Latvijas premjers Ivars Godmanis, komentējot ideju par progresīvā nodokļa ieviešanu Latvijā, ir izteicies, ka, valstī ieviešot progresīvo nodokļu likmi, mēs riskējam ar to, ka uzņēmēji varētu pārcelties uz kaimiņvalstīm, Latvijai mazinot savu konkurētspēju. Līdzīga ideja par progresīvā nodokļa piemērošanu ir bijusi arī Lietuvas premjerministram Ģediminam Kirkilam, kura gan Seimā nav guvusi atbalstu.
Eksperti ideju par progresīvā nodokļa ieviešanu Lietuvā ir nosaukuši par politisko demagoģiju, kuras galvenais iemesls ir vēlēšanu tuvošanās. Līdz ar to šiem izteikumiem nav praktiskā seguma. Par nodokļu samazināšanu runā ļoti daudzi, bet līdz reāliem darbiem neviens nav nonācis. Gribētu atzīmēt, ka uzņēmējos šādas runas rada nedrošības sajūtu, jo neļauj droši paredzēt nākotnes virzību. Finanšu plānošanu tas neietekmē, ja nodokļi tiek samazināti, savukārt tos palielinot, – uzņēmēju izstrādātais biznesa plāns ir jāmaina. Protams, labi būtu, ja tiktu samazināta PVN likme vai ienākuma nodoklis, tomēr realitāte ir tāda, ka mūsdienās samazināts nekas netiek. Uzņēmējus interesē stabilitāte, lai būtu prognozējama turpmākā darbība. Šobrīd es kā uzņēmējs zinu, kādi nodokļi attiecas uz manu uzņēmumu un cik man būs jāmaksā, savukārt ar progresīvā ienākuma nodokļa likmi būtu ievērojami grūtāk plānot nākotnes izdevumus un līdz ar to arī darbu.
Protams, īstermiņā šāda nodokļu sloga palielināšanas stratēģija var darboties un valstij ienākumi pieaugtu, tomēr ilgtermiņā tas var izpausties kā uzņēmēju aiziešana no Latvijas, jo starp Baltijas valstīm kapitāla mobilitāte ir ļoti augsta. Nodokļu sistēma Lietuvā un Latvijā būtiski neatšķirtas, kas padara iespējamu lietuviešu uzņēmējiem ienākt Latvijas tirgū, sekmīgi strādāt un attīstīties. Ir būtiska atšķirība vienīgi attiecībā uz PVN, ko daudzi lietuviešu uzņēmēji arī izmanto. Ja Latvijā tiek pirktas automašīnas, pievienotās vērtības nodokli var atgūt, savukārt Lietuvā šāda iespēja nepastāv. Ja Latvijā tiek paaugstināti nodokļi, arī man ir vieglāk nodibināt uzņēmumu Lietuvā un šeit atvērt tikai pārstāvniecību, šādi maksājot ienākuma nodokli Lietuvā. Tas nav grūti, līdz ar to ir jājautā, kāpēc nodokļu sloga paaugstināšanu vispār ir vērts pielietot, un ko Latvija no tā varētu iegūt? Līdzīgi var skatīties uz Latvijas kuģiem, kuri tiek piereģistrēti ārzonās. Ko Latvija iegūst no tā, ka šie kuģi strādā zem zemo nodokļu valstu karoga? Neko, savukārt iegūst ārzonas.
Latvijā ir ļoti neliels ražošanas uzņēmumu īpatsvars, un tas ir liels trūkums. Jo šeit galvenā uzmanība tiek koncentrēta uz tirdzniecības, pakalpojumu un tranzīta biznesu, kas var būt ļoti nenoteikts, – šodien ir, savukārt rīt var jau vairs nebūt. Tāpēc nav gudri piemērot lielāku nodokļu slogu uzņēmējiem, kuri vēlētos ienākt no ārvalstīm ar lielām investīcijām. Tieši otrādi, viņiem šīs nodokļu likmes būtu jāsamazina.
Neviena no Latvijas vai Lietuvas valdības īstenotajām akcijām nepalīdzēja samazināt valstīs augsto inflāciju. Varbūt problēma ir citur? Iemeslu krasajam inflācijas pieaugumam vajadzētu meklēt uz Īriju aizbraukušajos Latvijas un Lietuvas iedzīvotājos, nevis īstenot dažādus neefektīvus pretinflācijas plānus un instrumentus. Viesstrādnieki no Baltijas tur strādā, savukārt liela daļa nopelnītās naudas tiek sūtīta mājās, kas savukārt rada daudz lielāku finanšu līdzekļu atrašanos apgrozībā, nekā tautsaimniecībā tiek saražots vai nopelnīts. Līdz ar to naudas vērtība krasi krītas, jo šīs naudas ir par daudz. Savukārt valdība nevis dara kaut ko, lai aizbraucējus atgūtu, bet gan vēlas piemērot augstākus nodokļus vietējiem.
Ja mēs attīstīsim apgrozījumu, zemāki nodokļi sevi atpelna, un parādās papildu iespēja. Tāpēc vajag koncentrēties uz mazākiem, nevis lielākiem nodokļiem, palielinot apgrozījumu, no kā iekasēt mazākus nodokļus. Kā piemēru var minēt Rīgas lidostu. Nevajag skatīties tikai uz to, ka tika samazinātas lidostu nodevas, kas radījis lidostai zaudējumus. Nevajag aizmirst, ka krasi palielinājusies pasažieru plūsma, kuri šeit tērē naudu. Tāpat var, piemēram, aplūkot reklāmas aģentūru ienākumus, kuras darbojas lidostā. Pirms lēto aviokompāniju ienākšanas Latvijā cilvēku plūsma bija neliela, līdz ar to par reklāmas izvietošanu lidostas ēkā nevarēja prasīt augstu maksu, savukārt tagad cilvēku skaits ir desmitkāršojies, ja ne pat vairāk, un līdz ar to arī ienākumi no reklāmu laukumiem Rīgas lidostā, iespējams, ir pavisam citi.
Kāpēc tiem cilvēkiem, kuri nodrošina Latvijas attīstību - uzņēmējiem, radīt šķēršļus izaugsmei? Turklāt progresīvā nodokļa piemērošana ietekmētu ne tikai bagātos, bet arī tos, kuri pelna nedaudz vairāk kā vidējais iedzīvotājs. Šiem cilvēkiem izdevumi palielināsies, savukārt iedzīvotājus ar augstiem ienākumiem tas diez vai ietekmēs, jo viņi noteikti pratīs atrast veidu, kā nemaksāt šos nodokļus, - reģistrējot uzņēmumu kādā citā valstī vai kā citādāk. Tie, kuri var atļauties dārgākas lietas, var atļauties nopirkt tās citās valstīs, kas nozīmē, ka nodokļi nenonāks Latvijā jebkurā gadījumā. Nevajag sabojāt vidējā līmeņa biznesu, radot tam bailes no izaugsmes ar augstākiem nodokļiem. Šobrīd, kad ir spēkā brīvā preču, pakalpojumu un personu kustība, neviens nevar noturēt uzņēmumus un kapitālu Latvijā, ja tas viņiem šeit nav izdevīgi. Tāpēc vajag strādāt nevis pie tā, lai palielinātu nodokļus, aizbiedējot uzņēmējus, bet gan pie tā, lai viņus piesaistītu lielākā skaitā. Valstij vairāk jākoncentrējas uz to, kā sniegt iespēju uzņēmējiem saņemt nodokļu atlaides, ja gūtā peļņa tiek izmantota jaunos projektos, jaunu darbavietu radīšanai.