Rīgas valstspilsētas kapitālsabiedrība SIA “Rīgas nami” apstiprinātā vidēja termiņa stratēģija 2024.-2028. gadam paredz attīstību visos pašvaldības kapitālsabiedrības galvenajos darbības virzienos.

Nākamajos četros gados RN galvenokārt fokusēsies uz īpašumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu, kā arī klimatneitrālu un aprites ekonomikas risinājumu izmatošanu pašvaldības īpašumu apsaimniekošanā.

Līdz 2028. gadam izvirzītie galvenie finanšu mērķi ir paaugstināt pārvaldāmo pamatlīdzekļu vērtību un - palielināt ilgtermiņa peļņu un nodrošināt pozitīvu saimnieciskās darbības naudas plūsmu.

“Jau pirmajā SIA “Rīgas nami” reorganizācijas gadā uzsākām veidot jaunus nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas procesus, kas atbilstu mūsu klientu gaidām. Turpmākajos gados mūsu klienti sajutīs pozitīvās pārmaiņas, jo ir likti stabili pamati klientcentrētam pakalpojumu sniegšanas modelim – iesaistot pašus klientus, precīzi apzinātas viņu vajadzības, atvērts jauns, pieejamāks klientu apkalpošanas centrs un attīstīti citi klientu komunikācijas kanāli,” saka SIA “Rīgas nami” valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

Rīgas Centrāltirgus būs nepieciešami vairāki desmiti miljoni eiro, bet konkrētāka summa būs zināma pēc attīstības koncepcijas izstrādes un projektēšanas darbiem, kad arī būs zināms apjoms, intervijā sacīja pašvaldības SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

"Būvniecības izmaksas pēdējā laikā strauji mainās, tādēļ spekulēt ar kaut kādiem cipariem tagad nebūtu pareizi. Skaidrs arī tas, ka tas būs ilgtermiņa ieguldījumu plāns, jo gada divu laikā to visu nevarēs sakārtot," teica Sleže.

Viņa arī neprognozēja, kādos termiņos Centrāltirgus būs sakārtots. Sleže skaidroja, ka turpmākajos piecos gados "Rīgas nami" darīs visu, lai primārās vajadzības Centrāltirgū būtu izpildītas un tirgus būtu labā ekspluatējamā stāvoklī.

Šobrīd "Rīgas nami" strādā pie Centrāltirgus attīstības plāna, jo jau ilgstoši konkrētas vīzijas Centrāltirgum nav bijis.

"Tirgi Eiropā ļoti mainās, un mainās arī to funkcijas. Centrāltirgus ir lielākais tirgus Eiropā ar segtajiem paviljoniem, un ar to ļoti lepojamies, bet, augot konkurencei, ir skaidrs, ka piecus lielus paviljonus mēs vairs nevaram turpināt izmantot tikai pārtikas tirdzniecībai. Līdz ar to tirgus atgriežas pie tām funkcijām, kas bija pirms kādiem 100 gadiem, kad tas kļūst par vietu, kur cilvēkiem satikties, izklaidēties, baudīt kultūru, izmantot kādus pakalpojumus, tostarp sportot. Šīs funkcijas var būt ļoti dažādas," stāstīja Sleže.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā ir saņemts apliecinājums, ka no rīta ir iemaksāta 15 tūkst. Ls noteiktā drošības nauda par bijušo SIA Rīgas nami valdes priekšsēdētāju Kārli Kavacu, kuru tiesa 3.oktobrī apcietināja, DB pastāstīja tiesas pārstāvis Jānis Jaksons. Viņš arī atzīmēja, ka tiesa jau pieņēmusi nolēmumu par atbrīvošanu, un attiecīgie dokumenti jau nogādāti īslaicīgās aizturēšanas vietā. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā K. Kavacs tiks atbrīvots no apcietinājuma.

DB jau vēstīja, ka, pamatojoties uz Rīgas domes veiktā audita operatīvajiem rezultātiem, jaunieceltā SIA Rīgas nami valde vērsās ar iesniegumu Valsts policijā, informējot par iespējamajiem pārkāpumiem uzņēmuma iepriekšējās valdes finanšu darījumos. Šobrīd policija ir uzsākusi kriminālprocesu. Kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā veiktas vairākas kratīšanas un aizturētas personas uz aizdomu pamata par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu. Viena no aizturētajām personām ir bijusī SIA Rīgas nami amatpersona – Kārlis Kavacs, kurš, iespējams, ļaunprātīgi izmantojis dienesta stāvokli.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa nolēmusi apcietināt bijušo SIA Rīgas nami valdes priekšsēdētāju Kārli Kavacu. Tomēr, ka mēneša laikā tiks iemaksāta drošības nauda 15 tūkst. Ls apmērā, viņš no apcietinājuma tiks atbrīvots, DB uzzināja tiesā.

Jāatgādina, ka pamatojoties uz Rīgas domes veiktā audita operatīvajiem rezultātiem, jaunieceltā SIA Rīgas nami valde vērsās ar iesniegumu Valsts policijā, informējot par iespējamajiem pārkāpumiem uzņēmuma iepriekšējās valdes finanšu darījumos. Šobrīd policija ir uzsākusi kriminālprocesu.

Kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā veiktas vairākas kratīšanas un aizturētas personas uz aizdomu pamata par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu. Viena no aizturētajām personām ir bijusī SIA Rīgas nami amatpersona – Kārlis Kavacs, kurš, iespējams, ļaunprātīgi izmantojis dienesta stāvokli.

Jāatgādina, ka septembrī uz aizdomu pamata par zaudējumu nodarīšanu uzņēmumam, no amata pienākumu pildīšanas tika atcelti abi līdzšinējie valdes locekļi – valdes priekšsēdētājs K. Kavacs un valdes loceklis Almers Ludviks uz aizdomu pamata par zaudējumu nodarīšanu uzņēmumam, veicot augsta riska finanšu darījumus. To rezultātā SIA Rīgas nami varētu būt radušies zaudējumi aptuveni 600 tūkst. latu apmērā.

Pamatojoties uz Rīgas domes veiktā audita operatīvajiem rezultātiem, jaunieceltā SIA Rīgas nami valde vērsusies ar iesniegumu Valsts policijā, informējot par iespējamajiem pārkāpumiem uzņēmuma iepriekšējās valdes finanšu darījumos. Šobrīd policija ir uzsākusi kriminālprocesu.

Kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā veiktas vairākas kratīšanas un aizturētas personas uz aizdomu pamata par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu. Viena no aizturētajām personām ir bijusī SIA Rīgas nami amatpersona – Kārlis Kavacs, kurš, iespējams, ļaunprātīgi izmantojis dienesta stāvokli.

Jāatgādina, ka septembrī uz aizdomu pamata par zaudējumu nodarīšanu uzņēmumam, no amata pienākumu pildīšanas tika atcelti abi līdzšinējie valdes locekļi – valdes priekšsēdētājs K. Kavacs un valdes loceklis Almers Ludviks uz aizdomu pamata par zaudējumu nodarīšanu uzņēmumam, veicot augsta riska finanšu darījumus. To rezultātā SIA Rīgas nami varētu būt radušies zaudējumi aptuveni 600 tūkst. latu apmērā.

Rīgas apgabaltiesa bija plānojusi šodien skatīt strīdu starp mazumtirgotāju SIA Rimi Latvia un SIA Pellston nami par 149 tūkst. Ls piedziņu no uzņēmuma. Tomēr sēde pārcelta uz 15.oktobri, jo SIA Pellston nami vēlas iesniegt papildu pierādījumus, DB uzzināja tiesā.

SIA Rimi Latvija lūdza tiesu atzīt nekustamā īpašuma īres līguma uzteikšanu par pamatotu. Tomēr SIA Pellston nami iesniedza pretprasību un lūdza no SIA Rimi Latvia piedzīt 150 tūkst. Ls kompensāciju par līguma pirmstermiņa laušanu. Pagājušā gada decembrī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa nolēma apmierināt pretprasību un lēma, ka no SIA Rimi Latvia par labu SIA Pellston nami tomēr jāpiedzen 149 tūkst. Ls, kas ir līgumsods saistībā ar īres līguma laušanu pirms termiņa. SIA Rimi Latvia šo tiesas lēmumu pārsūdzēja, un abas puses turpina tiesāties.

Jāatgādina arī, ka pērnajā gadā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tika apmierināts SIA Pellston nami pieteikums par izpildu raksta izsniegšanu Rīgas šķīrējtiesas sprieduma izpildei un SIA Rimi Latvia samaksāja piedzīto summu 343,89 tūkst. Ls apmērā.

Pašvaldības uzņēmums SIA Rīgas nami, iespējams, kādām privātpersonām aizdevusi pašvaldībai piederošos līdzekļus. Tā norādīja Rīgas mērs Nils Ušakovs. Viņš arī piebilda, ka nākamnedēļ Rīgas dome, iespējams, vērsīsies tiesībsargājošās iestādēs saistībā ar šo gadījumu.

Jāatgādina, ka 11.septembrī Rīgas dome pieņēma lēmumu atstādināt no amata SIA Rīgas nami valdi uz aizdomu pamata par zaudējumu nodarīšanu uzņēmumam, veicot augsta riska finanšu darījumus. To rezultātā SIA Rīgas nami varētu būt radušies zaudējumi aptuveni 600 tūkst. latu apmērā.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks un uzņēmuma kapitāldaļu turētāja pārstāvis Andris Ameriks medijiem norādīja, ka par veiktajiem darījumiem viņu mutiski informējis pats SIA Rīgas nami valdes priekšsēdētājs Kārlis Kavacs. Patlaban iecelta uzņēmuma pagaidu valde - par valdes priekšsēdētāju izvēlēta Ilze Spūle, bet valdes locekļa amatā iecelta Vineta Verika.

Rīgas dome ir pieņēmusi lēmumu atstādināt no amata pašvaldības uzņēmuma SIA Rīgas nami valdi. Valdes locekļi ir atstādināti no amata uz aizdomu pamata par zaudējumu nodarīšanu uzņēmumam, veicot augsta riska finanšu darījumus.

To rezultātā SIA Rīgas nami varētu būt radušies zaudējumi aptuveni 600 tūkst. latu apmērā.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks un uzņēmuma kapitāldaļu turētāja pārstāvis Andris Ameriks medijiem norādīja, ka par veiktajiem darījumiem viņu mutiski informējis pats SIA Rīgas nami valdes priekšsēdētājs Kārlis Kavacs. Šobrīd Ameriks rakstveida paskaidrojumus no viņa nav saņēmis, taču, cik norprotams no mutiski sniegtajiem paskaidrojumiem, minēto darījumu mērķis bijis palielināt uzņēmuma līdzekļus.

Patlaban iecelta uzņēmuma pagaidu valde - par valdes priekšsēdētāju izvēlēta Ilze Spūle, bet valdes locekļa amatā iecelta Vineta Verika.

Ik gadu apkārtējā vidē nonāk līdz pat 100 tūkstošiem tonnu būvgružu. Tā vietā, lai tiktu nodoti pārstrādei vai nogādāti tuvākajā atkritumu poligonā, tie slepus tiek izgāzti mežos, pļavās un citās nomaļās vietās. Iespējams, apjomīgākā no tām šobrīd atrodas vēsturiskajā lidlaukā Spilve, informē SIAS Rīgas nami pārstāve Liene Pētersone.

Saskaņā ar Rīgas domes Administratīvās inspekcijas datiem, Rīgā katru gadu tiek uzietas aptuveni 20 jaunas nelegālās izgāztuves. Līdzīga aina ir arī Pierīgā un no galvaspilsētas attālākos reģionos. «Lielākie situācijas ķīlnieki ir uzņēmēji un zemes īpašnieki, kas pēc tam spiesti par saviem personīgajiem līdzekļiem būvgružotāju izpostītās teritorijas sakopt,» uzskata SIA Rīgas nami valdes priekšsēdētāja Vineta Verika.

Pērn par būvgružotāju interešu objektu kļuva arī SIA Rīgas nami apsaimniekotā 100 ha lielā, vēsturiskā lidostas Spilve teritorija, kur šobrīd izveidota vairāk nekā 4100 kvadrātmetru liela būvgružu izgāztuve. «Atkritumu šķirošana un izvešana mums izmaksās gandrīz 50 000 eiro,» atklāj V.Verika, uzsverot, ka daļu no zaudējumiem veido arī izmaksas, kas radušās vairāk nekā pusgadu cīnoties ar nelegālajiem piemēslotājiem. Viņus neaizkavējot ne visā teritorijā izvietotās aizlieguma zīmes, ne novērošanas kameras, ne dzelzbetona konstrukcijas uz iebraucamajiem ceļiem, un pat ne fiziska apsardze, kas uz laiku tika nolīgta, cerot noķert ļaunprātīgos piesārņotājus. «Mēslošana tika pārtraukta vien tad, kad pilnībā pārrakām visus ceļus, kas veda uz izgāztuvi un ierīkojām tur 3 metrus augstus, nepārbraucamus vaļņus», stāsta SIA Rīgas nami vadītāja. Šobrīd tiek organizēti darbi, lai jau tuvāko nedēļu laikā uzsāktu vērienīgās būvgružu izgāztuves utilizāciju.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) vienojusies ar būvfirmu SIA "Velve" par konkrētiem principiem un metodiku, kā aprēķināt sadārdzinājuma kompensēšanu, lai varētu turpināt slimnīcas jaunā korpusa būvniecību, piektdien preses konferencē sacīja PSKUS vadītājs Rinalds Muciņš.

Piektdien panākta vienošanās par principiem, pēc kādiem tiks kompensēts būvniecības sadārdzinājums, taču par konkrētu sadārdzinājumu summu vienošanās vēl nav un diskusijas turpināsies līdz 1.februārim.

Velve brīdina par iespēju neuzbūvēt Stradiņa slimnīcas jauno ēku 

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunās ēkas būvnieks SIA "Velve" slimnīcai...

Muciņš skaidroja, ka vienošanās ir par metodoloģiju, slimnīca ir gatava iekļaut aprēķina metodikā darba samaksu, kā arī mašīnu un mehānismu izmaksas.

"Velves" valdes locekle Vineta Verika sacīja, ka uzņēmuma mērķis bija saprast, vai ir iespējams atrast risinājumu un turpināt būvniecību.

Iepriekš pielietotā metodika tik lielos objektos nestrādā, teica Verika. Uzņēmums ir iesniedzis jaunu tāmi, pie kuras strādās eksperti un Verika pauda cerību, ka izdosies nonākt pie kopsaucēja.

Vienlaikus Verika uzsvēra, ka laika palicis maz, lai panāktu vienošanos un objektu pabeigtu laikā. Ja mēneša laikā vienošanās tiks panākta, tad jauno korpusu varēšot pabeigt līdz 2023.gada beigām. Ja vienošanās netiks panākta, tad tiks domāts, kā rīkoties tālāk.

Verika stāstīja, ka aktuālais sadārdzinājums ir 22 miljoni eiro, lielāko izmaksu pozīciju veido būvizstrādājumi, bet kopš pavasara būtiski augusi arī darbaspēka samaksa.

Muciņš skaidroja, ka paralēli sarunām ar "Velvi" tiks meklēts papildus finansējums, jo skaidrs, ka tas būšot vajadzīgs. Objekts patlaban ir pusē, to apturēt un palaist no jauna esot sliktākais variants, tāpēc puses meklēs kompromisu dažādās tāmes pozīcijās.

Būvfirma "Velve" šodien iepazīstināja Latvijas Būvuzņēmēju apvienības, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Veselības ministrijas, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras un Iepirkumu uzraudzības biroja pārstāvjus ar PSKUS jaunās ēkas būvdarbu aprēķinātā sadārdzinājuma pamatojumu un metodiku.

Jau ziņots, ka PSKUS sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Janita Veinberga iepriekš informēja, ka jaunās ēkas būvnieks "Velve" slimnīcai pieprasījis mainīt noslēgto vienošanos par būvniecības izmaksu indeksāciju un būvdarbu izpildes termiņu, līdz ar to jaunās ēkas būvniecība faktiski ir apdraudēta.

Veinberga norādīja, ka VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" vadība ir ieinteresēta būvdarbu turpināšanā un risina jautājumu, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu iespēja saņemt ārstniecības pakalpojumu mūsdienu medicīnas prasībām atbilstošās telpās iespējami drīzāk.

Šā gada augustā ar "Velvi" esot panākta vienošanās par būvniecības procesa sadārdzinājuma segšanu un būvdarbu termiņa pagarinājumu līdz 2023.gada maijam Krievijas agresīvā kara Ukrainā radīto seku dēļ, informēja Veinberga.

Slimnīca sagaidīja no būvdarbu veicēja aktīvu rīcību, iesniedzot pamatojošo dokumentāciju sadārdzinājuma segšanai un būtiski kāpinot būvdarbu tempu. Taču solītā aktīvā rīcība no būvdarbu veicēja neesot sekojusi - sadārdzinājumu pamatojošie dokumenti iesniegti nepilnā apjomā, būvdarbu temps būtiski krities. Tā vietā būvdarbu veicējs iesniedza pieprasījumu visu būvdarbu izmaksu indeksēšanai, tai skaitā savai peļņas daļai, kā arī pieprasīja būvdarbu termiņa pagarinājumu līdz 2023.gada beigām, informēja Veinberga.

Kopš vienošanās noslēgšanas augustā, slimnīcai ar "Velvi" notikušas aktīvas sarunas par sadārdzinājuma pamatojošās dokumentācijas iesniegšanu un rīcību būvdarbu tempa palielināšanai. Tomēr sarunās "Velve" esot sniegusi mainīgu informāciju gan par dokumentācijas iesniegšanas datumiem, gan sadārdzinājuma kopējo apjomu un būvdarbu izpildes termiņiem.

Slimnīca uzskata, ka, lai nodrošinātu slimnīcas jaunās ēkas būvniecības pabeigšanu iespējami drīzāk, būtiski ar "Velvi" rast vienotu, atklātu un konstruktīvu pieeju turpmākā būvdarbu izpildē - sadārdzinājumu segt tikai pamatotās pozīcijās, neizmantojot Krievijas sākto karu Ukrainā nepamatotu izmaksu segšanai uz pacientu un sabiedrības rēķina.

Savukārt "Velves" mātes uzņēmuma "MN Holding" valdes locekle Jekaterina Griga intervijā sacīja, ka šajā iepirkumā piedāvājums gatavots 2019.gadā pēc tā laika cenām un būvniecības izmaksām, tāpēc patlaban sadārdzinājums sasniedzis 25% jeb 22,6 miljonus eiro.

Griga sacīja, ka par "Velves" nozīmīgāko projektu - PSKUS jauno korpusu - joprojām nav panākta vienošanās par sadārdzinājumu. Viņa skaidroja, ka visu nevar paveikt tikai pēc Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajām vadlīnijām par sadārdzinājuma kompensēšanu, jo šis objekts ir liels, un vienā brīdī sarunās fokuss no sadārdzinājuma summas esot pārvirzījies uz pašu procesu, kā veikt tā izvērtēšanu.

"Visus šos mēnešus mēs meklējām ceļu, kā to paveikt. Rezultātā mēs nonācām pie sadārdzinājuma par 22,6 miljoniem eiro, un ir skaidrs, ka mums ir vajadzīgs pārrēķins par visu tāmi, nevis par tās sastāvdaļām, jo katru reizi sniegt dokumentus un pamatojumus par atsevišķām pozīcijām nav iespējams," sacīja Griga.

Viņa uzsvēra, ka tik lielam objektam tas nav iespējams, citādi "Velve" šos dokumentus turpinās sniegt vēl ilgi pēc tam, kad šis objekts būs jau pabeigts. Tādēļ pašlaik "Velvei" esot skaidrs, ka bez operatīvas rīcības no valsts institūciju puses pilnīga objekta pabeigšana nebūs iespējama.

Griga uzsvēra, ka EM vadlīnijās nav pateikts, ko iesākt būvniekam, kamēr nav panākta vienošanās. "Nekur nav teikts, ka drīkst apstādināt būvdarbus, vienoties par izmaksu indeksāciju un tad tos atsākt. Tagad ir tā, ka kara radīto sadārdzinājumu uz saviem pleciem cenšas iznest būvnieki, bet būvuzņēmumu resursi arī nav bezgalīgi, mums ir jāvērtē arī savi finanšu riski. Šīs problēmas risināšanā proaktīvi ir jāiesaistās abām pusēm. Arī pasūtītājam ir jādomā par ceļu problēmu risināšanā, nevis jāieņem pasīva pozīcija," teica Griga.

Viņa piebilda, ka, ja nebūs skaidrības, tad līguma izpilde ir apdraudēta, jo uzņēmums nevar riskēt un turpināt būvēt pie nezināmiem nosacījumiem. Vienlaikus Griga sacīja, ka pie lēmuma vajadzētu nonākt līdz janvāra beigām, citādi varētu būt ietekmēti objekta pabeigšanas termiņi. Tādēļ uzņēmuma pārstāve pauda cerību, ka vienošanos izdosies panākt.

Kā vēstīts, pamatojoties uz Iepirkumu uzraudzības biroja saņemto atzinumu, Iepirkuma komisija 2020.gada 21.jūlijā pieņēma galīgo lēmumu par konkursa procedūras ar sarunām "A korpusa otrās kārtas būvdarbu veikšana" rezultātiem un par saimnieciski izdevīgāko atzina "Velves" iesniegto piedāvājumu par kopējo summu 88 364 300 eiro.

Būvniecības uzņēmums "Velve" pagājušajā gadā strādāja ar 68,774 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,5% mazāk nekā 2020.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās 5,3 reizes un bija 373 300 eiro.

Kompānija "Velve" reģistrēta 1992.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,423 miljoni eiro, un tā vienīgais īpašnieks ir kompānija "MN Holding". Uzņēmuma patiesā labuma guvēja ir Jekaterina Ņikuļina.

Būvfirmas SIA "Velve" valdes priekšsēdētājas amatā darbu sākusi Vineta Verika, informē "Velves" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka būvfirmas līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Kaspars Rokens, pieņemot jaunus karjeras izaicinājumus, ir pārtraucis darba attiecības ar uzņēmumu.

Vienlaikus kā valdes loceklis un uzņēmuma finanšu direktors vadības komandai ir pievienojies Valters Sičevs.

Uzņēmuma vadībā darbu turpinās valdes loceklis un tehniskais direktors Ivo Brālēns, kurš arī turpmāk būs atbildīgs par būvniecības un ražošanas attīstību.

"Ikviena uzņēmuma izaugsme galvenokārt ir atkarīga no spējas pielāgoties jauniem apstākļiem. Tādēļ šobrīd, kad visa būvniecības nozare ir force majeure situācijā, pārņemot atbildību par "Velve" turpmāku virzību, prioritārie virzieni, kuros redzu savu pienesumu uzņēmuma vadībā, būs pārmaiņu vadība un uzņēmuma izaugsmes veicināšana neprognozējama tirgus apstākļos. To sasniegšanai kopā ar darbiniekiem meklēsim netradicionālas pieejas izaicinājumiem, attīstot un realizējot know-how balstītus risinājumus, tādējādi kļūstot vēl izcilākiem," skaidro V.Verika.

Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) direktors Zigmārs Liepiņš noraizējies par Baltā nama tehnisko stāvokli, no kura sākuši birt apmetuma gabali.

«Pirms dažām dienām no Latvijas Nacionālās operas ēkas (mūsu Baltais nams) sāka krist nost ķieģeļu, apmetuma gabali (nevienam netrāpīja!). Vieta tika nofotogrāfēta un apvilkta ar zaļo sietu, lai nebirst lejā vēl. Skats baiss,» Z.Liepiņš vēsta savā Facebook profilā.

«Baltais nams drīz būs Zaļais nams, ietīts kamuflāžā. Nosūtīju fotogrāfijas Kultūras ministrijai (LNOB kapitāldaļu turētājai) t.sk.Dacei Melbārdei un Rīgas domei (Latvijas Nacionālās operas ēkas īpašniecei) t.sk.Nilam Uškovam un Andrim Amerikam. Līdz šim neviens nav turējis par vajadzīgu pat painteresēties kas? kā? ko darīsim? u.t.t. Klusums!,» sašutis ir komponists.

Šā gada novembrī Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore Rīgas pilsētas Centra rajona tiesai nodevusi krimināllietu, kurā apsūdzēts bijušais Rīgas nami valdes priekšsēdētājs Kārlis Kavacs.

Pret Kavacu izvirzītas apsūdzības par to, ka viņš, būdams valsts amatpersona, izdarīja tīšas darbības, kas pārsniedz valsts amatpersonai ar likumu un uzliktu uzdevumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas, ar šīm darbībām radot būtisku kaitējumu valsts varai, pārvaldības kārtībai un ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm, izraisot smagas sekas. Bez tam, šai personai apsūdzība celta arī par dokumentu viltošanu, viltotu dokumentu apzinātu izsniegšanu un izmantošanu.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, apsūdzētās personas 2011. gada maijā SIA Rīgas nami vārdā noslēgtais līgums ar SIA Zeus atzīts kā faktiski noslēgts aizdevuma līgums, kas neatbilstoši patiesajai darījuma būtībai noformēts kā pakalpojuma līgums par valūtas kursa vadību un finanšu līdzekļu konvertāciju. Tādā veidā apsūdzētais pārsniedzis savas pilnvaras, jo atbilstoši SIA Rīgas nami statūtiem un saskaņā ar likumu «Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu» apsūdzētajam nebija tiesību SIA Rīgas nami vārdā izsniegt jebkāda veida aizdevumus. Tā kā SIA Zeus savas saistības atbilstoši līguma nosacījumiem neizpildīja, SIA Rīgas nami nodarīts mantisks zaudējums lielā - 1,263 miljonu latu - apmērā.

Šķīrējtiesa ir pasludinājusi spriedumu strīdā starp SIA Rīgas nami un SIA Gaļinas Poļiščukas Teātra Observatoriju. Proti, SIA Rīgas nami prasība ir pilnībā apmierināta, un tas nozīmē, ka no Teātra Observatorijas tiks piedzīti 5,55 tūkst. Ls. Savukārt sadarbības līgums atzīts par izbeigtu, sākot no pagājušā gada 15. augusta.

Spriedums arī paredz, ka SIA Gaļinas Poļiščukas Teātra Observatorija tiks izlikta no nomas telpām, kā arī teātrim ir jāsamaksā tiesāšanās izdevumi.

Ņemot vērā pasludināto tiesas spriedumu, kā arī SIA Gaļinas Poļiščukas Teātra Observatorija vadības iepriekš pausto, ka tā rīkosies, ievērojot tiesas spriedumu, SIA Rīgas nami paļaujas uz turpmāku godprātīgu rīcību, cerot, ka ar šo tiks pielikts punkts telpu turpmākas izmantošanas aizkavēšanai un tās tuvākajā laikā labprātīgi tiks atbrīvotas.

Pagājušā gada jūlijā DB jau rakstīja, ka SIA Rīgas nami valde pieņēma lēmumu izbeigt sadarbības līgumu ar Gaļinas Poļiščukas Teātra observatoriju. Teātrim bija jāatstāj īrētās telpas mēneša laikā.

Neviens no SIA Gaļinas Poļiščukas Teātra Observatorija pārstāvjiem līdz 16.oktobrim tā arī nebija ieradies, lai SIA Rīgas nami nodotu telpas Kongresu namā, tāpēc līdz ar 23.oktobri notiks vēl viena izlikšana, bet jau piespiedu kārtā, kur piedalīsies arī policija un telpas pārņems SIA Rīgas nami, DB informēja Terēza Luksa-Sigate.

Teātrim telpas jāatstāj, jo šā gada vasarā šķīrējtiesa pasludinājusi spriedumu, ar kuru SIA Rīgas nami prasība tika pilnībā apmierināta un no Teātra Observatorijas tiks piedzīti 5,55 tūkst. Ls, bet sadarbības līgums atzīts par izbeigtu. Spriedums arī paredzēja, ka SIA Gaļinas Poļiščukas Teātra Observatorija tiks izlikta no nomas telpām, kā arī teātrim ir jāsamaksā tiesāšanās izdevumi.

Pagājušā gada jūlijā DB jau rakstīja, ka SIA Rīgas nami valde pieņēma lēmumu izbeigt sadarbības līgumu ar Gaļinas Poļiščukas Teātra observatoriju. Teātrim bija jāatstāj īrētās telpas mēneša laikā.

SIA «Rīgas nami» iesniegusi sūdzību par maksātnespējas administratoru Andri Daugaviņu, informē uzņēmums.

Sakarā ar 2011. gadā notikušu nelikumīgu darījumu starp sabiedrību ar ierobežotu atbildību «ZEUS» un Rīgas pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrību SIA «Rīgas nami» bijušo amatpersonu 2012. gadā ierosināts kriminālprocess par augsta riska finanšu darījumu veikšanu ar SIA «Rīgas nami» finanšu līdzekļiem, pārsniedzot pilnvaras.

Savukārt 2012. gada nogalē tika pasludināts sabiedrības ar ierobežotu atbildību «ZEUS» maksātnespējas process, par kura administratoru tika iecelts maksātnespējas procesa administrators Andris Daugaviņš.

SIA «Rīgas nami», kura ir maksātnespējīgās sabiedrības ar ierobežotu atbildību «ZEUS» (MSIA «ZEUS») lielākais kreditors 1,8 miljonu eiro apmērā, ir regulāri lūgusi administratoram Andrim Daugaviņam iesniegt savas darbības atskaites, plānotā procesa izmaksas, kā arī izlietoto finanšu līdzekļu pamatojumus, taču administrators šo gadu laikā ir sniedzis tikai nepatiesu, maldinošu un nepārskatāmu informāciju.

Šī gada decembrī, piesaistot Valsts Kases aizdevumu, SIA “Rīgas nami” plāno realizēt vienu no vērienīgākajiem projektiem savā pastāvēšanas vēsturē, uzsākot “Rīgas Kongresu nams” pārbūves pirmo kārtu.

Tās ietvaros iecerēts paplašināt Lielās zāles skatītāju vietu skaitu, uzlabot zāles tehnoloģisko aprīkojumu, skatuvi un akustiku, kā arī parūpēties par skatītāju labsajūtu, atjaunojot vestibilu un citas koplietošanas telpas. Mainīsies arī ēkas līdzšinējais nosaukums – turpmāk to dēvēs par Kronvalda koncertzāli.

Kopējās ēkas atjaunošanas pirmās kārtas izmaksas sasniegs 14,5 miljonus eiro. Lielāko daļu no finansējuma SIA “Rīgas nami” aizdevuma veidā plāno piesaistīt no Valsts kases. “Rīgas nami” pašu ieguldījums šajā projektā būs gandrīz miljons eiro.

Lielākās izmaksas plānotas inženierkomunikāciju nomaiņai (3,4 milj. EUR), skatuves tehnoloģijām (2,8 milj. EUR), kā arī interjerā (1,00 milj. EUR).

Šonedēļ pēc SIA Rīgas nami pasūtījuma tiek uzsākti šobrīd Rīgā apjomīgākās būvgružu izgāztuves likvidēšanas darbi. Pēc speciālistu aplēsēm, pērn ļaunprātīgu būvgružotāju izveidotās nelegālās izgāztuves apjoma novākšanai vēsturiskajā pilsētas lidlaukā Spilve būs nepieciešams vismaz 600 kravas mašīnas.

Atkritumu izvešanu, t.sk., paredzot arī to šķirošanu un pārstrādi, atbilstoši iepirkuma procedūras rezultātiem, veiks atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums Clean R. Piesārņotās 4100 m2 lielās teritorijas sakopšana pašvaldības uzņēmumam Rīgas nami izmaksās 50 000 eiro.

Jautājums par stingrāku būvgružu aprites pārraudzību un atkritumu pārvadātāju kontroli neilgi pirms Jāņiem tika skatīts arī Saeimas Vides un klimata apakškomisijā. «Ik gadu apkārtējā vidē nonāk līdz pat 100 tūkstošiem tonnu būvgružu. Tā vietā, lai tiktu nodoti pārstrādei vai nogādāti tuvākajā atkritumu poligonā, tie slepus tiek izgāzti mežos, pļavās un citās nomaļās vietās. Tas rada lielu postu Latvijas ekosistēmai, un vienlaikus slogu un milzīgus zaudējumus ikvienam zemes īpašniekam, kas pēc tam spiests par saviem personīgajiem līdzekļiem būvgružotāju izpostītās teritorijas sakopot», apakškomisijas sēdē deputātiem uzsvēra SIA Rīgas nami valdes priekšsēdētāja Vineta Verika.

Šonedēļ pēc SIA Rīgas nami pasūtījuma uzsākta pašlaik Rīgā apjomīgākās būvgružu izgāztuves likvidēšana. Teritorijas sakopšana pašvaldības uzņēmumam izmaksās 50 000 eiro, informē Rīgas dome.

«Tas ir ļoti sāpīgs trieciens uzņēmuma budžetam. Tā vietā, lai šovasar atjaunotu Spilves vēsturisko lidostas ēku, esam spiesti remontdarbiem paredzētos līdzekļus ieguldīt izgāztuves aizvākšanā,» stāsta Rīgas namu valdes priekšsēdētāja Vineta Verika.

Neilgi pirms Jāņiem par kontroles mehānismiem būvgružotāju darbības ierobežošanai sprieda arī Saeimas Vides un klimata apakškomisijā. Zemes īpašnieki būvgružotāju visatļautības dēļ cieš simtiem tūkstošu eiro zaudējumu, norāda V.Verika, piebilstot, ka neviens būvgružotājs nav anonīms. «Katrā no šādām izgāztuvēm var atrast ne vienu vien pierādījumu, kas varētu aizvest līdz pat būvgružotāja mājas slieksnim, dodot iespēju policijai saukt viņus pie atbildības,» pārliecināta V.Verika.

Rīgas namu vadītājs Kārlis Kavacs valūtas maiņas uzņēmēja Ivara Ciskas biznesā iepludinājis daudz vairāk, nekā līdz šim uzskatīts, proti, visus Rīgas namu brīvos līdzekļus - 4,8 miljonus latu.

(Papildināts ar Rīgas domes viedokli.)

Kopumā bijuši trīs aizdevuma līgumi - pa vienam 2010.gada septembrī un 2011.gada aprīlī - slēgti ar SIA Viesis, bet trešais 2011. gada maijā - slēgts ar SIA Zeus. Trīs ar pusi miljoni nonākuši atpakaļ pašvaldībā, bet pārējo naudu 1,2 miljonus Zeus neesot varējis atdot, jo tai arestu pēc bijušo biznesa partneru lūguma uzlikusi Rīgas apgabaltiesa, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Rīgas namu divos gada pārskatos šī naudas kustība, lai arī slēpti, tomēr ir uzrādīta. Trīs gadu laikā neviena Rīgas domes atbildīgā amatpersona to nav pamanījusi. Rīgas namu kapitāla daļu turētājs Andris Ameriks gada pārskatus ar savu parakstu ir akceptējis.

Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības SIA “Rīgas nami” (RN) valdes priekšsēdētāja Vineta Verika 15. februārī paziņojusi par atkāpšanos no amata.

RN dalībnieku sapulce 15. februārī pieņēma Verikas paziņojumu un pagaidu valdes priekšsēdētājas amatā iecēla SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” valdes priekšsēdētāju Ingu Cerbuli. Kopš šī gada 27. janvāra RN pagaidu valdes loceklis ir Rīgas domes Finanšu departamenta direktors Uldis Rakstiņš.

Vineta Verika RN valdes priekšsēdētājas amatā bijusi kopš 2012. gada.

SIA „Rīgas nami” ir Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrība, kas dibināta 1989. gadā. Tās galvenie darbības virzieni ir Rīgas vēsturisko īpašumu attīstīšana, pārvaldīšana un apsaimniekošana, kā arī kultūras pasākumu nodrošināšana pasākumu centros Melngalvju namā, kinoteātrī "Splendid Palace" un Rīgas Kongresu namā.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehā Finiera ielā 6.

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Artis Dzirkalis norāda, ka AS Latvijas Finieris ir viens no valsts galvenajiem kokrūpniekiem, un tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka konstruktīvais pamatmateriāls jaunajam impregnēšanas ceham ir koks.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Lai arī rūpnīca savā veidā ir tikai tehnoloģisks process, šī ēka ir kļuvusi par Finiera vizītkarti, kas raksturo uzņēmumu. Koks izmantots ne tikai līmētajās nesošajās sijās, kas veidotas 24 m laidumā, bet arī sienu un jumta paneļi veidoti no koka ar finiera iekšējo apdari un dēļu klāju fasādē. Eiropā ir vien pāris šādas rūpnīcas un ņemot vērā, ka strauji attīstītas koka būvniecība arī saplākšņa pieprasījums noteikti pieaugs. Šī ir pārdomāta un loģiska investīcija, uzskata A.Dzirkalis.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Rīgas Doma tornī.

Biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis norāda, ka objekts, bez kura Latvijas galvaspilsēta nav iedomājama, ārēji jau ilgus gadus nav mainījies un arī pēc pēdējiem restaurācijas darbiem tā vizuālais tēls acīm redzamas izmaiņas nav ieguvis. Viņaprāt, vēsturiskai ēkai tas, protams, ir svarīgi, tomēr, vienlaikus, sabiedrības acīm paliek nemanāms arī paveiktā darba apjoms, kas ir pelnījis vislielāko atzinību.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

No Latvijas būvniecības attīstības viedokļa Rīgas Doma torņa rekonstrukcijas viens no atslēgas elementiem ir darbs ar koka konstrukcijām – būtībā šis tornis ir koka augstceltne pašā Rīgas sirdī. «Ņemot vērā Latvijas būvniecības tradīcijas, kas 20.gadsimtā ir pārliecinoši aizgājušas no koka konstrukciju plašas izmantošanas uz betona un tērauda dominanci, Rīgas Doma torņa restaurācija ir gan izaicinājums, gan ieguvums vienlaikus, jo gan arhitektiem, gan konstruktoriem un būvniekiem ir bijusi iespēja praksē strādāt ar sarežģītām koka konstrukcijām, radot iespēju šo pieredzi izmantot arī nākotnes jaunajos objektos,» norāda K.Ceplis.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Saieta namā Lāčplēša ielā 71.

Latvijas Ainavu arhitektu biedrības pārstāve Iveta Grīviņa uzskata, ka Saieta nama jeb Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus baznīcas jaunbūve ir jauns un pamanāms objekts Lāčplēša ielā. Vizuāli tā nerada asociācijas par baznīcu, drīzāk rada ilūziju par atjaunotu senu Rīgas centra mūra īres namu.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

Priecē, ka ar cieto segumu segtie laukumi Saieta nama ārtelpā nav tikai automašīnu piebraukšanai un novietošanai, bet padomāts arī par iespēju sportot un citām ārtelpas aktivitātēm. Āra basketbola laukuma gala sienu norobežojums – dekoratīva koka redele - vienlaicīgi ir lielisks ārtelpas dekors. Gaumīgi risināti arī automašīnu stāvvietu iezīmēšana ar bruģa zīmējumu. Īpašs prieks un bauda acīm ir pagalma dekoratīvā daļa, kas vienlaicīgi ir arī ilgtspējīga lietus ūdeņu apsaimniekošanas sistēma. Pagalma stādījumi rada mūsdienīgas un modernas ārtelpas iespaidu, ko pastiprina dizainiski pievilcīgie soliņi un atkritumu urnas.

Pašvaldības SIA "Rīgas nami" būtu gatava būvēt arī īres namus, ja būs tāds pieprasījums no Rīgas domes, intervijā aģentūrai LETA sacīja pašvaldības SIA "Rīgas nami" valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

Viņa skaidroja, ka Rīgā šobrīd top mājokļu attīstības politika, kuras ietvarā arī taps skaidrs pieprasījums, cik daudz tuvākajā laikā ir vai nav jābūvē papildu dzīvokļi.

"Pieprasījums pēc īres namiem ir, bet primāri mēs esam Rīgas pilsētas vajadzībām konstruēts uzņēmums un mums nebūtu tieši jākonkurē ar komercspēlētājiem tirgū. Mēs esam gatavi būvēt tāpat, kā savulaik to darīja SIA "Rīgas pilsētbūvnieks". Jā, mēs to varam, taču tas nemazina atbildību par vēstures mantojuma saglabāšanu un jēgpilnu izmantošanu mūsdienās," teica Sleže.

Viņa piebilda, ka pieprasījums nav vēl apzināts, tādēļ "Rīgas nami" nevar paši izdomāt un būvēt mājas, jo tā gribētos. Pieprasījumam ir jānāk no pilsētas. Pie šī jautājuma "Rīgas nami" strādā kopā ar Rīgas domi.