Gaismas pils ASV izmaksātu par 68 miljoniem latu mazāk nekā Latvijā, kas liecina par izšķērdību bibliotēkas būvniecībā un konkurences trūkumu, 8. jūlijā medijiem skaidroja ekonomists Kristaps Bergmanis. Jaunie trīs brāļi oponējot K. Bergmaņa viedoklim norāda, ka "autors maldās terminos, jēdzienos un salīdzinājumos jeb, citiem vārdiem sakot, trūkst izpratnes un apjausmas par to, ko Latvijas valsts būvē nākamajām paaudzēm."

Opozīcijas politiķi, īpaši tie, kuriem vēlētāji nav devuši mandātu strādāt tautas labā, sabiedrības uzmanību sev pievērš ar vispopulistiskākajiem paziņojumiem, kas gan lielākoties izrādās cilvēku maldināšana. Tā nu ir gadījies arī kārtējiem citu vērtību sludinātājiem politikā – partijai Jaunie Demokrāti, kuras valdes loceklis Kristaps Bergmanis nule publicējis savas pārdomas par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību, cenzdamies pretendēt uz finanšu analīzi par būvdarbu izmaksām. Tiesa gan, nekas prātīgs no tā nav iznācis, jo autors maldās terminos, jēdzienos un salīdzinājumos jeb, citiem vārdiem sakot, trūkst izpratnes un apjausmas par to, ko Latvijas valsts būvē nākamajām paaudzēm, norāda Elīna Bīviņa, v/a Jaunie Trīs brāļi Komunikācijas nodaļas vadītāja.

Kultūras ministrija medijiem izplatījusi informāciju, kurā asi nosoda Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta saistīšanu ar arvien pieaugošo inflāciju Latvijā. "Ir grūti iedomāties vēl bezatbildīgāku un populistiskāku priekšlikumu par Nacionālās bibliotēkas projekta apturēšanu. Tas būtu viens no sliktākajiem signāliem, kādu vien mēs varētu raidīt paši sev un Latvijas nākotnei," vēsta Kultūras ministrija.

"Pēdējā laikā publiskajā telpā ir izskanējuši dažādi viedokļi par Latvijas Nacionālās bibliotēkas īstenošanas projekta saistību ar ekonomikā vērojamo inflāciju. Par inflāciju var būt un ir dažādi viedokļi, taču visi analītiski domājošie cilvēki ir vienoti uzskatā, ka moderna, tehnoloģiski augstvērtīga Nacionālā bibliotēka ir vitāli nepieciešama, lai Latvijā veidotu uz zināšanām balstītu ekonomiku. Projekta virzību nosaka likums Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanu. Nacionālās bibliotēkas projekts ir būtisks ieguldījums Nacionālajā attīstības plānā nosprausto mērķu sasniegšanā. Uz zināšanām balstīta ekonomika, augstas pievienotās vērtības ražošana, zinātnes un pētniecības, kā arī radošo industriju attīstība nav iedomājama bez Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta," norāda Kultūras ministrija.

Ieguldot četrus miljonus eiro, kādreizējā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā, kura atrodas Rīgā, Krišjāņa Barona un Elizabetes ielas krustojumā, izveidots jauns dzīvokļu projekts Bibliotēkas nams.

Projektā tiek piedāvātas 57 dzīvojamās telpas un 8 komerctelpas bez apdares. Dzīvokļu platības nav lielas, tās svārstās no 18 līdz 73 kvadrātmetriem. «Kādreiz vēsturiskā tipa ēkās dzīvojamās platības bija daudz lielākas. Dzīvokļiem lielākoties bija 100, 150 un vairāk kvadrātmetri, tomēr mūsdienu tendences norāda pretējo. Lielie dzīvokļi atjaunotās, senās ēkās un labā vietā Rīgas centrā vairs nav tik pieprasīti, jo to platības dēļ tie ir ļoti dārgi, kā rezultātā vietējie iedzīvotāji tos nevar atļauties un nereti tie gadiem stāv tukši. Bibliotēkas nams grib pietuvoties pasaules tirgus tendencēm, kas skaidri norāda, ka dzīvojamās platības lielpilsētu centros kļūst mazākas,» stāsta Nauris Živuļins, SIA Bibliotēkas nams pārstāvis. Viņš teic, ka lielpilsētu centri mainās, jo mainās tajos dzīvojošie cilvēki. Nozares pētījumi norāda, ka gados jaunāki cilvēki daudz labprātāk izvēlas mazāku platību labākā vietā, nekā lielāku platību Rīgas mikrorajonos. «Īpašumu cenu sabremzēšanās Latviju neskars vēl vismaz tuvākos divus gadus, kā arī nedomāju, ka gaidāmās korekcijas būs kaut kas katastrofāls,» norādīja N. Živuļins.

Kultūras ministrija uzskata, ka Nacionālās bibliotēkas projektā nav izskatāma iespēja ēkas celtniecību finansēt pēc valsts un privātās partnerības modeļa. "Valsts un privātās partnerības modeļi klasiski paredz, ka ēka vai tās daļa uz laiku vai vispār nonāk privātīpašnieka rokās, kas nav pieļaujams Gaismas pils gadījumā, jo Nacionālā bibliotēka ir valsts atbildība un nacionālās pašcieņas jautājums," akcentē ministrija.

Kultūras ministrija šodien, 10.oktobrī, izplatījusi paziņojumu, ka valdībai, lemjot par Lattelecom privatizāciju, būtu konceptuāli jāvienojas arī par to, ka daļa no šī uzņēmuma privatizācijas ieņēmumiem iezīmējama Nacionālās bibliotēkas projekta jeb Gaismas pils īstenošanai, jo tas ir vienīgais reālais risinājums tās celtniecības finansēšanai.

Kultūras ministrijas paziņojums: "Inteliģences pārstāvji jau ir vērsušies ar atklātu vēstuli pie valdības un sabiedrības, norādot, ka Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošana ir tikpat svarīga kā Latvijas iestāšanās NATO un ES. Norādot, ka Gaismas pils celtniecību nedrīkst atlikt, inteliģences pārstāvji mudina valdību rezervēt daļu Lattelecom privatizācijas ieņēmumu Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai.

Pēdējā laikā ir aktualizējusies diskusija par to, vai Latvijai ir nepieciešama jauna Nacionālās bibliotēkas ēka jeb Gaismas pils, vai - nē. Tādēļ Db.lv aicina lasītājus iesaistīties un paust savu viedokli šajā jautājumā - būt vai nebūt Gaismas pilij.

Atgādinājumam piedāvājam dažus no spilgtākajiem citātiem, kas veltīti Gaismas pils projektam.

Laikraksts Dienas bizness: "Ne mazāk paradoksāla ir valdības rīcība, no vienas puses, nepārtraukti aicinot taupīt līdzekļus, no otras puses - atsakoties iesaldēt, piemēram, neprātīgi dārgo Latvijas Nacionālās bibliotēkas jeb Gaismas pils projektu un palielinot valstsvīru labklājību."

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Atbalsta biedrība: "Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts ir uzsākts, lai Latvijā veidotos zināšanu sabiedrība, lai neatkarīgi no savas dzīves vietas cilvēkiem būtu pieejams informācijas pakalpojums, kas ļautu labāk konkurēt Eiropas ekonomiskajā telpā. Tas paredz, ka 2007. gadā visas Latvijas bibliotēkas būs modernizētas un saslēgtas vienotā tīklā un 2010. gadā Latvijā būs jauna, arhitekta Gunāra Birkerta projektēta Nacionālās bibliotēkas ēka, kas būs šīs informācijas sistēmas saturiskais kodols."

2007. gada 20. augusts

Valsts Prezidenta Valda Zatlera šodien intervijā Latvijas Radio izteiktais viedoklis, ka Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošana būtu jāaptur inflācijas dēļ ir vērtējams kā populistisks. Ir grūti iedomāties vēl bezatbildīgāku priekšlikumu par Nacionālās bibliotēkas projekta apturēšanu.

Kā zināms, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs pēdējā laikā ir vairākkārt norādījis, ka Nacionālās bibliotēkas projekta apturēšana nebūtu lietderīga un ka bibliotēkas celtniecība ir iespējama sabalansēta budžeta ietvaros. Tāpat arī ekonomikas doktors Kārlis Ketners ir rakstījis, ka "Nacionālā bibliotēka nav inflācijas dzinējs" un "zināšanu kā Latvijas izaugsmes resursa kvalitāti nevar sasniegt bez modernas bibliotēkas" (Diena, 4.06.2007).

"Valsts Prezidenta Valda Zatlera šodien intervijā Latvijas Radio izteiktais viedoklis, ka Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošana būtu jāaptur inflācijas dēļ ir vērtējams kā populistisks. Ir grūti iedomāties vēl bezatbildīgāku priekšlikumu par Nacionālās bibliotēkas projekta apturēšanu," teikts Kultūras ministrijas izplatītajā paziņojumā medijiem.

Kultūras ministrijas paziņojuma teksts: "Kā zināms, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs pēdējā laikā ir vairākkārt norādījis, ka Nacionālās bibliotēkas projekta apturēšana nebūtu lietderīga un ka bibliotēkas celtniecība ir iespējama sabalansēta budžeta ietvaros. Tāpat arī ekonomikas doktors Kārlis Ketners ir rakstījis, ka "Nacionālā bibliotēka nav inflācijas dzinējs" un "zināšanu kā Latvijas izaugsmes resursa kvalitāti nevar sasniegt bez modernas bibliotēkas" (Diena, 4.06.2007).

Zatlera kunga atsaukšanās uz Darba devēju konfederācijas it kā teikto, ka Gaismas pils celtniecība būtu jāaptur, rada iespaidu, ka ar Valsts Prezidentu iespējams manipulēt, jo, kā zināms, tieši Darba devēju konfederācija ir iecerējusi liela konferenču centra būvniecību Zaķusalā, kas tiešā veidā konkurēs ar Nacionālo bibliotēku, kurā arī paredzētas plašas telpas konferencēm.

Ceturtdien, plkst.12.30 tika pārtraukta interneta bibliotēkas e-biblioteka.lv darbība. Kā vēsta informācija bibliotēkas mājas lapā, Ekonomikas policija arestējusi e-bibliotēkas serverus aizdomu par autortiesību pārkāpumiem dēļ, vēsta Diena.lv.

Bibliotēkas uzturētāji Ideju forums šādu rīcību uzskata par rupju ANO konvencijas «Par cilvēku ar invaliditāti tiesībām» pārkāpšanu - tajā paredzēts, ka visiem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām jānodrošina pieeja visai informācijai bez ierobežojuma. «Ar serveru izņemšanu tiek diskriminēti 150 tūkstoši cilvēku ar īpašām vajadzībām,» uzsvēra e-bibliotēkas izveidotāju biedrības Ideju forums valdes priekšsēdētājs Edmunds Vanags

E.Vanags Diena.lv norādīja, ka «mūsu darbība noritēja saskaņā ar visiem Latvijas Republikas likumdošanas aktiem, to skaitā Autortiesību likumu, jo mēs pildījām publiskas bibliotēkas funkciju, turklāt maksājām autoriem saskaņa ar publiskā patapinājuma likumu». E.Vanags pauda aizdomas, ka uzsāktais kriminālprocess ir mēģinājums izrēķināties ar e-bibliotēku.

2007. gada 18. septembris

Pēc ilgāka laika iespēju paust noraidošu attieksmi pret Nacionālās bibliotēkas projektu ir izmantojusi ne tikai kreiso spēku apvienība Saskaņas centrs, bet arī partija Jaunais Laiks, kura uzsver - Nacionālās bibliotēkas projekts inflācijas apstākļos būtu "jāiesaldē".

Ņemot vērā jebkādas racionālas argumentācijas trūkumu Jaunā Laika paziņojumā (17.09.2007), ir jākonstatē, ka šī partija vienkārši pieslejas Saeimas kreiso spēku nostājai pret bibliotēku. Kā zināms, kreisās partijas savu nostāju pret bibliotēku mēdz pamatot ar retoriku, ka šis projekts esot pārāk "latvisks" un "nacionāls", jo trimdas latvieša Gunara Birkerta radītās Gaismas pils arhitektūras iedvesmas avots patiešām ir latviešu folklora, literatūra un vēsture.

Pirmdiena, 10. septembris

" 10:00 domē notiks Ventspils pilsētas domes sēde (atb. D. Brākmane, tālr. 6 36 01111)

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 13:00 līdz 17:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) norisināsies datorkursi "Informācijas sabiedrības pamatprasmes". Kursu programma ietver darbu ar datoru, teksta redaktoriem, e-pastu un internetu. Kursa maksa: LVL 20 par 12 stundām. Pieteikšanās pa tālr. 6 36 07607 vai pa e-pastu: [email protected] Lūdzam arī norādīt iespējamos kursu apmeklējuma laikus! (atb. A. Gaile, tālr. 6 36 07607)

Igaunijas būvkompānija Merko Ehitus un tā meitasuzņēmums SIA Merks, pieņemot lēmumu neapstrīdēt tiesā sarunu procesu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību, izrādījis atbildīgu attieksmi pret Latvijas valsti un tai nozīmīgā kultūras infrastruktūras projekta īstenošanu, informē aģentūra Jaunie Trīs brāļi (J3B).

Sarunu process ar juridisko personu apvienību Merko Ehitus un SIA Merks par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbu veikšanu tika uzsākts, taču netika turpināts, jo atklājās, ka Igaunijā uzņēmums tiek turēts aizdomās par vairākkārtēju kukuļošanu un tas nav savienojams ar pretkorupcijas principiem, kurus nosaka valsts aģentūras J3B, Kultūras ministrijas un sabiedrības par atklātību Delna parakstītais līdzdarbības līgums.

Publiskajā telpā pieejamā informācija liecina, ka Merko Ehitus uzņēmumu grupā patlaban tiek veikta pārstrukturēšanās, lai tās saimnieciskā darbība neciestu no potenciālās tiesvedības, kas vērsta pret kompāniju. Gadījumā, ja Merko Ehitus uzsāktu tiesvedību pret Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības projektu, process, visticamāk, ilgtu vairākus gadus un būtu papildu apgrūtinājums uzņēmumam.

Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks uzaicinājis topošās valdības veidotāju, premjerministra amata kandidātu Valdi Dombrovski pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas apmeklēt bibliotēkas esošās telpas, lai iepazītos ar esošo situāciju, un paskaidrotu, kapēc jauna bibliotēkas ēka ir vajadzīga.

„Krīzes apstākļos bibliotēkas loma sabiedrībā – Latvijas iedzīvotāju un dažādu nozaru konkurētspējas veicināšanā – ļoti būtiski palielinās. To apliecina apmeklētāju skaita pieaugums. Uz bibliotēku nāk ne vien studenti, bet arī darbu zaudējušie cilvēki, kuri bibliotēkā meklē informāciju par izglītošanās un pārkvalificēšanās iespējām. Nacionālās bibliotēkas programmas aptver visu Latviju un tās loma uz zināšanām balstītas sabiedrības attīstībā ir nepārvērtējama”, norāda Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājums pašlaik izvietots septiņās dažādās ēkās Rīgā un ārpus tās, taču neviena no pašlaik izmantojamām telpām nav būvēta bibliotēkas uzdevumiem. Piecās ēkās, kas ielāgotas bibliotēkas vajadzībām, konstatēta avārijas situācija, liels uguns nedrošības risks un neatbilstība krājumu glabāšanas, lasītāju, darba vietu, mikroklimata u.c. starptautiski pieņemtiem standartiem. Saskaņā ar vairākkārtējiem licencētu ekspertu ēku tehniskajiem apsekojumiem un inženiertehniskajiem pētījumiem, lielākā daļa LNB telpu ekspluatācija ir pārtraucama.

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Valsts aģentūra Jaunie Trīs brāļi iepazinusies ar Sabiedrības par atklātību – Delna vēstuli, kurā organizācija pauž nostāju, ka uzņēmumi A/S Merko Ehitus un SIA Merks nevar pretendēt uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbu veikšanu, jo kompānijas vadība Igaunijā tiek turēta aizdomās augstākā līmeņa korupcijā.

Augstās prasības korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā, kas izvirzītas kā Latvijas Nacionālās bibliotēkas, tā pārējo aģentūrai uzticēto projektu īstenošanā, netikšot samazinātas.

Kā informēja VA Jaunie Trīs brāļi Komunikācijas nodaļas vadītāja Elīna Bīviņa, "komisija, kas izveidota valsts aģentūrā Jaunie Trīs brāļi sarunu procesa veikšanai ar būvniecības kompānijām, nosūtījusi vēstuli ar aicinājumu apstiprināt dalību sarunās visiem tiem uzņēmumiem, kas minēti š.g. 12.februārī pieņemtajā Ministru kabineta rīkojumā Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību. Vēstule A/S Merko Ehitus un SIA Merks ir papildināta ar lūgumu sniegt informāciju par aizdomām kukuļošanā un uzticības ļaunprātīgā izmantošanā, kas izvirzītas pret uzņēmuma vadošām amatpersonām Igaunijā un kas var likt apšaubīt kompānijas atbilstību augstajām pretkorupcijas prasībām Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektā".

Partija Jaunais Laiks šodien izplatītajā paziņojumā cenšas dezinformēt sabiedrību par Latvijas Nacionālas bibliotēkas celtniecības procesa gaitu, teikts Kultūras ministrijas izplatītajā paziņojumā medijiem.

Kultūras ministrija: "Savā paziņojumā aģitējot par, kā apliecina Igaunijas Ģenerālprokuratūras sniegtā izziņa, korupcijā aizdomās turēta uzņēmuma Merko Ehitus piesaistīšanu Nacionālās bibliotēkas projektam, Jaunais Laiks nostājas pret augstajām pretkorupcijas prasībām, kas bija un ir jāizpilda ikvienam Nacionālās bibliotēkas celtniecības pretendentam. Kā zināms, pretkorupcijas politiku Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanā regulē Kultūras ministrijas, valsts aģentūras Jaunie Trīs brāļi un sabiedrības par atklātību Delna noslēgtais līdzdarbības līgums. Jaunā Laika atsaukšanās uz sarunu procesā diskvalificēto uzņēmumu Merko Ehitus un Merks izplatītajām Nacionālās bibliotēkas celtniecības aplēsēm, kuras būvniecības eksperti atzinuši par nepamatotām, ir vērtējama kā mēģinājums aizkavēt Nacionālās bibliotēkas celtniecību.

Saskaņā ar sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2007. gada martā veiktās aptaujas datiem vairs tikai 40% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka jaunās valsts bibliotēkas celtniecība tuvākajā laikā ir nepieciešama, bet 48% ir pretējās domās.

Gada laikā būtiski samazinājies bibliotēkas celtniecības atbalstītāju skaits - 2006.gada maijā bibliotēkas celtniecību tuvākajā laikā atbalstīja puse Latvijas iedzīvotāju. Jādomā, ka šādas sabiedriskās domas izmaiņas ir saistītas ar debatēm par valsts finansēto lielo būvju celtniecību, kas, saskaņā ar oponentu vērtējumu, valstij izmaksātu ļoti dārgi, un, iespējams, atstātu iespaidu uz inflāciju.

Interesanti, ka būtiski atšķiras dažādu vecumgrupu uzskati: ja no jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem 56% izteica atbalstu bibliotēkas celtniecībai, tad no respondentiem, kuri vecāki par 55 gadiem, to minēja tikai 31%.

Aptaujas dati liecina, ka apgalvojumam "Jaunās valsts bibliotēkas celtniecība tuvākajā laikā ir nepieciešama" kopumā piekrita ("pilnībā piekrīt" un "drīzāk piekrīt") 40% respondentu, bet 48% iedzīvotāju norādīja, ka tam nepiekrīt ("pilnīgi nepiekrīt" un "drīzāk nepiekrīt"), tajā skaitā 22% atzīmēja atbildi "pilnīgi nepiekrīt".

Db.lv publicē atklātu vēstuli jaunās valdības veidotājiem, Latvijas sabiedrībai un medijiem - Jaunajā valdībā Helēnai Demakovai ir jāturpina strādāt kultūras ministres amatā!.

Vēstules teksts: "Izsakām bažas par Tautas partijas priekšsēdētāja Aigara Kalvīša izteikumiem medijos, no kuriem secināms, ka jaunajā valdībā Kultūras ministrijas vadība varētu mainīties. Uzskatām, ka tādā gadījumā līdzšinējā kultūrpolitikas virzība un iesāktie projekti tiktu pakļauti nopietnam riskam. To nedrīkst pieļaut!

Iepriekšējās valdības darbību var vērtēt dažādi, tomēr paveiktais kultūras jomā pelna atzinību. Tiek reāli īstenota tāda politika, kas kultūrā saredz nevis „patērējošu” nozari, bet gan radošu, vitālu un lielu spēku, kuram ir milzīga loma modernās Latvijas veidošanā. Valsts finansējums kultūras mantojumam, kultūras jaunradei un procesam, kultūras darbinieku atalgojumam un infrastruktūras projektiem pēdējos gados ir palielinājies vairākkārt. Kultūras joma valsts budžetā vairs netiek finansēta pēc „pārpalikuma” principa. Valsts pozitīvais piemērs ir iedvesmojis pašvaldības pievērst lielāku vērību kultūras lietām. Eiropas Komisijas nesen veikts pētījums rāda, ka Eiropas Savienības dalībvalstu vidū tieši Latvijas iedzīvotāji visvairāk interesējas par kultūras dzīvi.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecībā šogad tiks paveikti darbi par aptuveni sešiem miljoniem latu, savukārt 2009. gadā, palielinoties darba apjomiem, Nacionālā Būvkompāniju apvienība plāno apgūt vairāk nekā 27 miljonus latu.

Kopš jūnija, kad svinīgi tika uzsākti būvdarbi un izveidots LNB ēkas pamatakmens, pa būvlaukuma perimetru ir izbūvēta un noenkurota rievsiena, iekārtota gruntsūdens līmeņa pazemināšanas sistēma, kā arī izveidota mūsdienu prasībām un augstiem drošības standartiem atbilstoša darba vide kā būvnieku un būvuzraugu, tā projekta autoru un pasūtītāja pārstāvju ikdienas darbam.

Gatavojoties LNB ēkas pamatu betonēšanai, turpinās pāļu izbūve un pašlaik ir ierīkoti aptuveni 40% no kopumā 500 pāļiem. Nolūkā pārliecināties par labākajiem tehniskajiem risinājumiem Gaismas pils konstrukciju izbūvei un lai testētu būvniecībā izmantojamos apdares materiālus kā ēkas fasādei, tā iekštelpām un interjeram, tuvākajā laikā tiks uzsākta bibliotēkas ēkas modeļa izbūve. Plānots, ka 10 x 15.4 metru lielais modelis atradīsies būvlaukuma teritorijā.

Pēc tikšanās ar visām Latvijas pašvaldībām janvārī un februārī valsts aģentūra Kultūras informācijas sistēmas šonedēļ ir nosūtījusi vienošanās protokolus 553 pašvaldību vadītājiem par sadarbību Latvijas valsts un Bila un Melindas Geitsu fonda līdzfinansētajā bibliotēku attīstības projektā, Db.lv informēja V/A Kultūras informācijas sistēmas.

Šī vienošanās atļaušot turpināt Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas jeb Gaismas tīkla projekta uzsākto publisko bibliotēku attīstību, nodrošinot bibliotēkas ar mūsdienīgām tehnoloģijām un apmācot bibliotekārus un bibliotēku apmeklētājus izmantot resursus. Šī vienošanās nodrošinās pašvaldību iedzīvotājiem bezmaksas piekļuvi interneta resursiem bibliotēkās.

Saskaņā ar Kultūras informācijas sistēmas sniegto informāciju vietējo pašvaldību partnerība šajā projektā ir ļoti būtiska, jo tās ne vien strādās ar aģentūru un bibliotēkām projekta ieviešanas posmā, bet nodrošinās projekta aktivitāšu ilgtspēju arī pēc tam. Projektā iesaistīties tiek aicinātas visas pašvaldības, tādējādi nodrošinot informācijas tehnoloģiju un interneta bezmaksas pieejamību iedzīvotājiem visos, arī visattālākajos Latvijas pagastos. Vairums pašvaldību vadītāji jau ir pauduši ieinteresētību iesaistīties šajā projektā un savu turpmāko atbalstu. Aģentūra cer sagaidīt atpakaļ parakstītas vienošanās no visām Latvijas pašvaldībām tuvāko nedēļu laikā.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecības kopējās izmaksas būs 187 miljoni latu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

^{Papildināts viss teksts.}

Izmaksās iekļauta gan ēkas celtniecība, gan infrastruktūra un mēbeles, gan arī aprīkojums, pārcelšanās izdevumi un citas lietas, kas saistītas ar to, lai bibliotēkas ēku varētu nodot lietošanai.

Pilnsabiedrības Nacionālā būvkompāniju apvienība (NBA) padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns, šodien piedaloties jaunās ēkas prezentācijas pasākumā, minēja, ka Gaismas pils ir teju 100% pabeigta.

Galvenais uzdevums tagad ir pabeigt infrastruktūras būvi, lai bibliotēkas jaunajā ēkā var ieklāt atlikušo grīdu un veikt vēl citus šādus tādus darbus. Tāpat, ņemot vērā to, ka bibliotēka tomēr atteicās no saules bateriju izmantošanas uz jumta, daļai ēkas nav uzklāts jumts, taču nepieciešamais nerūsējošā tērauda materiāls jau ir pasūtīts.

Uzsākts darbs pie apjomīga kultūras un izglītības projekta - Latvijas Nacionālā bibliotēka kopā ar citām Latvijas institūcijām izveidos vismaz 2 000 000 digitālu failu, kas ietvers grāmatas, avīzes, žurnālus, kartes, fotogrāfijas, senos rakstus, notis un tamlīdzīgi. Līdz ar to ikvienam interesentam tiks radīta iespēja ērti un ātri atrast un izzināt sev nepieciešamo literatūru.

AS RIX Technologies sadarbībā ar digitālās bibliotēkas projekta ģenerāluzņēmēju SIA Microsoft Latvia līdz 2008.gada vasarai izstrādās portālu, kas būs pieejams publiskajiem lietotājiem un bibliotēku darbiniekiem, Db.lv informēja AS RIX Technologies valdes locekle Eva Butāne.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas tīmekļa vietni jau šobrīd izmanto vairāk kā 60% tās lasītāju, tāpēc nav šaubu par digitālās bibliotēkas pakalpojumu popularitāti, norāda Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālās bibliotēkas vadības nodaļas vadītāja Inga Grīnfelde. Viņa piebilst, ka digitālā veidā lasītājiem ir vienkāršāk izmantot avotus, kā arī tos kompilēt.

Kultūras ministre Helēna Demakova ir uzrakstījusi vēstuli Valsts Prezidentam Valdim Zatleram, kurā uzaicina Prezidentu apmeklēt Kultūras ministrijas aģentūru Jaunie Trīs brāļi, kas nodarbojas ar Nacionālās bibliotēkas, Rīgas koncertzāles, Laikmetīgās mākslas muzeja projektu īstenošanu.

Db.lv jau vēstīja, ka Valsts Prezidents Valdis Zatlers vakar intervijā Latvijas Radio pauda viedokli, ka lielie valsts būvniecības projekti būtu "jāiesaldē" inflācijas apkarošanas vārdā, kā piemēru minot Nacionālās bibliotēkas un Rīgas koncertzāles projektus. "Ir pieļaujams, ka šādi prezidenta izteikumi saistīti ar to, ka Zatlera kunga rīcībā nav pietiekami izsmeļošas informācijas par projektu īstenošanas grafiku, ietekmi uz tautsaimniecību un citiem jautājumiem. Tādēļ ministre aicina Valdi Zatleru apmeklēt aģentūru Jaunie Trīs brāļi, kur Valsts Prezidentam tiks sagatavota izsmeļoša prezentācija," teikts Kultūras ministrijas paziņojumā medijiem.

2007. gada 21. augusts

Kultūras ministre Helēna Demakova ir uzrakstījusi vēstuli Valsts Prezidentam Valdim Zatleram, kurā uzaicina Valsts Prezidentu apmeklēt Kultūras ministrijas aģentūru Jaunie Trīs brāļi, kas nodarbojas ar Nacionālās bibliotēkas, Rīgas koncertzāles, Laikmetīgās mākslas muzeja projektu īstenošanu.

Kā zināms, Valsts Prezidents Valdis Zatlers vakar intervijā Latvijas Radio pauda viedokli, ka lielie valsts būvniecības projekti būtu "jāiesaldē" inflācijas apkarošanas vārdā, kā piemēru minot Nacionālās bibliotēkas un Rīgas koncertzāles projektus. Ir pieļaujams, ka šādi prezidenta izteikumi saistīti ar to, ka Zatlera kunga rīcībā nav pietiekami izsmeļošas informācijas par projektu īstenošanas grafiku, ietekmi uz tautsaimniecību un citiem jautājumiem. Tādēļ ministre aicina Valdi Zatleru apmeklēt aģentūru Jaunie Trīs brāļi, kur Valsts Prezidentam tiks sagatavota izsmeļoša prezentācija.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.