Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 55 gadiem kopumā ir neapmierināti ar pašreizējā Ministru kabineta darbu. Vidējais vērtējums apmierinātībai ar visu ministru darbu ir 3,8 punkti 10 punktu skalā. Visaugstāk Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji novērtējuši savu apmierinātību ar Ministru prezidenta Valda Dombrovska darbu, vidējais novērtējums ir 4,5 punkti 10 punktu skalā.

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, 2011.gada augustā veiktais pētījums.

Tāpat Latvijas ekonomiskie iedzīvotāji salīdzinoši apmierinātāki ir arī ar vides un reģionālās attīstības ministra Raimonda Vējoņa darbu (vidējais novērtējums 4,4 punkti 10 punktu skalā). Kā arī novērtējumu virs vidējā ir saņēmuši zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (vidējais novērtējums 4,1 punkti 10 punktu skalā) un aizsardzības ministrs Artis Pabriks (vidējais novērtējums 4,1 punkti 10 punktu skalā).

Vidēju novērtējumu saņēmuši labklājības ministre Ilona Jurševska, satiksmes ministrs Uldis Augulis, finanšu ministrs Andris Vilks un tieslietu ministrs, iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs Aigars Štokenbergs (katra ministra vidējais novērtējums 3,7 punkti 10 punktu skalā).

Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 55 gadiem ir dažādi viedokļi par to, kam būtu jāuzņemas galvenā atbildība par informācijas noplūdes gadījumiem saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbību.

Trešdaļa (34%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka galvenā atbildība par informācijas noplūdi KNAB būtu jāuzņemas konkrētajam darbiniekam, kas veic informācijas nopludināšanu. To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, aprīlī veiktais pētījums.

Tikpat daudz (33%) Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāju norādījuši, ka galvenā atbildība saistībā ar informācijas noplūdes gadījumiem KNAB būtu jāuzņemas KNAB vadītājam.

Piektā daļa (20%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju norāda, ka galvenā atbildība par informācijas noplūdes gadījumiem jāuzņemas ģenerālprokuratūrai, kas īsteno KNAB operatīvā darba uzraudzību.

Fotoradaru apsaimniekošana būtu jāuzņemas Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) vai Valsts policijai (VP), uzskata vairākums Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju.

To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, septembra beigās veiktais pētījums.

Visbiežāk aptaujātie Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 55 gadiem norādījuši, ka, viņuprāt, fotoradaru apsaimniekošana būtu jāuzņemas CSDD (40%) vai VP (38%).

Salīdzinoši retāk ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 55 gadiem norāda, ka, viņuprāt, fotoradaru apsaimniekošana būtu jāuzņemas īpaši izveidotai valsts kapitālsabiedrībai (9%), kādai privātai kompānijai (4%) vai citai institūcijai (1%).

Savukārt astoņiem procentiem aptaujā nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Trešā daļa (32%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka līdzšinējai valsts kontrolierei Ingūnai Sudrabai turpmāk būtu jāpretendē uz kādu politisku amatu, piemēram, prezidenta, premjera un tamlīdzīgiem amatiem.

To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes janvārī veiktais pētījums.

Salīdzinoši biežāk Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji iesaka Ingūnai Sudrabai pieņemt amatu kādā valsts iestādē (19%) vai privātā kompānijā (12%), vai arī iesaistīties politikā kā bezpartejiskai personai (10%).

Ievērojami retāk Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji atzīmējuši, ka turpmāk I. Sudrabai būtu jāiesaistās politikā un jāveido jauna partija (6%), jāiesaistās politikā kādā no esošajām partijām (4%) vai arī jāpieņem kāds cits amats (1%).

Aptauja veikta laikā no 2013. gada 22. līdz 24. janvārim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 650 ekonomiski aktīvos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Trešā daļa (33%) ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka, salīdzinot ar krīzes laiku, šobrīd darbu ir vieglāk atrast (7% - noteikti jā; 26% - drīzāk jā).

Šādu viedokli biežāk pauduši ekonomiski aktīvie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem, atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, aprīlī veiktais pētījums.

Tikmēr vairāk nekā puse (57%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem domā, ka šobrīd, salīdzinot ar krīzes laiku, darbu nav vieglāk atrast (29% - noteikti nē; 28% - drīzāk nē).

To, ka darbu šobrīd atrast nav vieglāk nekā krīzes laikā, biežāk norādījuši šādu sociāli demogrāfisko grupu pārstāvji – iedzīvotāji vecumā no 40 – 55 gadiem, cittautieši, iedzīvotāji, kas ģimenē nerunā latviski, Latgales iedzīvotāji un iedzīvotāji ar zemiem ģimenes ienākumiem (līdz 100 latiem uz vienu ģimenes locekli pēc nodokļu atvilkšanas).

Reģistrētā bezdarba līmenis valstī aprīlī bija 12,9%, kas ir par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā marta aprēķinos. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē 2012.gada aprīļa sākumā bija 132 158, aprīļa beigās – 127 783 bezdarbnieki, līdz ar ko bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 4 375 cilvēkiem.

Darbā šā gada aprīlī iekārtojās 6 070 NVA reģistrētie bezdarbnieki, informē NVA.

Zemākais bezdarba līmenis 2012.gada aprīlī reģistrēts Rīgas reģionā – 9,0%, augstākais bezdarba līmenis bija Latgales reģionā – 24,1%. Kurzemes reģionā bezdarba līmenis aprīlī bija 13,9%, Zemgales reģionā - 14,4% un Vidzemes reģionā – 15,1%.

Valsts lielākajās pilsētās bezdarba līmenis aprīlī bija: Rīgā – 8,5%, Jelgavā – 9,7%, Ventspilī – 10,8%, Valmierā – 10,6%, Daugavpilī – 12,3%, Jūrmalā – 14,3%, Liepājā – 12,7%, Jēkabpilī – 18,4%, Rēzeknē - 23,4%.

Reģistrētā bezdarba līmenis ir NVA reģistrēto bezdarbnieku īpatsvars procentos ekonomiski aktīvo iedzīvotāju darbspējas vecumā skaitā. Aktualizētu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu NVA saņem no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vienu reizi gadā - aprīlī. Līdz šim ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits tika aprēķināts kā pēdējo trīs gadu vidējais skaits. Šogad CSP dati aprēķināti tikai par 2011.gadu un aktualizēti, balstoties uz tautas skaitīšanas rezultātiem. Saskaņā ar 2010.gadā CSP veikto pārrēķinu Latvijā bija 1 133 100 ekonomiski aktīvie iedzīvotāji darbspējas vecumā (no 15 līdz 61 gadam), savukārt 2011.gadā - 988 700. No CSP saņemtie dati liecina, ka ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits pēc tautas skaitīšanas rezultātiem būtiski samazinājies - par 12,7%, tāpēc reģistrētā bezdarba līmeņa īpatsvars procentos, rēķinot to no būtiski mazāka ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita, palielinājies, lai arī reģistrēto bezdarbnieku skaitam pēdējos divus mēnešus ir tendence samazināties. Līdz ar to reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2012.gada aprīļa beigās, ņemot vērā CSP aktualizētos datus par ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu, bija 12,9%.

Salīdzinoši biežāk (31%) Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka lielākais ieguvējs rudenī gaidāmajās ārkārtas Saeimas vēlēšanās būs Saskaņas centrs. To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes 2011.gada jūnijā veiktais pētījums.

17% uzskata, ka ieguvējs ārkārtas Saeimas vēlēšanās būs jauns politiskais spēks, ja tāds tiks izveidots pirms šīm vēlēšanām, 12% uzskata, ka ieguvēji būs Visu Latvijai un TB/LNNK, 8% uzskata, ka lielākie ieguvēji būs Vienotība.

Salīdzinoši retāk ekonomiski aktīvie iedzīvotāji uzskata, ka ieguvēji no ārkārtas Saeimas vēlēšanām būs Zaļo un zemnieku savienība (3%), Par Labu Latviju (1%) vai cits politiskais spēks (1%).

27% aptaujāto nav konkrēta viedokļa.

Aptauju TNS Latvia veica laikā no 2011.gada 7. jūnija līdz 9. jūnijam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 500 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 55 gadiem ir neapmierināti ar pašreizējā aizsardzības ministra, ministru prezidenta biedra Arta Pabrika, ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska un zemkopības ministra Jāņa Dūklava darbu, liecina aģentūras TNS un telekompānijas LNT raidījuma 900 sekundes augustā veiktā pētījuma rezultāti.

Pašreizējā aizsardzības ministra A. Pabrika darbu Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji novērtējuši vidēji ar 4,1 punktu 10 punktu skalā. Gandrīz trešdaļa (28%) aptaujāto norādījuši, ka ir ļoti neapmierināti ar A. Pabrika darbu (1 līdz 2 punkti 10 punktu skalā), savukārt 17% norādījuši, ka ir neapmierināti ar pašreizējā aizsardzības ministra darbu, novērtējot to ar 3 līdz 4 punktiem 10 baļļu skalā. Kā vidēju (5 līdz 6 punkti) to vērtē ceturtā daļa (24%) aptaujāto, 12% iedzīvotāju ir apmierināti un 3% - ļoti apmierināti ar A. Pabrika darbu.

Savukārt vidējais vērtējums pašreizējā ārlietu ministra Ģ. V. Kristovska darbam ir 3,2 punkti 10 punktu skalā. Ļoti neapmierināti ar ārlietu minsitra darbu ir 41% iedzīvotāju, savukārt 1% - ļoti apmierināti ar viņa darbu. 1% aptaujāto ir norādījuši, ka nezina šādu ministru.

Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji nav vienisprātis par to, vai Ingunai Sudrabi būtu jāiesaistās politikā – 40% uzskata, ka I. Sudarbai būtu «jāiet politikā», un tikpat liela daļa – 40% - pauduši pilnīgi pretēju viedokli, liecina pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes jūlija beigās veiktais pētījums.

40% aptaujāto Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem pauduši, ka I. Sudrabai būtu jāiesaistās politikā, tostarp 17% - noteikti jāiesaistās, bet 23% – drīzāk jāiesaistās. Savukārt 40% pauduši pretēju viedokli (17% - noteikti nebūtu jāiesaistās; 23% - drīzāk nebūtu jāiesaistās).

Piektajai daļai (20%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Vairāk nekā puse (63%) no Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kuri uzskata, ka Ingūnai Sudrabai būtu jāiesaistās politikā, norāda, ka Ingūnai Sudrabai būtu jāveido jauns politiskais spēks (27% - noteikti jā; 36% - drīzāk jā).

Ar 1. jūliju tiek palielināti dabas gāzes tarifi mājsaimniecībām, tie pieaugs par 15-18%. Lielākā daļa (70%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka gāzes tarifu palielinājums ietekmēs viņu mājsaimniecības materiālo situāciju.

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, 2011.gada jūnijā veiktais pētījums.

47% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka gāzes tarifu kāpums noteikti ietekmēs, savukārt 23% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka gāzes tarifu kāpums drīzāk ietekmēs viņu mājsaimniecības materiālo situāciju.

Savukārt 27% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka gāzes tarifu kāpums neietekmēs viņu mājsaimniecības materiālo stāvokli – 18% iedzīvotāju uzskata, ka drīzāk neietekmēs un 9% iedzīvotāju uzskata, ka tarifu kāpums dabas gāzei noteikti neietekmēs viņu mājsaimniecības materiālo situāciju.

Desmitā daļa Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju atzīst, ka viņu ģimene nespēj samaksāt nekustamā īpašuma nodokli, liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT veiktā aptauja.

Vairākas Latvijas pašvaldības ir satrauktas par iedzīvotāju nespēju nomaksāt nekustamā īpašuma nodokli. Tāpēc ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 55 gadiem tika lūgti novērtēt, vai viņu ģimene spēj samaksāt nekustamā īpašuma nodokli.

Puse (48%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem norāda, ka viņu ģimenē spēj tikt galā ar nekustamā nodokļa nomaksu, 35% atzinuši, ka viņiem ir zināmas grūtības ar nodokļa nomaksu, taču 10% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju minējuši, ka viņu ģimene nespēj samaksāt nekustamā īpašuma nodokli.

5% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā, savukārt 2% - snieguši «citu atbildi».

Vairākums (71%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem norāda, ka viņu ģimene pēdējā gada laikā nav ņēmusi kredītu/līzingu.

To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, augustā veiktais pētījums.

Ceturtā daļa (28%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem norāda, ka viņu ģimene pēdējā gada laikā ir ņēmusi kredītu/līzingu.

1% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Salīdzinoši lielākā daļa to, ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju, kuru ģimene ir pēdējā gada laikā ir ņēmusi kredītu/līzingu, aizdevumu ir ņēmuši ikdienas vajadzībām (28%) vai sadzīves tehnikas iegādei (23%).

Salīdzinoši retāk tie ekonomiski aktīvie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kuru ģimene pēdējā gada laikā ir ņēmusi kredītu/ līzingu, norāda, ka kredītu/līzingu ņēmuši automašīnas iegādei (17%), parādu dzēšanai (15%), mājokļa remontam (10%), mācību maksas apmaksāšanai (10%), mājokļa iegādei (9%) un citiem mērķiem (6%).

2012.gadā valdībai būs jāatrod 110 miljoni latu budžeta konsolidācijai, tāpēc ekonomiski aktīvie iedzīvotāji tika lūgti novērtēt, kuru no piedāvātajiem variantiem budžeta konsolidācijai viņi personīgi atbalstītu. Visvairāk (10%) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju atbalstītu PVN samazināto likmju atcelšanu.

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, 2011.gada augustā veiktais pētījums.

Pabalstu samazināšanu vai atteikšanos no tiem vispār atbalstītu 7% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, arī algu samazināšanu atbalstītu 7%. Tāpat neliela daļa atbalstītu pensiju samazināšanu (3%) vai jaunu nodokļu celšanu (2%).

Tomēr vairāk nekā puse (54%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka nav pieļaujams neviens no minētajiem budžeta konsolidācijas pasākumiem. Tāpat daļa aptaujāto min citus veidus kā varētu samazināt budžeta tēriņus – samazinātu deputātu algas un atceltu dažādas piemaksas, optimizētu valsts pārvaldi, samazinātu ierēdņu skaitu, ieviestu progresīvo nodokli, samazinātu ierēdņu algas un samazinātu nodokļus u.c.

Jaunais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs būtu jāmeklē ārpus biroja darbinieku vidus, uzskata 41% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, 2011.gada augustā veiktais pētījums atklāj, ka 27% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka jaunais KNAB vadītājs jāmeklē no KNAB darbinieku vidus, kamēr 32% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Ja Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 55 gadiem personīgi būtu jāizvēlas nākamais KNAB vadītājs, salīdzinoši lielākā daļa (23%) izvēlētos Jutu Strīķi. 14% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju KNAB vadītāja amatā izvēlētos Jāni Maizīti, 4% iedzīvotāju izvēlētos Andri Vilku, 2% iedzīvotāju izvēlētos Normundu Vilnīti, savukārt 4% iedzīvotāju izvēlētos citu kandidātu. Tomēr lielākajai daļai (53%) aptaujāto nav konkrēta viedokļa par piemērotāko KNAB vadītāju.

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (53%) ir pārliecināti, ka viņu ienākumi tuvākajos sešos mēnešos saglabāsies nemainīgi – tādā pašā līmenī kā pirms Covid-19 pandēmijas, turklāt 6% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka viņu ienākumi tuvākajā nākotnē palielināsies, liecina "SEB bankas" veiktās aptaujas dati.

Par savu ienākumu stabilitāti šobrīd visdrošāk jūtas valsts sektorā strādājošie, iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem (virs 1000 EUR mēnesī), kā arī iedzīvotāji vecumā no 65 līdz 74 gadiem.

Ienākumu samazināšanos tuvākajos sešos mēnešos vairāk prognozē privātajā sektorā strādājošie, kā arī ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 64 gadiem, kuru ģimenēs ir bērni. Lai arī par ienākumu samazināšanos šobrīd vairāk uztraucas iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem (līdz 500 EUR mēnesī), kā liecina aptaujas rezultāti, arī 37% iedzīvotāju ar augstiem ienākumiem (vairāk nekā 1000 EUR mēnesī uz vienu ģimenes locekli) pieļauj, ka tuvāko mēnešu laikā tie varētu samazināties.

Žoga celšanu gar Krievijas un Baltkrievijas robežām, lai ierobežotu Āfrikas cūku mēra izplatību, atbalsta piektā daļa Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem (6% - noteikti jā; 16% - drīzāk jā).

Salīdzinoši biežāk starp žoga celtniecības atbalstītājiem ir ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kā arī latvieši, atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, augusta sākumā veiktais pētījums.

Lielākā daļa (60%) žoga celšanu, lai ierobežotu Āfrikas cūku mēra izplatību, neatbalsta (29% - drīzāk nē; 31% - noteikti nē). Salīdzinoši biežāk starp žoga celšanas neatbalstītājiem ir iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 55 gadiem, cittautieši un nepilsoņi.

Tikmēr piektajai daļai (18%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nav konkrētas atbildes uz šo jautājumu.

Vidēji viena ekonomiski aktīvā Latvijas iedzīvotāja maciņā ir sešas atlaižu vai lojalitātes kartes, un tikai 3% iedzīvotāju ikdienā neizmanto lojalitātes kartes, liecina pētījumu aģentūras TNS veiktais pētījums.

Kopumā absolūtajam vairākumam jeb 97% iekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem r vismaz viena lojalitātes/atlaižu karte, kura tiek izmantota ikdienā.

Visbiežāk izplatītas ir to pakalpojumu sniedzēju lojalitātes vai atlaižu kartes, kuri ikdienā tiek izmantoti visbiežāk - tā ir pārtika un ikdienas preces (94%).

Salīdzinoši lielam skaitam ir būvmateriālu (69%), aptieku (57%), kā arī degvielas uzpildes staciju (51%) lojalitātes vai atlaižu kartes.

Trešdaļai (33%) ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju ir kāda no lojalitātes kartēm sabiedriskajā ēdināšanā, savukārt 31% - apģērbu, apavu veikalos, bet 30% - kāda no tirdzniecības centru lojalitātes kartēm, liecina pētījuma rezultāti.

Novērtējot kopējo finanšu situāciju savā mājsaimniecībā, iedzīvotāji Swedbank Finanšu institūta veiktajā pētījumā «Ģimenes budžeta pārskats» uzrādījuši pēdējo piecu gadu pozitīvāko noskaņojumu, kur ar savu finanšu situāciju apmierināto iedzīvotāju skaits ir nedaudz lielāks (30%) nekā neapmierināto (28%).

Īpaši pozitīvi ir Zemgales iedzīvotāji (trešdaļa šo gadu vērtē kā finansiāli veiksmīgu), savukārt par situācijas pasliktināšanos visbiežāk norādījuši Latgalē dzīvojošie, arī Jaunajā gadā lūkojoties ar bažām.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, visbiežāk šo gadu kā finansiāli veiksmīgu vērtē ekonomiski aktīvie iedzīvotāji no 18 līdz 25 gadiem un trešā daļa iedzīvotāju, kas nodarbināti privātajā sektorā. Likumsakarīgi, ka viszemākais ar savu finanšu situāciju apmierināto skaits ir to iedzīvotāju vidū, kuru ienākumi vērtējami kā zemi. Kā galvenos aspektus ar negatīvu ietekmi uz ģimenes budžetu iedzīvotāji min pārtikas izmaksas (72%), ikmēneša izdevumus par mājokli (63%) un transporta tēriņus (56%). Katra otrā mājsaimniecība (50%) norāda arī uz izmaiņām likumdošanā, kā rezultātā pieauguši ģimenes regulārie izdevumi. Vienlaikus vairāk kā trešdaļu iedzīvotāju (37%) labvēlīgi ietekmējis kopējo ienākumu pieaugums, tāpat, domājot par drošību savā darbavietā, pozitīvas pārmaiņas izjutis katrs piektais respondents (22%). Trešais biežāk minētais iemesls pozitīvām finanšu situācijas izmaiņām ir iedzīvotāju spēja mēneša beigās «savilkt galus» (21%).

Aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā uzskata, ka pusgada laikā, kopš Latvija pievienojusies eiro zonai, nekustamā īpašuma cenas eiro ieviešanas ietekmē ir cēlušās, liecina nekustamā īpašuma uzņēmuma Pillar Management veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja sadarbībā ar pētījumu kompāniju TNS.

49% aptaujāto respondentu uzskata, ka nekustamā īpašuma cenas ir cēlušās eiro ieviešanas ietekmē, savukārt aptuveni piektā daļa (19%) respondentu domā, ka cenas nav mainījušās. Iedzīvotāji ar personiskajiem ienākumiem virs 450 eiro salīdzinoši biežāk nekā kopumā izlasē uzskata, ka eiro ietekmē nekustamā īpašuma cenas nav mainījušās.

Pillar Management, SIA, izpilddirektora vietnieks Raits Kite, komentējot aptaujas rezultātus, norādīja: «Arī mūsu novērojumi liecina, ka nekustamā īpašuma cenas šā gada pirmajā pusē ir pieaugušas. Pēc mūsu aplēsēm sērijveida mājokļiem cenas pieaugušas par aptuveni 4%, bet jaunajos projektos cenu pieaugums nav tik būtisks. Nav pamata uzskatīt, ka cenu pieaugumu veicināja eiro ieviešana, jo īpašumu cenas arī pirms eiro ieviešanas Latvijā bija izteiktas eiro. Mēs cenu pieaugumu vairāk izskaidrojam ar veselīgu tirgus izaugsmi, pieprasījuma pieaugumu, kuru veicinājusi Latvijas ekonomikas atveseļošanās un līdz ar to arī iedzīvotāju maksātspējas palielināšanās.»

Puse (51%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem atzīmē, ka ir pamanījuši aktivitātes, kas liecina, ka politiķi ir sākuši gatavoties rudenī gaidāmajām ārkārtas Saeimas vēlēšanām.

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, 2011.gada jūnijā veiktais pētījums.

36% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nav pamanījuši aktivitātes, kas liecinātu par politiķu gatavošanos vēlēšanām. 13% nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kuri ir pamanījuši politiķu aktivitātes, kas liecina par gatavošanos gaidāmajām Saeimas vēlēšanās, visbiežāk (29%) minējuši, ka pamanījuši biežāku politiķu parādīšanos dažādos masu medijos, politiķu mēģinājumus parādīt sevi pēc iespējas labāk (19%), kā arī nomelnojot citus politiskos konkurentus (17%).

Katrs piektais jeb 19% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju Latvijā pēdējo divu gadu laikā ir izmantojuši finanšu tehnoloģiju uzņēmumu (FinTech) sniegtos pakalpojumus, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) veiktajā pētījumā, kas īstenots sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.

Galvenais iemesls, kāpēc iedzīvotāji izmantojuši FinTech pakalpojumus, ir tas, ka darījumus var veikt attālināti un nav nepieciešams klātienes kontakts, to kā būtiskāko priekšrocību norādījuši 63% respondentu.

Ja vēl dažus gadus atpakaļ FinTech pakalpojumi Latvijā bija jaunums un iedzīvotāji bija salīdzinoši piesardzīgi pret inovācijām finanšu nozarē, tad šodien redzam, ka arvien vairāk pieaug tā sabiedrības daļa, kas tos aktīvi izmanto. Turklāt prognozēju, ka arī turpmākajos gados ārpusbanku finanšu pakalpojumu segments arvien vairāk nostiprinās savas pozīcijas, piedāvājot klientiem vienkāršākus un ērtākus finanšu pakalpojumus, uzsver LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Aptuveni divas trešdaļas jeb 68% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka, Latvijai pārejot uz eiro valūtu, nekustamā īpašuma cenas pieaugs, liecina nekustamā īpašuma uzņēmuma Pillar Management, SIA, sadarbībā ar pētījumu kompāniju TNS veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Tikai piektā daļa (19%) aptaujāto domā, ka lata pāreja uz eiro nekustamā īpašuma cenas neietekmēs. Vīrieši un iedzīvotāji ar ienākumiem virs 300 latiem uz vienu ģimenes locekli salīdzinoši biežāk nekā caurmērā uzskata, ka pāreja uz eiro nekustamā īpašuma cenas neietekmēs.

Interesanti, ka arvien biežāk Latvijas iedzīvotāji kā vienu no mājokļa iegādes mērķiem min investīcijas nekustamajā īpašumā. Īpašuma iegādi tieši kā investīciju minējuši 11%, bet tiem pieskaitāmi arī 10% respondentu, kuru īpašumu iegādes mērķis būtu mājoklis saviem bērniem.

Mājokļa iegādes divas biežākās motivācijas joprojām ir dzīves apstākļu uzlabošana (50%) un patstāvīgas dzīves uzsākšana, pirmā mājokļa iegāde (45%).

Vairāk nekā puse jeb 57% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktās kratīšanas nekādu reālu rezultātu nedos.

Savukārt 44 % iedzīvotāju uzskata, ka drīzāk nebūs reāli jūtamu rezultātu, bet 13 % – domā, ka pēc veiktajām kratīšanām noteikti nebūs reāli jūtamu rezultātu, liecina pētījumu aģentūras TNS Latvia un raidījuma 900 sekundes veiktais pētījums.

Tikai 29% respondentu uzskata, ka KNAB veiktās kratīšanas nesīs jūtamus rezultātus – 24 %, ka drīzāk būs būtiski rezultāti, tomēr 5 % iedzīvotāju ir noskaņoti optimistiski un domā, ka noteikti būs reāli jūtami rezultāti pēc vērienīgajām KNAB kratīšanām.

Tie ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, kuri uzskata, ka vērienīgās KNAB kratīšanas nesīs reāli jūtamu rezultātu, visbiežāk min, ka vainīgie tiks notiesāti (14%), tiks savākti jauni pierādījumu un atklāti nezināmi fakti (12%), tiks izvirzītas apsūdzības (8%), vismaz kāds no vainīgajiem saņems reālu cietumsodu (7%), vājināsies oligarhu ietekme politikā un ekonomikā (7%), samazināsies korupcija (6%), oligarhi kļūs piesardzīgāki (6%), kā arī citus rezultātus.