Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 27. oktobrī, skatīts Finanšu ministrijas (FM) izstrādāts informatīvais ziņojums par valsts (pašvaldību) nodevu un maksas pakalpojumu nošķiršanu un nodevu sistēmas pilnveidošanu ar mērķi identificēt problēmas, kas saistītas ar pašvaldību nodevu noteikšanu, kā arī izstrādāt priekšlikumus nodevu administrēšanas procesa uzlabošanai.

Šobrīd nodevu apmērus un maksāšanas kārtību nosaka vairāk nekā 100 Ministru kabineta izdotie noteikumi, kā arī astoņi likumi, kuros ir noteiktas nodevas likmes un maksāšanas kārtība. Pēdējo gadu laikā strauji ir pieaudzis maksājamo nodevu skaits – no 47 nodevu objektiem 2000.gadā līdz 107 nodevu objektiem 2011.gadā. Turklāt nereti nav skaidras robežas starp valsts nodevu, iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un nodokli.

Tādēļ informatīvajā ziņojumā FM piedāvā samazināt administratīvo slogu komersantiem, pārskatot šobrīd uzlikto nodevu efektivitāti un atceļot tās nodevas, kuru lietderība netiek pierādīta. Tāpat arī būtu nepieciešams skaidri noteikt, par kādu sniegto nodrošinājumu valsts uzliek maksāt nodevas, un kuros gadījumos tā sniedz maksas pakalpojumus.

Arī nākamgad uzņēmējiem par katru savu darbinieku valstij būs jāmaksā 25 santīmi tā dēvētās blēžu nodevas.

Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas ieņēmumu apmērs 2009. gadā būs 2 557 205 lati, kas tiks sadalīti trim programmām – Maksātnespējas administrācijai, Darbinieku prasījumu garantijas fondam un Maksātnespējas procesa izmaksām.

Jau vairākkārt vēstīts – uzņēmēji ir pārliecināti, ka šī nodeva būtu vispār jāatceļ, jo līdzšinējā pieredze liecina, ka maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu garantijas fondā regulāri veidojas pārpalikums, kas šobrīd sasniedzis aptuveni 3 miljonu latu vērtību.

Fondā uzkrātie līdzekļi, kas veidojas no uzņēmēju samaksātajām riska nodevām, tiek izmantoti ne tikai maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai, bet arī dažādu Maksātnespējas administrācijas funkciju izpildes finansēšanai.

Šā gada 1. oktobrī deviņās Eiropas valstīs ieviestā elektroniskā eirovinjete pirmajos tās darbības mēnešos pierādījusi savu augsto efektivitāti – pārdots 1.5 miljons eirovinješu.

Kopējais apgrozījums pirmajos divos eirovinjetes pārdošanas mēnešos bija vairāk nekā 30 miljoni eiro. Tādā veidā jaunā elektroniskā eirovinjete ir sevi pierādījusi kā lietotājam draudzīga augstākā līmeņa ceļu nodevu iekasēšanas sistēma.

Šo jauno efektīvo ceļu nodevu iekasēšanas sistēmu, kas ir pirmā vienotā ceļu nodevu iekasēšanas sistēma ne tikai deviņās valstīs Eiropā, bet arī visā pasaulē, izveidoja viens no vadošajiem Eiropas pakalpojumu sniedzējiem ceļu nodevu iekasēšanas jomā - AGES.

Elektroniskā eirovinjete ir izveidota, par pamatu ņemot tās priekšgājēju – standarta papīra vinjeti. "Būtiskākā atšķirība ir tās autorizācijas veids: agrāk eirovinjete bija dokuments papīra veidā, taču jaunās eirovinjetes darbība balstās uz elektroniski uzglabātām izmantošanas tiesībām, tādēļ papīra dokumentu izmantošana vairs nav nepieciešama un vadītājam nav jāsatraucas par uzlīmes līmēšanu logā vai vinjetes dokumentu vadāšanu sev līdzi. Šāda vinjetes iegādes sistēmas attīstība ir tikpat nozīmīga kā iespēja skaidras naudas vietā norēķināties ar maksājuma karti," stāsta AGES Produktu pārvaldības nodaļas vadītājs Dr. Ludgers Linnemans.

Šī gada 17. februārī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā, ar kuru atzina juridisko personu tiesības uz atbrīvojumu no valsts nodevas samaksas vispārējās jurisdikcijas tiesās, dodot laiku likumdevējam līdz šī gada 1. oktobrim ieviest atbilstošu tiesisko regulējumu. 1. oktobris jau pagājis, tomēr no Tieslietu ministrijas (TM), kas ir atbildīga par tiesu un tiesību politikas nozari valstī, nemana nekādu iniciatīvu un rīcību, lai šo spriedumu savlaicīgi izpildītu.

Satversmes tiesa lietu skatīja pēc kāda ārvalstu komersanta pieteikuma, kuram par prasības pieteikuma iesniegšanu Latvijas tiesā tika noteikts maksāt valsts nodevu gandrīz 177 tūkstošu eiro apmērā. Nespējot samaksāt tik lielu valsts nodevu, komersantam faktiski nebija iespējas iesniegt iecerēto prasību un nodrošināt lietas izskatīšanu tiesā. Likuma regulējums arī neparedzēja tiesai iespēju attiecīgo nodevu samazināt.

Formāla atbilde

Diena vērsās tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres birojā ar lūgumu sniegt ministres viedokli par situāciju un izskaidrot, kādēļ joprojām nav izpildīts Satversmes tiesas spriedums, kad to plānots izpildīt, kā arī to, vai ministre vispār personīgi ir informēta, ka spriedums joprojām nav izpildīts un vai tiks prasīta atbildība no attiecīgajām ministrijas amatpersonām. Diemžēl pašas ministres viedoklis, tostarp atbildes uz viņai personīgi adresētajiem jautājumiem saņemti netika, un atbildi – jāatzīst – valsts pārvaldei ierasti formālā stilā sniedza TM valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.

Ieviešot tūrisma nodevu, Rīgas pašvaldība budžeta maciņā plāno papildus ieripināt trīs miljonus eiro gadā.

Tos tālāk ir paredzēts novirzīt Rīgas kā tūrisma galamērķa popularizēšanai. Tomēr pastāv bažas, ka šo nodevu varētu būt salīdzinoši grūti administrēt.

Sagatavots projekts

Šā gada otrajā ceturksnī Rīgas tūristu mītnēs apkalpoti 410,9 tūkst. ārvalstu viesu, kas ir par 2,1% mazāk nekā pagājušā gada otrajā ceturksnī. Savukārt ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits Rīgā gan ir pieaudzis par 1,1% un sasniedzis 794,8 tūkst. nakšu. Visvairāk Rīgā apkalpoti ārvalstu viesi no Vācijas (56,2 tūkst.), Krievijas (42,5 tūkst.), Somijas (27,6 tūkst.), Apvienotās Karalistes (27,4 tūkst.), Igaunijas (26,2 tūkst.) un Lietuvas (25,8 tūkst.). Pirmajā pusgadā Rīgas tūristu mītnēs uzņemti kopumā 765,9 tūkst. viesu, no tiem 661,4 tūkst. no ārvalstīm.

No 2021. gada Rīgā ieviesīs tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšanai. To paredz trešdien, 25. septembrī, Rīgas domes sēdē pieņemtie saistošie noteikumi.

Noteikumos paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku. Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana.

Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā eriga.lv būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā.

Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.

No 2021. gada Rīgā plānots ieviest tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšana, paredz trešdien, 18.septembrī, Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā akceptētais saistošo noteikumu projekts.

Noteikumu projektā paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku.

Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana. Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā. Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.

Teikt, ka valsts visbeidzot ir sadzirdējusi un izrādījusi vēlmi risināt absurdo situāciju saistībā ar uzņēmējdarbības riska jeb tā dēvēto blēžu nodevu, būtu nedaudz pārspīlēti.

Tomēr Tieslietu un Finanšu ministrijas panāktā vienošanās par šīs nodevas iekasētajiem līdzekļiem varētu būt signāls, kas uzņēmēju vidū viestu cerību, ka nodeva varētu tikt pārskatīta vai pat samazināta.

Proti, ministrijas savstarpēji vienojušās, ka pakāpeniski tiks pārtraukta līdzšinējā prakse, kad no uzņēmējdarbības riska nodevas tiks novirzīti iekasētie līdzekļi dažām Tieslietu ministrijas institūcijām un VID. Tik tālu šī valsts iniciatīva ir tiešām apsveicama, jo uzņēmēji maksā ne mazums citu nodokļu, kas uztur valsts birokrātisko aparātu.

Tomēr pašlaik netiek pieļauta iespēja, ka maksātnespējas aģentūru turpmāk varētu uzturēt par valsts budžeta līdzekļiem - to vēl arvien plānots finansēt no Darbinieku garantiju fonda līdzekļiem. Faktiski valsts uzliek par pienākumu uzņēmējiem apmaksāt šīs institūcijas darbu. Ja jau valsts sāk pārskatīt šo nodevu, tad loģisks solis būtu pārskatīt arī tās apmērus. Taču jāatzīst, ka palaik šajā ziņā valsts spītīgi cenšas saglabāt līdzšinējo uzņēmējdarbības riska nodevas apmēru, kas ir 25 santīmi par vienu darbinieku.

Maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai 2004. gadā izlietoti tikai 71.3 % no Darbinieku prasījumu garantiju fonda ieņēmumiem, tādējādi kopējais līdzekļu uzkrājums šajā fondā jau sasniedzis 4.32 milj. Ls.To liecina valsts aģentūras Maksātnespējas administrācija dati.«Šie cipari tikai liecina, ka Darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksām paliekot 2004. gada līmenī, ar uzkrātajiem līdekļiem var apmierināt darbinieku prasījumus trīs gadus,» secina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidents Andris Lasmanis. Tāpēc, viņaprāt šobrīd bizness no «blēžu nodevas» maksāšanas uz tuvākajiem trīs gadiem vispār ir jāatbrīvo. «Eksperiments ieviest speciālu nodokli maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai ir izgāzies un šobrīd ir jādomā cits modelis, kā šo jautājumu risināt, jo nav jēgas uzkrāt miljonus latu, norāda A. Lasmanis. Viņš arī atzīst, ka visas apokaliptiskās prognozes par masveida bankrotiem un milzīgu maksātnespējīgu uzņēmumu skaita un to darbinieku prasījumu pieaugumu pēc Latvijas iestājas ES ir izrādījušas aplamas. Tāpēc viņam neesot pamata arī ticēt apgalvojumiem, ka būs milzīgs apjoms Komercreģistrā nepārreģistrēto uzņēmumu darbinieku prasījumu summām. kas mērāmas vairākos miljonos latu. Gan A. Lasmanis, gan citi aptaujātie uzņēmēji atzīst, ka šobrīd blēžu nodeva vairāk kalpo nevis maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai, bet gan pavisam citiem mērķiem — valsts institūciju un citu funkciju veikšanai. Šāds viedoklis ir pamats tam, ka 2005. gadā 57 % no tā dēvētās blēžu nodevas tika nolemts novirzīt valsts institūciju darbības nodrošināšanai un tikai 43 % ir atvēlēti Darbinieku prasījumu fondam. Jāatgādina, ka 2003. gadā 75 %, bet 2004. gadā — 52 % no iekasētās uzņēmējdarbības riska nodevas tika novirzīta Darbinieku prasījumu garantiju fondā. Vairāki aptaujātie uzņēmēji norādīja, ka šie ieņēmumu un izdevumu skaitļi Darbinieku prasījumu garantiju fondā liecina: uzņēmējdarbības riska nodeva nav vajadzīga, jo tas ir papildu nodoklis, kas kalpo valsts institūciju uzturēšanai, nevis mērķim, kam tā tika ieviesta. A. Lasmanis atzīst, ka biznesam neesot problēmu par katru darbinieku samaksāt 0.2 vai 0.35 Ls mēnesī, tomēr šajā gadījumā runa esot nevis par nodevas lielumu, bet gan par principu.

Izstrādāti priekšlikumi valsts budžetā ieskaitāmo nodevu un maksas pakalpojumu ieņēmumu uzskaites, uzraudzības un kontroles sistēmas uzlabošanai, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Šobrīd nodevu apmērus un maksāšanas kārtību nosaka vairāk nekā 100 Ministru kabineta izdotie noteikumi, kā arī astoņi likumi, kuros ir noteiktas nodevas likmes un maksāšanas kārtība. Pēdējo gadu laikā strauji ir pieaudzis maksājamo nodevu skaits – no 47 nodevu objektiem 2000.gadā līdz 98 nodevu objektiem 2010.gadā. Turklāt nereti nav skaidras robežas starp valsts nodevu, iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un nodokli.

Tādēļ koncepcija piedāvā samazināt administratīvo slogu komersantiem, pārskatot šobrīd piemēroto nodevu efektivitāti un atceļot tās nodevas, kuru lietderība netiek pierādīta. Tāpat arī būtu nepieciešams skaidri noteikt, par kādu sniegto nodrošinājumu valsts uzliek maksāt nodevas, un kuros gadījumos tā sniedz maksas pakalpojumus, norāda FM.

Eiropas Centrālā banka (ECB) iesaka Saeimas nu jau pieņemtos, bet Valsts prezidenta vēl neizsludinātos Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus papildināt ar rūpīgu analīzi attiecībā uz iespējamām negatīvām sekām banku nozarē, liecina ECB atzinums par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības pagaidu nodevu kredītiestādēm.

ECB atzinumu publicējusi 11.decembrī, norādot, ka jau 6.decembrī grozījumi pieņemti Saeimā, tādēļ netika dots apspriedēm ar ECB vajadzīgais laiks. Iesniegumu no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ECB saņēma 30.novembrī.

Atzinumā kritizēts, ka, lai gan likumprojekta īstenošana Latvijas banku sektoram radīs finanšu izmaksas, komisija nav iesniegusi ietekmes uz banku nozares rentabilitāti, kapitalizāciju un turpmāko kreditēšanas spēju novērtējumu.

Tostarp ECB skaidro - lai gan tiek lēsts, ka aptuveni 13% kredītņēmēju Latvijā varētu saskarties ar finanšu grūtībām cenu un procentu likmju pieauguma dēļ, procentu likmju pieauguma ietekme uz mājsaimniecību vispārējo maksātspēju būs mērena. Lielāku ietekmi radīšot patēriņa cenu kāpums.

Kā «savilkt galus» - tas pēdējo gadu laikā ir būtisks jautājums ne tikai valstij, bet arī faktiski katrai Latvijas pašvaldībai. Redzot, ka jau esošo nodokļu un nodevu ienākumi nedod plānotos rezultātus, gan vieni, gan arī otri domā, kādus vēl maksājumus varētu ieviest, diemžēl nereti neaizdomājoties par to, ka šāds solis var dot arī pretējo efektu.

Šobrīd viena otra pašvaldība ir atminējusies, ka vispār jau lielās Eiropas pilsētas mēdz iegūt papildu līdzekļus, ar atsevišķu nodevu apliekot, piemēram, bankomātus, azartspēļu vietas, taksometrus utt.

Principā jāatzīst, ka teorētiski ar nodevu var aplikt pinīgi jebko, taču būtisks ir jautājums, kāds tam būs praktiskais rezultāts. Iespējams, varētu nerasties īpaši lielas problēmas, ja šadas nodevas saprātīgā apmērā tiktu piemērotas, piemēram, jau minētajām azartspēļu zālēm, diskotēkām vai taksometriem. Tiesa, tas būtu nepatīkami konkrētajā nozarē strādājošajiem uzņēmējiem, tomēr te runa ir par tām jomām, kas iedzīvotājiem ikdienā nav nepiecešamas. Pat apsveicama ir to pilsētu rīcība, kas ir ieviesušas nodevu par reklāmas bukletu izvietošanu pastkastītēs. Diez vai šāds solis radītu papildu ienākumus pilsētu budžetā, taču tādējādi varētu pasargāt iedzīvotājus no pastkastīšu piesārņošanas ar šādu drazu, it īpaši priekšvēlēšanu periodā. Tajā pašā laikā par pieņemamu diez vai var nosaukt, piemēram, Briseles soli, ieviešot nodevu bankomātiem. Vismaz Latvijas gadījumā rezultātu šādai rīcībai prognozēt ir viesai viegli - jaunās izmaksas segtu gala patērētājs. Jāteic gan, ka tālu no šāda varianta mēs neesam jebkurā gadījumā, ņemot vērā ES intensīvi apspriesto ideju par vienota kredītiestāžu nodokļa ieviešanu nākotnē.

«Blēžu nodeva ir nepieciešama ierēdņu uzturēšanai, nevis reāli maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai,» uzsver kokapstrādes SIA Ekju prezidents Uldis Nāzars. Savu teikto viņš pamato ar to, ka 2006. gadā tikai pavisam niecīga daļa — daži procenti no noteiktās uznēmējdarbības riska nodevas nonāk DPGF. Viņaprāt valdībai blēžu nodeva jānovirza pilnā apmērā Darbinieku prasījumu garantiju fondā, bet valsts iestāžu uzturēšana pilnībā ir jāuzņemas valstij. Šādā gadījumā turpmākos 2 —3 gadus nodevas apmērs varētu būtu 0 santīmu, jo tiktu izmantoti DPGF jau uzkrātie līdzekļi, bet, kad gada beigās DPGF apmērs būtu mazāks par nākamā gada darbinieku prasījumu apmēru, tad vajadzētu noteikt nodevu. «Faktiski šobrīd, kad DPGF ir pārpalikums vairāk nekā 4 milj. Ls, ir apsurdi, ka uzņēmējiem ir jākreditē valsts,» uzsver U. Nāzars. Viņš gan norāda, ka plānotie pasākumi 2008. – 2010. gadā ir tāla perspektīva un nav nekādas garantijas, ka nākamās valdības nerevidēs.

Par spīti krīzes laikā dzirdētajiem pareģojumiem - Latvija nav kļuvusi par nākamo Argentīnu. Defoltu nomocītā Argentīna vēl tikai tagad sper pirmos soļus ekonomiskās politikas jaunā rāmja izveidošanā un ekonomikas stabilizēšanā, kamēr Latvijā izvēlētā krīzes pārvaldība ļāva atgriezties uz izaugsmes ceļa.

Lai sasniegtu augstāku labklājību, Latvijā vēl ne mazums darāmā. Taču esam citās pozīcijās un varam tikai minēt, – vai Argentīna pēc pārmaiņu dzimšanas ieies mūsu ērā un līdztekus Latvijai varēs turēt jau pilnīgi citu rūpi – kā panākt ekonomikas uzrāvienu.

Argentīnā jau 2015. gada nogalē virmoja gan cerības, gan neticība, ka notiekošās prezidenta vēlēšanas var ienest jaunas vēsmas. Jaunievēlētā prezidenta Maurisio Makri (Mauricio Macri) vadībā, kas nomainīja vairāk nekā desmitgadi pie varas esošos populistus, valstī uzsākts jauns ekonomiskās politikas kurss.

Skaidri definēti mērķi – valdības instruments izaugsmei

Darbinieku skaita samazināšanu uzņēmumi nereti izvēlas gadījumos, kad tiek veikta biznesa optimizācija vai uzsākta izmaksu taupīšanas politika. Katram ir savi iemesli, kāpēc tiek pieņemts lēmums šķirties no daļas darbinieku, un ne vienmēr darba devējam šāda lēmuma pieņemšana ir viegls solis.

Darba likums attiecībā uz darbinieku skaita samazināšanu izvirza dažādus noteikumus un nosacījumus, tajā skaitā paredzot, ka iemesls uzteikumam var būt tikai neatliekami saimnieciska, tehnoloģiska, organizatoriska vai līdzīga rakstura pasākumi uzņēmumā un nevis darbinieka spējas vai uzvedība.

Darbinieku atlaišana reizēm sev līdzi nes arī konflikta situācijas, kuru dēļ darbinieks dodas uz tiesu ar pārliecību, ka ir atlaists nepamatoti. Tiesu kompetencē nav iejaukties uzņēmēja biznesā un padziļināti vērtēt visus apstākļus, iemeslus un uzņēmēja lēmumus, kas saistīti ar uzņēmuma darbību, tā nākotnes vīziju un plāniem. Lielāka uzmanība tiek pievērsta tam, lai darbinieku skaita samazināšanas process un darba līgumu uzteikšanas kārtība ir veikta atbilstoši Darba likumā noteiktajam.

Vienīgais konstitucionāli tiesiskais veids, kā iekasēt līdzekļus no hipotekārā kredīta devējiem ar nodevu starpniecību, būtu valstij pašai tos administrēt un izmaksāt kredītņēmējiem, teikts Finanšu nozares asociācijas (FNA) vēstulē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

FNA valdes priekšsēdētājas Sanitas Bajāres vēstulē norādīts, ka šādu redzējumu asociācija sniedz pie nosacījuma, ja pašlaik izskatīšanai Saeimā esošajos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredzētā nodeva patiešām ir iecerēta kā nodeva un Saeima, analizējot datus, secina, ka atbalsta pasākumi kredītņēmējiem patiešām ir nepieciešami un lietderīgi. Asociācijā norāda, ka uz "nodevas" netipisko raksturu norādījis arī Saeimas Juridiskais birojs.

Grozījumi paredz, ka bankām pašām šī nodeva būtu tieši jāmaksā kredīta ņēmējiem. FNA rosina atteikties no šādas netipiskas nodevas ieviešanas, jo tās administrēšana radīs ilgstošu un smagnēju procesu patērētājiem un kredīta devējiem (datu ieguve par bērniem, ienākumu pārbaude, kas gada sākumā ir izteikti neprecīzi).

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādātos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas nosaka, ka atbalsts hipotekāro kredītu ņēmējiem 2024.gadā būs 30% apmērā no procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā divu procentpunktu apmērā no periodam noteiktās procentu likmes.

Lai sniegtu šo atbalstu, kredītiestādēm tiks noteikts pienākums maksāt nodevu "nolūkā aizsargāt sabiedrības labklājību, ņemot vērā mājsaimniecību maksājumu slogu".

Bankām kā nodevas maksātājiem būs pienākums katram atbilstošajam hipotekārā kredīta ņēmējam aprēķināt kredītu procentu kompensāciju 30% apmērā no ceturksnī samaksātajiem procentu maksājumiem, kas aprēķināti saskaņā ar attiecīgo hipotekārā kredīta līgumu, bet ne vairāk kā divus procentpunktus no no periodam noteiktās procentu likmes (kopējās likmes).

Taču kredītu procentu kompensāciju nemaksās par hipotekārajiem kredītiem ar fiksētu procentu likmi visā kredīta atmaksas periodā.

Kredīta procentu kompensāciju saņems hipotekārā kredīta ņēmēji, kuru kredīta līgums būs noslēgts līdz 2023.gada 31.oktobrim un kuru hipotekārā kredīta atlikums nepārsniegs 250 000 eiro.

Jau pieņemtajam lēmumam par atteikšanos no obligātās 10 % pirmās iemaksas hipotekārajiem kredītiem seko zemesgrāmatu nodevu samazināšana.

Saskaņā ar Ministru kabineta otrdien pieņemtajiem grozījumiem noteikumos par valsts nodevu par notariālo darbību izpildi un īpašuma tiesību un ķīlu tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, šīs nodevas atkal tiek samazinātas.

Mazāk ķīlas līgumu

Jāatgādina, ka pērnā gada martā t.s. pretinflācijas plāna pieņemšanai valdībā sekoja lēmums palielināt valsts nodevu likmes par trešo un katru nākamo uz fiziskas personas vārda reģistrējamo nekustamo īpašumu zemesgrāmatā, kā arī par katras nākamās hipotēkas ierakstīšanu zemesgrāmatā. Nodevu paaugstināšanas mērķis bija spekulatīvo darījumu ar nekustamo īpašumu samazināšana, kā arī hipotekārās kreditēšanas ierobežošana. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dāvids Tauriņš uzsver, ka pretinflācijas plāna ieviešanas sekas bijusi strauja nekustamo īpašumu tirgus aktivitātes samazināšanās, kas atspoguļojusies gan budžeta ieņēmumos no nodevas par īpašumu un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, gan darījumu skaita sarukumā. Tā, piemēram, šī gada pirmajā pusē, salīdzinājumā ar 2007. gada pirmo pusi, par aptuveni 43 % samazinājies zemesgrāmatās reģistrēto ķīlas līgumu skaits, savukārt ieņēmumi no valsts nodevas sarukuši par teju 10 milj. Ls jeb aptuveni 37 %. Finanšu ministrs Atis Slak- teris: «Paaugstinātās nodevas ir novedušas pie situācijas, ka iedzīvotāji vienkārši nereģistrē zemesgrāmatās savā īpašumā esošos nekustamos īpašumus. Manuprāt, ja arī nodevu samazināšana nesekmēs nekustamā īpašuma tirgus attīstību, tā pilnīgi noteikti to arī nebremzēs.» Finanšu ministrija norāda, ka valsts nodevas samazināšana par katru trešo un nākamo īpašumu un hipotēku īstermiņā negatīvi ietekmēs budžeta ieņēmumus no nodevas, tomēr nākotnē tie varētu pieaugt, jo varētu palielināties īpašumu tiesību reģistrēšana.

No nākamā gada valdība ir iecerējusi paaugstināt ikgadējo nodevu vieglajiem automobiļiem, motocikliem, tricikliem un kvadricikliem, kā arī noteikt izmaiņas maksājumu periodiskumā, kas nozīmē, ka nodeva būs jāmaksā katru gadu, neatkarīgi no tā, vai transportlīdzeklis būs veicis valsts tehnisko apskati vai nē.

Nodeva būs jāmaksā arī par iepriekšējiem gadiem, ja tā nebūs maksāta un transportlīdzeklis būs bijis reģistrēts uzskaitē Latvijā. Šai normai nebūs atpakaļejoša spēka un tā sāks darboties tikai no 2011. gada un neattieksies uz senāku laiku kā 2010. gadu. Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) neatbild par nodokļu un nodevu politiku valstī, kā arī nav šīs nodevas ierosinātājs. Nodevas iekasēšanu un atmaksāšanu administrē VAS Latvijas valsts ceļi. Savukārt CSDD piedāvā iespēju nodevu samaksāt jebkurā no savām nodaļām visā Latvijā.

CSDD skaidro kā rīkoties, lai ikgadējās nodevas izmaksas atbilstu patiesajai transportlīdzekļu izmantošanai. Transportlīdzekļu reģistrā šobrīd ir daudz transportlīdzekļu, kas, spriežot pēc tehniskās apskates datiem, jau sen vairs nepiedalās ceļu satiksmē, bet joprojām reģistrā atrodas uzskaitē.

Valsts nodevas par Uzņēmumu reģistra pakalpojumiem piedāvā pārvērst par maksas pakalpojumiem, kas ļautu samazināt to apmēru un lielāku budžetu reģistram.

Tādu priekšlikumu šobrīd Uzņēmumu reģistrs gatavo iesniegšanai Tieslietu ministrijai un tālākai vētīšanai Ministru kabinetā. To atbalsta gan LDDK, gan arī LTRK, taču, kā rīkosies valdība, šobrīd nav zināms.

«Tiek gatavota koncepcija par UR darbības finanšēšanas modeļa maiņu, lai tādējādi vienlaikus atrisinātu vairākus būtiskus jautājumu gan UR nodrošinot tā finansējumu nepieciešamajā apmērā, gan uzņēmējiem – samzinot to maksājumus par UR, pakalpojumiem,» skaidro UR galvenā valsts notāra vietniece funkciju jautājumos Guna Paidere.

Viņa atgādina, ka pašlaik valsts nodevas par UR sniegtajiem pakalpojumiem ieskaita valsts budžetā un no tā atbilstoši valsts budžeta likumā noteiktajam tiek piešķirts finasējums UR darbības nodrošināšanai.

Šā gada 26.septembra sēdē Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus būvkomersantu reģistrācijas noteikumos, kas paredz, ka turpmāk būvkomersantu ikgadējo valsts nodevu maksās bez izņēmuma visi būvkomersantu reģistrā reģistrētie būvkomersanti. Tomēr pēc ģenerālvienošanās parakstīšanas tā tiks samazināta uz pusi, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Ar grozījumiem noteikumos paredzēts, ka turpmāk būvkomersantu ikgadējo valsts nodevu maksās bez izņēmuma visi būvkomersantu reģistrā reģistrētie būvkomersanti. «Pašlaik nodevu maksā būvdarbu veicēji un būvuzraugi, savukārt arhitektūras, projektēšanas un inženierizpētes pakalpojuma sniedzēji nodevu nemaksā. Nav pamata šo slogu uzlikt tikai daļai no reģistrā reģistrētajiem būvkomersantiem, šāds izņēmums arī nenodrošina vienlīdzīgus nosacījumus starp visiem būvkomersantiem. Grozījumi arī paredz, ka turpmāk reģistrā iekļaus visus komersantus, kuri norādīja būvniecību kā savu galveno darbības veidu,» norāda ministrijā.

Grozījumi paredz, ka turpmāk valsts nodevu par ikgadējās informācijas iekļaušanu būvkomersantu reģistrā būvkomersants maksās no attiecīgā gada neto apgrozījuma.

Otrdien, 11.oktobrī, Ministru kabinets apstiprināja noteikumus, kas paredz izmaiņas valsts nodevu likmēs ierakstu izdarīšanai uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī jaunu principu to piemērošanā, lai nodrošinātu uzņēmējiem ērtāku pieejamību Uzņēmumu reģistra pakalpojumiem, informē UR.

Ministru kabineta noteikumi Par valsts nodevu, kas maksājama par ierakstu izdarīšanu uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu reģistrēšanu ir izstrādāti ar mērķi atvieglot Uzņēmumu reģistra klientu un darbinieku ikdienu, skaidri nosakot, cik ir jāmaksā par pieteikuma iesniegšanu.

Līdz šim gadījumos, kad SIA nepieciešams pieteikt vairākas izmaiņas, bija jāveic sarežģīts aprēķins, kur gala valsts nodevas apmērs mainījās atkarībā no pieteikto izmaiņu veida, tad turpmāk maksa tiks noteikta atkarībā no pieteikto izmaiņu skaita – veicot vairākas izmaiņas vienlaicīgi, tiks piemērota viena nodeva.

2007.gada 15.maijā SIA Famar-Desi, kam pieder lielveikali Būvniecības ABC, iesniegusi parsūdzēšanas pieteikumu Administratīvā rajona tiesai par Ekonomikas ministrijas Patērētāju tiesību aizsardzības centra 2007.gada 17.aprīļa lēmumu Nr. E03-RIG-132, ar kuru SIA Famar-Desi tiek piemērots naudas sods 5000 latu apmērā.

Db.lv jau vēstīja, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, izvērtējot administratīvās lietas materiālus, kas saitīti ar SIA Famar-Desi veikalu Būvniecības ABC reklāmas materiāliem, konstatēja, ka minētajā reklāmā pausta diskriminācija pret cilvēku viņa rases, ādas krāsas, nacionālās vai sociālās izcelšanās dēļ, kas ir pretrunā ar Reklāmas likuma 4. panta otrās daļas 1. punktu.

Pārsūdzēšanas pieteikums pamatots saskaņā ar LR Administratīvā procesa likuma 76.p., 77.p., 78.p., 79.p., 84.p., 86.p., 125.p., 126.p. un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 280.p., 281.p., 283.p., 285.p., 286.p, un tiek lūgts apturēt lēmumu Nr.E03-RIG-132 izpildi, atcelt Patērētāju tiesību aizsardzības centra 2007.gada 17.aprīļa lēmumu Nr.E03-RIG-132 un piedzīt no Atbildētāja Patērētāju tiesību aizsardzības centra par labu Pieteicējam, SIA Famar-Desi nomaksāto valsts nodevu desmit latu apmērā", informēja SIA Famar-Desi, lielveikalu Būvniecības ABC mārketinga nodaļas vadītāja Ināra Apsalone.

Plānotā tūrisma nodeva Rīgā varētu ne vien uzlabot pilsētas tūrisma infrastruktūras sakārtošanas finanses, bet arī sekmēt izmitināšanas pakalpojumu segmenta sakārtošanu

Tā uzskata Dienas Biznesa aptaujātie nozares pārstāvji un eksperti.

DB jau vēstīja, ka tūrisma nodevu Rīgā plānots ieviest no 2021. gada. Uzņēmēji uzsver lietderīgu un caurspīdīgu tās izmantošanu, kā arī cer, ka tā tiks iekasēta arī no alternatīvo naktsmītņu īpašniekiem.

Tūrisma nodevas ieviešana ir veids, kā gūt papildu finansējumu pilsētas tūrisma mārketingam un tūrisma infrastruktūras pilnveidošanai. Arī Rīgas gadījumā nozare kopā ar Rīgas domi un Rīgas Tūrisma un attīstības biroju (RTAB) plāno izstrādāt konkrētu aktivitāšu plānu, kam tiks novirzīti par nodevu iekasētie līdzekļi. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste atzīst, ka no šī viedokļa nozare kopumā pozitīvi vērtē ieceri ieviest tūrisma nodevu. «Vienlaikus esam vienojušies, ka kopīgi strādājam, lai sakārtotu apartamentu segmentu. Tomēr gadījumā, ja domes rīcība būs vērsta tikai uz to, lai noslēgtu sadarbības līgumu ar Airbnb un iekasētu nodevu, pastāv iespēja, ka rosināsim atcelt nodevas ieviešanu. Diskusijās par nodevas apmēru un piemērošanas nosacījumiem mēs īpaši domājām, lai nodevas ietekme nebūtu negatīva; tika ņemts vērā gan tas, ka grupu rezervācijas tiek veiktas gadu – divus uz priekšu, gan tas, ka atsevišķām tūristu grupām nodeva nebūtu jāpiemēro. Tas, ko nevar šobrīd paredzēt, ir, piemēram, ekonomiskā krīze kādā no mūsu vadošajiem (ienākošajiem) tirgiem vai Eiropā un pasaulē kopumā,» komentē S. Graikste.