Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Rīgas dome, apejot likumdošanu un pieņemot konkrētiem uzņēmumiem labvēlīgus grozījumus saistošajos noteikumos, piešķīruši tiesības atsevišķiem uzņēmumiem pārņemt vairākumu vides reklāmu tirgus Rīgā. Uz vienlīdzīgas konkurences pārkāpumiem saistībā ar šo situāciju jau 2012. un 2014.gadā norādījusi Konkurences padome (KP), taču Rīgas dome joprojām nav ņēmusi vērā KP norādījumus un tirgū vienlīdzīga konkurence nav nodrošināta, norāda KP.

Savulaik LTV vēstīja, ka Rīgas pašvaldības uzņēmumi bez konkursa atbalsta vides reklāmas uzņēmumu - ar Rīgas domes politisko vadību saistīto kompāniju Baltic Media Line, kas simtprocentīgi pieder uzņēmumam Pilsētas līnijas.

Rīgas dome ir deleģējusi tiesības pārvaldīt reklāmas izvietošanu trim kapitālsabiedrībām - pašvaldības SIA Rīgas satiksme, kas pārvalda reklāmas izvietošanu sabiedriskajā transportā un pieturvietās, pašvaldības aģentūrai Rīgas gaisma - reklāmas izvietošana uz apgaismes stabiem, un pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) - reklāmu izvietošana uz apsaimniekojamo namu sienām. Sabiedriskajā transportā reklāmu izvieto Pilsētas līnijas, bet uz apgaismes stabiem un RNP namiem, kā arī sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju stendos - tās meitasuzņēmums Baltic Media Line. Minētie līgumi noslēgti bez atklātu konkursu izsludināšanas.

Lietuvas nekustamo īpašumu attīstītājs "Sirin Development" vēl nav izlēmis, vai vērsīsies tiesā par Rīgas domes lēmumu atcelt 22 zemesgabalu pie lidostas privatizāciju, aģentūrai LETA pavēstīja "Sirin Development" izpilddirektors Laurins Kuzavs.

Viņš uzsvēra, ka "Sirin Development" ir pārsteigti par šādu Rīgas domes lēmumu. Kuzavs skaidroja, ka šim projektam "Sirin Development" veltījusi daudz laika, enerģijas un ieguldījumu, iepazīstinājusi ar to Satiksmes ministriju, Rīgas domi, strādājuši ar lidostu pie pētījuma par iespējamo sinerģiju un sadarbību.

Kuzavs uzsvēra, ka šis projekts būtu bijis liels ieguvums ne tikai attīstītājam, bet arī Rīgas pilsētai - "Sirin Development" uzbūvētajā loģistikas parkā būtu izvietoti desmitiem uzņēmumu un radītas ap 1000 jaunu darba vietu. Tas viss radītu nodokļus pilsētas budžetam vairāku miljonu eiro apmērā ik gadu.

"Pagaidām šķiet, ka šajā situācijā zaudējuši visi - gan iedzīvotāji, gan pati pilsēta, gan valsts investīciju klimats. Pagaidām neesam izlēmuši, vai par šo situāciju vērsīsimies tiesā - konsultējamies ar saviem juristiem. Lēmumu pieņemsim tikai pēc visu faktoru mierīgas izsvēršanas," pauda Kuzavs.

Saeima ceturtdien vakarā pirmajā lasījumā atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu.

Par likumprojektu nobalsoja 53 deputāti, savukārt pret bija 40 deputāti.

Kā jau iepriekš bija pauduši, pret likumprojektu balsoja vairākums no "KPV LV" deputātiem. Savukārt par Rīgas domes atlaišanu nobalsoja arī viens no aktīvākajiem koalīcijas kritiķiem, parlamenta deputāts Aldis Gobzems, kurš gan arī kritizēja likumdošanas procesu šajā jautājumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta galīgajam lasījumam noteikts 3.janvāris un izskatīšana Saeimas sēdē noteikta 16.janvārī.

Deputātu vairākums tāpat piekrita likumprojektu noteikt par steidzamu, tādējādi tas tiks skatīts divos nevis trīs lasījumos.

Debates par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu ilga aptuveni trīs stundas, opozīcijas deputātiem asi kritizējot koalīcijas vēlmi pēc iespējas ātrāk panākt likumprojekta izskatīšanu un pašvaldības atlaišanu.

Pēc Rīgas domes Pretkorupcijas komisijas vadītāja deputāta Einara Cilinska ierosinājuma tirgus un socioloģisko pētījumu centrs SKDS maijā un jūnijā veicis Rīgas uzņēmēju un iedzīvotāju aptauju, lai izzinātu viņu uzskatus par korupciju Rīgas domē.

Aptaujāti 506 Rīgas uzņēmēji, kuriem tika lūgts norādīt, kā viņi vērtē Rīgas domes darbību kopumā, kā arī sniegt vērtējumu par vairākiem domes darbības aspektiem. Par šo pašu tēmu aptaujāti tika arī 782 Rīgas pastāvīgie iedzīvotāji 18 – 74 gadu vecumā, Db.lv informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem 50 procenti aptaujāto uzņēmēju Rīgas domes darbību vērtē kopumā pozitīvi. Pretēju viedokli pauž 17 procenti respondentu. Gandrīz trešā daļa – 32 procenti respondentu atzīst, ka viņiem ir „grūti pateikt”, kā viņi vērtē pašvaldības darbu.

Piecu punktu skalā (kur 1 nozīmē „korupcija ir ļoti izplatīta”, bet 5 – „korupcijas nav vispār”) korupcijas izplatību Rīgas domē un tās struktūrvienībās aptaujātie Rīgas uzņēmēji vērtē ar 3.09. 34 procenti respondentu - uzņēmēju pauž viedokli, ka korupcijas pašvaldībā nav vai tā ir ļoti neliela (vērtējums 5 un 4), bet 22 procenti norāda, ka korupcija domē ir salīdzinoši izplatīta (vērtējums 1 un 2) .

Rīgas dome plāno noteikt lielākas dividendes pašvaldības uzņēmumiem, no kuriem daļa gan atrodas privatizācijas procesā, raksta laikraksts Dienas bizness.

Plānots, ka turpmāk minimālās dividendes 27 % no tīrās pārskata peļņas līdzšinējo 25 % vietā būs jāmaksā sešām Rīgas pašvaldības kontrolētām kapitālsabiedrībām. Šobrīd dividendes maksā tikai četras kompānijas. Pieņemot šādu lēmumu, Rīgas dome papildinās savu budžetu, kas nākamgad plānots ar 6 % deficītu. Šogad peļņas dividendēs kopā iekasēti 1.3 milj. Ls.

Lēmumprojekts par lielāku dividenžu noteikšanu iekļauts šīs dienas Rīgas domes Pilsētas īpašuma un privatizācijas komitejas darba kārtībā teju tūlīt pēc tam, kad tiks izskatīts jautājums par pašvaldībai piederošo kapitāldaļu Latvijas un Vācijas kopuzņēmumā Reho (apsaimnieko viesnīcu Hotel de Rome un Konventa sēta) nodošanu privatizācijai. Reho ir viens no sešiem uzņēmumiem, no kura peļņas Rīgas dome iecerējusi paturēt lielāku daļu. Lielākas dividendes būs jāmaksā arī a/s Ceļu pārvalde. Rīgas domei piederošās šī uzņēmuma akcijas jau ir nolemts pārdot izsolē, nosakot, ka sākumcena būs 6.7 milj. Ls. Interesanti, ka Ceļu pārvaldes privatizācijas projektu izstrādāja nevis Rīgas dome, bet uzņēmuma bijušais padomes loceklis, zvērināts advokāts Egils Rubenis.

Lucavsalas eko kopiena kopā ar apvienību Free Riga šodien plāno sākt parakstu vākšanu, pieprasot atcelt Rīgas domes lēmumu par pašvaldības īpašumu izpārdošanu un aicinot izziņot plašu sabiedrisko apspriešanu par Lucavsalas teritorijas turpmāko attīstību, savukārt Vides aizsardzības klubs (VAK) gatavo sūdzību tiesībsargam par to, ka Rīgas domes deputāti liedz iedzīvotājiem iespēju izteikties.

VAK viceprezidente Elita Krūmiņa norādīja, ka jautājumā par Lucavsalas pārdošanu Rīgas dome iespēju iedzīvotājiem izteikties liegusi divreiz - vispirms Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā, kurā Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) paskaidrojis, ka Rīgas domei neesot tādas prakses uzklausīt cilvēkus no malas, otru reizi - domes sēdē, kad tika pieņemts gala lēmums par Lucavsalas pārdošanu. Ar koalīcijas deputātu balsu vairākumu tika nobalsots pret biedrības Jumpravsala priekšsēdētājas Rasmas Griņas uzklausīšanu.

«Deputātiem ir uzspļaut uz cilvēkiem. Lēmums par Lucavsalas atsavināšanu, par to neinformējot cilvēkus, ir amorāla rīcība. Vēl nedēļu iepriekš [Rīgas dome] lielījās, ka Rīgas iedzīvotāji beidzot redz sociāldemokrātisku politiku, bet pēc tam aptīra tos, kas nav tik labi situēti,» uzskata Krūmiņa.

«Pašreiz neatbalstu Lattelecom privatizāciju,» DB sacīja satiksmes ministrs Kaspars Gerhards, akcentējot, ka pēdējā laikā Lattelecom ir parādījis, ka nav tik būtiski, kam uzņēmums pieder, bet galvenais ir profesionāls menedžments.

Virszemes TV ieviešanā un citos projektos Lattelecom spēris milzīgus soļus uz priekšu diversificējot savu attīstību un parādot savu aizvien lielo vērtību, uzsvēra K.Gerhards.

Vienlaikus ministrs atgādināja valdības nostāju - nesasteigt Lattelecom privatizāciju. Tāpēc šobrīd ir jārunā par kopējām attīstības tendencēm valstij daļēji piederošajos telekomunikāciju uzņēmumos Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT).

Savukārt uz jautājumu vai šobrīd Latvijas puse turpina sarunas ar zviedru telekomunikāciju koncernu TeliaSonera, K. Gerhards norādīja, ka darba grupa, kuru vada ekonomikas ministrs Artis Kampars, sarunas turpina, bet tās ir nevis par privatizāciju, bet par pašreizējo situāciju uzņēmumos.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) nolēmis atkāpties no amata, teikts viņa šodien izplatītajā paziņojumā.

Šo lēmumu izraisīja nesaskaņas un šķelšanās koalīcijā saistībā ar iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Kā norāda Staķis, kopš Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām 2020.gadā viņš esot strādājis, lai Latvijas galvaspilsētā ieviestu modernas, ilgtspējīgas pārmaiņas un labākās pārvaldības prakses.

Viens no galvenajiem principiem viņam esot bijusi godīga pārvaldība, kas izpaužas kā atklāti konkursi, profesionāļi kapitālsabiedrību vadībā, nulles tolerance pret izšķērdību, korupciju vai politiskajiem ielikteņiem.

Šo principu viņš esot ievērojis, nododot izvērtēšanai informāciju par naudas izšķērdēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā, kā arī laikus par to informējot par satiksmes jomu atbildīgās Rīgas domes amatpersonas.

Pašlaik ir visnepiemērotākais brīdis pašvaldības apsaimniekošanas SIA privatizācijai, jo valstī ir ekonomiskā lejupslīde, valdība iesaldē valsts sektorā strādājošajiem algas, joprojām ir augsta inflācija, ievērojami pieaug elektroenerģijas, gāzes un siltuma tarifi.

Rīdziniekiem priekšā ir ekonomiski bargs rudens un ziema, tāpēc šādos apstākļos veikt radikālas izmaiņas dzīvojamā fonda apsaimniekošanā ir bīstami. Tas var radīt sociālo katastrofu daudzu rīdzinieku vidū, kas ir nepieļaujami, uzskata Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dinevičs.

Dinevičs un LSDSP Rīgas domes frakcija uzskata, ka šobrīd nodot Rīgas pašvaldības apsaimniekošanas SIA privatizācijai ir par vēlu, to vajadzēja darīt daudz agrāk, nevis apzināti novilcināt līdz brīdim, kad sākas apkures sezona. Lēmumu vajadzēja pieņemt ne vēlāk kā 2008. gada pavasarī, kad to rosināja LSDSP. Pirms tiek veikta pašvaldības apsaimniekošanas SIA privatizācija, ir jāsakārto dzīvokļu apsaimniekošanas pakalpojumu ņēmēju un sniedzēju tiesiskais regulējums, lai nerastos situācijas, kurās iedzīvotājiem var pēkšņi atslēgt ūdeni, gāzi, apkuri, elektrību.

Latviešu boksa zvaigzne Mairis Briedis pasaules boksa supersērijas pirmā smagā svara pusfināla cīņā pārspējot savu pretinieku Oleksandru Usiku, kļūs par multimiljonāru, intervijā aģentūrai LETA pauda sacensību organizators Kalle Zauerlands.

Briedis septembrī supersērijas ceturtdaļfinālā pēc punktiem pieveica Maiku Peresu no Kubas, aizstāvot Pasaules Boksa padomes (WBC) čempiona jostu. Nākamā gada janvārī viņš pusfinālā tiksies ar Usiku, kurš savā ceturtdaļfinālā pārspēja vācieti Marko Huku. Šajā cīņā uz likmes būs ne tikai WBC, bet arī Usikam piederošā Pasaules Boksa organizācijas (WBO) josta, savukārt sacensību čempions kļūs par visu četru prestižāko jostu īpašnieku.

Šobrīd Zauerlandam ir saspringts grafiks, jo nepieciešams atrast norises vietas visām četrām pusfināla cīņām abās svara kategorijās. Ceturtdien viņš īsā vizītē bija ieradies Latvijā, atklājot, ka Brieža un Usika cīņas norises vieta būs zināma divu nedēļu laikā.

Satversmes tiesa (ST) atteikusies ierosināt lietu pēc Rīgas domes pieteikuma saistībā ar tā dēvētajām puteņa brīvbiļetēm, aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.

Pieteikums tika iesniegts par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2013.gada 11.februāra rīkojuma Nr.72 «Par Rīgas pilsētas domes 2012.gada 18.decembra saistošo noteikumu Nr.200 «Grozījumi Rīgas domes 2012.gada 28.februāra saistošajos noteikumos» Nr.165 «Par Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta lietošanu 1.3.apakšpunkta darbības apturēšanu» atcelšanu.

ST savā lēmumā norādīja, ka Rīgas dome lūdza ST atzīt rīkojumu par neatbilstošu Satversmes 1. un 101.pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4.panta otrajai un ceturtajai daļai, 8.panta otrajai un trešajai daļai, likuma «Par pašvaldībām» 7.panta otrajai daļai, 8.panta pirmās daļas 19.punktam, 43.panta pirmās daļas 8.punktam, 49.panta pirmajai daļai, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmajai un trešajai daļai, kā arī Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 5.panta otrās daļas 2.punktam un 14.panta trešajai daļai.

Ogres novada dome nav pārkāpusi likumu par zemes privatizāciju lauku apvidos, ļaujot Ukrainas un Latvijas investoru grupu «OvoStar Union» pārstāvošajam uzņēmumam «Gallusman» iegūt īpašumā zemi Madlienas pagastā olu ražotnes izveidei, pauda uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs.

Viņš norādīja - kopš «Gallusman» pērn paziņoja par plāniem izveidot jaunu olu ražotni Latvijā, uzņēmumam nākas saskarties ar konkurentu mēģinājumiem ietekmēt šī projekta īstenošanu.

Tostarp Veinbergs pauda viedokli, ka Latvijas Olu ražotāju asociācijas vēršanās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ar aicinājumu veikt pārbaudi saistībā ar Ogres novada pašvaldības rīcības atbilstību likumam par zemes privatizāciju lauku apvidos ir mēģinājums ietekmēt projekta gaitu un diskreditēt «Gallusman» reputāciju.

«Mūs jau vairs nepārsteidz neskaitāmie gadījumi, kad saskaramies ar pretestību ražotnes izveides projektam un centieniem diskreditēt uzņēmuma un tā pārstāvju reputāciju atsevišķu ieinteresēto personu interesēs,» teica Veinbergs, piebilstot, ka viņu nepārsteidz arī vēršanās pret Ogres novada domi, kura līdz šim ir paudusi atbalstu ražotnes izveidei.

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas deputāti šodien, 19.oktobrī apstiprināja jaunos Rīgas domes saistošos noteikumus par dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanu, informē pašvaldībā.

Šie saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā tiek ierosināts un pārskatīts funkcionāli nepieciešamais zemes gabals dzīvojamai mājai, kurai privatizācija uzsākta saskaņā ar likumu Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju un likumu Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju<http://likumi.lv/ta/id/70529-par-kooperativo-dzivoklu-privatizaciju>.

Pilsētā dažkārt dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals - zeme, uz kuras uzcelta dzīvojamā māja, tās uzturēšanai, apsaimniekošanai un funkcionēšanai nepieciešamie infrastruktūras, labiekārtojuma un komunikāciju elementi - ir daudz lielāka, nekā būtu nepieciešams un rada mājas īpašniekiem papildus izdevumus gan apsaimniekojot, gan maksājot zemes nodokli.

Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteja neatbalsta Rīgas pašvaldības namu apsaimniekošanas kapitālsabiedrību kapitāla daļu nodošanu privatizācijai, jo tās ir nepieciešamas valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu un pašvaldības komercdarbības veikšanai.

Komiteja neatbalsta 15 SIA - Avota nami, Daugavas nami, Juglas nami, Krasta nami, Ķengaraga nami, Mežciema namsaimnieks, Pļavnieku nami, Purvciema nami, Rīgas centra apsaimniekotājs, Sarkandaugava, Valdemāra nami, Vecmīlgrāvis, Viesturdārzs, Zemgale un Kurzemes namu apsaimniekotājs nodošanu privatizācijai.

Komitejas priekšsēdētājs Ivars Gaters norādījis, ka lielākajā daļā dzīvojamo māju nav izveidotas dzīvokļu īpašnieku sabiedrības, tāpēc patlaban pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmumu privatizācija nav pieļaujama. Viņš arī izteicies, ka sasteigta privatizācija var radīt lielas problēmas gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībai, jo iekams dzīvojamās mājas nebūs pārņēmušas dzīvokļu īpašnieku sabiedrības un ēkas atradīsies Rīgas pašvaldības bilancē, visa atbildība par notiekošo būs jāuzņemas Rīgas domei.

Pēc divu mēnešu ilgām politiskām diskusijām pirmdien Rīgas domes ārkārtas sēdē par Rīgas mēru ievēlēts līdzšinējais priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR), līdz ar to aktualitāti pašlaik ir zaudējis jautājums par ārkārtas vēlēšanām galvaspilsētas pašvaldībā.

Kopumā balsojumā piedalījās 48 domnieki, no kuriem par Burovu nobalsoja 35 deputāti - 11 «Gods kalpot Rīgai» deputāti, četri «Neatkarīgo deputātu frakcijas» pārstāvji, trīs deputātu bloka «Rīgai!» biedri, kā arī 17 «Saskaņas» deputāti. Par otru mēra amata kandidātu - Viesturu Zepu (LA) - kopumā tika atdotas 12 balsis - astoņas no «Latvijas attīstībai» un četras no nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK. Četri «Vienotības» un septiņi Jaunās konservatīvās partijas deputāti balsojumā nepiedalījās un sēžu zāli atstāja jau pirms balsojuma.

Neatkarīgās deputātes Baibas Brokas balss tika atzīta par nederīgu. Rīgas domes deputāti pirms balsojuma Burovu iztaujāja aptuveni piecas stundas, bet Zepam veltīja vien 15 minūtes. Domnieki Burovam uzdeva jautājumus par ļoti dažādiem pašvaldības darba aspektiem. Piemēram, domnieks Valters Bergs (JKP) prasīja, vai Burovs ir iepazinies ar SIA «Novirus» atzinumu, kurā teikts, ka ir tiesisks pamats piedzīt līdzekļus no bijušās «Rīgas satiksmes» valdes un vai viņš to darīs. Burovs apstiprināja, ka ir informēts par atzinumu, bet šobrīd jautājumu vēl vērtējot pagaidu valde.

Jūrmalas pilsētas dome ceturtdien pieņēmusi lēmumu vienpusēji atkāpties no 2010.gada 1. septembra sadarbības līguma, kas noslēgts starp Jūrmalas pilsētas domi un SIA Ominasis Latvia, informē pilsētas dome.

Kā norāda Jūrmalas dome - sadarbības līgumu ar SIA Ominasis Latvia, nesaskaņojot ar kolēģiem un nevirzot jautājumu izskatīšanai domē, domes vārdā vienpersoniski noslēdza iepriekšējais domes priekšsēdētājs Romualds Ražuks laikā, kad domē jau bija ierosināts izskatīt jautājumu par viņa atcelšanu no pilsētas mēra amata.

Līgums ir formāls un neaizstāv pašvaldības intereses, kā arī tajā nav skaidri definēti līgumslēdzēju pušu pienākumi, tātad tas praktiski nav izpildāms, uzsver Jūrmalas dome.

Tāpēc Jūrmalas pilsētas dome 2010.gada 11.novembrī nolēma ar SIA Ominasis Latvia noslēgt papildu vienošanos, paredzot abu pušu konkrētas saistības.

Latvijai vajadzīgs saimnieks, norāda Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs, kurš asi kritizē valsts pārvaldes aparātu un visos līmeņos vērojamo birokrātiju, kā arī Latvijas īpatnību «ar prieku izkarināt visu netīro veļu».

«Valdība mainās, viens nāk, otrs aiziet, viens otru aprej, izsmej - tā ir nacionālā traģēdija. Un kas būs tālāk? Tagad Latvijai vajadzīgs viens saimnieks, kurš atnāktu - varbūt līdzīgi Kārlim Ulmanim. Un pateiktu: «Man vajag vienu ārlietu ministru, vienu satiksmes ministru, vienu izglītības ministru, un mēs visi trīs strādāsim.» Valsti ir jāmāk vadīt. Bet kas notiek tagad? Kaut kādas koalīcijas, par ministru var kļūt jebkurš, lai kļūtu par deputātu, pat nevajag izziņu, ka tu, piemēram, vakar neesi bijis trakomājā,» intervijā žurnālam Kapitāls saka Rīgas brīvostas pārvaldnieks.

Viņš norāda, ka īsti profesionāļi strādā privātos kantoros un «nekur nelien». Arī ministru vidū ir profesionāli cilvēki, bet viņiem apkārt mēdz būt dažādi nesaprotamas izcelsmes personāži, par kuriem nav skaidrs, ar ko viņi nodarbojas un kā interesēs strādā. Un ministri to pat nezina, jo nevar aptvert itin visu uz pasaules.

Rīgas Domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edmunds Krastiņš atkāpjas no amata, un par korupcijas skandāliem Domē aicina atbildību uzņemties arī pilsētas mēru Jāni Birku.

"Ņemot vērā pēdējā laika notikumus Rīgas domē, uzskatu par politiski neiespējamu turpināt darbu Rīgas domes Attīstības komitejas vadītāja amatā," teikts E. Krastiņa izplatītajā paziņojumā presei.

"Es nejūtu un nevaru just tiešu atbildību par korupcijas skandālu Rīgas domē, jo esmu darījis visu, lai korupcijas riskus mazinātu. Attīstības komiteja pieņem koleģiālus lēmumus un vienīgi kolektīvi pārrauga Attīstības departamenta darbu. Tomēr gadījumos, kad darbinieku rīcība ir devusi pamatu nopietnām šaubām, arī komitejas vadītājam nav citas iespējas kā uzņemties morālu atbildību par to, ka nav radīta sistēma, kas šādus gadījumus pilnīgi izslēgtu.

Rīgā nākamnedēļ sāksies iedzīvotāju patruļas pie «legālo narkotiku» bodītēm, savukārt no 18.novembra pilsētā sāksies plaša informatīvā kampaņa par šo vielu kaitīgumu.

Iedzīvotāju patruļās varēs iesaistīties ikviens, kurš vēlas piedalīties «legālo narkotiku» rūpala apkarošanā. Iecerēts, ka brīvprātīgo grupas koši zaļās vestēs ar uzrakstu «Stop Drugs» patrulēs pie tirdzniecības vietām un informēs jauniešus un citus potenciālos klientus par šo narkotiku bīstamību, kā arī veiks pārrunas ar tirgotājiem un tirdzniecības vietu iznomātājiem.

Patruļu darbu koordinēs Latvijas Džudo federācijas valdes priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa Universitātes pasniedzējs un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezerves pulkvedis Raimonds Rubļevskis, kā arī atvaļinātais NBS kapteinis Sandris Bergmanis. Abu koordinatoru kontakti būs publiski pieejami, lai ikviens interesents varētu piedalīties šajās aktivitātēs.

Laikā, kad pie Rātsnama notiks pikets, pieprasot Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) atkāpšanos no amata, Rātslaukumā vienlaikus pulcēsies arī Ušakova atbalstītāji, lai paustu pretēju viedokli un atbalstītu domes priekšsēdētāju.

Bijušais domes deputāts Jānis Mārtiņš Skuja rīt, 3.decembrī, no plkst.13 līdz 14 organizē piketu, pieprasot Ušakova atkāpšanos no amata. Pikets Ušakova atbalstam iecerēts tajā pašā laikā un vietā - 3.decembrī no plkst.12.30 līdz 14.30.

Ušakova atbalsta akcijas organizators ir inženiertīklu būvniecības firmas SUIS Rīga vadītājs Jānis Jukšinskis, kurš atrodams arī partijas Saskaņas centrs ziedotāju sarakstā.

Jukšinskis uzskata, ka Ušakovs ir vienīgais, kas kaut ko darījis Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanā, jo pēc notikušā viņš atstādinājis sešus būvvaldes darbiniekus, organizējis faktu izpēti. «Nolaidības dēļ ir radīti milzīgi zaudējumi tautai. Protams, morāla atbildība ir vienmēr, bet negribu dalīt, kurš ir vainīgs. Ticu, ka viņa vadībā ir iespējams atrast atbildīgos,» sacīja Ušakova atbalstītājs.

Jautājumā par pazemināto PVN likmju piemērošanu apkurei, mācību grāmatām, medikamentiem Ministru prezidents sācis «klusiņām» pievienoties Tautas partijas pozīcijai.

TP pozīcija esot, ka akcīzes nodoklis nav jāievieš pirms ES prasītā termiņa – 2014. gada 1. janvāra. Uzsverot to, ka ir fakti, kas liecina – sarunas par valsts uzņēmumu privatizāciju notiek, TP līderis, atzina, ka atbalsta Lattelekom valsts daļas privatizāciju, jo šajā nozarē vairs nepastāv monopols. Par šā uzņēmuma privatizāciju vairākas tikšanās esot bijušas arī ekonomikas ministram Artim Kamparam. Savukārt piesardzīgi viņš izturoties pret Latvenergo un Latvijas dzelzceļa privatizāciju, jo, iespējams, ka enerģētikas liberalizācija Eiropas Savienībā tikšot pārskatīta un, iespējams, atgriezīsies regulētais tirgus.

Visām runām par Latvijas valsts mežu privatizāciju nav nekāda pamata, intervijā laikrakstam Latvijas Avīze apgalvojis ES attīstības lietu komisārs Andris Piebalgs. Taču viņš uzskata, ka no šīm runām ir arī savs labums.

Atbildot uz laikraksta jautājumu: «Pēdējā laikā lielu rezonansi Latvijas sabiedrībā ir izraisījis notikums, kad Eiropas Komisijas interneta mājas lapā parādījās dokuments, kura nosaukumā pieminēta Latvijas valsts mežu privatizācija. Kā jūs skaidrojat šo lietu? Vai mums ir iemesls domāt par iespējamo privatizāciju?», A. Piebalgs sacījis:

«Ar šo tēmu saskāros tikai tagad, kad ir sākusies ažiotāža. Tomēr es uzskatu, ka tas ir ļoti nopietns jautājums, tādēļ pats vēlējos izpētīt šā notikuma vēsturi. Tas viss saistās ar viena tirgus dalībnieka sūdzību par to, ka Latvijas valsts mežiem valsts palīdz. Iniciatīva nav no valdības, bet gan no kāda, kas sūdzējies, ka tā valsts palīdzība, kas tiek sniegta Latvijas mežiem, kropļo konkurenci. Konkurences ģenerāldirektorāts ir izskatījis šo sūdzību un konstatējis, ka tai nav iemesla. Jautājuma par privatizāciju nemaz nebija, sūdzība ir slēgta, un principā nekas vairāk nenotiek. Visām runām par privatizāciju nav nekāda pamata, jo tas nekad nav bijis ne šīs sūdzības, ne EK izskatīšanas mērķis. Kā vēl varētu nomierināt Latvijas sabiedrību? Manā skatījumā, Latvijā ir ļoti skaidri privatizācijas likumi. Neviens nevar privatizēt kaut ko aiz muguras, piemēram, Latvijas valsts mežus, jo te uzreiz vajag Saeimas atbalstu un jāveic citas procedūras. Tā ka šeit nav nekādu risku, un Eiropas Komisijā nav veikti nekādi priekšdarbi, lai varētu uzņēmumu privatizēt.

Pašreizējais krīzes laiks nav piemērotākais valsts uzņēmumu pārdošanai, taču finanšu tirgiem atkopjoties, jautājums par privatizāciju varētu būt darba kārtībā.

To šodien intervijā Latvijas Avīzei LA norādījis Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Viņš informēja, ka vienošanās dokumentā ar aizdevējiem minēts, ka Latvijā tiek apzināti valsts uzņēmumi, kurus iespējams privatizēt un tie jāizvērtē, kuriem no tiem būtu jāturpina strādāt esošā veidā, kuriem būtu jāturpina darbs citādi.

Turklāt šādas prasības viņa vadītā valdība neatbalstītu. Šobrīd ir tikai viens uzņēmums, kurš tiek tirgots ļoti aktīvi - Parex banka. Premjers arī teica, ka attiecībā uz Latvenergo valdībai nav nekādu plānu par šī uzņēmuma privatizāciju un tādējādi viņš vēlas noņemt jebkādas spekulācija par šo tēmu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) neizskatīs iespēju atstādināt no amata Rīgas mēru Nilu Ušakovu (S), bet virzīs likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, otrdien žurnālistiem sacīja Gerhards.

LETA jau rakstīja, ka pēc konsultācijām ar juristiem Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) secinājis, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā likumprojektā par Rīgas domes atlaišanu nav konstatēts neviens likumpārkāpuma fakts, uz kā pamata šobrīd juridiski varētu atlaist pašreizējo domi, aģentūrai LETA pastāstīja premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars. Vienlaikus juristi norādījuši uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra tiesībām vienpersoniski, bez Ministru kabineta lēmuma atstādināt Rīgas mēru no pienākumu pildīšanas.

Komentējot Kučinska preses sekretāra pausto, ka ministrs var vienbalsīgi no amata atstādināt Rīgas mēru, Gerhards uzsvēra, ka viņš šādu priekšlikumu nav saņēmis. Tajā pašā laikā ministrs uzsvēra, ka VARAM virzīsies uz priekšu ar Tieslietu ministrijas (TM) saskaņoto likumprojektu par Rīgas domes atstādināšanu.