Līdzīgi kā daudzi Latvijas iedzīvotāji arī Mārtiņš Vilsons kopā ar savu ģimeni aktīvi seko līdzi Pasaules čempionātam hokejā. Kā atzīst aktieris, viņu ģimenē nav īpašu tradīciju vai sagatavošanās pasākumu, lai skatītos hokeju, viss esot vienkārši – visa ģimene sapulcējas pie galda, ieslēdz televizoru un tur īkšķus par Latvijas hokeja izlasi. Taču par šo nozīmīgo notikumu Mārtiņam Vilsonam paliks piemiņa, kas pašam kalpos kā atgādinājums un ko arī varēs nodot nākamajām paaudzēm – Latvijas hokeja līdzjutēju medaļa.

Latvijas hokeja līdzjutēju medaļu ir izdevis Latvijas Monētu nams par godu Latvijas hokeja izlasei un tās līdzjutējiem. Tā ir īpaša bezmaksas medaļa, kuru Latvijas Monētu nams kā oficiālais “IIHF Pasaules Čempionāta Hokejā 2021” partneris ir veidojis sadarbībā ar Latvijas Hokeja federāciju. Medaļa ir dāvinājums ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kam tuvs hokejs vai kurš kolekcionē medaļas un monētas, kas veltītas īpašiem notikumiem.

Ko jums nozīmē hokejs?

Pasaules čempionātam hokejā cītīgi sekoju kopā ar ģimeni, taču tas notiek tā vienkārši, bez īpašas sagatavošanās vai tradīcijām. Tas, vai Latvijas hokeja izlase piedzīvo uzvaru vai zaudējumu, protams, ir būtiski, taču hokeja devumu un ieguvumu no jušanas līdzi savējiem redzu daudz lielākā mērā. Skatos uz bērniem un redzu kā viņiem veidojas apziņa, ka mēs esam viena nācija. Rodas tāda lielāka, ārpus ģimenes esoša kopības sajūta.

Piektdien, 9. maijā, par godu Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienai 4.maijā M.Roze ar Zemkopības ministrijas (ZM) augstāko atzinības novērtējumu - medaļu Par centību - apbalvos vairākus labākos nozares pārstāvjus – lauksaimniecības speciālistus, zinātniekus, mācībspēkus un valsts pārvaldes darbiniekus. Šo apbalvojumu ministrija piešķir nu jau divpadsmito gadu par nozīmīgu ieguldījumu lauksaimniecībā, kā arī par ilggadīgu un godprātīgu darbu.

Medaļa Par centību tiks pasniegta vairākiem ZM padotības iestāžu darbiniekiem. To saņems Valsts meža dienesta (VMD) speciālisti –Dienvidkurzemes virsmežniecības mežzinis Indulis Sarma, Centrālās administrācijas daļas vadītājs Jānis Uzulis un Madonas virsmežniecības mežziņa vietniece Mārīte Gulbe.

Par centīgākajiem šogad arī atzīti arī Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Vidzemes reģionālās nodaļas vecākais inspektors Kārlis Bebris un Lauku atbalsta dienesta (LAD) Lielrīgas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja vietnieks Pēteris Gulsens.

Tāpat medaļa piešķirta SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs darbiniekiem - Tālākizglītības nodaļas vadītāja vietniekam Ivaram Kalnītim un galvenajai grāmatvedei Austrai Sausajai.

Ja amerikāņu peldētājs Maikls Felpss izkausētu savas Pekinas olimpiādē iegūtās astoņas zelta medaļas un zeltu pārdotu, viņa ieguvums būtu tik vien kā 1 225 ASV dolāru.

Ņemot vērā, ka zelta cena ir apmēram 806 ASV dolāri par unci (pirmdienas dati), olimpiskās medaļas ieguvējs par šo metālu diez vai varētu prasīt vairāk - tomēr pašas medaļas vērtība būtu ievērojami lielāka, raksta The MarketWatch.

Tikai 6g zelta

Pat 83 tūkst. USD

2004. gadā Polijas peldētāja Otīlija Jendžeičaka savu Atēnu Olimpiskajās spēlēs iegūto zelta medaļu izsolīja par teju 83 tūkstošiem USD un iegūto naudu ziedoja labdarības iestādei. Ja ticam ABC Australia ziņotajam, tad šonedēļ kāda 1960. gada Romas Olimpiskajās spēlēs iegūta sudraba medaļa (par kuras īpašnieku zināms vien tas, ka sportists bijis peldētājs) tikusi pārdota par 11 tūkstošiem ASV dolāru. Savukārt interneta izsoļu portālā eBay ir pieejama sudraba medaļa no 2000. gada olimpiskajām spēlēm Sidnejā, un tā sākumcena ir 8 000 USD. Tomēr visienesīgākās olimpiskās medaļas ir popularitāties izteiksmē. Sporta analītiķi lēš, ka, piemēram, 23 gadus vecais M. Felpss pēc vēl astoņu zelta medaļu iegūšanas šogad, slēdzot līgumus ar sponsoriem un sakot uzrunas, varētu nopelnīt ap 100 miljonu USD, vēsta ABC News. Tātad viņa ieguvums ir aptuveni 7 milj. USD par vienu medaļu (peldētāja kontā ir vēl sešas Atēnu olimpiādē iegūtās augstās godalgas).

Agrāk katra suņu izstāde sākās ar svinīgu parādi. Labākie suņi tika rotāti ar pašu nopelnītām medaļām. Bet, lai iegūtu šķirnes kucēnu, dažkārt rindā bija jāgaida pat gadu. Izstāžu rīkotājsabiedrība BT1 piedāvā ieskatu suņu izstāžu un sacensību vēsturē.

Senos laikos izstādes notika tikai ārā zem klajas debess, tāpēc ziemā tās netika rīkotas. Populārākā dzīvnieku izstāžu vieta 70./80. gados bija Mežaparka slidotavas teritorija. Šodien dzīvniekus izstādēs pēc FCI standartiem vērtē eksperti no ārzemēm, toreiz vērtēja tikai vietējie speciālisti.

Tā kā tolaik darbojās citi standarti, arī vērtējumi un apbalvojumi atšķīrās. Balvas un vērtējumi bija trīs: lielā zelta medaļa par vērtējumu «teicami», mazā zelta medaļa par vērtējumu «ļoti labi» un sudraba medaļa par vērtējumu «labi». Šodien medaļas ir aizvietojušas rozetes, kausi un citas piemiņas balvas. Turklāt šķirnes tiek salīdzinātas savā starpā. Agrāk šķirņu bija daudz mazāk, tādēļ arī dalībnieku izstādēs bija mazāk, un, lai iegūtu šķirnes kucēnu, nācās gaidīt rindā līdz pat gadam.

Kādā Taivānas mājas lapā pārdošanā izlikta šī gada Olimpisko spēļu zelta medaļa. Vīrietis, kas medaļu bija izlicis pārdošanā, par to prasīja 999 999 999 Taivānas dolāru (32 miljonus ASV dolāru). Vēlāk gan medaļas pārdošana tika atcelta, ziņo DPA.

Pārdevējs norādīja, ka medaļa atrodas Japānā un, ja tās pircējs pierādīs, ka tā ir viltota, viņš atdos visu samaksāto naudu, speciāli sarīkotā preses konferencē atvainosies un norīs viltoto zelta medaļu.

Db.lv jau ziņoja, ka augustā notikušajās Pekinas Olimpiskajās spēlēs pavisam tika izcīnītas 302 zelta medaļas, no kurām Japāna ieguva deviņas.

Piena pārstrādes grupa Food Union godinājusi labākos ražotņu AS Rīgas piena kombināts, AS Valmieras piens un SIA Rīgas piensaimnieks svaigpiena piegādātājus 2015.gadā. Zemnieki tika godināti par ievērojamiem panākumiem savu saimniecību ražošanas efektivitātes uzlabošanā un attīstībā, kā arī par pienesumu Latvijas piensaimniecības attīstībai kopumā. Pasākums pulcēja 300 zemniekus no visas Latvijas.

Kopumā septiņās nominācijās – Par nozīmīgu ieguldījumu piensaimniecības attīstībā Latvijā, Par efektīvu saimniekošanu un un kvalitatīvu svaigpiena ražošanu, Par lielāko svaigpiena daudzuma piegādi, Par veiksmīgu sadarbību un aktīvu iesaisti piensaimniecības veicināšanā, Par ilglaicīgu un lojālu sadarbību, Par centību un nominācijā Latvijas piensaimniecības patrioti – Food Union apbalvoja 31 piena piegādātāju no visas Latvijas.

Nominācijā Par nozīmīgu ieguldījumu piensaimniecības attīstībā Latvijā apbalvojumus saņēma SIA Kalnāji īpašnieks Vladislavs Butāns Tukuma novadā, SIA Agro-Kaķenieki īpašnieks Vasilijs Pravdivecs Dobeles novadā, SIA Pampāļi īpašnieks Jānis Vaļko Saldus novadā, A/S LIS Latgale īpašniece Valentīna Sarkane no Viļānu novada un J. Gierkena Z/S īpašnieks Juris Gierkens no Krimuldas novada.

Visas organizācijas, kas piedalījās Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" rekomendāciju Latvijai ieviešanā, ir maksimāli, ar lielu centību un atbildības sajūtu darījušas savu darbu, trešdien Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sēdē sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa uzsvēra, ka laiks kopš viņas apstiprināšanas FKTK priekšsēdētājas amatā ir pagājis ļoti intensīvā darbā, tostarp prioritāte Latvijai ir neiekļūt pasaules centrālās naudas atmazgāšanas apkarošanas organizācijas Finanšu darījumu darba grupas (Financial action task force - FATF) "pelēkajā sarakstā".

Purgaile atgādināja, ka pērnā gada decembra sākumā "Moneyval" ekspertiem sniegts ziņojums par tehnisko progresu rekomendāciju ieviešanā un decembra vidū bija faktu sesija, kur tika novērtēta normatīvo aktu reālā efektivitāte jeb pielietošana dzīvē. "Tiešām es redzu, ka visas organizācijas, kas piedalījās šajā procesā, ir maksimāli, ar lielu centību un atbildības sajūtu darījušas savu darbu. Esam izdarījuši visu, kas bija mūsu spēkos tajās abās sesijās. Priekšā ir gaidīšanas brīdis," teica Purgaile.

2007. gada 8.oktobrī jau trīspadsmito reizi akciju sabiedrība Grindeks pasniegs savu augstāko apbalvojumu - Grindeļa medaļu. Par nopelniem zinātnes attīstībā apbalvojumi šogad tiks piešķirti astoņiem izciliem savas nozares pārstāvjiem, to skaitā Nobela prēmijas laureātam Rolfam M. Cinkernāgelam (Šveice), liecina Grindeks sniegtā informācija medijiem.

Grindeļa medaļu saņems divi zinātnieki: Organiskās Sintēzes Institūta laboratorijas vadītājs Edvards Liepiņš par ieguldījumu jaunu zāļu vielu struktūru pētījumos un Ķīmijas zinātņu doktors Edvards Lavrinovičs - par jaunu psihofarmakoloģijas zāļu vielu sintēzi un ražošanas tehnoloģijas izstrādi un devumu intelektuālā īpašuma aizsardzībā.

Apbalvojumus saņems arī Ināra Rubene, Medikamentu informācijas centra direktore - par ieguldījumu farmaceitiskās sistēmas attīstībā un Andris Jegorovs, AS Olainfarm Kvalitātes vadības departamenta direktors – par ieguldījumu zāļu ražošanas attīstībā Latvijā.

Par ieguldījumu farmaceitiskajā izglītībā Latvijā un farmācijas vēstures attīstībā medaļu pasniegs Rīgas Stradiņa universitātes docentei Ventai Šidlovskai. Bet Latvijas Universitātes profesorei Rutai Muceniecei medaļa tiks pasniegta par ieguldījumu farmaceitiskās izglītības attīstībā un mērķproteīnu izpētē.

"Rimi" Rīgas maratona 30. jubilejas sezonas medaļas radījis japāņu dizaineris Džuņiči Kavaņiši (Junichi Kawanishi), kurš izstrādājis arī Tokijas Olimpisko spēļu medaļas.

Db.lv jau vēstīja, ka, neskatoties uz pandēmijas ieviestajām korekcijām pasaules kārtībā, Rimi Rīgas maratons norisināsies 10. un 11. oktobrī, pieskaņojoties jaunajai realitātei, vai pat virtuāli. Organizatori cer, ka unikālās medaļas mudinās skrējējus piedalīties oktobrī paredzētajā skrējienā, atbalstot maratonu laikā, kad tautas sports pārdzīvo lielāko krīzi kopš neatkarības atjaunošanas.

"Nepamēģināsi - neuzzināsi. Tāda bija mūsu nostāja, uzrunājot japāņu dizaineri Džuņiči Kavaņiši, kurš uzvarēja Japānas izsludinātajā konkursā par Olimpisko spēļu medaļām. Pārsteidzošā un patīkamā kārtā Kavaņiši kungs atbildēja un bija pagodināts radīt jubilejas medaļas Rimi Rīgas maratonam. Ja Olimpiskās medaļas saņem vien nepilns tūkstotis pasaules labāko sportistu, tad mūsu medaļas varēs saņemt ikviens, kurš 10. un 11. oktobrī finišēs jubilejas maratonā, pusmaratonā, desmit un sešu kilometru distancēs un Bērnu dienas skrējienos. Ceram, ka vienreizējās medaļas būs papildu stimuls piedalīties maratonā par spīti neskaidrībai, vai pasākums notiks, kā ierasti, Rīgas ielās vai attālināti ar īpašas aplikācijas palīdzību. Dalībnieku atbalsts šogad, kad tautas sports pārdzīvo lielāko krīzi kopš neatkarības, mums ir kritiski svarīgs," dizainera izvēli pamato "Rimi" Rīgas maratona direktors Aigars Nords.

SIA Jaunalko ražotais degvīns SYN saņēmis Zelta medaļu Pasaules stipro alkoholisko dzērienu konkursā, kurš šogad notika Sanfrancisko, ASV.

Par to informē SIA Jaunalko Sabiedrisko attiecību vadītājs Klāvs Radziņš.

Degvīnu SYN Jaunalko ražo pēc ASV importētāja pasūtījuma un tas tiek izplatīts Ziemeļamerikā. Degvīns SYN bija godalgots arī iepriekš – 2006.gadā Dzērienu Testēšanas Institūta Čikāgā, ASV Zelta medaļa un Sudraba medaļa San Francisko Pasaules Stipro alkoholisko dzērienu konkursā 2006.gadā.

«Mēs esam patiesi gandarīti šajā mums un Latvijas ekonomikai tai skaitā tik sarežģītajā laikā, saņemt šādas, iepriecinošas vēstis, kuras apliecina, ka uzņēmuma pēdējo gadu stratēģiskā virzība eksporta tirgu paplašināšanas virzienā ir bijusi pareiza,” uzsver SIA Jaunalko Valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters, papildinot, ka pēdējos gadus uzņēmums ir pastiprināti specializējies kvalitatīvo degvīnu ražošanā, par ko liecina arī Arsenič degvīnu markas sērijas panākumi Latvijas un citu valstu tirgos.

A/s Aldaris ražotais alus Porteris ieguvis sudraba medaļu vienā no pasaules lielākajiem alus konkursiem – European Beer Star Award 2009.

Medaļa tika pasniegta svinīgā ceremonijā 2009.gada 18.novembrī Nirnbergā, Bavārijā, informē uzņēmums.

«Mēs esam lepni par apbalvojumu, medaļa parāda, ka Portera darīšanas tehnoloģiju novērtē ne tikai mūsu patērētāji, bet arī pasaules alus eksperti,» uzsver Aldaris izpilddirektors Tomas Panteli (Thomas Panteli).

Kopumā šogad konkursā European Beer Star Award piedalījās 836 alus šķirnes no 35 valstīm, sacenšoties 41 kategorijā. 78 alus ekspertu komanda alus šķirnes vērtēja slēptā degustācijā. Tika vērtētas arī tādas alus nianses kā alus krāsa, smarža, putas un garša. Zelta, sudraba un bronzas medaļas tiek piešķirtas katrā alus kategorijā.

Riga Food 2010 oficiālās atklāšanas ceremonijas laikā paziņoti pārtikas produktu konkursa uzvarētāji, kuri ieguva izstādes medaļas.

Nominācijā Straujāk augošais apjoms Latvijas tirgū 2010 uzvaras laurus guva z/s Veckūkuri, SIA Elpa un SIA Edaks. Nominācijā Līdzdalība sabiedrībai būtiskos jautājumos 2010 Zelta medaļa piešķirta SIA Elpa, kas aiz sevis atstāja A/s Lazdonas piensaimnieks un SIA Pure food. Nominācijā Atbildīgākais uzņēmums vides jautājumos 2010 zelta medaļa piešķirta a/s Smiltenes piens, aiz kura ierindojās SIA Lāči un SIA Iecavnieks. Savukārt nominācijā Saliedētākais komunikācijas uzņēmums 2010 apbalvoti SIA Aloja Starkelsen, a/s Smiltenes piens un SIA Lāči.

A/s Cesvaines Piens (CP) savus jaunos sierus Cesvaine un Alpu siers prezentēs starptautiskā pārtikas izstādē Anuga 2013, kas Ķelnē, Vācijā, notiks no 5.- 9. oktobrim.

Starptautiskā pārtikas izstāde Anuga 2013 ir platforma, kur tiekas ražotāji un patērētāji no visas pasaules. 2011.gada izstādē piedalijās 6 596 kompānijas no 100 pasaules valstīm, bet apmeklētāju skaits bija vairāk nekā 155 tūkstoši no 180 valstīm.

CP produkcijas izplatītāja a/s Siera Nams padomes priekšsēdētāja Dace Ozola atgādina, ka «par garšīgu Cesvaines muižas sierotavas pienmeistara Otto Īvanda radītais siers tika atzīts jau pasaules izstādē Parīzē 1913.gadā, saņemot zelta medaļu.»

Cesvaines pienotava dibināta 1921.gadā, sākotnēji ražojot sviestu un sieru Bakšteinu. 1997.gadā izveidota akciju sabiedrību Cesvaines Piens. 2009. gadā realizēts iekārtu un cehu modernizācijas projekts ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējuma atbalstu, ieguldot projektā kopumā gandrīz 800 000 latu. Šobrīd CP izgatavo trīs tipu: Gouda, Maasdam un Tilsiter sierus un piena produktus, saražoto produkciju fasē un iepako Siera nams. Cesvaines Krievijas siers piešķirta sudraba medaļa Riga Food 2012, bet Holandes sieram - bronzas medaļa.

Latvijas skolēni regulāri plūc laurus dažādās starptautiskās olimpiādēs, kur viņus noskata pasaulē atzītas universitātes, liela daļa no viņiem vairs neatgriežas

Katru gadu Latvijas skolēni no prestižām sacensībām ārvalstīs atved vairāk nekā desmit augsta kaluma medaļas dažādos mācību priekšmetos. Pērn bijis viens no ražīgākajiem godalgu birumiem – 17 medaļas. Valsts Izglītības satura centra (VISC) dati liecina, ka 2018. gadā Latvijas skolēni guvuši jau 11 dažādas medaļas starptautiskās olimpiādēs – trīs sudraba un vienu bronzas godalgu ķīmijā, vienu sudraba un divas bronzas – bioloģijā, trīs sudraba un četras bronzas – fizikā. Tāpat iegūtas trīs sudraba un trīs bronzas medaļas Eiropas Savienības dabaszinātņu olimpiādē, trīs bronzas medaļas Eiropas jauniešu informātikas olimpiādē, trīs bronzas medaļas Baltijas informātikas olimpiādē un viena bronzas medaļa Eiropas meiteņu matemātikas olimpiādē.

Ar svinīgo apbalvošanu Irānas galvaspilsētā Teherānā noslēgusies 29. Vispasaules informātikas olimpiāde. Piedaloties 308 programmētājiem no 83 valstīm, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolvents Ingus Jānis Pretkalniņš izcīnīja vienu no bronzas medaļām.

Ingum šī bija jau otrā bronzas godalga lielākajā pasaules jauno programmētāju forumā. Skolēnam šis gads bijis panākumiem bagāts – pavasarī izcīnīta zelta medaļa Baltijas informātikas olimpiādē, bet jūlija vidū Brazīlijā notikušajā Starptautiskajā matemātikas olimpiādē iegūta bronzas medaļa. Latvijas komandu vadīja Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta pētnieks Mārtiņš Opmanis un Tehniskās jaunrades nama Annas 2 skolotājs Raivis Ieviņš.

Vēl Latvijas komandu pārstāvēja Aleksandrs Zajakins (Rīgas 89. vidusskola), Raitis Rūsiņš Kriķis (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija) un Roberts Leonārs Svarinskis (Jūrmalas Valsts ģimnāzija), kuriem šogad līdz medaļām nesanāca aizsniegties.

Valdības «sāpju bērni» – būvniecība un enerģētika, kā prioritāti Straujuma norāda izglītību, kā arī Latvijas gatavošanās darbus saistībā ar ES prezidentējošās valsts statusu.

Latvijā uzņēmējiem ir vajadzīga stabilitāte, lai nebūtu situācijas, kad katrā budžeta veidošanas procesā tiek mainīti nodokļi, parādoties jaunām iniciatīvām, piemēram, kā iepriekš ar nodokli neveselīgai pārtikai, tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, uzsvēra Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Lai arī esošā valdība strādās līdz oktobrim, tik un tā nākamā gada valsts budžeta rāmis tai būs jāizveido. Tāpēc viņa cer, ka ministrijas nenāks ar priekšlikumiem par jaunu nodokļu iekasēšanu, jo uzņēmējiem ir jādod vismaz gads, lai sagatavotos pārmaiņām.

Valdība šobrīd aktīvi strādā pie nepieciešamajām aktivitatēm Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu programmu dēļ 2014.–2020.gadam. Ir uzstādījums ES fondu līdzekļus novirzīt ne tik daudz ceļu infrastruktūrai, bet vairāk ieguldīt zinātnē, izglītībā. Vienlaikus L. Straujuma turpmākā darbā vēlētos lielāku sadarbību ar uzņēmēju pārstāvošajām organizācijām, jo ne vienmēr ministri redz tehniskās lietas, kas tiek iestrādātas Ministru kabineta noteikumos.

Gluži kā slavenā mūzikla Evita dramatiskajā gabalā Neraudi par mani, Argentīna, prezidentei Kristīnai Fernandesai de Kiršnerei šoreiz nākas investoriem un pasaules politiķiem dziedāt veco dziesmu – «Tas nebūs viegli, tev dīvaini šķiet,/ Kad es cenšos tev teikt kā jūtos./ Aizvien tavu mīlu man vajag pēc tā, ko es nodarījusi.»

Nodarīts līdz ar Argentīnas lielākās energokompānijas YPF ekspropriāciju ir pamatīgi. Pēc tam, kad prezidente paziņoja par 51% akciju atņemšanu spāņu investoram Repsol (atstājot 6,43%) un kompānijas vadību nomainīja pret savas valdības funkcionāriem, blakus aktīvu zaudējumiem Repsol vērtība biržā kritusies par 18%. Aģentūra S&P arī samazinājusi kompānijas kredītreitingu līdz investīcijām minimālajam.

Nacionalizācijas procesā Argentīnai būs jākompensē zaudējumus YPF akcionāriem, tomēr paredzams, ka kompensāciju Argentīnas puse noteiks mazāku par paša Repsol lēstajiem 10,5 miljardiem dolāru daļas 18,3 miljardus vērtajā YPF. Spāņu kompānijas vadītājs Antonio Brufaus Argentīnu vainu piestrādāšanā, lai mazinātu YPF kompensējamo daļu vērtību.

Bauskas novada pašvaldība nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai. Tajā vēstīts par problēmām pasažieru pārvadājumos maršrutā Rīga – Bauska, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Andra Matuļenko informējusi, ka vēstule ministru prezidentei nosūtīta novada iedzīvotāju interešu aizstāvības nolūkā. Vēstules par sabiedriskā transporta pakalpojumu problēmām nosūtītas arī Satiksmes ministrijai, Valsts policijai, Sabiedriskā transporta padomei, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, arī valsts SIA «Autotransporta direkcijai» (ATD).

Pašvaldība lūdz palīdzību rast risinājumu ilgstošai problēmai pasažieru pārvadājumos, kurus veic SIA «Sabiedriskais autobuss» (SA). Tajā pausta neizpratne par ATD bezdarbību jautājuma risināšanā ar SA. Vēstulei pievienotas laikraksta «Bauskas Dzīve» publikācijas ar pasažieru sūdzībām un aprakstiem par pakalpojuma zemo kvalitāti. Pievienoti arī AS «Rīgas starptautiskā autoosta» un SIA «Bauskas autoosta» dokumenti par reisu regularitāti, kavējumiem. Nosūtītas arī iedzīvotāju sūdzības.

Vairāki bijušie un vēl strādājošie AS KVV Liepājas metalurgs darbinieki atklātā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām norāda uz sarežģītu situāciju uzņēmumā un aicina to risināt.

Kā vēstules autori norādīti bijušie un vēl strādājošie AS KVV Liepājas metalurgs darbinieki. Vēstule nosūtīta Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK), Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V), kā arī Ekonomikas un Finanšu ministrijām un Saeimas frakcijām un komisijām.

Vēstulē pausts, ka investora izvēle rūpnīcai bijusi fatāla kļūda. Vēstulē investoram veltīta plaša kritika, tāpat tiek kritizēts Latvijas drošības iestāžu un valdības darbs, pretendentu izvēlē.

Vēstulē arī uzsvērts, ka uzņēmuma darbinieki nonākuši pazemojošā situācijā. Cilvēki, kuri, noticot jauno īpašnieku solījumiem, bija atstājuši pēc rūpnīcas maksātnespējas jaunatrastās darba vietas un atgriezušies darbā cehos, atkal tika izdzīti aiz vārtiem ar niecīgiem grašiem kabatā un dīvainu formulējumu, ka viņi nav izturējuši pārbaudes laiku, teikts vēstulē. Savukārt palikušajiem darbiniekiem esot samazinātas algas, sociālās iemaksas pēdējoreiz ir veiktas aprīlī, praksē parādoties bezalgas atvaļinājumi un alga aploksnēs.

Pēc ziņām par bijušās valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas lēmumu dibināt konsultāciju uzņēmumu jautājām personāla atlases uzņēmumiem, vai viņiem būt padomā labāka nodarbošanās, ko piedāvāt bijušajai prezidentei.

Aptaujāto uzņēmumu pārstāvji atzina, ka būtu grūti piemeklēt bijušajai valsts prezidentei līdzvērtīgu piedāvājumu un prezidentes izvēli sākt konsultāciju biznesu vērtēja atzinīgi.

"Tā ir normāla prakse. Nav daudz tādu darbu ko varētu darīt Vaira Vīķe-Freiberga, uzskatu, ka viņas izvēle ir pareiza. Es visnotaļ pozitīvi skatos uz V. Vīķes-Freibergas izvēli, jo viņai ir liela pieredze, kas ir jāizmanto. V. Vīķe-Freiberga ir aktīvs cilvēks, un ir tikai labi, ka viņa pati uzņēmās iniciatīvu, nevis pasīvi kaut ko gaidīja," Db.lv norādīja personāla atlases kompānijas ARIKO ReServ valdes priekšsēdētājs Viesturs Vīksna.

"Ja skatās iepriekšējo pieredzi, tad Guntis Ulmanis pievērsās sabiedriskajam darbam. Prezidentam pēc pilnvaru beigām nav lielas izvēles, kur iet strādāt, es pat teiktu, ka cilvēkam ir jārēķinās ar to, ka tajā brīdī, kad viņš piekrīt kļūt par valsts prezidentu, tad tas viņam paliek uz visu mūžu. Tas nozīmē, ka cilvēkam pirms lēmuma pieņemšanas ir kārtīgi jāpārdomā vai palikt biznesā, vai kļūt par Latvijas valsts seju.

Līdz šim veiktajam integrācijas darbam trūkst mērķtiecīgas koordinācijas un ilgtspējīgas plānošanas, tāpēc patvēruma meklētāju integrācijas virsvadība un koordinācija ir jānoteic kā Ministru prezidenta vai viņam tieši pakļautas amatpersonas vai institūcijas atbildība. Iebilstam pret valdības diskusijās izskanējušo priekšlikumu patvēruma meklētāju integrācijas jautājumu koordināciju deleģēt Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA) norāda Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.

Viņaprāt, patvēruma meklētāju integrācijas deleģēšana NVA būtu kļūda, informē Saeimas Preses dienests.

«Mēs vēlamies skaļi un skaidri vēlreiz norādīt Ministru prezidentei patvēruma meklētāju jautājumā neatkārtot līdzšinējā integrācijas darba hroniskās kļūdas. Jautājums ir par patvēruma meklētāju jautājuma efektīvu pārraudzību un koordināciju. Vairāku gadu pieredze rāda, ka to nevar veikt kāda viena ministrija vai tās institūcija. Patvēruma meklētāju tāpat kā integrācijas jautājumi ir jāpārrauga Ministru prezidentei tieši pakļautai amatpersonai, kura jebkurai ministrijai var pateikt - būs tā un ne citādi,» uzsver komisijas priekšsēdētājs.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite parakstījusi dekrētus, ar kuriem pieņēmusi izglītības un zinātnes ministres un kultūras ministres atlūgumus un atbrīvojusi no amata vides ministru.

Lūgumu atbrīvot no amatiem izglītības un zinātnes ministri Jurgitu Petrauskieni, kultūras ministri Liānu Ruoķīti-Jonsoni un vides ministru Ķēstuti Navicku premjerministrs Sauļus Skvernelis prezidentei iesniedza trešdien. Iepriekš viņš norādīja, ka uzticas šiem ministriem un neuzskata, ka viņi slikti strādājuši, bet ar ministru nomaiņu vēlas dot jaunu impulsu reformām.

Dekrēti par izglītības ministri un vides ministru stājas spēkā no šodienas, bet par kultūras ministri - no 21.decembra. Kā norādījusi pati Ruoķīte-Jonsone, viņa lūgusi prezidentei laiku, lai pabeigtu iesākto kultūras stratēģijas izstrādi.

Līdz jaunu ministru iecelšanai prezidente izglītības un zinātnes ministra pienākumus uzticējusi pildīt satiksmes ministram Rokam Masjulim, bet vides ministra pienākumus - enerģētikas ministram Žīgimantam Vaičūnam.

Šodien Rīgas pilī Valsts robežsardzes priekšnieka pienākumu izpildītājs ģenerālis Ēriks Ivanovs pasniedza Valsts prezidentei Vaira Vīķei-Freibergai Valsts robežsardzes augstāko apbalvojumu - pirmās šķiras Atzinības krustu "par izcilu ieguldījumu Latvijas robežas sargāšanā", Db.lv informēja Prezidenta preses dienests.

Saņemot apbalvojumu, prezidente pateicās par augsto godu: "Visas prezidentūras laikā esmu uzskatījusi, ka man un Valsts robežsardzei ir līdzīgs uzdevums - sargāt mūsu dzimto zemi, man gādājot par valsts drošību un tās attīstību, un robežsardzei - par Latvijas robežas fizisko drošību, tāpēc esmu bijusi vienmēr dziļi ieinteresēta Valsts robežsardzes attīstībā. Man ir bijis prieks kalpot Latvijai un sadarboties ar jums." Prezidentei tika pasniegta arī pirmā Valsts robežsardzes emblēma.

Atsaucoties uz notikumiem Igaunijā, Eiropas Parlamenta deputāti Inese Vaidere, Ģirts Valdis Kristovskis un Guntars Krasts uzrakstījuši aicinājumu Valsts prezidentei, Ministru prezidentam un Saeimai, lai atbalstītu Igaunijas rīcību un nosodītu Krievijas reakciju.

Latvijas Valsts prezidentei,

Ministru prezidentam,

Saeimai

Aicinājums

Šajās dienās Igaunijas valsts un sabiedrība piedzīvo padomju okupācijas slavinātāju un Krievijas revanšistisko aprindu uzbrukumu, kas ievērojami apgrūtina mūsu kaimiņvalsts dzīvi un tās stabilitāti. Vandāļu bari klīst pa Tallinas un citu Igaunijas pilsētu ielām, demolējot un skandējot Krievijas vārdu. Tiek bloķēta Igaunijas vēstniecība Maskavā, apdraudēti vēstniecības darbinieki. Ir aizmirstas runas par Eiropas Savienības "kopējām vērtībām", par kuru pārstāvi sevi liekulīgi pieteicis Krievijas prezidents Putins. Arvien skaidrāk iezīmējas Krievijas vēlēšanās uzspiest Eiropas demokrātiskajām nācijām padomju vēstures interpretācijas, slēpt totalitārā režīma noziegumus Baltijas valstīs un Austrumeiropas okupētajās teritorijās. Krievijas Valsts domes delegācijas vizīte Igaunijā, pieprasot atkāpties Igaunijas valdībai, atgādina PSRS agresīvās darbības Baltijas valstīs 1940.gadā. Neaizmirsīsim, ka līdzīgu Krievijas spiedienu kā Igaunija šodien, Latvija piedzīvoja 1998.gadā, kad starptautiskais atbalsts Latvijai bija nozīmīgs attiecību normalizēšanā ar kaimiņvalsti.

Domubiedru grupa, ko atbalsta arī rakstniece Māra Zālīte, akadēmiķis Jānis Stradiņš, diriģenti Imants Kokars un Guntis Gailītis, Mākslas akadēmijas prorektors Sergejs Naumovs un citi, aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju iesaistīties tautas pateicības akcijā Saulesziedi prezidentei, kopā veidojot ziedu sauli Dainu kalnā, Turaidā.

"Mūsu iemīļotās Vairas Vīķes - Freibergas prezidentūras laiks ir beidzies. Paldies par kopā pavadīto ražīgo laiku tagad vēlas teikt Latvijas iedzīvotāji," saka akcijas organizatori. "Domājām, ka labākā pateicības forma varētu būt ziedi. Nav svarīgi, vai pašu dārzā audzēti, pļavā plūkti vai pirkti – galvenais, lai tiek dāvāti no sirds!" Ziedu piegādi bez maksas apņēmies nodrošināt Latvijas pasts.

Sestdien, 30.jūnijā, visi Latvijas iedzīvotāji ir aicināti savus sarūpētos ziedus nogādāt uz kādu no tuvākajām Latvijas pasta nodaļām, no kurienes pasta mašīnas ziedus tālāk nogādās Siguldā.

Līdz pusnaktij puķes nonāks Dainu kalnā, kur brīvprātīgie studenti nakts laikā, prožektoru gaismā tās kārtos speciāli veidotā saules ornamentā. Ziedu raksta autore ir Sandra Pīlāce. Studentus darbā apņēmusies atbalstīt Latvijas zemessardze. Možu garu nakts garumā solās uzturēt folkloras kopas, neiztrūks arī armijas lauku virtuve. Saulesziedu kompozīciju Turaidas Dainu kalnā ir plānots pabeigt plkst. 4.40 - līdz ar pirmajiem saules stariem.