Sabiedriskās politikas centrs Providus rosina komisiju Zolitūdes traģēdijas apstākļu izvērtēšanai veidot no jauna, lai atrisinātu problēmas, kas parādījušās komisijas izveides procesā un komisijas darba sākumā.

Tā informē Providus pētniece Iveta Kažoka.

«Būtiskākā no problēmām ir neskaidrība par komisijas mērķi un uzdevumiem, kas rada neizpildāmas sabiedrības gaidas par komisijas darba rezultātiem. Jāatrod atbilde uz jautājumu, vai komisija veic «sabiedriskās tiesas» funkciju, paralēli tiesībsargājošajām iestādēm izmeklējot Zolitūdes traģēdijas cēloņus, vai komisija veic sistēmisku analīzi noteiktās jomās par faktoriem, kas veicināja traģēdijas iespējamību. Otrajā gadījumā komisijas galvenā misija būtu censties nodrošināt, ka līdzīgas traģēdijas nākotnē neatkārtojas,» skaidro Providus.

Sabiedriskā politikas centrs arī norāda, ka neskaidrība par komisijas mērķi un uzdevumiem radījusi neskaidrību par nepieciešamajām komisijas locekļu kompetencēm, komisijas darba metodēm un resursiem komisijas uzdevumu veikšanai. Sabiedrības neizpratni un neuzticēšanos veicinājis arī necaurskatāmais komisijas sastāva izveidošanas process.

Šajās vēlēšanās būtiskākā problēma bijusi pirkts mediju politiskās informācijas saturs, bez norādēm par apmaksas. Iespējamais pārkāpumu skaits ir ievērojams vairāk nekā 600 gadījumi, bet monitorings vēl nav noslēdzies un prognozēts, ka gadījumu skaits varētu sasniegt tūkstoti, portālam 7guru.lv pastāstījusi Sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Iveta Kažoka.

Viņa norāda: «Izteikts monitoringa «anti-līderis» bija partiju apvienība PLL, kurai sekoja SC. Arī citām partijām bija vairāki desmiti aizdomīgu materiālu, taču tie nav salīdzināmi ar abu līderu rādītājiem, kas mērāmi simtos. Vissliktākā situācija bija krievu valodā rakstošajos/raidošajos medijos, kur auditorija tika burtiski zombēta ar kliedzoši trulu saturu par PLL un SC, piemēram, veseli raksti veidoja viena kandidāta viedokļu pārstāsts,» informē I.Kažoka.

Providus monitoringa rezultātā identificēti arī centieni apiet aizliegumu reklamēties dienu pirms vēlēšanām, Rīgā izvietojot vides reklāmas ar Sandi Ozoliņu un uzrakstu «par labu Dinamo». «To vērtēju kā sīku blēdību par labu PLL, kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs jau ir atzinis par likuma pārkāpumu,» piebilst I.Kažoka.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

2016. gadā uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par savām iespējām segt nepieciešamos ikdienas izdevumus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Arvien vairāk mājsaimniecību apgalvo, ka ikdienas izdevumus sedz ar nelielām grūtībām vai samērā viegli (no 45,6 % 2014. gadā līdz 49,7 % 2015. gadā un 52,8 % 2016. gadā). Savukārt turpina sarukt mājsaimniecību īpatsvars, kas ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, - no 50,5 % 2014. gādā līdz 45,1 % 2015. gadā un 42,1 % 2016. gadā.

Rīgā (36 %) un Kurzemē (38,4 %) bija vismazākais mājsaimniecību īpatsvars, kas norādīja, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Turklāt, salīdzinot ar pārējiem Latvijas reģioniem, Kurzemē bija vislielākais mājsaimniecību īpatsvars (7,8 %), kas visoptimistiskāk vērtēja savas iespējas segt nepieciešamos ikdienas izdevumus – viegli vai ļoti viegli.

Vairāk nekā 66% Latvijas iedzīvotājiem, pamatienākumu zaudēšanas gadījumā, draud palikšana bez jebkādiem iztikas līdzekļiem, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.

Lielai daļai (39%) nav nekādu uzkrājumu, ko izmantot, zaudējot darbu, bet 17% aptaujāto līdzekļu pietiks ne vairāk kā mēnesim.

SEB bankas aptauja visās trīs Baltijas valstīs tika veikta ar mērķi noskaidrot, cik finansiāli aizsargāti jūtas iedzīvotāji. Aptaujas rezultāti liecina, ka visdrošāk jūtas Igaunijas iedzīvotāji – 45% respondentu atbildējuši, ka ir apmierināti ar pašreizējo finanšu situāciju, ņemot vērā ienākumus, izdevumus un parādsaistības. Lietuvā apmierinātību pauduši 24% aptaujāto, savukārt vismazāk apmierināto ar pašreizējo situāciju ir Latvijā – vien 22% iedzīvotāju. Turklāt Latvijā ir visvairāk iedzīvotāju, kas ir neapmierināti ar pašreizējo situāciju – 46%, kamēr Lietuvā tā jūtas 37%, bet Igaunijā - 27%.

Saeimas sēdes vadīšanu vakar nācās uzņemties parlamenta priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (Vienotība) biedram Gundaram Daudzem (ZZS), jo pati spīkere pēkšņi bija devusies uz kādu slepenu tikšanos, norāda laikraksts Latvijas Avīze, kas noskaidrojis, kur un ar ko tikšanās notikusi.

Gadījumi, kad Saeimas priekšsēdētājam sēdes laikā iekrīt tikšanās ar kādu ārvalstu viesi vai pašmāju amatpersonu, neesot nekas neierasts. «Parasti gan par šādām tikšanās reizēm iepriekš tiek izziņots un tās atrodamas publiski pieejamā spīkera darbakārtībā. Taču vakar Āboltiņas kalendārā nekādas tikšanās nebija ierakstītas. Arī Saeimas preses dienesta pārstāvji, kas parasti sīki atspoguļo parlamenta priekšsēdētāju gaitas, teicās neko nezinām. Tikpat neizprotami noslēpumaina bija arī Āboltiņas biroja vadītāja Gunda Reire, kura atteicās atklāt, ar ko viņas priekšniece sēdes laikā tiekas, par ko runā un kur šī tikšanās notiek. «Cilvēks strādā un sarunā sev tikšanās. Man taču tev nav jāstāsta par katru, ar ko viņa iet pusdienās,» sarunas nobeigumā noskaldīja G. Reire,» raksta avīzes žurnālists.

Latvijā ir diezgan neskaidrs, kas vispār ir vidusšķira valstī un cik tā mums ir reāla, atzīst Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes speciālisti. Pētījumi veikti par sociālās nevienlīdzības jautājumiem, bet pārsvarā par sabiedrības mazturīgāko daļu, tostarp konsultējot Latvijas tiesībsargu. Pētīt vidusslāņa, kas ir sabiedrības balsts, izmaiņas traucē finansējuma trūkums.

Šādi ir galvenie secinājumi pēc Dienas Biznesa sarunas ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētajām profesorēm Līgu Rasnaču un Baibu Belu.

Kas ir vidusslānis? Ir izmaiņas?

“Ir diezgan neskaidrs, ko mēs vispār ar šo jēdzienu – vidusšķira vai vidusslānis - saprotam. 2018. gadā tika veikts SKDS pētījums, kur tika veikta salīdzināšana arī ar pētījuma datiem pirms 10 gadiem. Viens no secinājumiem bija, ka ir labi – vidusšķira mums ir pieaugusi! Tomēr, analizējot atsevišķus faktorus, izrādījās, ka nekas būtiski 10 gadu laikā nav mainījies,” tā L. Rasnača. Viņa uzsver, ka liela nozīme ir pašu cilvēku izjūtām un pašuztverei sabiedrībā. “Ir skaidrs, ka vairāk nekā puse no sabiedrības locekļiem vēlas sevi definēt kā vidusšķiru. Tad ir jautājums, kā izmērīt šo piederību vidusslānim, un pirmais no visiem ir ienākumi, jo tas ir skaidrs un saprotams lielums. Līdztekus jāteic - tas nebūt nav vienīgais kritērijs,” pauž L. Rasnača, to pamatojot gan ar sociālās drošības, gan drošības valstī vispār aspektiem. Pirmkārt, vai, zaudējot darbu Latvijā, cilvēks paliek piederīgs vidusšķirai vai tomēr nē? Kādas ir garantijas cilvēka mantiskajam stāvoklim krīzes brīžos? No otras puses ir jautājums - kādas ir prasības, lai piederētu vidusšķirai?

Saeima šodien pēc garām debatēm iekšlietu ministres amatā apstiprināja parlamenta deputāti, kādreizējo politikas pētnieci Mariju Golubevu (AP).

Par Golubevu nobalsoja 54 deputāti, pret bija 35, bet viens atturējās.

Ģirģena jaunākais brālis, Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens (KPV LV) teica, ka Iekšlietu ministrijā pēdējo divu gadu laikā paveikts daudz vairāk nekā pēdējo desmit gadu laikā, stāstot par uzlabojumiem atalgojuma sistēmā, jaunajiem depo, Valsts policijas reorganizāciju un negodprātīgu amatpersonu izķeršanu. Viņaprāt, viņa brālis bija viens no labākajiem iekšlietu ministriem, un viņš arī nākotnē vēlētos viņu redzēt šajā amatā, ja būs tāda iespēja.

Arī Ģirģenu partijas biedrs Ralfs Nemiro (KPV LV) teica, ka līdzšinējam ministram izdevies paveikt daudz apsveicamu darbu, ar kuriem lepoties, un "lentītes griezt" varēs nākamais ministrs. Nemiro ieskatā, Golubeva nebūtu atbalstāma iekšlietu ministres amatā, jo viņai nepieciešams pilnveidot savas zināšanas, ņemot vērā, ka tas ir ļoti specifisks amats. Viņu pārsteidza premjera izvēle virzīt tieši Golubevu šai amatā.

Par patiesajiem tieslietu ministra Gaida Bērziņa demisijas iemesliem var tikai spekulēt, tomēr tie varētu būt saistīti ar Nacionālās apvienības (NA) vēlmi kļūt ietekmīgākiem koalīcijā, uzskata Sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Iveta Kažoka.

«Manuprāt, šādi soļi – demisijas neadekvātums - arī ir izsaucis viļņošanos saistībā ar ebreju īpašumiem,» raidījumā Dienas rīts sacīja pētniece. Pēc viņas domām ebreju, jautājums ir tik jūtīgs, ka to kā iemeslu nevajadzēja izmantot. «Parasti gan tādu miglas aizsegu neveido, pūlī iemetot granātu. Pats fakts, ka uz šāda iegansta pamata partija mēģina palielināt ietekmi, daudz liecina par pašu partiju,» sacīja I. Kažoka.

Komentējot iespējamo NA aprēķinu, viņa minēja, ka tas varētu būt saistīts ar apvienības vēlmi parādīt koalīcijas partneriem, ka arī šis politiskais spēks spēj diktēt noteikumus. Savukārt, ja NA aizies no koalīcijas, Latvijā, iespējams, būs mazākumvaldība, kas var veiksmīgi funkcionēt.

Uzņemoties līdzatbildību par Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas izveidošanas neveiksmīgo sākumu, darbu tajā pamet arī bijusī Sabiedrības par atklātību - Delna pārstāve Inese Voika, kura šonedēļ, lai pilnvērtīgi pievērstos darbam komisijā, aizgāja no Delnas padomes priekšsēdētāja amata.

Voika nosūtījusi atlūguma vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V) un to nodevusi arī plašsaziņas līdzekļu rīcībā.

«Šajā procesā, kāds tas izveidojies, nav iespējams īstenot komisijai uzticētos uzdevumus. Tāpēc ir nepieciešams jauns sākums, lai komisijas darbu izveidotu tā, ka tas radītu uzticību un pārliecību sabiedrībā, ka tā varēs sasniegt savus mērķus,» teikts vēstulē.

Voika arī norāda, ka Sabiedrība par atklātību - Delna bija komisijas izveides iniciatore, un bija gandarīta par valdības atbalstošo nostāju komisijas izveidē. Tomēr tālākā procesā viņa pati esot pieļāvusi kļūdu, atbalstot sasteigtu un nepārdomātu procesu. «Tas ir jālabo, vispirms veidojot komisijas darba pamatus - likumisko mandātu un uzdevumu, no kā tālāk izrietēs nepieciešamība pēc komisijas locekļu kvalifikācijas un prasmēm,» pauž Voika.

2018. gadā 35,7 % mājsaimniecību savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, kas ir par 7,9 procentpunktiem mazāk nekā 2017. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Palielinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kuras savus ikdienas izdevumus sedza ar nelielām grūtībām vai samērā viegli (2018. gadā – 56,8 %, 2017. gadā – 51,2 %), kā arī to, kuras sedza viegli vai ļoti viegli (attiecīgi 7,4 % un 5,3 %).

Samērā viegli vai ar nelielām grūtībām tos sedza 63,7 % mājsaimniecību Rīgā, 61,2 % Vidzemē, 55,8 % Kurzemē, 52,3 % Pierīgā, 50,1 % Latgalē un 48,3 % Zemgalē.

Rīgā (8,9 %), Zemgalē (8,1 %) un Pierīgā (8 %) bija vislielākais mājsaimniecību īpatsvars, kas ikdienas izdevumus sedza viegli vai ļoti viegli. Mazāk tādu mājsaimniecību bija Kurzemē (6,2 %), Latgalē (5,8 %) un Vidzemē (4,1 %).

Savukārt Latgalē un Zemgalē visvairāk mājsaimniecību (attiecīgi 44,1 % un 43,6 %) savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Vislielākās grūtības segt ikdienas izdevumus bija vientuļo senioru (no 65 gadiem) mājsaimniecībās – 54,8 % atzina, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. 42,6 % mājsaimniecību ar vienu pieaugušo un bērniem arī sagādāja grūtības segt ikdienas izdevumus. Vismazāk grūtību segt izdevumus bija pāriem ar vienu bērnu (17,1 %).

Uzņemoties līdzatbildību par komisijas izveidošanas neveiksmīgo sākumu, uzņēmēja Baiba Rubesa atkāpjas no Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas, teikts paziņojumā medijiem.

«Atvainojos visiem, kas man uzticējās, un visiem, kurus neviļus pievīlu. No visas sirds apliecinu dziļu cieņu tiem daudziem simtiem pašaizliedzīgajiem darba veicējiem, kas vēl līdz pat šai dienai turpina palīdzēt cietušajiem un sērojošajiem,» norāda Rubesa.

Kā ziņots, bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņš nolēmis atkāpties no Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās komisijas vadītāja amata, jo ir zaudējis sabiedrības atbalstu un apdraudējis komisijas turpmāko darbu. Kažociņš nosūtījis atlūguma vēstuli Ministru prezidentam.

Pagājušajā gadā par korupciju pirmajā instancē notiesātas 34 valsts amatpersonas, kas ir mazākais notiesāto skaits pēdējo deviņu gadu laikā.

Tomēr piecas reizes vairāk nekā iepriekšējos gados tiesas priekšā stājušās personas, kuras mēģinājušas piekukuļot ceļu policiju. Šie secinājumi izriet no krimināllietu statistikas apkopojuma, ko publicējis Sabiedriskās politikas centrs Providus.

2012.gadā bija vismazākais notiesāto Valsts policijas amatpersonu skaits kopš 2004.gada - 12 notiesātie, savukārt pēdējos divos gados radikāli pieaudzis notiesāto robežsargu skaits - 10 notiesātie pērn salīdzinājumā ar nevienu 2010.gadā.

Pērn notiesāts arī viens Saeimas deputāts un viens prokurors, pa divām amatpersonām no Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Pārtikas un veterinārā dienesta, kā arī pa vienai amatpersonai no muitas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un Autotransporta direkcijas. Notiesāts arī viena novada domes priekšsēdētājs.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos SEB banka mājokļa kredītos privātpersonām piešķīrusi 77 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā 2018. gada pirmajos sešos mēnešos. No piešķirtajiem kredītiem 51% ir aizdevumi ar Altum atbalsta programmu ģimenēm vai jaunajiem speciālistiem.

Vienlaikus banka akcentē, ka vērojama plaisa starp to, ko pircējs var atļauties nopirkt, un cenu, par kuru pārdevējs piedāvā īpašumu.

Joprojām lielākā daļa (75%) no piešķirtajiem aizdevumiem paredzēti dzīvokļa iegādei vai remontam, 15% – mājas iegādei, savukārt ap 6% – mājas būvniecībai. Apmēram 70% no visiem mājokļa pirkšanas darījumiem tiek noslēgti otrreizējā tirgū, taču turpina pieaugt pieprasījums jauno mājokļu segmentā, kā arī renovēto pirmskara māju segmentā. Aug arī iedzīvotāju vēlme iegādāties privātmājas.

«Šā gada pirmajos sešos mēnešos ir vērojama aktīvākā kredītu plūsma pēdējo gadu laikā, ko veicinājis kopējais aktivitātes pieaugums Rīgas un tās apkaimes mājokļu tirgū. Tendences nekustamo īpašumu tirgū iet roku rokā ar iedzīvotāju maksātspēju – pieaugot ienākumiem, arvien vairāk cilvēku var atļauties investēt nekustamajā īpašumā un iegādāties savām vēlmēm un vajadzībām atbilstošu mājokli. Aug arī interese par privātmāju būvniecību, taču, plānojot budžetu, jāņem vērā būtiska tendence – nereti procesa gaitā celtniecības izmaksas pieaug. Līdz ar to rūpīgi jāizvērtē, vai māju var atļauties būvēt pašu spēkiem, vai tomēr izdevīgāk būtu iegādāties gatavu māju un pielāgot savām vēlmēm,» skaidro SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Cīnoties ar tām pašām problēmām kā publiskās slimnīcas, tikai bez valsts investīcijām, privātās medicīnas klīnikas neredz bankrota draudus

Šobrīd plānotais veselības aprūpei paredzētā finansējuma samazinājums šī gada otrajai pusei ir 15% salīdzinājumā ar pirmo pusgadu un 32% salīdzinājumā ar pērnā gada pēdējiem sešiem mēnešiem. Lai gan kopējo finansējumu ambulatorajai aprūpei gada otrajā pusē plānots saglabāt pirmā pusgada līmenī, tomēr privātās klīnikas pieredzējušas krasu valsts pasūtījuma samazināšanu. Tāpat par labu lielajām slimnīcām pārdalīts arī primārās aprūpes - ģimenes ārstu - finansējums, kas samazināts par 20%.

Kā melnajā caurumā

«Mēs nedzīvojam uz izolētas salas, viss, kas notiek veselības aprūpē, attiecas arī uz privāto medicīnu,» saka Medicīnas sabiedrības ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons. Valsts un pašvaldību slimnīcu grūtības viņš skaidro ar to, ka tās nevēlas atteikties no «trekno gadu režīma». Lai gan šīs slimnīcas veic virkni procedūru, kuras privātie medicīnas uzņēmumi neveic un ko ir ļoti nepieciešams turpināt, tomēr M.Andersons norāda, ka valsts veselības aprūpes iestādēm tehnoloģijas būtībā tiek uzdāvinātas no valsts līdzekļiem, tās saņem finansējumu valsts apmaksāto pakalpojumu veikšanai, kā arī saņem pacientu un veselības apdrošināšanas kompāniju naudu par maksas pakalpojumiem. Privāto klīniku ienākumu avoti ir krietni ierobežotāki, tomēr, sajožot jostas, tās joprojām turpina strādāt un neizjūt bankrota draudus.

Ar Aināru Šleseru (Vienoti Latvijai) parasti ir kā ar bitēm - nekad neko nevar zināt. Respektīvi, pirms vēlēšanām viņa reitingi vienmēr ir zemi, bet tad ar masīvas reklāmas kampaņas palīdzību savu tomēr izdodas sasniegt. Tomēr viss reiz beidzas, un pēdējās Saeimas vēlēšanās Šlesers cieta sakāvi un aizgāja no politikas. Tagad viņš ir atpakaļ, jūtas pārliecināts par savu ievēlēšanu nākamajā parlamentā un liek saprast, ka varētu būt tā zelta kārts, kura valdībā beidzot ļaus iekļūt Saskaņas centram, vēsta žurnāls Sestdiena.

Fragments no intervijas:

Nesen atklātībā parādījās jūsu sarakste ar aviokompāniju Ryanair, no kuras izriet, ka tieši jūs viņiem piedāvājāt līgumā iekļaut valstij it kā neizdevīgos punktus. Tā ir?

2004.gadā lidostas Rīga apgrozījums bija 700 000 pasažieru. Kopš 1992.gada 12 gadu laikā pieaugums bija tikai apmēram pieci procenti - no 300 000 pasažieru līdz 700 000, un tā ir stagnācija, jo padomju laikos šī lidosta apkalpoja divus miljonus. Ja lidosta ar pasažieriem ir piepildīta tikai par trešdaļu, tad arī izmaksas ir trīs reizes lielākas. Vienkārši tiek apkalpots pārāk maz cilvēku. Tāpēc bija jāpieņem lēmums - turpināt stagnāciju un nodrošināt aviosabiedrības SAS monopoltiesības pārvadāt pasažierus caur Kopenhāgenu un Stokholmu vai situāciju mainīt. Es izvēlējos otro variantu un devos pie dažādām Eiropas aviokompānijām , piemēram, Easy Jet un Ryanair, un aicināju viņus sākt lidojumus no Rīgas. Taču saņemtās atbildes bija nepatīkamas. Kompānijas teica, ka tām iet ļoti labi, daudzi desmiti lidostu stāv rindā un Rīga labākajā gadījumā var tajā ieņemt pēdējo vietu. Taču es viņus pārliecināju atbraukt uz šejieni, un tā rezultātā ilgā laika posmā nonācām līdz situācijai, ka Ryanair pateica: mēs esam gatavi lidot. Tomēr viņu piedāvājums bija tāds pats, kāds tas ir visām citām lidostām. Un mums bija izvēle - akceptēt vai neakceptēt, sēdēt zem SAS monopola un liegt mūsu cilvēkiem ceļot vai piesaistīt Ryanair. Es, protams, sapratu, ka, akceptējot apjoma atlaides un dodot īpašus nosacījumus, var rasties problēmas, jo ieņēmumi lidostai samazināsies. Taču ideja bija palielināt neaviācijas ieņēmumus, panākt, lai lidostā būtu vairāk naudas. Un 2005.gadā pasažieru pieaugums bija 80 procenti. Ja mēs skatāmies statistiku - piecu gadu laikā lidosta pietuvojās pieciem miljoniem pasažieru. Pateicoties Ryanair ienākšanai, Latvijas ekonomika caur tūrismu un biznesu ir ieguvusi miljardus. Kā arī Latvijas iedzīvotāji ieguva iespēju ceļot, kas, iespējams, cenu dēļ nebija iespējams. Tās samazinājās no 1000 eiro līdz pārdesmit eiro.

Šobrīd saviem ikmēneša izdevumiem līdzi seko 93 % iedzīvotāju, liecina Swedbank veiktais pētījums.

Rūpīgāk savu naudu plāno vīrieši – viņi biežāk nekā sievietes uzskaita gan savus ienākumus, gan izdevumus (42 % vīriešu un 30 % sieviešu). Savukārt sievietes biežāk nekā vīrieši norādījušas, ka saviem izdevumiem seko līdzi, taču īpašu uzskaiti neveic (45 % sieviešu pret 32 % vīriešu).

51 % aptaujāto iedzīvotāju norādījuši, ka saviem izdevumiem seko līdzi internetbankā. Nākamā populārākā metode izdevumu uzskaitei ir visu tēriņu pierakstīšana – to izmanto 25 % aptaujāto. 21 % respondentu norādījis, ka veic izdevumu uzskaiti, krājot pirkumu čekus.

Pētījums rāda, ka savu izdevumu kontrolēšanai iedzīvotāji mēdz izmantot arī visai radošus risinājumus – piemēram, sadala naudu pa vairākiem makiem, seko līdzi izdevumiem, rēķinot atlikumu, vai arī tērē naudu norēķinoties tikai ar elektronisko maksājumu karti.

2015. gadā Latvijas iedzīvotāji norādīja, ka viena mājsaimniecības locekļa uzturēšanai būtu nepieciešami vismaz 483 eiro mēnesī, noskaidrots Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) īstenotajā Ienākumu un dzīves apstākļu apsekojumā. Salīdzinājumā ar 2014. gadu pērn mājsaimniecībām bija nepieciešams par 31 eiro jeb 6,7 % vairāk līdzekļu viena mājsaimniecības locekļa ikmēneša ikdienas izdevumu segšanai.

Lai arī pēdējo gadu laikā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi ir strauji palielinājušies, tie arvien nespēj pilnībā segt ikdienas izdevumus. 2014. gadā Latvijas iedzīvotāji norādīja, ka viena mājsaimniecības locekļa uzturēšanai būtu nepieciešami vismaz 452 eiro mēnesī, taču to rīcībā esošie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija par 14% mazāki un sasniedza tikai 387 eiro mēnesī. 2015. gada ienākumu dati tiks apkopoti līdzīgā apsekojumā šogad.

Apsekojuma dati liecina, ka 2015. gadā ir uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par savām iespējām segt nepieciešamos ikdienas izdevumus. Mājsaimniecību īpatsvars, kurām bija ļoti grūti segt ikdienas izdevumus, samazinājies no 27,0 % 2013. gadā līdz 16,9 % 2015. gadā. Pērn 17,1 % mājsaimniecību bija samērā viegli segt ikdienas izdevumus (par 5,7 procentpunktiem vairāk nekā 2013. gadā).

Latvija ir maza valsts, tāpēc nevaram atļauties taisīt sliktus produktus, visu laiku ir jāuztur kvalitāte un spriedze

Tā norāda šefpavārs Māris Jansons, kurš pirms gada atvadījās no savas ilggadējās darba vietas – restorāna Bibliotēka No1 Rīgā, lai pievērstos jaunam projektam ārpus tās. Iespējams, šā gada nogalē durvis vērs viņa jaunais lolojums – restorāns Kest Cēsīs, kurš atrodas kādreizējā ugunsdzēsēju depo.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Pavāri pēc iespējas cenšas izmantot vietējos produktus. Vai mūsu vietējie ražotāji spēj nodrošināt vajadzīgos apjomus restorāniem?

Kaut kādā ziņā – jā, bet kaut kādā ziņā – nē. Restorānam, kas strādā ar Latvijas produktiem, vajadzētu sadarboties ar saviem zemniekiem. Domāju, ka Latvijā kopumā ļoti maz restorānu strādā ar labiem Latvijas produktiem. Audzētāji nevar nodrošināt apjomus daudziem restorāniem, bet vienlaikus nevar atļauties strādāt tikai ar vienu vai diviem restorāniem, jo tad nevarēs izdzīvot. Tomēr situācija ir stipri labāka nekā pirms desmit gadiem, kad mēs, pavāri, sākām popularizēt mūsdienu Latvijas virtuvi un uzrakstījām manifestu. Noteikti ir labāk, nekā bija. Kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, bija tikai ananāsi, avokado un garneles. Kāda latviešu virtuve!? Bietes? Pats mājās ēd bietes. Taču šobrīd biete ir gandrīz katrā ēdienkartē.

2019. gadā 28,6 % mājsaimniecību Latvijā savus ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, kas ir par 7,1 procentpunktu mazāk nekā 2018. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Palielinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kuras savus ikdienas izdevumus sedza ar nelielām grūtībām vai samērā viegli (2019. gadā – 62,4 %, 2018. gadā – 56,8 %), kā arī to, kuras sedza viegli vai ļoti viegli (attiecīgi 9,0 % un 7,4 %).

Rīgas un Pierīgas mājsaimniecības visoptimistiskāk vērtēja savas iespējas segt nepieciešamos ikdienas izdevumus. Ar nelielām grūtībām vai samērā viegli tos sedz attiecīgi 67,6 % un 59,7 %, savukārt viegli vai ļoti viegli – 10,7 % un 9,9 %. Kurzemē un Zemgalē visvairāk mājsaimniecību apgalvoja, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām (attiecīgi 34,7 % un 35,7 %).

Vislielākās grūtības segt ikdienas izdevumus bija vientuļo senioru (no 65 gadiem) mājsaimniecībām un mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem – attiecīgi 47,8 % un 40,1 % šo mājsaimniecību atzina, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Vismazāk grūtību segt ikdienas izdevumus bija pāriem ar vienu bērnu (12,7 %).

Ja Latvijā vajadzētu izveidot polittehnologu-ciniķu galeriju, Jurģis Liepnieks tajā ierakstītos pirmajās rindās. Katrā ziņā viņš bija viens no tiem cilvēkiem, kas savulaik radīja Tautas partijas tēlu. Šobrīd viņš atļaujas visai neglaimojoši izteikties par mūsu valsts politiķiem, viņu izredzēm vēlēšanās, kā arī skaidri norāda — gaidāmā komunikācija ar sabiedrību ir tizla.

Kādu redzat pašreizējo politisko situāciju Latvijā?

Tā ir neskaidra. Vēl jau nevar zināt, kā tas viss beigsies. Tautas partija (TP) un ZZS saprata, ka ja viņi vēl tādā garā paturpinās visu ko samazināt, viņi var iet mājās. Līdz ar to lēmums gāzt Ivara Godmaņa valdību un ļaut to taisīt Jaunajam laikam (JL) ir izcili pareizs. TP tagad ir dabūjusi ārkārtīgi reprezentablus un krīzes laikam ļoti piemērotus amatus, izņemot Veselības ministriju, bet tur viņiem ir vienīgais sakarīgais ministrs. Jāatzīst, ka neko gan es nevaru pateikt par Dāldera kungu – varbūt viņš izrādīsies ļoti spēcīgs kultūras ministrs. Jautājums ir par to, vai TP turpmāk mācēs šo situāciju izmantot. Viņiem ir jāpārvar psiholoģiska vēlme vienkārši gūt prieku no tām grūtībām, kādās tagad ir JL – tā var izrādīties viņu galvenā problēma. Vismaz pirmā Valda Dombrovska valdības nedēļa liecina, ka TP ļauj JL strādāt pēc principa – lai jau tie trakie to visu dara. Labākais piemērs bija brīdī, kad tika lemts par valdes locekļu algām valsts akciju sabiedrībās, Aigars Kalvītis un vēl daži vienkārši izgāja no telpas. Faktiski tika pieņemts lēmums dažiem vadošajiem menedžeriem samazināt algas, kas, protams, ir pilnīgs populisms – bezjēdzība.

Jubka mēbeles top no pašu radīta materiāla, papildinot tās ar detaļām no savu laiku nokalpojušām lietām.

Jubka ir uzņēmuma nosaukums, bet tā tiek saukts arī materiāls, ko radījuši uzņēmuma īpašnieki – Ieva Veita, Didzis Breidaks un Ginta Bormane. Sis materiāls ir auduma un finiera sakausējums. Mēbeļu korpuss tiek izgatavots no šī materiāla savienojumā ar vecām mēbeļu detaļām. «Izmantojam vecas detaļas (atvilktnes un kājiņas). Dodam līdzi stāstu, ko zinām par detaļu iepriekšējo dzīvi – no kurienes tās nākušas, kādā stāvoklī bija mēbele, kad tā nonāca pie mums utt. Žēl skatīties, kā mēbeles aiziet bojā nerestaurētas un nesakoptas. 70. gadu lietām varbūt nav antikvariāta vērtība, bet pietiek tās sapucēt un pasniegt jaunā veidolā – tās iegūst citu skatu. Tā ir mūsu cieņa un mīlestība pret veco,» saka Ieva. Šobrīd Jubka izgatavo kumodes, bet uzņēmums ir iecerējis ražot arī cita veida mēbeles, piemēram, galdus. Uzņēmums ir dibināts pērn, bet līdz tam tā īpašniekiem ir bijuši eksperimenti piecu gadu garumā. «Nav tā, ka katru dienu ar to strādājām – radās ideja, padomājām, kā to izdarīt, kā uzlabot. Pārbaudījām, kā materiāls kalpo, piemēram, vienu sezonu noturējām ārā, lai paskatītos, ko saule un lietus nodara mēbelēm,» saka Didzis. Uzņēmums apsolījis no katras pārdotās mēbeles atgriezumiem saremontēt soliņu Rīgas mikrorajonos. «Daļa materiāla paliek pāri un roka neceļas sviest to ārā. Pirmo soliņu nolikām netālu no mūsu darbnīcas,» viņš stāsta.

Vērotājiem no malas noteikti šķiet pozitīvi Veselības ministrijas (VM) un ministra Hosama Abu Meri centieni meklēt veidus, kā Latvijas iedzīvotājiem nodrošināt augstāku zāļu pieejamību. Jo, patiesi, ņemot vērā sabiedrības zemo labklājības līmeni, ir daļa cilvēku, kuri nevar iegādāties visas ārsta izrakstītās zāles, jo viņu ienākumi to vienkārši neļauj.

Vēl tikko publicēti dati, ka mūsu valstī pērn vairāk nekā piektdaļa iedzīvotāju bijuši pakļauti nabadzības riskam un šim rādītājam nav tendence samazināties. Visaugstākais nabadzības risks (40,1%) ir tieši cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem. Tā ir arī vecuma grupa, kad saasinās dažādas veselības problēmas, kam nepieciešama ikdienas medikamentoza ārstēšana. Situācija, ka iedzīvotāji nevar atļauties sev nepieciešamās zāles, nav pieļaujama, un ir kopīgi jāmeklē risinājumi. Tajā pašā laikā, redzot VM un tās politiskās vadības aktivitātes, nākas secināt, ka situācija izveidojusies kā tajā vecajā teicienā “gribējām kā labāk, sanāca – kā vienmēr”. Sasteigti, haotiski un neizanalizēti risinājumi, apšaubāmas savstarpējās komunikācijas metodes no politiķu puses, slēpjoties aiz cēla mērķa par zāļu cenu samazināšanu. Nozare ir gatava iesaistīties un strādāt kopā, lai risinājumi būtu efektīvi un dotu efektu arī ilgtermiņā, bet ministrijai un ministram ir jāspēj veidot konstruktīvs un profesionāls dialogs arī situācijās, kad tiek norādīts uz objektīviem riskiem un procesa nepilnībām.

Lai arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka regulāros ikmēneša izdevumus var segt bez grūtībām, tomēr trešdaļai (33%) sabiedrības tas sagādā problēmas, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā iedzīvotāju aptauja.

Tā trīs no desmit mājsaimniecībām atzīst, ka pēdējā gada laikā ir piedzīvojušas situāciju, kad ar ikmēneša ienākumiem nav bijis pietiekami, lai segtu ikdienas dzīvei nepieciešamos regulāros izdevumus. Turklāt teju katra desmitā ģimene ar šādu situāciju saskaras ik pēc pāris mēnešiem vai pat biežāk, kas norāda uz ievērojamu ienākumu un izdevumu atšķirību. Līdzīga situācija novērojama arī Lietuvā un Igaunijā – tur attiecīgi 41% un 39% iedzīvotāju aizvadītā gada laikā ir pieredzējuši naudas trūkumu regulāro izdevumu segšanai.

«Lai arī saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicēto informāciju, 2016.gadā palielinājies mājsaimniecību skaits, kas savus ikmēneša tēriņus spēj segt bez ievērojamām grūtībām, redzam, ka to iedzīvotāju skaits, kuriem ikmēneša izdevumu segšana ir izaicinājums, joprojām ir pietiekami liels. Turklāt visbiežāk finansiāli neaizsargātākās ir ģimenes ar izteikti zemiem ienākumiem, kā arī vientuļie vecāki,» norāda Evija Kropa, Swedbank Finanšu institūta eksperte.