Starptautiskās caurredzamības iniciatīvas ietvaros «Kaspersky Lab» pielāgo infrastruktūru, lai vairākus pamatprocesus pārceltu no Krievijas uz Šveici. Lai nodrošinātu pilnīgu caurredzamību un godīgumu, «Kaspersky Lab» organizē šīs darbības uzraudzību, ko veiks neatkarīga trešā puse, kas arī atrodas Šveicē.

Kiberdrošībā uzticēšanās ir pilnīgi nepieciešama, un «Kaspersky Lab» saprot, ka tā nerodas pati no sevis, tā ir nepārtraukti jānopelna ar caurredzamību un izsekojamību, teikts «Kaspersky Lab» paziņojumā.

Jaunie pasākumi ietver vairāku reģionu datu uzglabāšanas un apstrādes pārcelšanu, programmatūras salikšanas pārvietošanu un pirmā Caurredzamības centra atvēršanu.

Līdz 2019. gada beigām «Kaspersky Lab» būs izveidojis datu centru Cīrihē un tajā glabās un apstrādās visu informāciju lietotājiem Eiropā, Ziemeļamerikā, Singapūrā, Austrālijā, Japānā un Dienvidkorejā, kam vēlāk pievienosies vēl citas vietas.

«Kaspersky Lab» pārcels uz Cīrihi «programmatūras būves konveijeru» — programmēšanas rīku komplektu, kas tiek izmantots, lai no pirmkoda saliktu lietošanai gatavu programmatūru. Vēl šogad pirms izplatīšanas klientiem visā pasaulē tiks uzsākta «Kaspersky Lab» izstrādājumu un apdraudējumu noteikšanas noteikumu datubāzu (antivīrusu datubāzu) salikšana un parakstīšana ar ciparparakstu Šveicē. Pārcelšana nodrošinās, ka neatkarīga organizācija var pārbaudīt visu jaunizveidoto programmatūru, un parādīs, ka klientu saņemtie programmatūras būvējumi un atjauninājumi atbilst pirmkodam, kas iesniegts auditam, informē «Kaspersky Lab».

Divi Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) drošības eksperti izteikuši minējumus, ka, saasinoties Krievijas un rietumvalstu attiecībām, ir iespējams, ka krievu uzņēmēja Jevgēnija Kasperska kiberdrošības kompānija Kaspersky Lab varētu kļūt par draudu informācijas sistēmu drošībai. Pats uzņēmums noraida ekspertu spekulācijas un sola saglabāt objektivitāti, neskatoties uz izmaiņām politikā.

Krievu datorzinātnieka Kasperska dibinātais IT drošības uzņēmums Kaspersky Lab, kas visā pasaulē pazīstams ar savu antivīrusu programmatūru, varētu kļūt par riska faktoru. Kompānijas dibinātājs nekad nav slēpis, ka studējis augstskolā, ko daļēji finansējusi Krievijas Aizsardzības ministrija, kā arī tagadējā Federālā drošības dienesta (FDD) priekšteči - Valsts drošības komiteja (VDK). Pēc studiju beigšanas Kasperskis kādu laiku arī strādājis Krievijas aizsardzības struktūrās, kā arī pēcāk jau kopā ar Kaspersky Lab sniedzis valsts iestādēm palīdzību cīņā ar kibernoziedzību.

Kā norādīja IT drošības eksperts Agris Krusts, risks, ka Kaspersky Lab varētu ļaunprātīgi izmantot klientu uzticēšanos, lai īstenotu Krievijas intereses, esot paaugstinājies, bet tāpat esot tikai spekulāciju līmenī. Katram cilvēkam pašam esot jāizspriež, cik interesants viņš būtu šādam uzbrukumam un arī attiecīgi izsargāties.

Jūnija vidū tika noskaidroti tie septiņi jaunieši, kuri Rimi Baltic praktikantu izaugsmes programmas Talent Lab (latviski Talantu laboratorija) ietvaros septiņu mēnešu garumā apgūs prasmes darbam mazumtirdzniecības jomā visās trijās Baltijas valstīs, saņemot par to konkurētspējīgu atalgojumu, informē uzņēmumā.

Rimi praktikantu programmas Talent Lab ietvaros Rimi Latvia praktizēsies četri dalībnieki – RTU Rīgas Biznesa skolas biznesa vadības programmas absolvents Jānis Neinbergs, Latvijas Universitātes moderno valodu un biznesa vadības programmas absolvente Santa Dzalbe, Passau universitātes Vācijā starptautiskās kultūras un biznesa programmas absolvente Olga Eglīte un RTU Rīgas Biznesa skolas biznesa vadības programmas absolvents Jēkabs Grundmanis. Savas prakses gaitas Rimi viņi sāks augusta beigās. Lietuvā savas profesionālās gaitas augustā sāks divi praktikanti, savukārt Igaunijā – viens jaunietis.

«Pieteicos Rimi praktikantu programmai Talent Lab, jo tā ir laba iespēja gūt vispārīgu priekšstatu par dažādām profesijām un to, kā strādā viens no lielākajiem Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumiem. Studiju laikā biju praksē Rimi birojā un sapratu, ka vēlos strādāt tieši šajā uzņēmumā lielo izaugsmes iespēju, patīkamās iekšējās vides un draudzīgā kolektīva dēļ,» atklāj Jēkabs Grundmanis, Rimi Talent Lab praktikantu programmas dalībnieks.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild virtuālās vides drošības risinājumu izstrādātāja Kaspersky Lab vadītājs Baltijas valstīs Andis Šteinmanis. Kaspersky Lab darbojas vairāk nekā 200 valstīs, tā aizsardzību izmanto 400 miljoni lietotāju visā pasaulē, 1/3 no uzņēmuma darbiniekiem ir nodarbināti izpētē un produktu izstrādē.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Kaspersky Lab ir relatīvi jauns uzņēmums – šogad atzīmējām 18. dzimšanas dienu. Tieši tāda arī ir gaisotne uzņēmuma iekšienē – jauneklīga un enerģiska. Man patīk apzināties, ka esmu šādā komandā, protams kā papildu faktors ir tas, ka ik dienu ar mums ir uzņēmuma dibinātājs un zīmols – Jevgēņijs Kasperskis, kuru pazīstu personīgi.

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) iestājas par vakcināciju kā pašlaik drošāko un efektīvāko Covid-19 pandēmijas ierobežošanas līdzekli, bet ir kategoriski pret vakcinācijas loterijas rīkošanu.

Fiskālu stimulu izmantošana sabiedrības veselības veicināšanā LĀB ieskatā ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos. Biedrība aicina pārtraukt nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu neefektīvām reklāmas kampaņām un naudu novirzīt Latvijas veselības aprūpes stiprināšanai.

LĀB valde uzsver, ka vakcinācijas loterija un viena saukļa reklāmas kampaņas nav labākais veids, kā izglītot un uzrunāt sabiedrību, lai veicinātu vakcināciju pret Covid-19. Vēl vairāk - biedrība uzskata, ka šādas akcijas devalvē cilvēka dzīvības vērtību, jo veselība un vakcinācija nav laimes spēle.

Vakcinācijas loterijas izlozes varētu sākties augusta beigās 

Vakcinācijas pret Covid-19 loterijas izlozes varētu sākties augusta beigās vai septembra sākumā,...

LĀB neesot arī saprotama plānotās vakcinācijas loterijas izmaksu lietderība un finansiālais pamatojums, jo gandrīz pusi no kopējā budžeta (aptuveni 520 000 eiro) ir plānots atvēlēt reklāmai, nevis laimestiem. Loterijai atvēlēto naudu, biedrības vērtējumā, būtu lietderīgāk izmantot Covid-19 pacientu ārstēšanai un veselības aprūpes sistēmas kapacitātes stiprināšanai.

LĀB aicina valdību, atbildīgās ministrijas un Saeimu sabiedrības informēšanai un izglītošanai algot veselības nozares profesionāļus, kā arī vairāk sadarboties ar pašvaldībām un uzņēmējiem, kas spēj daudz tiešāk un efektīvāk uzrunāt konkrētas cilvēku grupas.

Vienlaikus LĀB atzīst, ka Latvija nav unikāla un šādas loterijas tiek rīkotas arī citviet pasaulē. "Diemžēl vairumā gadījumu šī pieeja sevi nav attaisnojusi, jo nav vērsta uz konkrētu mērķauditoriju vajadzību uzrunāšanu," skaidro LĀB.

Tādējādi biedrība rosina vakcinācijas aptveres palielināšanai un atsevišķu sabiedrības grupu mērķtiecīgam atbalstam pārdomāt, piemēram, bezmaksas transporta biļešu vai pusdienu, vai pārtikas produktu talonu piešķiršanas stratēģiju.

LĀB atkārtoti aicina Latvijas iedzīvotājus veikt vakcināciju, bet neskaidros jautājumu par vakcinācijas procesu pārrunāt ar saviem ģimenes ārstiem vai citiem ārstiem speciālistiem.

2017. gada 1. pusgadā kiberdraudiem visvairāk bija pakļauti ražošanas uzņēmumi - aptuveni trešdaļa visu uzbrukumu bija vērsti pret to rūpniecisko vadības sistēmu datoriem, liecina Kaspersky Lab pārskats «Rūpniecisko automatizācijas sistēmu apdraudējumu vide 2017. gada 1. pusgadā».

Maksimālā uzbrucēju aktivitāte tika reģistrēta martā, bet pēc tam no aprīļa līdz jūnijam uzbrukumiem pakļauto datoru skaits pakāpeniski samazinājās.

Gada pirmajos sešos mēnešos Kaspersky Lab izstrādājumi ir bloķējuši uzbrukumu mēģinājumus 37,6% rūpniecisko vadības sistēmu datoru, no kuriem saņemta anonimizēta informācija. Kopumā tas ir vairāki desmiti tūkstošu datoru. Šis skaitlis gandrīz nav mainījies salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu — tas ir par 1,6 procentpunktiem mazāks nekā 2016. gada otrajā pusē. Lielākā daļa no tiem atradās ražošanas uzņēmumos, kas izgatavo dažādus materiālus, iekārtas un preces. Citas uzbrukumiem sevišķi pakļautas nozares ir inženierpakalpojumi, izglītība, kā arī pārtikas un dzērienu ražošana. Enerģētikas uzņēmumu rūpniecisko vadības sistēmu datori bija pakļauti gandrīz 5 % visu uzbrukumu.

Pētnieki atklājuši sarežģītu kiberspiegošanas programmatūru, kas vāca privātus datus no Rietumāzijas valstīm, piemēram, Izraēlas un Irānas.

Kaspersky Lab pētnieki pauž, ka, visticamāk, programmatūru finansējusi kāda valsts, tomēr nav pilnīgi pārliecināta par kiberieroča Flame izcelsmi. Programmatūra nav radīta naudas zagšanai no bankas kontiem, tā ir citādāka nekā līdz šim atklātās programmas, norāda Vitālijs Kamlaks no Kaspersky Lab.

Krievijas Kaspersky Lab un Starptautiskās Telesakaru apvienības (International Telecommunications Union, ITU) pētnieki norādījuši, ka kiberspiegošanas programma Flame darbojās kopš 2010. gada augusta. Noziedzīgā programmatūra ļauj zagt svarīgus datus, tostarp ekrānā redzamo informāciju un informāciju par sistēmām, pret kurām vērsti uzbrukumi, datorā saglabātās datnes, lietotāju kontaktinformāciju un pat sarunu audioierakstus. Tas padara šo programmatūru par vienu no sarežītākajiem un daudzfunkcionālākajiem līdz šim atklātajiem kiberuzbrukumu veikšanas līdzekļiem. Nozagtie dati tiek nosūtīti vadības serveru tīklam, kas ir izvērsts dažādās pasaules daļās, skaidro Kaspersky Lab pārstāvji.

Aizejošajā gadā netrūka sensacionālu incidentu, turklāt aiz dažiem no tiem var saskatīt kibernoziedzības pasaules jaunās tendences. Izanalizējuši ļaundaru uzbrukumus 2014. gadā, Kaspersky Lab speciālisti sagatavoja prognozi nākamajam gadam, norādot galvenās hakeru grupu uzvedības un prioritāšu pārmaiņas.

Eksperti informē, ka pašlaik lielāko daļu kibernoziedznieku interesē nauda, un šī prioritāte nemainīsies. Saglabāsies uzbrukumi, lai iegūtu piekļuvi internetbanku kontiem un aizvietotu maksājumu rekvizītus, taču šis «tirgus» vairs nav tik ienesīgs kā agrāk - tajā ir novērojams uzbrucēju pārdaudzums, savukārt daudzi lietotāji un pakalpojumi ir iemācījušies nodrošināt darījumu aizsardzību. Tādējādi saskaņā ar Kaspersky Lab prognozēm vienkāršie kibernoziedznieki pārņems sarežģītus mērķuzbrukumus izpildošo hakeru grupējumu pieredzi. Turklāt galveno uzmanību viņi pievērsīs nevis lietotājiem, bet gan pašām finanšu organizācijām. Piemēram, ja izdodas sekmīgs uzbrukums bankai, viņi var iegūt daudz vairāk nekā saņem no parastiem lietotājiem: hakeri varēs attālināti vadīt naudas izsniegšanu no bankas automātiem, veikt naudas pārskaitījumus un nemanāmi manipulēt ar internetbankas sistēmu.

Krievijas datu drošības kompānijas Kaspersky Lab speciālisti atklājuši, ka daļa trojieša Duqu programmatūras ir uzrakstīta nezināmā programmēšanas valodā un aicina programmētāju kopienu palīdzēt tās izpētē.

Kaspersky Lab norāda, ka Duqu ir sarežģīta kaitīgā programma, kuru izveidojuši skandalozu popularitāti ieguvušā datortārpa Stuxnet autori. Tās galvenais uzdevums ir nodrošināt uzbrucējiem konfidenciālas informācijas zagšanu. Analizējot Duqu darbību, Kaspersky Lab pieņem, ka tā veidotāju galvenais mērķis bijis informācijas zagšana par automatizētām vadības sistēmām, kuras izmanto dažādās rūpniecības nozarēs, kā arī ziņu vākšana par vairāku Irānas organizāciju komerciālajiem sakariem.

Viens no svarīgākajiem ar Duqu saistītajiem neatrisinātajiem jautājumiem – kā šis trojietis pēc upura datora inficēšanas veic informācijas apmaiņu ar saviem komandserveriem. Kaspersky Lab eksperti atklājuši, ka daļa no koda, kas ir atbildīgs par saziņu ar komandserveri, ir uzrakstīta nezināmā programmēšanas valodā, un nosauca šo sektoru par Duqu Framework.

Ļoti ienesīgu krāpšanas biznesu internetā var nodibināt, ieguldot aptuveni 6000 ASV dolārus (3120 latus) profesionāli izstrādātā ļaundabīgā programmatūrā, neatejot no internetam pieslēgta datora, seminārā medijiem stāstīja datu drošības kompānijas Kaspersky Lab globālās pētniecības un analīzes vadītājs Latīņamerikā Dmitrijs Bestuževs.

Rādot attēlus no internetā viegli sameklējamām melnās tirdzniecības vietnēm, Beluževs teica, ka ļoti veiksmīgas datoru zombēšanas sistēmas, kā Zeus vai konkurentu no kibernoziedzības aprindām Spyeye, var nopirkt par aptuveni 750 eiro (525 latiem). Tās vajadzīgas, lai radītu zombētu datoru robottīklu jeb botnetu.

Ja pats nevēlas ierīkot zombēšanas sistēmu, ir iespējams nopirkt zombēšanas pakalpojumu, maksājot noteiktu cenu, atkarībā no valsts, kur vēlas pulcēt robottīkla upurus. ASV par 1000 datoru iekļaušanu robottīklā, datoru patiesiem samniekiem to nemanot, maksā 150 ASV dolārus (ap 75 latus).

Tā kā spēcīgam robottīklam vajadzīgi desmitiem tūkstoši datoru, tā veidošana pēc pasūtījuma var izmaksāt vairākus tūkstošus ASV dolāru, taču arī šādu ieguldījumu var strauji atgūt, stāstīja Bestuževs.

Rimi Latvia līdz 15. maijam aicina jauniešus pieteikties praktikantu programmai Talent Lab. Šī vadības prakses programma paredzēta augstskolu absolventiem, kuri vēlas mācīties un sevi pierādīt darba vidē, vienlaikus par to saņemot konkurētspējīgu atalgojumu, informē mazumtirgotājs.

Prakses un teorētisko zināšanu programma norisināsies septiņus mēnešus. To laikā dalībnieki iepazīs mazumtirdzniecības nozari un apgūs nepieciešamās prasmes un iemaņas.

«Talent Lab programma ir daļa no Rimi jaunās darba devēja platformas, kur viens no galvenajiem uzsvariem ir dažādu iespēju un pozitīvas vides radīšana, lai veidotu ilgtermiņa un patīkamas darba attiecības. Papildus tam Rimi uzsver stabilitāti darba vietā, draudzību un koleģiālas attiecības. Talent Lab programmā jauniešiem būs iespēja saprast, kā skolā apgūtās zināšanas pielietot reālajā dzīvē, redzēt, ko īsti nozīmē darbs izvēlētajā profesijā, un gūt vērtīgus padomus no nozares profesionāļiem. Piedaloties programmā, jauniešiem būs iespēja ne tikai iegūt padziļinātas zināšanas, izmēģināt tās praksē un attīstīt sevī līderismu, bet arī attīstīt savas organizatoriskās un vadības prasmes, kas noder, strādājot mazumtirdzniecībā vai jebkurā citā jomā,» uzsver Rimi Latvia personāla vadītāja Līga Stabulniece.

Pretēji iepriekš iecerētajam veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) šonedēļ valdībā nevirzīs mediķu mobilizācijas rīkojumu, liecina ministra ieraksts mikroblogošanas vietnē "Twitter".

Pēc viņa paustā, mobilizācija būs pēdējais solis, ja visas brīvprātīgās metodes būs izsmeltas.

Tāpat politiķis informē, ka trešdien sasauktajā Veselības ministrijas veselības nozares stratēģiskajā padomē saņemta "virkne atbalsta solījumu no nozares", lai nodrošinātu klīniskajām universitātes, reģionu un vietējām slimnīcām nepieciešamos tehniskos un cilvēkresursus.

Kā ziņots, LĀB pieprasa veselības ministra Pavļuta demisiju, pārmetot viņam "Veselības ministrijas ilgstoši pieļautās kļūdas krīzes vadībā un plānoto mediķu mobilizācijas izsludināšanu".

Kā aģentūrai LETA apstiprināja LĀB valdes loceklis Kārlis Rācenis, LĀB valdes balsojums "bijis vienbalsīgs", jo neviens nav balsojis pret. LĀB viceprezidents Roberts Fūrmanis līdzīgi norādīja, ka lēmums pieņemts ar valdes vairākuma atbalstu.

ASV Senāta izstrādātajā Aizsardzības ministrijas budžeta noteikumu projektā iekļauts nosacījums, kas varētu bloķēt Krievijā bāzētā kiberdrošības uzņēmuma Kaspersky Lab produktus, ņemot vērā bažas, ka uzņēmums «var tikt pakļauts Krievijas valdības ietekmei».

Lēmums par Kaspersky Lab produktu aizliegšanu pieņemts neilgi pēc tam, kad Federālais Izmeklēšanas birojs (FIB) bija mājās apmeklējis vismaz desmit Kaspersky Lab darbiniekus.

Tiesa gan, FIB pagaidām ar uzņēmumu nav sazinājies.

Kaut arī Kaspersky Lab ir bāzēts Krievijā, uzņēmuma izpētes centri atrodas daudzviet pasaulē, arī ASV.

«Kaspersky Lab kā privātam uzņēmumam nav saites ne ar vienu valdību, un uzņēmums nekad nav palīdzējis un nepalīdzēs nevienai pasaules valdībai to kiberizlūkošanas centienos,» teikts atkārtoti izplatītajā uzņēmuma paziņojumā.

«Ir pilnīgi nepieņemami, ka uzņēmums netaisni tiek apsūdzēts bez nopietnām liecībām, kas pamatotu šos nepatiesos apgalvojumus.»

Saspīlējums starp veselības nozari un veselības ministru Danielu Pavļutu (AP) ir kritisks, pēc tikšanās ar Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) vadību atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kā aģentūru LETA informēja Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs, tikšanās laikā LĀB vadība Kariņu iepazīstināja ar situāciju nozarē, izvirzītajām prasībām par veselības ministra demisiju un sadarbības iespējām starp valdību un LĀB, lai pārvarētu Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi veselības aprūpē.

Ministru prezidents uzsvēra, ka sadzird un izprot ārstu neapmierinātību par sadarbības un dialoga trūkumu veselības nozarē, organizējot darbu Covid-19 pandēmijas izraisītās veselības aprūpes sistēmas pārslodzes pārvarēšanai.

Kariņš atzina, ka saspīlējums starp nozari un veselības ministru ir kritisks un laikā, kad ik dienu ir jārisina akūtas situācijas, lai tiktu nodrošināti veselības aprūpes pakalpojumi iedzīvotājiem, veselības ministram ir jāspēj sadarboties ar nozari.

Kopš Lietuvas valdība nolēmusi ierobežot Krievijas kiberdrošības uzņēmuma «Kaspersky Lab» izstrādāto programmatūru, tirgū pieaugusi interese par kiberdrošības risinājumiem, raksta biznesa avīze «Verslo žinios», atsaucoties uz vienu no šīs kompānijas konkurentiem.

Jau ziņots, ka pagājušā gada nogalē Lietuvas valdība atzina, ka «Kaspersky Lab» programmatūra rada potenciālu apdraudējumu Lietuvas drošībai. Kā tobrīd uzsvēra Lietuvas Aizsardzības ministrija, tas nozīmē, ka īpaši svarīgas informācijas infrastruktūras un valsts informācijas resursu operatoriem tuvākajā laikā tā būs jānomaina pret citu, drošu programmatūru.

Lai gan lēmums attiecas tikai uz kritiski svarīgās infrastruktūras - enerģētikas, finanšu, transporta un citu nozaru - un publiskā sektora operatoriem, bet iespējamie riski būtu jāizvērtē arī privātuzņēmējiem, norādīja ministrija.

«Sākoties 2018.gadam, ievērojām, ka aktīvāk interesēties par kiberdrošības risinājumiem sākuši tieši informācijas resursu pārvaldītāji. Tuvākajā laikā šī tendence varētu vēl pastiprināties, jo uzņēmumiem un iestādēm, kas pārvalda kritiski svarīgo informācijas infrastruktūru, pārmaiņas jāīsteno līdz marta beigām, bet citiem - Nacionālā kiberdrošības centra noteiktajā laikā,» laikrakstam norādījis Kiberdrošības kompānijas ESET inženieris Ramūns Ļuberts.

Kaspersky Lab speciālisti ir konstatējuši īsziņu Trojas zirgu Podec, kas zog Android pārvaldītu ierīču īpašnieku naudu, slepeni abonējot maksas pakalpojumus, un spēj apiet šo pakalpojumu CAPTCHA mehānismu, informē uzņēmumā Kaspersky Lab.

Pētījumā noskaidrots, ka šis Trojas zirgs galvenokārt izplatās sociālajā tīklā «VKontakte». Jaunā ļaunprogrammatūra ir ievērojama ar savām funkcijām: tā var nosūtīt paziņojumus uz īsajiem numuriem, turklāt pareizi atbildot uz pakalpojuma apmaksas apstiprinājuma pieprasījumiem, kā arī upura vietā abonēt maksas pakalpojumus, apejot CAPTCHA mehānismu, kas ir paredzēts īsta lietotāja atšķiršanai no robota. Šādas iespējas līdz šim nav bijušas sastopamas nevienā Kaspersky Lab zināmā Android Trojas zirgā.

Pēc palaišanas Podec pieprasa administratora tiesības, lai iesakņotos ierīcē un novērstu iespēju, ka lietotājs vai drošības risinājums to izdzēš. Saņemot atteikumu, Trojas zirgs atkārto pieprasījumu tik ilgi, līdz panāk vēlamo — normālas darbības ar ierīci šajā laikā gandrīz nav iespējamas. Ieguvusi tiesības, ļaunprogrammatūra atkarībā no iestatījumiem konfigurācijas datnē var rīkoties saskaņā ar kādu no kaitīgajiem skriptiem, piemēram, sākt vienkāršu DDoS uzbrukumu vai bez ierīces īpašnieka ziņas abonēt maksas pakalpojumus. Pēdējie samērā sekmīgi līdz šim izmantoja CAPTCHA mehānismu, lai filtrētu programmatūru pieprasījumus, bet Podec apiet šo šķērsli. Analīze parādīja, ka Trojas zirga autori izmanto pakalpojumu Antigate.com — manuālu teksta pazīšanu attēlos. Nosūtījuši attēlu ar burtiem, viņi pēc dažām sekundēm saņem Antigate.com darbinieka pazīto tekstu — tādējādi upuris, pašam nezinot, ir kļuvis par maksas pakalpojuma abonentu, par ko uzzina tikai pēc naudas norakstīšanas no konta.

Protestējot pret plānoto veselības aprūpes finansējuma apmēru tuvākajiem gadiem, mediķi līdz 2020.gada valsts budžeta pieņemšanai rīkos akciju «Viena diena bez ārsta», aicinot visus ārstus, izņemot neatliekamās palīdzības mediķus, vienu dienu paņemt bezalgas atvaļinājumu, pastāstīja Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece.

Viņa informēja, ka šajā dienā iedzīvotājiem tiks nodrošināti tikai neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi. Tādējādi tikšot uzskatāmi parādīts, kas notiks jau pēc pāris gadiem, ja politiķi nemainīs attieksmi pret veselības nozari, skaidroja LĀB vadītāja.

Aizsilniece stāstīja, ka ceturtdienas pēcpusdienā LĀB, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA), Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA), Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA), Latvijas Māsu asociācija (LMA) un Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) vienojās par kopīgu rīcības plānu līdz valsts budžeta pieņemšanai Saeimā.

«Pirmais pasākums notiks 29.oktobrī plkst.11, kad mēs rīkosim preses konferenci, kurā informēsim par to, kāda ir situācija citās Austrumeiropas valstīs, kur ir līdzīgs budžets un līdzīga situācija veselības nozarē kā Latvijā, bet jautājumi tiek risināti citādi un finansējums veselības aprūpei tiek atrasts,» sacīja Aizsilniece.

“Vastint Latvia” attīstītajā projektā - biroju kompleksā “Business Garden Rīga” - atklāts jaunākais restorānu zīmola Hercogs koncepts Hercogs Garden TASTE LAB, kas ir divu latviešu ģimeņu Rūmīšu un Tālbergu lolojums.

Ģimenes restorāna koncepts ir balstīts idejā par satikšanās vietas radīšanu.

"Uzskatu, ka visi darbi vienmēr ir jādara no sirds - tad tie tiek sadzirdēti, izskan plašāk un tālāk. Šis ir arī jaunās vietas motīvs - tā ir labo garšu un sajūtu oāze, kur dzimst emocijas," stāsta restorāna Hercogs Garden TASTE LAB saimniece Iveta Tālberga, kura tajā saimnieko kopā ar vīru, restorānu biznesā pazīstamo Alvi Tālbergu.

"Šīs vietas unikalitāte izpaužas kontrastā starp pilsētai raksturīgo rosību un dinamiku, kas redzama blakus esošajā Kārļa Ulmaņa gatvē un dabas tuvumu bagātīgi apzaļumotajās restorāna telpās, kā arī biroju kompleksa Business Garden Rīga dārzā. Restorāns lepojas ar vienu no lielākajām dzīvo augu sienām Rīgā - 45 m2 platībā!. Telpaugi un pat koki restorānā nojauc robežas starp iekštelpu un ārtelpu," norāda Tālbergu ģimene.

Kaitīgajām programmatūrām Duqu un Stuxnet ir ne tikai kopīgs «autors», bet arī to pamatā likta vienota platforma, secinājuši Kaspersky Lab eksperti.

Platforma ar nosacītu nosaukumu «Tilded», kas, pēc Kaspersky Lab analītiķu domām, ir izmantota Stuxnet, Duqu, kā arī citu kaitīgo programmatūru izveidei, var būt izstrādāta jau sen pirms Stuxnet epidēmijas. Šādu secinājumu eksperti izdarīja analizējot draiverus, kas domāti sistēmu inficēšanai ar Duqu un Stuxnet, kā arī pagaidām nezināmām kaitīgajām programmatūrām.

Kaitīgo programmatūru kopējās saknes tika atklātas, analizējot vienu no incidentiem, kas saistīts ar Duqu. Pētot inficēto sistēmu, kurai uzbrukums veikts, iespējams, 2011. gada augustā, eksperti konstatēja draiveri, kas ir ļoti līdzīgs iepriekš kādā no Stuxnet versijām izmantotajam, tomēr ar atšķirībām, piemēram, ciparsertifikāta paraksta datumu. Citas datnes, ko varētu attiecināt uz Stuxnet, upura datorā netika atrastas.

Jūnijā novērots daudz surogātpasta ar finanšu piramīdas MMM reklāmu. Aktīvo mēstuļu izplatīšanu, visticamāk, veicinājis MMM 2011 sabrukumus un jaunas struktūras – MMM 2012 – izveidošana, pieļauj datoru drošības kompānijas Kaspersky Lab eksperti.

Visās surogātpasta vēstulēs lietotāji tiek mudināti kļūt par skandalozā projekta dalībniekiem. Informācija par S. Mavrodi lolojumu tiekot izplatīta arī vāciski, tādējādi cerot piesaistīt klientus arī Vācijā.

Vasaras pirmais mēnesis kopumā bijis ievērojams ar surogātpasta daudzuma samazināšanos. Salīdzinājumā ar maiju, jūnijā tā īpatsvars sarucis gandrīz par 2% un kopējā e-pasta datplūsmā sasniedzis 71,9%. Vienlaikus parādījušies jauni paņēmieni, kā inficēt lietotāju datorus, izmantojot surogātpastu.

«Kopš atvaļinājumu sezonas sākuma internetā tiek aktīvi izplatīti ziņojumi, kas līdzinās viesnīcas rezervēšanas apstiprinājumam, kuros kaitīgais pielikums tiek uzdots par rezervēšanas informāciju. Lai nekļūtu par šādas krāpšanas upuri, jābūt piesardzīgiem, noformējot tūrisma braucienus tiešsaistē, un jāatceras, ka neviens liels pakalpojumu sniedzējs nesūta apstiprinājumus ZIP arhīvdatnē,» brīdina Kaspersky Lab.

Kiberdrošības uzņēmums Kaspersky Lab ir paziņojis par sava pirmā Eiropas pētniecības un izstrādes centra atvēršanu Dublinā, Īrijā. Atrašanās vieta izvēlēta, «ņemot vērā Dublinas augošo Eiropas galvenā tehnoloģiju centra reputāciju, kas nodrošina piekļuvi augsti kvalificētu IT talantu fondam un spēcīgam inovatīvo tehnoloģiju uzņēmumu tīklam».

Ar sākotnējo ieguldījumu gandrīz 5 milj. USD apmērā Kaspersky Lab plāno nākamajos trijos gados Dublinā izveidot 50 jaunas darbvietas.

Jaunais birojs galveno uzmanību veltīs datu analīzes un mašīnmācīšanās tehnoloģiju izstrādei uzņēmuma risinājumu piedāvājumam lielajiem uzņēmumiem. Šī grupa būs atbildīga par pamatdaļām Kaspersky Lab risinājumos, kas ir paredzēti mērķuzbrukumu atklāšanai un izmeklēšanai.

Kaspersky Lab pētniecības un izstrādes direktors Ņikita Švecovs skaidro: «Dublina bija acīmredzama izvēle uzņēmuma pirmajam pētniecības un izstrādes birojam Eiropā tehnoloģiju talantu kvalitātes un kvantitātes dēļ un, protams, pilsētas dinamisko un pievilcīgo dzīves apstākļu dēļ. Biroja izvietošana Dublinā ir lieliska iespēja paplašināt mūsu sadarbību ar citiem starptautiskajiem IT uzņēmumiem, jo īpaši tāpēc, ka pilsēta arvien biežāk tiek dēvēta par Eiropas Silīcija ieleju.»

Kaspersky Lab pārstāvniecība Baltijā atradīsies Rīgā, informē laikraksts Dienas bizness.

Antivīrusu programmatūras izstrādātājs Kaspersky Lab Rīgā trešdien atvērs Baltijas pārstāvniecību. «No vienas puses, turpinās aktīvā uzņēmuma izaugsme, kas nosaka mūsu interesi apgūt jaunās teritorijas, no otras puses, Kaspersky Lab produkcija jau vairāk nekā desmit gadus ir pazīstama Baltijas valstīs. Turklāt vēsturiski mūsu pozīcijas šajā reģionā ir stipras. Ņemot vērā šos faktus, tika pieņemts lēmums atvērt pārstāvniecību Baltijas reģionā,» laikrakstam sacījis Kaspersky Lab rīkotājdirektors Baltijā Andis Šteinmanis.

Raugoties Baltijas mērogā, Latvijai esot izdevīga ģeogrāfiskā atrašanās vieta.

Lielākais antivīrusu programmatūras izstrādātājs Eiropā Kaspersky Lab Rīgā atver savu oficiālo pārstāvniecību. Viens no jaunā biroja galvenajiem uzdevumiem būs zīmola popularizēšana Baltijas valstīs, kā arī Kaspersky Lab partneru atbalstīšana un darbības koordinēšana šajā reģionā.

Kaspersky Lab risinājumu izplatīšanu Latvijā turpinās pilnvarotais partneris Datoru drošības tehnoloģijas (DDT), ar kuru uzņēmums sadarbojas 10 gadus.

Kaspersky Lab lielāko klientu vidū patlaban ir Alfabank (Krievija), Liverpūles dome (Lielbritānija), Barclays Digital Banking (Lielbritānija), Berlīnes televīzija (Vācija), Pakistan Airlines (Pakistāna) un citi.

Pēdējā laikā tīmeklī plaši izplatījusies pret aktīvajiem darba meklētājiem vērsta shēma, kurā darba meklētāji tiek apkrāpti, izmantojot SMS, konstatējuši Kaspersky Lab eksperti.

Upurus ļaundari izvēlas no tām personām, kas ir reģistrējušās darba piedāvājumu interneta vietnēs. Uz šo lietotāju e-pasta adresi tiek nosūtītas vēstules ar vakances piedāvājumu, kas var šķist vilinošs cilvēkam, kurš meklē darbu. Kaspersky Lab norāda, ka tomēr īstenībā tas nav tik vienkārši.

Krāpnieki vispirms prasa iziet tiešsaistes pārrunas, taču pēc atbildes uz pēdējo jautājumu solītā rezultāta vietā parādās instrukcija, kurā ar miglainu ieganstu par nepieciešamību saņemt «slepenu personiskās lapas kodu» tiek piedāvāts nosūtīt divas īsziņas uz paaugstinātas maksas numuru.

Pēdējā laikā popularitāti ieguvušie vingruma skaitītāji, kas vāc informāciju par lietotāja fizisko aktivitāti, var pārsūtīt datus ne tikai tieši savam īpašniekam, informē Kaspersky Lab.

Uzņēmums atklāja šo sporta aproču īpatnību, pētot to mijiedarbības veidus ar viedtālruņiem.

Tika noskaidrots, ka vairākās populārās vingruma aprocēs īstenotā pievienojamās ierīces autentifikācijas metode dod iespēju citām personām nemanāmi izveidot savienojumu ar viedtālruni, izpildīt vairākas komandas un pat iegūt ierīcē saglabātos datus. Tas viss ir iespējams, ja viedtālruni pārvalda 4,3 vai jaunākas versijas operētājsistēma Android un tajā ir instalēta neatļauta lietotne sinhronizācijai ar aktivitātes aproci.

Kā zināms, lai izveidotu vingruma skaitītāja un viedtālruņa savienojumu, lietotājam šī darbība ir jāapstiprina, piespiežot atbilstošu aproces pogu. Taču pašlaik lielākajai daļai šo ierīču nav ekrāna, tāpēc ļaundari var viegli apiet šo obligāto noteikumu, jo tad, kad vingruma aproce vibrē, pieprasot apstiprināt savienojumu ar viedtālruni, lietotājs nevar zināt, vai ir runa par viņa paša vai par kādu citu tālruni.