanis. Tāpēc, viņaprāt šobrīd bizness no «blēžu nodevas» maksāšanas uz tuvākajiem trīs gadiem vispār ir jāatbrīvo. «Eksperiments ieviest speciālu nodokli maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai ir izgāzies un šobrīd ir jādomā cits modelis, kā šo jautājumu risināt, jo nav jēgas uzkrāt miljonus latu, norāda A. Lasmanis. Viņš arī atzīst, ka visas apokaliptiskās prognozes par masveida bankrotiem un milzīgu maksātnespējīgu uzņēmumu skaita un to darbinieku prasījumu pieaugumu pēc Latvijas iestājas ES ir izrādījušas aplamas. Tāpēc viņam neesot pamata arī ticēt apgalvojumiem, ka būs milzīgs apjoms Komercreģistrā nepārreģistrēto uzņēmumu darbinieku prasījumu summām. kas mērāmas vairākos miljonos latu. Gan A. Lasmanis, gan citi aptaujātie uzņēmēji atzīst, ka šobrīd blēžu nodeva vairāk kalpo nevis maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai, bet gan pavisam citiem mērķiem — valsts institūciju un citu funkciju veikšanai. Šāds viedoklis ir pamats tam, ka 2005. gadā 57 % no tā dēvētās blēžu nodevas tika nolemts novirzīt valsts institūciju darbības nodrošināšanai un tikai 43 % ir atvēlēti Darbinieku prasījumu fondam. Jāatgādina, ka 2003. gadā 75 %, bet 2004. gadā — 52 % no iekasētās uzņēmējdarbības riska nodevas tika novirzīta Darbinieku prasījumu garantiju fondā. Vairāki aptaujātie uzņēmēji norādīja, ka šie ieņēmumu un izdevumu skaitļi Darbinieku prasījumu garantiju fondā liecina: uzņēmējdarbības riska nodeva nav vajadzīga, jo tas ir papildu nodoklis, kas kalpo valsts institūciju uzturēšanai, nevis mērķim, kam tā tika ieviesta. A. Lasmanis atzīst, ka biznesam neesot problēmu par katru darbinieku samaksāt 0.2 vai 0.35 Ls mēnesī, tomēr šajā gadījumā runa esot nevis par nodevas lielumu, bet gan par principu.

Maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai 2003. gadā izlietota tikai niecīga daļa — 6 % no Darbinieku prasījumu garantiju fonda ieņēmumiem. Pērn maksātnespējīgo uzņēmumu strādājošajiem no Darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāti 278 957 Ls, kamēr tā ienākumi bijuši 4.068 milj. Ls. To liecina valsts aģentūras Maksātnespējas administrācija dati. Jāņem vērā, ka pērn maksātnespējas procesa gaitā no parādniekiem tika atgūti un ieskaitīti Darbinieku prasījumu garantiju fondā 32 082 Ls, tādējādi faktiski Darbinieku prasījumu garantiju fonda izdevumi ir bijuši 246 875 Ls. Jāņem vērā, ka 2003. gada pirmajos piecos mēnešos izdevumi no Darbinieku prasījumu garantiju fonda netika veikti, jo likums «Par darbinieku aizsardzibu darba devēja maksātnespējas gadījumā» stājās spēkā ar 2003. gada 1. janvāri, tādējādi no Darbinieku prasījumu garantiju fonda lidzekļiem tikta apmierināti tikai to maksātnespējigo uzņēmumu darbinieku prasījumi, kuros bankrota procedūra tika uzsākta pēc 2003. gada 1. janvāra. Kopumā Darbinieku prasījumu garantiju fonda 2003. gada plānotie ieņēmumi ir 3.9 milj. Ls, ko veido 75 % samaksātās uzņēmējdarbības riska nodevas (0.75 Ls par katru strādājošo mēnesī), atlikušie 25 % tiek ieskaitī valsts budžetā. Pērnā gada budžeta likumā paredzēts, ka uzņēmējdarbības riska nodevas kopējie ieņēmumi paredzēti 5.2 milj. Ls apmērā, no kuriem Valsts ieņēmumu dienests iekasējis 5.55 milj. Ls. Darbinieku prasījumu garantiju fonda naudu nav iespējams izmantot citiem mērķiem, bet neizmantotā daļa — 3.821 milj. Ls pēc valsts aģentūras Maksātnespējas administrācija datiem ieskaitīta 2004. gada Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļos.

Lai gan ir skaidrs, ka lielākā dala no uzņēmējdarbības riska nodevas ieņēmumiem šogad netiks izmantota, valdība nesteidzas samazināt tās apjomu. 2004. gada valsts budžeta projektā uzņēmējdarbības riska nodevā iekasējamās naudas apjoms 5.2 milj. Ls tiek saglabāts tāds pats kā šogad. «Nākošā gada ieņēmumus no uzņēmējdarbības riska nodevas un Darbinieku prasījumu garantiju fonda ieņēmumus plāno pēc šā gada valsts budžetā iestrādātajiem cipariem,» skaidro tieslietu ministrs Aivars Aksenoks. Viņš uzsver, ka šobrīd vēl nav iespējams precīzi prognozēt, kādas būs reālās izmaksas no Darbinieku prasījumu garantiju fonda šogad un arī 2004. gadā un tikai 2003. gada nogalē valdība pārskatīs uzņēmējdarbības riska nodevas apjomu nākošajam gadam, un tad arī minētie ieņēmumi tiks koriģēti. A. Aksenoks norāda, ka Darbinieku prasījumu garantiju fonds pastāv tikai kopš šī gada un reālās izmaksas tiek veiktas tikai tiem maksātnespējīgo uzņēmumu darbiniekiem, kuri par maksātnespējīgiem ir atzīti 2003. gadā, tāpēc vairākus mēnešus nekādas izmaksas no šī fonda nenotika. Tieslietu ministrs arī pieļāva iespēju, ka izmaksas no Darbinieku prasījumu garantiju fonda pieaugs pakāpeniski. A. Aksenoks arī uzsvēra, ka Tieslietu ministrija viena pati neko šajos jautājumos nevar izlemt, jo tas ir valdības kompetencē. «Pašlaik tiek meklēts risinājums, lai 2003. gadā neizmantoto Darbinieku prasījumu garantiju fonda ieņēmumu daļu varētu pārcelt uz 2004. gada budžetu, tikai tad vadoties no šī atlikuma lieluma un prognozēm, varēs pārskatīt uzņēmējadrbības riska nodevas apmēru 2004. gadam,» skaidro valsts aģentūras Maksātnespējas administrācija direktore palīdze Gunda Ignatāne. Savukārt finanšu ministrs Valdis Dombrovskis norāda, ka ir informēts par izveidojušos situāciju ar Darbinieku prasījumu garantiju fonda ieņēmumiem un izdevumiem. Taču, tā kā šis fonds ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā, tad V. Dombrovskis sagaidot rīcību no Tieslietu ministrijas puses, piemēram, priekšlikumus, vai ir nepieciešams veikt izmaiņas fonda darbībā, normatīvos aktos, likmēs utt. Db jau 25. augusta numurā rakstīja, ka līdz 22. augustam četru maksātnespējīgo uzņēmumu 529 strādājošajiem no Darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāti tikai 203 000 Ls, kamēr tā ienākumi bijuši 2.9 milj. Ls. Tādējādi maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai šogad izlietoti 7 % no Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzšinējiem ieņēmumiem. To liecina valsts aģentūras Maksātnespējas administrācija dati. Jāatgādina, ka kopumā Darbinieku prasījumu garantiju fonda 2003. gadā plānotie ieņēmumi ir 3.9 milj. Ls (tikpat arī plānoti 2004. gadā), ko veido 75 % samaksātās uzņēmējdarbības riska nodevas (0.75 Ls par katru strādājošo mēnesī).

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Šī gada astoņos mēnešos valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija segusi maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumus 285 948 latu apmērā.

Šā gada astoņos mēnešos Maksātnespējas administrācija ir apmierinājusi 50 maksātnespējīgo uzņēmumu 288 darbinieku prasījumus. Vidēji izmaksātā summa vienam darbiniekam sešos mēnešos bija 993 Ls, Db.lv informē Maksātnespējas administrācijas direktora vietniece finanšu jautājumos Baiba Banga.

2008. gada augustā Maksātnespējas administrācija darbinieku prasījumu apmierināšanai no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājusi 48 942 Ls 56 darbiniekiem no 7 maksātnespējīgiem uzņēmumiem. Vidēji izmaksātā summa vienam darbiniekam augustā bija 874 Ls.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem šī gada astoņos mēnešos piešķirtas SIA MC Alianse 20 darbinieku prasījumu apmierināšanai 56 846 latu apmērā, SIA Būttehrent 34 darbinieku prasījumu apmierināšanai 24 315 latu apmērā, SIA Ekrāns, kino un video 10 darbinieku prasījumu apmierināšanai 20 413 latu apmērā, SIA Galiņi 13 darbinieku prasījumu apmierināšanai 20 180 latu apmērā, SIA Talsu galdniekmeistars 17 darbinieku prasījumu apmierināšanai 17 886 latu apmērā, SIA 21ST Drive Technology 9 darbinieku prasījumu apmierināšanai 15 836 apmērā un maksātnespējīgās SIA VEF KTR 12 722 latu apmērā 23 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Pagājušajā gadā Maksātnespējas administrācija segusi maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumus 737,6 tūkstošu latu apmērā, informē Maksātnespējas administrācijas direktora vietniece Digna Brence.

No 2013.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim Maksātnespējas administrācija no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājusi naudas līdzekļus 128 maksātnespējīgo uzņēmumu 1418 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Vidēji izmaksātā summa vienam darbiniekam 2013.gadā bija 520 lati.

Lielākās summa no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2013.gadā izmaksātas MSIA Gādība 184 darbinieku prasījumu apmierināšanai 109,13 tūkstošu latu apmērā, MSIA Namu apsaimniekošana 116 darbinieku prasījumu apmierināšanai 41,86 tūkstošu latu apmērā, kā arī MSIA GT Auto 44 darbinieku prasījumu apmierināšanai 27,53 tūkstošu latu apmērā.

2008.gadā Maksātnespējas administrācija ir apmierinājusi 84 maksātnespējīgo uzņēmumu 1029 darbinieku prasījumus, vidēji izmaksājot katram 1 263 Ls.

Pagājušajā gadā valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija segusi maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumus 1.3 milj. Ls apmērā, informē Maksātnespējas administrācijas direktora vietniece finanšu jautājumos Baiba Banga.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem pagājušajā gadā piešķirtas SIA Malteks 168 darbinieku prasījumu apmierināšanai 304.5 tūkst. Ls apmērā, SIA Lettglas 199 darbinieku prasījumu apmierināšanai 206. 6 tūkst. Ls apmērā, SIA Rondekss 92 darbinieku prasījumu apmierināšanai 181 tūkst. Ls apmērā, SIA Liepaja Pellets 36 darbinieku prasījumu apmierināšanai 87.4 tūkst. Ls apmērā, SIA Amazing Latvia 26 darbinieku prasījumu apmierināšanai 71.7 tūkst. Ls apmērā un SIA MC Alianse 20 darbinieku prasījumu apmierināšanai 56.8 tūkst. Ls apmērā.

Valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija (turpmāk – Maksātnespējas administrācija) piešķīrusi naudas līdzekļus 10 157 latu apmērā maksātnespējīgo uzņēmumu MDBA un AHMEJA darbinieku prasījumu apmierināšanai, Db.lv informēja aģentūra.

Darbinieku prasījumu apmierināšana saistīta ar darba samaksu par trim mēnešiem, apmaksāto atvaļinājumu, cita veida apmaksātu prombūtni un atlaišanas pabalstu.

Maksātnespējas administrācija piešķīra 8154 latus uzņēmuma MDBA deviņu darbinieku prasījumu apmierināšanai un 2003 latus uzņēmuma AHMEJA trīs darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas spriedumu SIA MDBA pasludināta par maksātnespējīgu no 2005. gada 22. novembra un par maksātnespējas administratoru apstiprināja Gati Rozmiaņecu. Tomēr ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas lēmumu 2006. gada 19. jūnijā G. Rozmiaņecs tika atcelts no uzņēmuma MDBA administratora amata un ar 2006. gada 4. jūlija lēmumu par SIA MDBA administratoru tika apstiprināts Eduards Mazūrs.

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma apmēra palielināšanai izmantotas visdažādākās interpretācijas, līdz pat klajai likuma ignorēšanai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Likumības revīzijā ar mērķi noskaidrot, vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams, VK secinājusi, ka likuma esamība vien neatrisina problēmas, ja nav politiskas gribas to iedzīvināt, precīzi definētas uzraudzības un vienotas pieejas likuma normu ievērošanā.

Kopš 2015.gada spēkā ir Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (Kapitāla daļu likums), ar kuru bija jāsāk reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā.

Šis likums definē arī kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma politikas būtiskākos principus, risinot arī problēmas saistībā ar atalgojuma konkurētspēju un sasaisti ar darbības rezultātiem. Faktiski jau piekto gadu likums kalpo par instrumentu atalgojuma palielināšanai, izmantojot visdažādākās pieejas un interpretācijas, konstatējusi VK.

Šī gada sešos mēnešos valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija segusi maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumus 186 948 latu apmērā. Savukārt šī gada aprīļa mēnesī veiktas šogad vislielākās izmaksas no darbinieku prasījumu garantijas fonda – 81 146 latu.

2008.gada sešos mēnešos Maksātnespējas administrācija ir apmierinājusi 34 maksātnespējīgo uzņēmumu 167 darbinieku prasījumus. Vidēji izmaksātā summa vienam darbiniekam 2008.gada sešos mēnešos bija 1 119 Ls.

2008.gada jūnijā Maksātnespējas administrācija darbinieku prasījumu apmierināšanai no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājusi 31 739 Ls 41 darbiniekam no 9 maksātnespējīgiem uzņēmumiem. Vidēji izmaksātā summa vienam darbiniekam 2008.gada jūnijā bija 774 Ls.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem šī gada sešos mēnešos piešķirtas SIA MC ALIANSE 20 darbinieku prasījumu apmierināšanai 56 846 latu apmērā, SIA EKRĀNS, KINO UNVIDEO 10 darbinieku prasījumu apmierināšanai 20 413 latu apmērā, SIA TALSU GALDNIEKMEISTARS 17 darbinieku prasījumu apmierināšanai 17 886 latu apmērā un maksātnespējīgās SIA 21ST DRIVETECHNOLOGY 9 darbinieku prasījumu apmierināšanai 15 836 apmērā.

Valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumus 2006. gadā segusi 1 349 223 latu apmērā, kas ir par 73% jeb 567 877 latiem vairāk nekā 2005. gadā, kad maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumi tika segti 781 346 latu apmērā, Db.lv informēja aģentūra.

No 2006. gada 1.janvāra līdz 31. decembrim Maksātnespējas administrācija apmierinājusi 95 maksātnespējīgo uzņēmumu 2598 darbinieku prasījumus. Vidēji vienam darbiniekam izmaksātā summa bija 519 lati.

"Jāatzīmē, ka izveidojot sekmīgi darbojošos garantiju fondu ir izdevies darbiniekiem radīt drošības sajūtu, ka darba devēja neveiksmīgas uzņēmējdarbības rezultātā darbinieki nepaliks "ķīlnieku lomā" un viņiem tiks nodrošināta nopelnītās, bet nesaņemtās darba algas samaksa. Tomēr gadījumā, ja uzņēmumā ar darbiniekiem nav bijuši noslēgti oficiāli darba līgumi un ir maksātas tā dēvētās aplokšņu algas, neizmaksāto darba algu segšana no garantiju fonda nebūs iespējama" norāda Maksātnespējas administrācijas direktora vietniece finanšu jautājumos Linda Sniega-Svilāne.

Valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumus 2007. gadā segusi 575 196 latu apmērā, liecina sniegtā informācija medijiem.

No 2007. gada 1.janvāra līdz 31.decembrim Maksātnespējas administrācija apmierinājusi 60 maksātnespējīgo uzņēmumu 928 darbinieku prasījumus. Vidēji vienam darbiniekam izmaksātā summa bija 620 lati.

Maksātnespējas procesa gaitā administratori pērn no parādniekiem atguvuši un atpakaļ valsts budžetā ieskaitījuši 55 tūkstošus latu.

Pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2006.gadu, maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumi ir segti mazākā apmērā. Tas ir saistīts ar to, ka 2007.gada laikā nav bijis neviens pieteikums par darbinieku prasījumu apmierināšanu no maksātnespējīgajiem uzņēmumiem, kuru darbinieku skaits būtu virs 150.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2007.gadā piešķirtas maksātnespējīgās SIA Lamele 129 darbinieku prasījumu apmierināšanai 84 127 latu apmērā, SIA Improvs 44 darbinieku prasījumu apmierināšanai 59 653 latu apmērā, SIA Vip Compotech 69 darbinieku prasījumu apmierināšanai 47 964 latu apmērā.

Pērn lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem izmaksātas MAS "Liepājas metalurgs" 1833 darbinieku prasījumu apmierināšanai 1 248 076 eiro apmērā, aģentūru LETA informēja Maksātnespējas administrācijas direktora vietniece Baiba Banga.

2014.gadā Maksātnespējas administrācija segusi maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumus kopumā 2 663 441 eiro apmērā.

2014.gadā Maksātnespējas administrācija no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājusi naudas līdzekļus 2 663 441 eiro apmērā 111 maksātnespējīgo uzņēmumu 3590 darbinieku prasījumu segšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2014.gadā bija 742 eiro.

Lielākās summas izmaksātas arī MSIA "Plus punkts" 339 darbinieku prasījumiem - 348 550 eiro, MSIA "Ogres trikotāža" 236 darbinieku prasījumiem - 168 148 eiro, MSIA "Krāsainie lējumi" 100 darbinieku prasījumiem - 140 531 eiro, MSIA "Ogres trikotāža D" 69 darbinieku prasījumiem - 51 995 eiro, kā arī MAS "Ķekavas broileri" 54 darbinieku prasījumiem - 48 746 eiro apmērā.