Saeimas Saimnieciskā komisija trešdien vienbalsīgi apstiprināja Saeimas 2012.gada budžeta projektu, kurā izdevumi plānoti 11,46 miljonu latu apmērā, kas ir par 2,68% mazāk nekā šogad, kad Saeimas izdevumi ir 11,77 miljoni latu.

Komisijas deputāti sēdē diskutēja par to, vai lietderīgi saglabāt Saeimas ložu Latvijas Nacionālajā operā, par ko izdevumi nākamgad plānoti apmēram 14 tūkstošu latu apmērā. Deputāte Rasma Kārkliņa (Vienotība) interesējās, cik bieži loža tiek izmantota ārzemju viesu vešanai uz operas izrādēm un cik bieži operas apmeklējumiem piesakās paši deputāti.

Saimnieciskā komisija tomēr vienojās, ka 14 tūkstoši latu nav tik milzīga summa, lai to neparedzētu Saeimas budžetā, ņemot vērā, ka opera pilda reprezentatīvas funkcijas, kā arī tās nepietiekamā budžeta situāciju.

Tāpat izvērsās diskusija par Saeimas autobāzi. Komisijas loceklis Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība) turpināja uzstāt, ka ir stingri jāizvērtē autobāzes izdevumi, kas paredzēti 1,7 miljonu latu apmērā, un ka noteikti atrodamas iespējas ietaupīt.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība 27. decembrī ārkārtas sēdē apstiprinājusi investīciju programmu no 2014. līdz 2016. gadam, kas paredz, ka šajā laika posmā tiks īstenoti investīciju projekti 106,8 miljonu latu apjomā.

Nākamgad tiek plānotas investīcijas 39,7 miljonu latu apjomā, 2015.gadā - 34 miljonu latu apjomā, bet 2016.gadā - 33 miljonu latu apjomā. Savukārt periodā no 2017. līdz 2020. gadam iezīmētas investīcijas 76 miljonu latu apjomā.

2014. gadā apjomīgākās investīcijas paredzētas Jūrmalas ūdenssaimniecības projekta 2. un 3.kārtas īstenošanai - līdz 2014. gadam šajā projektā ieguldīti 4,84 miljoni latu, nākamgad paredzēti 11,3 miljoni latu, no kuriem 7,4 miljoni būs Eiropas Savienības līdzfinansējums, 3,5 miljoni latu - pašvaldības līdzekļi, bet 295 000 latu - cits finansējums. 2015. gadā ūdenssaimniecības projekta pabeigšanai tiek plānoti vēl 7,9 miljoni latu. Tādējādi kopējās investīcijas ūdens sagatavošanas ietaišu uzlabošanā un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanā Jūrmalā sasniegs 24,1 miljonu latu.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Valsts budžeta ieņēmumi šā gada septiņos mēnešos bijuši 2,218 miljardi latu, izdevumi – 2,509 miljardi latu, tādējādi valsts budžetā veidojies 291,4 miljoni latu finansiālais deficīts, liecina Valsts kases operatīvie dati par budžeta izpildi minētajā laika periodā.

Valsts budžeta kopējie ieņēmumi jūlijā bijuši 326,4 miljoni latu, izdevumi – 344,0 miljoni latu un deficīts bijis 17,6 miljoni latu. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi bijuši 209,8 miljoni latu, izdevumi – 232,5 miljoni latu, deficīts – 22,8 miljoni latu. Savukārt speciālā (sociālā) budžeta ieņēmumi bijuši 116,6 miljoni latu, bet izdevumi – 111,4 miljoni latu, tādējādi izveidojies finansiālais pārpalikums 5,1 miljons latu apmērā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi gada septiņos mēnešos bijuši 1,508 miljardi latu, izdevumi – 1,703 miljardi latu, deficīts – 194,59 miljoni latu. Valsts speciālā (sociālā) budžeta ieņēmumi septiņos mēnešos bijuši 709,07 miljoni latu, izdevumi – 805,95 miljoni latu, deficīts – 96,87 miljoni latu.

Lielākajiem nedzīvības apdrošināšanas tirgus spēlētājiem Latvijā šogad deviņos mēnešos kardināli atšķirīgi rezultāti – BTA uzrāda 1,42 miljonu latu peļņu, bet Balta cieš 1,28 miljonu latu zaudējumus.

Tā liecina abu kompāniju publiskotie finanšu pārskati. Pagājušā gada deviņos mēnešos BTA peļņa bija 4,23 miljoni latu, bet Balta strādāja ar peļņu 2,67 miljonu latu apjomā. Šogad pusgadā Baltai zaudējumu apjoms bija sasniedzis 1,04 miljonus latu, bet BTA šajā laika periodā bija peļņa – 254,4 tūkstoši latu. Saskaņā ar iepriekš teikto, Balta šogad cieš zaudējumus, jo nepietiekamā apjomā audzē iepriekš samazinātās cenas, bet BTA peļņu var uzrādīt pateicoties kompānijas darbībai kaimiņvalstīs, piemēram, Lietuvā, kur apdrošināšanas tirgus sācis atlabt.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas komitejā šodien atbalstīti Rīgas pašvaldības 2011. gada budžeta grozījumi, ar kuriem plānots piešķirt papildu finansējumu Labklājības departamentam, lai nodrošinātu pabalstu izmaksu rīdziniekiem, un pašvaldības SIA Rīgas satiksme zaudējumu segšanai.

Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse norādīja, ka pašvaldības ieņēmumi palielinājušies līdz 17,3 miljoniem latu, bet izdevumi palielināti par 16,1 miljonu latu, līdz ar to pašvaldības budžeta deficīts samazināsies par 1,2 miljoniem latu.

Pašvaldības 2011. gada budžeta deficīts ir sasniedzis gandrīz 57 miljonus latu, savukārt plānots, ka uzkrājumi gada beigās būs 38 miljoni latu. I. Tiknuse gan norādīja, ka realitāte varētu būt optimistiskāka un, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, Rīgas dome budžeta gadu varētu noslēgt ar 50 miljonu latu uzkrājumu.

Gala lēmumu par budžeta grozījumiem otrdien, 1.novembrī, pieņems Rīgas domes sēdē.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir apkopojusi informāciju par aizvadītajā gadā ārpustiesas kārtībā izskatītajiem strīdiem regulatorā starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem, informē SPRK.

Tie ir strīdi, kas izskatīti padomes sēdē un par kuriem pieņemti lēmumi (nevis atbilžu sniegšana uz sabiedrisko pakalpojumu lietotāju sūdzībām). Kopumā 2016. gadā Regulatora padome izskatīja 10 strīdus. Lielākā daļa tika skatīti enerģētikas nozarē.

Astoņos ierosinātajos strīdos Regulators pieņēma lēmumu pēc būtības, savukārt divos gadījumos izbeidza strīdu izskatīšanas procesu, jo iesniedzēji atsauca savus iesniegumus.

Enerģētikas nozarē dabasgāzes apgādē tika izskatīts viens strīds par sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja atteikumu noslēgt līgumu ar jaunu lietotāju, ja lietotājs nepiekrīt samaksāt pakalpojuma priekšapmaksu. Viens strīds tika izskatīts par sabiedrisko pakalpojumu lietotāja rīcību par konstatēto dabasgāzes lietošanas noteikumu pārkāpumu. Divi strīdi izskatīti saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja atteikumu noslēgt līgumu par dabasgāzes piegādi ar jaunu lietotāju līdz brīdim, kamēr netiks samaksāts parāds par objektā iepriekš patērēto dabasgāzi.

Šā gada jūlijā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie nodokļu ieņēmumi bijuši 363,02 miljoni latu, kas ir par 10% jeb 33,01 miljonu latu vairāk, nekā šajā laikā plānots, liecina VID interneta mājaslapā pieejamais kopsavilkums par budžeta ieņēmumu daļas izpildi.

Pēc VID mājaslapā pieejamās informācijas, šogad jūlija ieņēmumu plāns bija 330 miljoni latu. 2010.gada jūlijā VID bija plānojis iekasēt 312,98 miljonus latu, bet faktiskie ieņēmumi jūlijā pirms gada bija 302,92 miljoni latu, tādējādi ieņēmumi no plānotajiem atpalika par 3,2%.

Šā gada jūlijā valsts pamatbudžeta ieņēmumi bez dabas resursu nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa bijuši 171,15 miljoni latu, kas ir par 10,3% jeb 15,94 miljoniem latu vairāk, nekā paredzēts mēneša plānā.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi jūlijā plānu pārsnieguši par 0,9% jeb 821 100 latiem un iekasēti 88,06 miljoni latu.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi plānu pārsnieguši par 1,3% jeb 579 300 latiem un bijuši 43,71 miljons latu. Par alkoholiskajiem dzērieniem iekasēti 7,26 miljoni latu, kas ir par 8,6% jeb 574 800 latiem vairāk, nekā plānots, par alu iekasēti 2,56 miljoni latu, un šajā pozīcijā ieņēmumu plāns pārsniegts par 9,1%, par naftas produktiem iekasēti 22,55 miljoni latu, kas ir par 7,5 % jeb 1,82 miljoniem latu mazāk, nekā plānots.

Valsts budžeta ieņēmumi šā gada pirmajos sešos mēnešos bijuši 1,890 miljardi latu, izdevumi – 2,164 miljardi latu, tādējādi valsts budžetā veidojies 274,8 miljonus latu liels deficīts, liecina Valsts kases operatīvie dati par budžeta izpildi janvārī – jūnijā.

Valsts budžeta kopējie ieņēmumi jūnijā (392,9 miljoni latu) šajā gadā pirmo reizi bijuši lielāki par izdevumiem (371,3 miljoni latu), tādējādi jūnijā izveidojies 21,6 miljonu latu pārpalikums.

Arī valsts pamatbudžetā jūnijā izveidojies pārpalikums – 31,4 miljoni latu apmērā, kur ieņēmumi bijuši 287,2 miljoni latu, bet izdevumi – 255,8 miljoni latu. Savukārt sociālajā budžetā ieņēmumi bijuši 105,7 miljoni latu, bet izdevumi – 115,5 miljoni, līdz ar to deficīts – 9,9 miljonu latu apmērā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi gada pirmajos sešos mēnešos bijuši 1,298 miljardi latu, izdevumi – 1,470 miljardi latu, deficīts – 172,8 miljoni latu. Valsts speciālā (sociālā) budžeta ieņēmumi pirmajos sešos mēnešos bijuši 592,5 miljoni latu, izdevumi – 694,5 miljoni latu, deficīts – 102,0 miljoni latu.

Martā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 525,2 miljoni latu, bet izdevumi – 479,5 miljoni latu, kā rezultātā izveidojies finansiālais pārpalikums 45,7 miljonu latu apmērā, liecina Valsts kases dati.

Savukārt šī gada trīs mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 1,4 miljardi latu, bet izdevumi – 1,37 miljardi latu, tādējādi finansiālais pārpalikums sasniedzis 31,8 miljonus latu.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi martā bija 315,4 miljoni latu, izdevumi – 278,1 miljons latu. Rezultātā valsts pamatbudžetā martā izveidojies finansiālais pārpalikums 37,3 miljonu latu apmērā. Savukārt šī gada trijos mēnešos valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 796,3 miljoni latu, izdevumi – 790,3 miljoni latu, finansiālais pārpalikums – 6 miljoni latu.

Valsts speciālā budžeta ieņēmumi (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, un atvasinātās publiskās personas) martā bijuši 109,5 miljoni latu, savukārt izdevumi – 120 miljoni latu, veidojot finansiālo deficītu 10,5 miljoni latu. Šī gada trijos mēnešos valsts speciālā budžeta ieņēmumi bija 339,6 miljoni latu, izdevumi – 357,4 miljoni latu, savukārt finansiālais deficīts sasniedzis 17,8 miljonus latu.

2011. gadu lielākie nedzīvības apdrošinātāji noslēguši ar krasi atšķirīgiem rādītājiem: tikai Latvijas tirgū strādājošā Balta cietusi teju divu miljonu latu zaudējumus, bet arī citās Baltijas valstīs pārstāvētā BTA uzrādījusi trīs miljonu latu peļņu.

Kompāniju publicētie finanšu pārskati liecina, ka Balta 2011. gads noslēdzies ar 1,94 miljonu latu zaudējumiem iepretim 1,44 miljonu latu peļņai pirms gada, kompānija bruto prēmijās kopumā bija parakstījusi 30,23 miljonus latu, kas ir par 4% mazāk nekā pirms gada. Tajā skaitā visvairāk – 9,63 miljoni latu – parakstītas nekustamā īpašuma apdrošināšanā, kam ar 8,52 miljoniem latu seko sauszemes transporta apdrošināšana.

Tikmēr BTA Insurance Company SE pērn uzrādījusi 3,00 miljonu latu peļņu, kas ir par 30,2% mazāka nekā pirms gada, komānija bruto prēmijās Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Vācijā kopumā bija parakstījusi 92,99 miljonus latu (+21,7%). Tajā skaitā visvairāk – 40,74 milj. Ls- prēmijas parakstītas sauszemes transportlīdzekļu

Jūlijā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 522,4 miljoni latu, izdevumi 490,3 miljoni latu, bet finansiālais pārpalikums 32 miljoni latu, liecina Valsts kases paziņojums.

Savukārt šī gada septiņos mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 3,47 miljardi latu, izdevumi 3,276 miljardi latu, tādējādi finansiālais pārpalikums sasniedzis 197,6 miljonus latu.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi jūlijā bija 311,2 miljoni latu, izdevumi 260,8 miljoni latu. Rezultātā valsts pamatbudžetā jūlijā izveidojies finansiālais pārpalikums 50,3 miljonu latu apmērā. Savukārt šī gada septiņos mēnešos valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 2,03 miljardi latu, izdevumi 1,85 miljardi latu, bet finansiālais pārpalikums 183,2 miljoni latu.

Valsts speciālā budžeta ieņēmumi (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, un atvasinātās publiskās personas) jūlijā bija 127,4 miljoni latu, izdevumi 121,7 miljoni latu, veidojot finansiālo pārpalikumu 5,7 miljonu latu apmērā. Šī gada septiņos mēnešos valsts speciālā budžeta ieņēmumi bija 816,6 miljoni latu, izdevumi 836,1 miljons latu, bet finansiālais deficīts 19,5 miljons latu.

Šķiet Latvijas sabiedrisko speciālistu virtuve ir krietni uzkarsusi pēc Dienas publikācijas par bijušās ministres Mūrnieces un sabiedrisko attiecību aģentūras BKC īpašnieka Ginta Federa nenotikušo darījumu.

Diemžēl komunikāciju druvas arāji pozitīvus plusus no šīs publicitātes sava aroda attīstībai neiegūst. Aplūkošu dažus aspektus, kas palikuši ārpus publiski izskanējušajiem un kuriem, manuprāt, būtu vērts pievērst uzmanību esošajiem un potenciālajiem sabiedrisko attiecību pakalpojumu pircējiem.

Acīmredzot lielākais cepiens mediju pusē ir firmas piedāvājumā Mūrnieces kundzei ierakstītais formulējums mēs garantējam, kas liek domāt par mediju iespējamo pērkamību. Iespējams, ka vārds garantē ir tikai konsultantu pārspīlēta savas iespējamās varēšanas izpausme, taču neviens nevar liegt komersantam tirgot savu preci ar tādām metodēm, kādas pats uzskata par labām un piemērotām, cik tālu tas vien nepārkāpj likumdošanā noteiktās normas. Savukārt, pirkt to vai nepirkt ir paša klienta lēmums un sapratne par pērkamo produktu. Protams, papildus dimensiju un mediju interesi rada klienta puses statuss – publisko iepirkumu subjekts, savdabīgi demisionējusi ministre, premjera partijas pārstāve utt.

Par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu trešo gadu pēc kārtas atzīta enerģētikas kompānija Latvenergo, liecina žurnāla Kapitāls sadarbībā ar investīciju baņķieru sabiedrību IBS Prudentia un NASDAQ OMX Riga veiktais pētījums.

Latvenergo vērtība 2011.gadā ir 973,95 miljoni latu, kas gan ir par 4,58% mazāk nekā 2010.gadā, kad energokompānijas vērtība bija 1,02 miljardi latu.

Tāpat kā pērn, vērtīgāko uzņēmumu saraksta otro vietu ieņem AS Swedbank, kuras vērtība šogad ir 573,05 miljoni latu. Tas ir par 33,94% vairāk nekā pagājušajā gadā, kad bankas vērtība bija 400,96 miljoni latu.

Savukārt trešo vietu saglabājis Latvijas Dzelzceļš ar uzņēmuma vērtību 440,42 miljoni latu, kas ir par 14,11% vairāk nekā pērn, kad šis rādītājs bija 385,96 miljoni latu.

Par vienu vietu uz augšu vērtīgāko uzņēmumu topā šogad pakāpušies Latvijas Valsts meži. Šogad uzņēmuma vērtība palielinājusies par 40,37% un kopumā ir 395,15 miljoni latu.

Pelnošākie Latvijas uzņēmēji 2011.gadā bija degvielas nozarē strādājošais Argods Lūsiņš, farmācijas jomas uzņēmējs Vadims Telica un informācijas tehnoloģiju nozares uzņēmējs Arnis Riekstiņš.

Par to liecina žurnālā Pastaiga publicētie Latvijas 100 vislabāko peļņu guvušo un 100 vislielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju saraksti, kurus izveidojuši žurnālisti Lato Lapsa un Kristīne Jančevska.

Saraksti izveidoti, balstoties uz Lursoft datubāzē apkopotajiem Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem kompāniju gada pārskatiem un Lursoft IT datu analīzi, bet bankām - uz pašu kredītiestāžu publiskotajiem gada pārskatiem.

Kā akcentē saraksta veidotāji, saraksts parāda nevis uzņēmēju kā fizisko personu saņemtos ienākumus no viņu īpašumā esošajām kapitāldaļām (dividendes), bet gan 2011.gadā gūtās peļņas un ciesto zaudējumu (tos summējot) daļu, kas atbilst viņu īpašumā esošo kapitāldaļu daudzumam, kāds tas bijis saskaņā ar uzņēmumu dalībnieku un akcionāru reģistriem.

Šā gada pirmajos četros mēnešos deficīts valsts konsolidētajā budžetā veidoja 102,2 miljonus latu, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2011. gada četros mēnešos, kad deficīts bija 278,3 miljoni latu.

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, un atvasinātās publiskās personas) šā gada četros mēnešos bija 1,372 miljardi latu, bet izdevumi – 1,475 miljardi latu, liecina Valsts kases sagatavotais pārskats par valsts budžeta izpildi 2012. gada aprīlī.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 954,1 miljons latu, izdevumi - 985 miljoni latu, tādējādi veidojot finansiālo deficītu 30,8 miljonu latu apmērā. Aprīlī pamatbudžeta ieņēmumi bija 264,3 miljoni latu, izdevumi – 241 miljons latu, bet finansiālais pārpalikums bija 23,2 miljoni latu. Valsts speciālā budžeta ieņēmumi (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, un atvasinātās publiskās personas) četros mēnešos veidoja 423,3 miljonus latu, izdevumi – 494,7 miljonus latu, tādējādi deficīts bija 71,4 miljoni latu. Savukārt aprīlī speciālā budžeta ieņēmumi bija 112,1 miljons latu, izdevumi – 125,1 miljons latu, tādējādi deficīts bija 13 miljoni latu.

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Pērn jūtami uzlabojušies trūcīgo rīdzinieku finansiālie apstākļi - trūcīgo personu skaits samazinājies par 19%, sociālo pabalstu saņēmēju skaits sarucis par 12%, savukārt pabalstos izmaksāti 20,2 miljoni latu, kas ir par 15% mazāk nekā 2011.gadā, liecina Rīgas domes Labklājības departamenta pārskats par 2012.gadu.

Trūcīgo rīdzinieku skaits samazinājies no 48 137 trūcīgām personām 2011.gadā līdz 38 933 trūcīgām personām 2012.gadā jeb kopumā par 19%. Trūcīgo personu skaits strauji sarucis tieši pēdējā pusgada laikā - ja no 2011.gada aprīļa līdz 2012.gada jūnijam trūcīgo personu skaits samazinājās vidēji par 2% mēnesī, tad, sākot ar 2012.gada jūliju, trūcīgo personu skaits samazinās vidēji par 6% mēnesī.

Pašvaldības sociālos pabalstus pērn saņēmušas 72 380 personas un ģimenes, kas ir par 10 128 rīdziniekiem jeb 12% mazāk nekā 2011.gadā, kad pabalstus saņēma 82 508 personas un ģimenes.

2012.gadā palielinājušies Garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta un dzīvokļa pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi pirms pabalstu saņemšanas. GMI pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi 2011.gada decembrī bija 23,51 lats vidēji vienai personai, bet gada laikā tie palielinājušies par 29%, sasniedzot 32,43 vidēji vienai personai 2012.gada decembrī. Savukārt dzīvokļa pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi palielinājās no 51,66 vidēji vienai personai 2011.gada decembrī līdz 61,93 latiem 2012.gada decembrī.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Pretēji deficītam pērn, šā gada pirmajos sešos mēnešos valsts konsolidētajā budžetā izveidojies finansiālais pārpalikums 107,7 miljonu latu apmērā.

Pērn sešos mēnešos konsolidētajā budžetā bija 8,7 miljonu latu deficīts, liecina Valsts kases sagatavotais pārskats.

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi, neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus un atvasinātās publiskās personas, šā gada sešos mēnešos bija 2,4 miljardi latu, bet izdevumi 2, 292 miljardi latu. Tostarp valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 1,72 miljardi latu, izdevumi 1,587 miljardi latu, veidojot 132,9 miljonu latu pārpalikumu, bet speciālā budžeta ieņēmumi bija 689,2 miljoni latu, izdevumi 714,3 miljoni latu, radot 25,2 miljonu latu deficītu.

Jūnijā valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 284,9 miljoni latu, savukārt izdevumi bija 291,7 miljoni latu. Tādējādi pamatbudžetā jūnijā izveidojies finansiālais deficīts 6,8 miljonu latu apmērā. Speciālajā budžetā jūnijā bijis 4,8 miljonu latu deficīts, 116,1 miljonu latu izdevumiem pārsniedzot 111,5 miljonu latu ieņēmumus.

Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi novembrī bija 431,1 miljons latu, bet izdevumi – 536,6 miljoni latu, bet finansiālais deficīts – 105,5 miljoni latu.

Kā liecina Valsts kases dati, šī gada vienpadsmit mēnešos kopumā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 5,4 miljardi latu, izdevumi – 5,24 miljardi latu. Rezultātā izveidojies finansiālais pārpalikums 162,8 miljonu latu apmērā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi novembrī bija 224,8 miljoni latu, izdevumi – 300,8 miljoni latu, bet finansiālais deficīts 76,1 miljona latu apmērā. Savukārt 2013. gada vienpadsmit mēnešos kopumā valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 3,155 miljardi latu, izdevumi – 2,912 miljardi latu, tādējādi veidojot finansiālo pārpalikumu 237,9 miljonu latu apmērā.

Valsts speciālā budžeta ieņēmumi (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, un atvasinātās publiskās personas) novembrī bija 116,7 miljoni latu, izdevumi – 129,6 miljoni latu, finansiālais deficīts – 12,9 miljoni latu. Šī gada vienpadsmit mēnešos valsts speciālā budžeta ieņēmumi bija 1,28 miljardi latu, izdevumi – 1,329 miljardi latu, tādējādi veidojot finansiālo deficītu 40,4 miljonu latu apmērā.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Robežas starp komunikācijas nozares disciplīnām izzūd un savstarpēji integrējas, pielāgojoties jauniem apstākļiem un prasībām

Tā secināms no DB aptaujāto sabiedrisko attiecību speciālistu teiktā. «Kopumā šobrīd esam lēnas, bet stabilas attīstības posmā, kas pašreizējā situācijā ir labs rādītājs. Ir skaidrs, ka ģeopolitiskā situācija ietekmē arī sabiedrisko attiecību nozari,» teic Arnis Marcinkēvičs, McCANN Consulting valdes priekšsēdētājs. LEAD. Korporatīvā komunikācija valdes priekšsēdētāja Inga Latkovska norāda, ka nozare piedzīvo loģisku kāpumu. «Man šķiet, ka arvien pamatīgāk nostiprinām patieso sabiedrisko attiecību funkciju – sarunu un attiecību veidošanu ar iesaistītām pusēm, nozīmīgi balstot organizāciju mērķu sasniegšanu. No šāda skatupunkta nozare veiksmīgi strādā interešu pārstāvniecībā, digitālā vidē, spējot integrēt korporatīvo saturu un veidot dialogu, B2B (bizness biznesam) segmentā, lobēšanā un izmanto, protams, arī citas komunikācijas metodes. Tomēr ne jau viss ir ideāli, piemēram, joprojām ik pa laikam ieraugām prasību pēc publicitātes, kas izteikta reklāmas izmaksu ekvivalentā, kā galvenā darba efektivitātes kritērija,» saka I. Latkovska.