Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Veids, kā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārvalda nekustamo īpašumu un nodrošina ar to valsts iestādes, Valsts kontrolei (VK) liek šaubīties, vai valsts intereses tiek vērtētas augstāk par valsts kapitālsabiedrības interesēm.

Latvijā Finanšu ministrija (FM) ir atbildīga par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas politikas izstrādi. Tās dibinātā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" ir atpazīstamākais, bet ne vienīgais valsts nekustamā īpašuma pārvaldītājs valstī, informē VK.

Valsts kontrole veiktajā revīzijā konstatēja būtiskus trūkumus gan politikas veidošanā, gan arī īpašumu pārvaldīšanā. 2006.gadā pieņemtās Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas īstenošana noslēgusies jau 2020.gadā, bet no iecerētā sasniegta tikai daļa.

Valstij pieder liels skaits nekustamo īpašumu ar visdažādāko pielietojumu, un vienlaikus nekustamais īpašums ir viens no pamata resursiem, kas nepieciešams valsts institūciju funkciju veikšanai. Valsts kontroles veiktās revīzijas fokusā šoreiz bija VNĪ pārvaldīšanā esošie birojiem paredzētie valsts un VNĪ nekustamie īpašumi.

Ar 2011. gadu Latvija plāno ieviest valsts oficiālo elektronisko publikāciju, piešķirot tai juridiski saistošu oficiālās publikācijas statusu. Turklāt visa valsts oficiālā informācija tiks publicēta vienotā interneta vietnē, kurā būs pieejami likumi, Ministru kabineta (MK) noteikumi, valsts sludinājumi u.c. iedzīvotājiem saistoša informācija. Valsts gādās arī par informācijas sistematizāciju. Šādu risinājumu piedāvā dokumenta projekts «Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepcija». Kāds ir sabiedrības ieguvums? Oficiālā e-publikācija būtiski uzlabo valsts informācijas pieejamības jautājumu un ar jauno tiesisko statusu garantē e-vidē sniegtās informācijas ticamību, drošumu un izmantošanas iespēju. Svarīgs faktors – vienuviet publicēta informācija ir lietotājam (sabiedrībai) ērts un draudzīgs valsts pakalpojums.

Koncepcijas gala variants sakņojas vairākus gadus ilgā diskusijā par oficiālās publikācijas formu, saturu un ceļu pie iedzīvotājiem. Paralēli diskutētais problēmjautājums – kas par ko maksā šobrīd un nākotnē. Lai rastu sabiedrības vajadzībām un valsts interesēm atbilstošāko risinājumu, dokumentā izvērtētas iespējamās alternatīvas. Tajā arī secināts: nav pieļaujami, ka valsts oficiālo informāciju iedzīvotājiem sniegtu par maksu, jo nedrīkst rasties situācija, ka cilvēkam ir pienākums zināt ārējos normatīvos aktus, bet to zināšana ir atkarīga no viņa materiālā stāvokļa (ja nav naudas, nevar īstenot savas tiesības, jo tās nezina). Visiem indivīdiem ir jānodrošina vienāda oficiālo publikāciju pieejamība neatkarīgi no mantiskā stāvokļa, turklāt oficiālajai informācijai jābūt skaidrai un saprotamai ikvienam. Lai to nodrošinātu, konceptuāli jāatrisina jautājums par oficiālās e-publikācijas finansēšanas modeli. Koncepcijas projektā analizēti divi varbūtējie mehānismi: pārejas laikā saglabāts pašreizējais finansēšanas modelis, kad Latvijas Vēstneša maksas pakalpojumi sedz izmaksas arī par tiesību aktu publikācijām vai arī valsts budžets dotē tiesību aktu publicēšanu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) iesniedzis izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē darba grupas izstrādāto koncepcijas projektu par lobēšanas tiesisko regulējumu, Db.lv informēja KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļa.

Koncepcijas mērķis ir apzināt ārvalstu pieredzi, izvērtēt lobēšanas tiesiskā regulējuma nepieciešamību Latvijā, lai ļautu nodrošināt atklātību par atsevišķu personu vai to grupu interesēs tapušo valstisko lēmumu pieņemšanu.

Koncepcijas projektā darba grupa atzīmē, ka lobēšana ir tiesiska rīcība, jo ikvienam ir tiesības sniegt priekšlikumus valsts un pašvaldību institūcijām un tikt uzklausītam. Lobēšana ir likumīga – tikmēr, kamēr tā nav saistīta ar kukuļošanu vai nepienākošos priekšrocību vai pretlikumīgu labumu pieņemšanu. Tomēr, kamēr vien lobēšana nav pilnībā atklāta, lielākajai daļai sabiedrības tā asociēsies ar korupciju un nepieļaujamu lēmumu pieņēmēju ietekmēšanu. Gadījumos, kad ietekme uz lēmumu pieņemšanu tiek slēpta no sabiedrības un notiek caur ietekmīgu draugu un paziņu loku, lai nodrošinātu šaurai sociālai grupai vai pat atsevišķiem indivīdiem izdevīgu lēmumu pieņemšanu, tiek ignorētas sabiedrības intereses. Tāpēc atklātības trūkums lēmumu sagatavošanas stadijā, kā arī nevienlīdzīgas iespējas dialogā ar valstisku lēmumu pieņēmējiem sabiedrībā rada aizdomas, ka notiek slepena, sabiedrībai neizdevīgu lēmumu virzīšana. Iedzīvotāji Latvijā lobēšanu bieži vien uztver negatīvi, lobēšana kļūdaini tiek uztverta pat kā viena no korupcijas pazīmēm.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments un Rīgas pilsētas arhitekta birojs aicina rīdziniekus un Rīgas viesus, uzņēmējus un nevalstisko organizāciju pārstāvjus iepazīties un izteikt savu viedokli un ierosinājumus par Daugavas kreisā krasta apbūves vīziju (makets mērogā 1:1000) teritorijā no Podraga līdz Lucavsalai.

Daugavas kreisā krasta apbūves vīzija ir daļa no Laikmetīgās arhitektūras izstādes Process, kas notiek LNMM izstāžu zālē Arsenāls Torņa ielā 1 līdz 2008.gada 16.martam.

Daugavas kreisā krasta apbūves vīzija šobrīd atrodas izstrādes procesā līdzās Daugavas kreisā krasta silueta koncepcijai. Paralēli notiek darbi pie transporta plūsmu un vides jautājumu izpētes. Ir plānots, ka Daugavas kreisā krasta silueta koncepcija tiks nodota sabiedriskajai apspriešanai šī gada maijā. Taču šobrīd visiem interesentiem ir iespēja iepazīties ar Daugavas kreisā krasta apbūves vīziju tās izstrādes stadijā un sniegt savu redzējumu par šīs pilsētas daļas telpisko attīstību.

Kreisā krasta kustība aicina nodot sabiedrības vērtējumam Daugavas kreisā krasta silueta koncepcijas variantu, kurš 22.novembrī tiks prezentēts UNESCO Pasaules mantojuma centra vadītājam.

"Vizītei veidotais koncepcijas variants būšot kompromiss starp vasarā sabiedriskajā apspriešanā nodoto koncepcijas projektu un apspriešanā izteiktajām iedzīvotāju atsauksmēm. Koncepcijai tās vērienīguma dēļ paredzama ievērojama ietekme uz pilsētas koptēlu un ikdienu. Lai iedzīvotāju līdzdalība un interese par savas pilsētas veidošanu nekļūtu par formalitāti, ir būtiski, lai sabiedrība varētu savlaicīgi sekot līdzi, kā koncepcijas attīstības svarīgākajos posmos tiek ņemtas vērā iedzīvotāju konstruktīvās atsauksmes", skaidro Kreisā krasta kustība, piebilstot: "Turklāt tā kā ticami, ka uz Parīzi vestajā koncepcijas variantā būs vairākas būtiskas izmaiņas, salīdzinot ar apspriešanai nodoto koncepciju, tad sabiedrības neinformēšanai par tām nevarētu būt pamatotu iemeslu".

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komersanti būs ieinteresēti uzsākt darbību ieslodzījuma vietās, ja tiks skaidri definēts komersanta ieguvums – stabils, apmācīts darbaspēks, iespēja lētāk nomāt cietuma valdījumā esošu zemi, ēkas vai telpas un izvietot tur ražotnes, kas samazina saražoto preču pašizmaksu, un ieguldīto investīciju aizsardzība, uzskata Tieslietu ministrijas speciālisti.

Šodien, 29.novembrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts ar brīvības atņemšanas sodu notiesāto personu nodarbinātības koncepcijas projekts, kuru izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Koncepcijas projekta autori norāda, ka galvenā problēma notiesāto nodarbinātības organizācijā un tā veicināšanā ir spēkā esošie normatīvie akti, kas nenosaka pilnīgu, sistēmisku un mūsdienu prasībām atbilstošu notiesāto nodarbinātības regulējumu. Tomēr nodarbinātība soda izciešanas laikā ir ļoti cieši saistīta ar nodarbinātību pēc ieslodzījuma, tāpēc brīvības atņemšanas iestādēs ir maksimāli jācenšas veicināt notiesāto nodarbināšanu, tādējādi palīdzot ieslodzītajiem saglabāt gan sociālās, gan profesionālās iemaņas, kas būs nepieciešamas, meklējot darbu brīvībā.

Projektu vadība. Ar ko gan to varētu salīdzināt? Pavisam klišejiski – ar kuģa vadību. Bet šis salīdzinājums visoptimālāk parāda šī termina nozīmīgumu. Kāpēc tā? Tūlīt paskaidrošu.

Lai arī kāds būtu uzņēmuma darbības veids, tas nevar īstenot nekāda veida projektu, ja nav atbilstošas projektu vadības. Skaidri formulēti projektu vadības standarti nosaka to, cik veiksmīgi tiks īstenoti projekti. Savukārt veiksmīgi īstenoti projekti nosaka virzienu jeb kursu, kurā uzņēmums stūrē. Ja uzņēmumā nav izstrādāti projektu vadības standarti, var visai droši apgalvot, ka tas ir tas pats, kas būtu, ja uzņēmumam nebūtu vadības. Kuģis peldētu savā vaļā – kur vēji pūš, kur straumes nes. Varbūt kādreiz paveicas un aiznes pareizajā virzienā. Bet varbūt nē. Un visticamāk, ka nē. Ilgtermiņā šāda dreifēšana atklātos ūdeņos nekam neder.

Efektīvas un resursus ekonomējošas pārvaldes, tajā skaitā e-pārvaldes, ieviešanai Latvijā vieni no visbūtiskākajiem ir jautājumi par elektroniskajā identifikācijas kartē (eID) iekļauto papildus funkcionalitāti – personas autentifikāciju un droša elektroniskā paraksta radīšanu, uzsver LIKTA.

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) Elektronisko ID karšu darba grupa ir iepazinusies ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādāto Elektronisko identifikācijas karšu koncepcijas projektu, atbalsta tā turpmāko virzību apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Tieši šajā laikā, kad resursu, procesu un izmaksu ekonomija ir izvirzītā kā valsts galvenā prioritāte ekonomiskās krīzes pārvarēšanai, ir nepieciešams nekavējošs darbs pie koncepcijas projektā izvirzītās eID funkcionalitātes turpmākas izstrādes un ieviešanas.

Lai gan kopumā LIKTA atbalsta koncepcijas projektā iekļautās aktivitātes, tomēr kā labāko elektroniskās identifikācijas karšu ieviešanas risinājumu tā atbalsta koncepcijas projektā iekļauto 3.variantu. Proti – eID personalizācija, tajā iekļaujot gan personas ceļošanai un personas apliecināšanai neieciešamos datus, gan autentifikācijai un droša elektroniskā paraksta radīšanai nepieciešamos sertifikātus, notiek personu apliecinošu dokumentu izdevējiestādē – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP). Taču autentifikācijas un droša elektroniskā paraksta radīšanai nepieciešamos sertifikātu ģenerēšana un turpmākā darbība (uzturēšana un pakalpojumu sniegšana) notiek ārpus valsts pārvaldes iestādēm – pakalpojumu sniedzējos, kuri tam ir akreditēti likumā noteiktajā kārtībā.

Veselība (99 %), ģimene (97 %) un draugi (95 %) ir trīs svarīgākās lietas eiropiešiem. Šādus rezultātus sniedz Eirobarometra pētījums, kuru veica Eiropas Komisija sadarbībā ar TNS Opinion & Social. Latvijā cilvēkiem politika, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir diezgan mazsvarīga.

Latvijā šo pētījumu veica mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia.

Tāpat gandrīz visiem eiropiešiem svarīgs ir arī brīvais laiks (89 %) un darbs (84 %).

Aptauja, kurā piedalījās gandrīz 26 800 cilvēki 27 dalībvalstīs, parāda ne tikai to, ka Eiropas Savienībā kopumā brīvais laiks ir svarīgāks par darbu (attiecīgi 89 % un 84 %), bet arī reliģija ir svarīgāka par politiku (attiecīgi 53 % un 41 %). Viedokļu sadalījums dalībvalstīs ir apmēram līdzīgs, pirmajās trīs vietās kā vissvarīgākais savā dzīvē ierindojas veselība, ģimene, draugi un paziņas.

Attiecībā uz citiem dzīves aspektiem, pastāv lielākas atšķirības starp valstīm. Darbu par svarīgu min mazāks skaits cilvēku Lielbritānijā (66 %) un Īrijā (69 %), turpretī Francijā, Slovēnijā, Luksemburgā un Itālijā apmēram 9 no 10 respondentiem uzskata to par svarīgu. Arī Latvijā lielākā daļa iedzīvotāju (88 %) darbu novērtē par ļoti svarīgu savā dzīvē. Līdzīgi Latvijā tiek novērtēts arī brīvais laiks 86 % iedzīvotājiem tas ir ļoti svarīgs.

Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas un Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētnieki izveidojuši lietotni mobilajiem telefoniem PUMa MOSYS V2, kas ļauj iegūt jebkura Baltijas artēziskā baseina teritorijas punkta modelēto ģeoloģisko struktūru un pjezometrisko ūdens līmeni.

Izstrādātā lietotne mobilajiem telefoniem piemērota Android operētājsistēmai. Lietojumprogramma izveidota Eiropas Savienības projekta «Starpnozaru zinātnieku grupas un modeļu sistēmas izveide pazemes ūdeņu pētījumiem» ietvaros.

Projekta mērķis bija attīstīt zinātnes cilvēkresursu kapacitāti fundamentālu un praktisku zinātnisku problēmu risināšanai Latvijā zemes dzīļu resursu, īpaši pazemes ūdeņu un ar tiem saistīto resursu, pētījumos, teikts projekta interneta vietnē.

Projekta ietvaros ir izveidots Baltijas artēziskā baseina datormodelis un modeļsistēma pazemes ūdeņu plūsmu izpētei. Izveidotā modeļu sistēma ietver ģeoloģiskos un hidroģeoloģiskos datus, modeļus un programmatūru, ka arī aprēķinu rezultātus.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Negaidīti uzradies dabas resursu nodoklis ogļūdeņražu izpētes un ieguves uzņēmumiem, ko VARAM grasās ieviest jau 2022.gadā, rosina izvērtēt turpmāko darbību un investīcijas Latvijā. Šī iemesla dēļ var tikt pārtraukta turpmāka ogļūdeņražu izpēte un potenciālā ieguve, ko Lietuvā reģistrētā slēgtā akciju sabiedrība (UAB) "Geobaltic" bija paredzējusi veikt Gudenieku apvidū noteiktajā licences laukumā, informē uzņēmums.

UAB "Geobaltic" norāda, ka jau aptuveni četrus gadus tika veikti izpētes priekšdarbi un noritēja cīņa ar birokrātiskiem šķēršļiem, līdz beidzot tika saņemtas atļaujas, kas iepriekš netika izsniegtas tiesību aktos esošo nepilnību un neskaidrību dēļ. Beidzot bija tikts līdz posmam, kas saistīts ar vislielākajām investīcijām - izpētes un ieguves urbuma ierīkošanai.

Taču ar nepatīkamu pārsteigumu pienāca 31.maijs, kad VARAM publicēja dabas resursu nodokļa likumprojektu. Tas faktiski noteica jaunu būtisku nodokli, kas pamatos sagrauj uzņēmuma finanšu darbības plānojumu, norāda uzņēmums.

Izvērtējot jauno nodokli, arī bez detalizētiem aprēķiniem ir skaidrs, ka līdz šim veikto investīciju atgūšana nebūs iespējama. Īpaši uzņēmējus mulsina negaidītības faktors. Iepriekš zinot par šādu nodokli, būtu iespējams izvērtēt nosacījumus un neuzsākt Latvijā darbību, kas nenes peļņu pārlieku lielās nodokļu nastas dēļ. Taču šai gadījumā neparedzētais nodoklis uzrodas jau ar valsts izdotām licencēm darbību uzsākušiem uzņēmumiem. Šāda nodokļu vides nestabilitāte neļauj uzņēmējdarbībai Latvijā justies drošai, norāda uzņēmums.

Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem. Eiropas Savienības "Zaļais kurss" paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam, kas ir ļoti apsveicams plāns. Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā “Zaļais kurss” plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

Meža nozares pārstāvji uz to norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darbavietas un ekonomisko attīstību.

Kokmateriālu eksports veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Meži veic svarīgu lomu dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, nodrošinot svarīgu biotopu un ekosistēmu daļu, kas ir būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai. Mežs darbojas arī kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir piesaistīts - kā oglekli uzglabājoša „noliktava”.

Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepcijas projekts a paredz turpināt valsts līdzekļu izšķērdēšanu un turpināt negodīgu konkurenci ar privāto sektoru – iedzīvotāji par šo pakalpojumu 100 000 Ls vietā maksās 1.5 milj. Ls, norāda LDDK .

LDDK uzskata, ka Tieslietu ministrija nav izpildījusi Ministru kabineta komitejas 22.marta sēdē uzdoto, tai skaitā atkārtoti saskaņot rīkojuma projektu un koncepcijas projektu ar Latvijas Pašvaldību savienību un LDDK, papildināt koncepcijas projektu ar izmaksu pamatotību un priekšlikumiem par izmaksu samazinājumiem; precizēto un saskaņoto rīkojuma projektu, koncepcijas projektu un Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu iesniegt Valsts kancelejā līdz š.g. 26.martam atkārtotai izskatīšanai komitejas š.g. 29.marta sēdē. Ministru kabinetā atjaunoto koncepciju skatīt plānots,šodien 30. martā.

LDDK vērš uzmanību uz to, ka projektā ir daudz nepamatotas izmaksu pozīcijas un nesamērīgi augstas to izmaksas.

Latvijas Studentu apvienība (LSA) uzskata, ka studentu pirmais darbs ir mācības, nevis iztikas pelnīšana, un ka strādāt - tas nav labi.

Tāpēc jau vairākus gadus LSA cenšas pārliecināt lēmējinstitūcijas par to, ka būtiski jāpalielina stipendiju apjoms un stipendiju saņēmēju skaits. Lai studenti varētu nodarboties ar galveno savā dzīvē, ir vajadzīgi iztikas līdzekļi. Pašlaik liela daļa studentu tos nopelna strādājot. Precīzu datu nav, bet tiek lēsts, ka liela daļa piestrādā jau no pirmajiem kursiem. LSA uzskata, ka tas ir pretrunā ar Latvijas izvirzītajām prioritātēm par izglītības un zinātnes nozīmi valsts attīstībā, sarunā ar Db norādīja LSA Sociālā virziena vadītājs, LU students Toms Miks. LSA nepieciešamību palielināt stipendijas saista ar izglītības kvalitāti. Šādu viedokli atzīst arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Pašlaik 70 Ls stipendiju saņem katrs 10. bakalaurs un maģistrs, kas mācās par budžeta līdzekļiem. Labāka situācija ir doktoriem - visi, kas studē par valsts naudu, saņem 80 Ls stipendiju. Tomēr jāatceras, ka pa valsts līdzekļiem mācās tikai katrs ceturtais Latvijas students. Tāda ir pašreizējā situācija. Kaut kad nākotnē tā varētu mainīties, tomēr maz ticams, ka šogad.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) plāno slēgt 9.2 tūkstošu latu vērtu līgumu par Dobeles pazemes dabasgāzes krātuves ģeoloģisko un ekonomisko priekšizpēti, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā publicētā informācija.

Līgumu paredzēts slēgt ar uzņēmumu, kura piedāvājums būs vislētākais. Piedāvājumus var iesniegt LIAA līdz šī gada 5. oktobrim.

Ģeoloģiskās izpētes darbi norisināsies līdz nākamā gada martam.

IUB informācija liecina, ka par Dobeles pazemes dabasgāzes krātuves ģeoloģisko izpēti jau noslēgts viens līgums ar pilnsabiedrību Dobeles struktūra par 599.17 tūkstošiem latu. Līgumu slēdza Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra.

Uz autoceļa Līga–Kandava–Veģi (P130) pēc tehnoloģiskā pārtraukuma un papildus projektēšanas darbu veikšanas ir atsākušies būvdarbi posmos aiz viesu nama Imulas Sabiles virzienā (13,95.-14,25. km) un aiz ceļa labajā pusē esošā stāvlaukuma Sabiles virzienā (14,8.-15,3. km), informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Ja pieturēsies labvēlīgi laika apstākļi, lielāko daļu darbu uz paša ceļa ir plānots pabeigt jau nākamnedēļ. Pēc šo būvdarbu pabeigšanas arī tiks atklāta satiksme.

Savukārt atbalsta sienas būvniecība posmā aiz viesu nama Imulas Sabiles virzienā (13,95.-14,25. km), kurai būs jānotur 120 metrus garš uzkalns, kur ir bijis zemes noslīdējums, aizņems vēl līdz pat pieciem mēnešiem. Šo būvdarbu dēļ šajā posmā satiksmi plānots organizēt pa vienu joslu un regulēt ar luksoforiem.

Atbalsta sienas projekta jaunais risinājums ir izstrādāts, ņemot vērā jaunos apstākļus, kuri radās pēc pērnā gada rudens lietavām, kad pie autoceļa remontposma izkustējās lielas zemes masas un sāka slīdēt uz ceļa. Izkustējušos zemes masu svars ir aptuveni 12 000 tonnas, kas ir līdzvērtīgi 200 piekrautu dzelzceļa vagonu svaram. Lai garantētu autobraucēju un būvnieku drošību, satiksme un darbi šajā ceļa posmā tika pārtraukti, lai veiktu papildu ģeoloģisko izpēti un projektēšanu. Papildu ģeoloģisko ekspertīzi veica a/s BMGS, bet projektēšanu SIA Polyroad.

Ir pabeigta papildu projektēšana būvdarbiem autoceļa Līga–Kandava–Veģi (P130) posmos aiz viesu nama Imulas Sabiles virzienā (13,95.-14,25. km) un aiz ceļa labajā pusē esošā stāvlaukuma Sabiles virzienā (14,8.-15,3. km), kur kopš šī gada janvāra bija noteikts tehnoloģiskais pārtraukums, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Pagājušā gada rudenī, pēc spēcīgām lietavām, būvnieki bija spiesti pārtraukt būvdarbus, jo grunts pārmitrinājuma dēļ sakustējās virs ceļa esošā nogāze un zemes masas sāka slīdēt lejā uz ceļa.

Izkustējušos zemes masu svars ir aptuveni 12 000 tonnas, kas ir līdzvērtīgi 200 piekrautu dzelzceļa vagonu svaram. Lai garantētu autobraucēju un būvnieku drošību, satiksme un darbi šajā ceļa posmā tika pārtraukti, lai veiktu papildu ģeoloģisko izpēti un projektēšanu.

Minētais ceļa posms ir sarežģīts no inženiertehniskā viedokļa, tas atrodas pa vidu nogāzei. Remontdarbi bija nepieciešami, jo ceļa nogāzē veidojās izskalojumi, kuru dēļ bija slēgta viena brauktuves josla un jau pirms vairākiem gadiem izbūvēta atbalstsiena noslīdeņa balstīšanai laika gaitā bija pietuvojusies pārāk tuvu brauktuvei.

Eiropā turpinās strauja pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem (AER), ko šobrīd virza ne tikai klimatneitralitātes mērķi, bet arī ģeopolitiskie notikumi, norāda DB aptaujātie eksperti.

Krievijas karadarbība Ukrainā kā vēl nekad iepriekš aktualizējusi jautājumu par enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu, tāpēc AER loma šobrīd būtiski palielinās, uzskata Sandis Jansons, AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs.

Viņš stāsta, ka sadales infrastruktūras kapacitāte ir pietiekama, lai tīklam būtu iespējams pieslēgt jaunus elektroenerģijas ražotājus, vienlaikus šajā procesā nedrīkst aizmirst par fizikas likumiem, piemēram, to, ka ražošanas avotu visizdevīgāk ir veidot patērētāju tuvumā, kas radīs mazāku enerģijas zudumu apjomu elektrības sadales procesā.

Ražot tuvāk patērētājam

Skaidrs, ka atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars kopējā enerģētikas bilancē tikai pieaugs un līdz ar to palielināsies arī prasības pēc drošākas un kvalitatīvākas elektroapgādes, stāsta S. Jansons. “Mums jābūt gataviem to nodrošināt, un jāteic, ka šobrīd lielā mērā mēs esam tam gatavi. Tajā pašā laikā ražotājiem jāatceras, ka, lai gūtu maksimāli lielu atdevi, ģenerācija ir jāizvieto pēc iespējas tuvāk patērētājiem. Ja kāds vēlētos būvēt saules parku meža vidū, tad tīkla infrastruktūrā ražošanas jaudas varētu arī nepietikt, taču arī šādas situācijas tehniski ir risināmas, piemēram, ievelkot jaunas līnijas vai stiprinot jau esošās. Jebkurā gadījumā AER nākotnes enerģētikā ieņems ļoti svarīgu lomu, un tas ir tikai pašsaprotami, jo būtu muļķīgi neizmantot tos enerģijas avotus, kas paši atjaunojas,” spriež S. Jansons, uzsverot, ka jautājumus par virzību uz AER aktualizējis arī Krievijas iebrukums Ukrainā.

Db.lv publicē deklarāciju par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību.

"Latvijā – valstī ar straujāk augošo ekonomiku Eiropas Savienībā – ir radīti apstākļi un vide, kurā paplašinās sabiedrības vidusslānis, strauji pieaug cilvēku ienākumi, mājokļu iegāde un būvniecība, turpina pieaugt ārvalstu investīciju un ES fondu ieplūšana Latvijā, panākts būtisks progress Latvijas starptautiskās lomas un vietas pieaugumā ES, kļūstot par pilntiesīgu Šengenas zonas valsti, ar noslēgto Latvijas – Krievijas robežlīgumu radīti nosacījumi būtiskai ekonomisko attiecību attīstībai.

Straujā ekonomiskā attīstība un iedzīvotāju ienākumu palielināšanās, mājokļu tirgus attīstības izraisītais hipotekārās kreditēšanas bums radījis strauju inflācijas lēcienu, finanšu resursu ieplūdi spekulatīvajā, neražojošā sfērā, izraisot disproporcionālu ražojošo un pakalpojumu nozaru attīstību. Demogrāfisko procesu un Latvijas darbaspēka emigrācijas uz attīstītākām ES valstīm ietekmē daudzās tautsaimniecības nozarēs sāk pietrūkt darba roku, sadrumstalotā administratīvi teritoriālā struktūra veicinājusi nevienmērīgu Latvijas reģionu attīstību.

Nav retums gadījumi, kad vairākas kapitālsabiedrības (akciju sabiedrības un sabiedrības ar ierobežotu atbildību) ir savstarpēji viena ar otru cieši saistītas, viena kapitālsabiedrība pilnībā vai kādā tās daļā pieder otrai, otrā pieder trešajai, trešā – ceturtajai. Šādas kapitālsabiedrības kā vienas ķēdes posmi veido savstarpēji saistītu struktūru – ķēdi. Reizēm vienkāršas, reizēm sazarotas un samudžinātas, bet parasti tām kaut kur ir sākums un ir arī beigas. Tomēr praksē ir sastopami arī savdabīgi izņēmumi, kad šāda kapitālsabiedrību īpašnieku ķēde noslēdzas kā aplis – viena kapitālsabiedrība pilnībā pieder otrai, otrā – trešajai, bet trešā – pirmajai.

Vai šāda kapitālsabiedrību īpašnieku struktūra, kas noslēdzas kā aplis, nav Latvijā aizliegta?

Likums nosaka, ka, izņemot likumā noteiktos gadījumus, kapitālsabiedrībai ir aizliegts iegūt īpašumā savas daļas. Turklāt arī šajos izņēmuma gadījumos, kad kapitālsabiedrībai ir atļauts iegūt savas daļas, likums nosaka kapitālsabiedrībai pienākumu savas daļas noteiktā termiņā atsavināt vai dzēst.

Attiecībā uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību šie ierobežojumi nav tulkojami paplašināti un sabiedrībai ir aizliegts tikai tiešā veidā iegūt savas daļas, bet nav aizliegts sabiedrībai iegūt savas daļas netiešā veidā ar citu sabiedrību starpniecību.

Šis ir sarežģīts brīdis gan Latvijas, gan pasaules ekonomikā un Jūs sastapsieties ar tik pat dažādiem viedokļiem, cik vien speciālistus satiksiet un uzrunāsiet. Daudzas iepriekš izstrādātās stratēģijas vairs nedarbojas un ir jāturpina analizēt situācija, lai tai varētu pielāgoties un pārvarēt negatīvās tendences. Daudzi jautās par to – kas ir noticis un kādēļ? Kāda ir valdības loma un atbildība par ekonomikas stāvokli?

Pasaulē

Pēdējie 20 gadi pasaules ekonomikā iezīmējās ar aukstā kara beigām, militāro izdevumu strauju samazināšanos, ievērojamu valsts iejaukšanās samazināšanos ekonomisko procesu regulēšanā attīstītajās pasaules valstīs un lielākajai daļai pasaules valstu pieņemot brīvā tirgus saimniekošanas principus. Tas nodrošināja nepieredzētu labklājības pieaugumu attīstītajās valstīs, strauju nabadzības samazināšanos jaunattīstības zemēs un ekonomikas pārkārtošanos uz tirgus principiem valstīs ar centralizētās plānošanas ekonomikas vadības modeli.

Ļoti svarīga loma pasaules ekonomikā saglabājās viena vienīgai valstij – ASV, kas ar savu ārkārtīgi plašo tirgu noteica ekonomikas attīstības tendences visā pasaulē. 90-jos gados ASV ekonomikai bija raksturīga strauja procentu likmju samazināšanās krītoties valsts budžeta deficītam un intensīvi iedzīvotāju ieguldījumi akciju tirgos, kas radīja strauju aktīvu vērtības pieaugumu. Šī desmitgade ASV ekonomikā bija raksturīga ar aktīvu vērtības stabilizēšanos vai pat krišanos akciju tirgos un mājokļu tirgus vērtību straujš pieaugums līdz pat 2006. gadam. Patēriņu augstākā līmenī uzturēja nodokļu samazināšanas programmas un straujš militāro izdevumu pieaugums, sakarā ar operācijām Irākā un Afganistānā. Spekulatīvi ieguldījumi mājokļu tirgū un finanšu instrumentu atvasinājumu izplatīšanās radīja jaunus riskus, kuru izvērtējums līdz pat nesenam laikam nebija pietiekams. Pasaules finanšu tirgu globalizācija un investīciju brīva kustība samazināja nacionālo finanšu tirgus uzraudzības institūciju spēju laicīgi novērtēt aktīvu patieso vērtību un finanšu tirgus institūciju likviditāti un kapitāla pietiekamību.

Rīgas domes Satiksmes un transporta komitejas deputāti sēdē pirmdien uzklausīja plānus līdz gada beigām aktualizēt Rīgas velosatiksmes attīstības koncepciju.

Tas tiek darīts, lai nodrošinātu velosatiksmei piemērotas infrastruktūras tīkla attīstību, sekojot ilgtspējīgas un pēctecīgas plānošanas principiem, kā arī, lai pilnveidotu un atjaunotu veloinfrastruktūras tīklu pieejamo finanšu līdzekļu ietvaros, kā arī ņemot vērā ielu teritorijai rezervēto telpu.

“Rīgas velosatiksmes attīstības koncepcijas aktualizēšana pilsētai ir ļoti būtiska, attīstot velo un citu mobilitātes veidu izmantošanu. Iedzīvotāju pārvietošanās paradumi nepārtraukti mainās un satiksmes infrastruktūras attīstībai ir ne tikai jāiet tiem līdzi, bet jāspēj tos paredzēt. Atjaunotā koncepcija apkopos gan būtiskākos galamērķus pilsētā, gan noteiks mērķtiecīgu velostatīvu izvietojumu, gan arī ņems vērā “RailBaltic” radītās iespējas veloinfrastruktūras izveidē,” sacīja Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Olafs Pulks.