Lai varētu kontrolēt privātmāju būvniecību cerībā pieķert tur strādājošos nelegālos celtniekus, VID un Valsts darba inspekcija ar nozari regulējošu likumu maiņu grib panākt tiesības apmeklēt būvlaukumus.
Cer kontrolēt privātmāju būvi
Lai veiktu pārbaudes fizisko personu būvobjektos, tādējādi mazinot nelegālo nodarbinātību, grib izmaiņas būvniecības noteikumos.
Būvniecību kā vienu no galvenajām nozarēm, kur pastāv "aplokšņu" algu un nelegālās nodarbinātības problēmas, izvirzījis Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Valsts darba inspekcija (VDI), norādot, ka būvniecību nepieciešams dalīt divās grupās - būvuzņēmumi un individuālo māju būvnieki. "Pēdējiem no tiem nepieciešama gan atsevišķa pieeja, gan cita likumdošanas bāze," norāda VID Galvenās nodokļu pārvaldes direktores vietniece Ināra Pētersone.
·is nav pirmais mēģinājums ierobežot nekārtības būvniecībā. Rīgas dome pērn mēģināja izveidot būvniecības policiju, bet šogad medijos izskanēja arī ziņas, ka būtu nepieciešama Būvniecības aģentūra.
Vajag izmaiņas
Šī gada sešos mēnešos no 3315 izsniegtajām būvatļaujam 76% ir izsniegtas individuālo māju būvniecībai. Pēc VID domām privātmāju būvniecībā ir lielākais nelegāli nodarbināto darbinieku skaits, bet neviens normatīvais akts neparedz VID tiesības ieiet privātpersonas būvobjektā, lai veiktu pārbaudi. Likumos iestrādāts, ka būvniecību var veikt pašu spēkiem, kas nozīmē, ka privātpersona var piesaistīt radiniekus, draugus un paziņas. Ir dzirdēts, ka privātmāju būvniecībā tiek nodarbināti arī kaimiņvalstu strādnieki. Savukārt pēc darba laika arī vietējie būvnieki labprāt piehaltūrē. "Redzu, ka vienā būvlaukumā draudzīgi strādā cilvēki Re&Re strādnieku jaciņās, Skonto būves jaciņās, LEC jaciņās un vēl citās. Viņi norakstītos darba tērpus ir paņēmuši līdzi un draudzīgi haltūrē," stāsta Skonto būves viceprezidents Ivars Millers. VDI norāda, ka ārvalstīs normatīvajos aktos ir definēts, kas ir tie palīgspēki, kuri var piedalīties privātmājas būvniecībā. "Viņi arī definējuši konkrētu radinieku loku," skaidro VDI pārstāvis Vilnis Virza. "Ierakstīt noteikumos var visu, bet jautājums ir par to, vai to maz ir iespējams izkontrolēt?" domā Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības stratēģijas nodaļas vadītājs Dzintars Grasmanis.
Pašu spēkiem
"Pēdējā laikā saņemam arvien vairāk zvanus no privātmāju ciematu attīstītājiem, kas lūdz palīdzību nelegālās nodarbinātības izskaušanā, bet mūsu rokas ir par īsām, lai risinātu šo problēmu," tā I. Pētersone. Arī V. Virza norāda, ka ir gadījumi, kad, veicot pārbaudi, nākas atzīt savu bezspēcību. "Babītē saskārāmies ar problēmu, ka viena privātpersona bija izņēmusi būvatļauju uz 20 privātmāju būvniecību, norādot, ka būvniecība notiek pašu spēkiem. Taču redzam, ka tādos tempos saviem spēkiem neko nevar izdarīt," tā V. Virza. EM norāda, ka likumā iekļautais "pašu spēkiem" savulaik bijis domāts citam mērķiem. "Ja tur kāds strādā, tad ir jākontrolē, bet norma pašu spēkiem likumā ielikta, lai būvatļauju vartu izņemt privātpersona, bez licencēta būvinženiera," tā Dz. Grasmanis.
Pārbauda uz dullo
VDI un VID norāda arī uz to, ka valstī nav izveidots būvobjektu reģistrs, kas atvieglotu kontrolējamā objekta izvēli. "Pašreiz būvniecības nozarē uz pārbaudēm ejam aizsietām acīm," uzsver I. Pētersone. VID apseko tādus būvniecības objektus, par kuriem saņemta papildu informācija. EM pārstāvis norāda, ka VID būtu nepieciešams pievērst lielāku uzmanību tiem būvuzņēmumiem, kuru valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apjoms ir zem 3 % no kompānijas pašu spēkiem veiktā būvapjoma apgrozījuma. "Šo rādītāju analizējot, puse no uzņēmējiem nenomaksā pat nodokļa minimumu," norāda Dz. Grasmanis.
Vērtības noteikšana
VID kā vēl vienu no iespējamiem fizisko personu kontroles mehānismiem redz būvmateriālu iegādes dokumentu uzglabāšanu. "Šobrīd es neizprotu mājas vērtības noteikšanu, jo tam apakšā nav nekādu dokumentu," tā I. Pētersone. Viņa norāda, ka dokumentu esamība ļautu pārbaudīt, par kādiem līdzekļiem māja ir celta, un tās vērtība arī būtu reāla, nevis no galvas izdomāta.
Projektu attīstītāji vēlas vienādus noteikumus
Nesakārtotība normatīvajos aktos rada nevienlīdzību privātmāju ciematu attīstītājiem.
"Nav noslēpums, ka daļa no privātmāju ciematu attīstītājiem ir privātpersonas," norāda Līvu Ciems attīstītājs Kārlis Igals. Līdz ar to viņš uzskata, ka ir nepieciešams sakārtot normatīvo aktu bāzi, lai visi tirgus dalībnieki tiktu nostādīti vienlīdzīgā situācijā.
"Es ikdienā braukāju pa Pierīgu un redzu, ka visapkārt būvējas, taču ne visur ir izvietotas būvtāfeles, kas informē par pasūtītāju un darbu izpildītāju," stāsta SIA Manass valdes loceklis Andris Deičmanis. Viņš arī norāda, ka tādi sīkumi bieži vien norāda uz iespējamiem pārkāpumiem. Db aptaujātie uzņēmēji ir vienisprāt, ka situācija tirgū būtu jāsakārto, jo tādējādi negodīgie uzņēmēji var piedāvāt lielākas algas uz nenomaksāto nodokļu rēķina. "Vajag stingru roku, lai šo situāciju labotu," tā K. Igals.
Daži mazie un vidējie projektu attīstītāji norādīja, ka, iespējams, šī publiskajā telpā pieejamā informācija, ka mazie privātmāju attīstītāji veic nelegālo nodarbinātību, ir drīzāk lielo kompāniju lobijs, lai samazinātu konkurenci. "Ne visas privātpersonas, kas attīsta ciematus, ir saistītas ar nelegālo nodarbinātību," norāda K. Igals.
Uzņēmēji Dienas biznesam norādīja, ka arī valsts ir atbildīga šajā gadījumā, jo, ja likumdošanā ir šādi robi, kas ļauj tā rīkoties, būs arī cilvēki, kas to izmanto. "Ja likums neaizliedz būvēt sev vairākas privātmājas vienlaicīgi, tad tas arī nav nekāds pārkāpums," sacīja uzņēmējs, kurš nevēlējās atklāt savu vārdu.Darbaspēka deficīts rada brāķi būvju kvalitātē
Nelegālu darbinieku nodarbināšana būvniecībā nav vienīgā problēma, sūdzības ir arī par objektu kvalitāti.
Pēdējā laikā aktualizējusies situācija, ka būvnieki, lai pabeigtu būvdarbus līgumā paredzētajos termiņos, darbus sasteidz pēdējā brīdī. Dažkārt vērienīgu objektu būvniecības pēdējās dienās var manīt, ka ģenerāluzņēmēji celtniekus ir "salasījuši" vai no visas Latvijas, kas steidz pielikt pēdējos punktus.
Būvuzņēmumu vadītāji norāda, ka šobrīd problēma ar darbaspēka deficītu ir samilzusi un būtu jrisina valstiskā līmenī. Savukārt ar "ievestajiem" darbiniekiem bieži gadās dažādi pārsteigumi, pat tādi, ka jaunie darbinieki uz būvlaukumu dodas pirmo reizi mūžā.
Sienās un grīdās parādās plaisas, sāk tecēt jumts, rodas pelējumi - tie ir tikai daži būvniecības kvalitātes trūkuma liecinieki jaunajos mājokļos. Šogad par celtniecības darbu kvalitāti un iekšējās apdares darbu jauno projektu nekustamajos īpašumos Patērētāju tiesību aizsardzības centrs saņēmis vien piecas sūdzības. Pašlaik Vispārīgajos būvnoteikumos noteikts, ka būvobjekta pieņemšanas aktā tiek noteikts ar pasūtītāju saskaņots termiņš, kurā galvenais būvuzņēmējs par saviem līdzekļiem novērš pēc būvobjekta nodošanas atklātos defektus. Minimālais termiņš daudzstāvu un specializētajām būvēm nedrīkst būt mazāks par diviem gadiem. Jāpiebilst, ka, arī pērkot dažādu sadzīves tehniku, piem., kā tējkannu, pircējam tiek dota garantija divi gadi. Tirgus eksperti jau uzsvēruši, ka termiņš būtu jāpagarina.