Citadeles pārdošana ir tikai sīkums, kas kalpotu finanšu plūsmas nodrošināšanai, ja tiktu organizēta Latvijas Gāzes akciju pārdošana ASV investoriem, kurus interesē Inčukalna pazemes gāzes krātuve.

Enerģētikas jomā ir izteiktas ģeopolitiskās spēles. Šobrīd ir mēģinājums Eiropu atdalīt no krievu gāzes, tāpēc ik pa laikam presē lasām rakstus, kuros ASV pauž gatavību piegādāt slānekļa gāzi Eiropai, tai skaitā Baltijas valstīm. Turklāt ir būtiska secība, ka ASV ir interese piegādāt slānekļa gāzi Eiropai, tai skaitā Baltijai – nevis otrādi. Tomēr viss nav tik vienkārši, kā sākotnēji izskatās. Būtiska ir izmaksu sadaļa, lai beigās neizrādītos tā, ka slānekļa gāze no ASV izmaksā Latvijai daudz reižu vairāk nekā gāze no Krievijas. «Kādu ietekmi tas atstātu Latvijas tautsaimniecībai, vai kāds to ir rēķinājis,» DB klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, uzsvēra Latvijas Gāzes (LG) akcionāres Itera Latvija prezidents Juris Savickis.

Kontinentālās hokeja līgas (KHL) komandas Rīgas Dinamo finansētāji būs gāzes biznesa pārstāvji, sarunā ar aģentūru LETA atklāja AS Dinamo Rīga padomes priekšsēdētājs Juris Savickis.

«Būs izstrādāta īpaša shēma, kā tiksim pie finansējuma,» skaidroja Savickis, paužot, ka panākta oficiāla vienošanās ar pārstāvjiem no gāzes biznesa.

Pagājušajā nedēļā uzņēmumu reģistrā un komercreģistrā reģistrēts 199 jauns subjekts, kas ir par 28 subjektiem mazāk nekā pirms nedēļas, liecina UR dati.

Biedrību un nodibinājumu reģistrā tika reģistrēti 16 subjekti. No kopējā skaita visvairāk jeb 177 bija sabiedrības ar ierobežotu atbildību un 15 biedrības.

Pagājušajā nedēļā likvidēti 385 subjekti, kas ir par 54 subjektiem vairāk nekā pirms nedēļas.

Lielākais reģistrētais uzņēmums pagājušajā nedēļā bija AS SVC Group ar 100 tūkstošu eiro pamatkapitālu. Kompānijas juridiskā adrese ir Rīga, Skanstes iela 50. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Jānis Lauga, bet valdes locekļi – Juris Savickis un Anatolijs Demidovs. Savukārt uzņēmuma padomes priekssēdētājs ir Juris Savickis, padomes priekšsēdētāja vietnieks – Guntis Belēvičs, bet padomes locekle – Aija Rumba.

Pēc Latvijas dabasgāzes apgādes kompānijas Latvijas Gāze (LG) sadalīšanas dabasgāzes tarifi celsies neizbēgami, šorīt intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teica LG padomes priekšsēdētāja vietnieks un 16% LG akciju īpašnieka Itera Latvija vadītājs Juris Savickis.

Viņaprāt, patērētajiem LG sadalīšana nebūs labvēlīga. «Tarifi celsies neizbēgami, jo regulatoram tos nāksies paaugstināt,» sacīja Savickis, skaidrojot, ka LG sadalīšanā izveidojušajām kompānijām būs jāstrādā ar peļņu.

Savickis arī pauda, ka valstij būtu jāiegādājas no LG nodalītā jaunā kompānija, kurai tiks nodoti pārvades un uzglabāšanas sistēmas aktīvi. Pēc viņa teiktā, maģistrālie gāzes vadi un Inčukalns ir stratēģiski svarīgi objekti, kuriem jābūt valsts īpašumā. Tajā pašā laikā, Savickis vērsa uzmanību uz to, ka valsts ne vienmēr ir labākais uzņēmumu apsaimniekotājs.

Viņš arī pieļāva, ka Gazprom un Itera Latvija nepārdos LG akcijas un turpinās būt kā finanšu investors.

Latvijas dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas operatora AS Conexus Baltic Grid akciju vērtība varētu būt 200 miljoni eiro, vēstīja TV3 raidījums Nekā Personīga.

Pagājuājā nedēļā valdība atbalstīja sarunu sākšanu ar energokompānijas akcionāriem par akciju iegādi. Latvijas valsts plāno uzņēmumā iegūt vairākumu akciju, atpērkot tās no "Gazprom", "Itera Latvija" un Vācijas "Uniper Ruhrgas". Vienlaikus, lai neietekmētu akciju cenu, valdība atsakās publiski informēt, vai ir nodoms pirkt tikai kontrolpaketi vai arī visus 68% no uzņēmuma, kas jāpārdod "Gazprom", "Itera Latvija" un "Rurghas".

Pēc raidījuma vēstītā, kāds senāks Ekonomikas ministrijas slepens pētījums esot uzrādījis, ka gāzes krātuves un maģistrālo tīklu vērtība varot būt 200 miljoni eiro. Vai tā varētu būt aktuālā cena, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) neprecizēja.

Gāzes tirgus liberalizācija Latvijā paaugstinās gāzes cenas patērētājiem par 20-30%, šodien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma sacīja uzņēmuma Latvijas Gāzes akcionāra SIA Itera Latvija valdes priekšsēdētājs, Latvijas Gāzes padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Savickis.

Kā sacīja Savickis, to, ka tirgus liberalizācija palielina cenas, apliecinājis Latvenergo gadījums, atverot elektroenerģijas tirgu.

Pēc uzņēmēja teiktā, gāzes tirgus liberalizācijas aizstāvji gribot panākt, lai gāze patērētājiem maksā vairāk. «Tā nav gudra doma,» sacīja Savickis, piebilstot, ka «šaujam paši sev kājā». Patlaban patērētajiem gan esot paveicies, jo resursu cenas pasaules tirgos ir zemas, līdz ar to tirgus liberalizēšanas ietekme varbūt nebūs tik skarba.

Savickis skaidroja, ka atverot tirgu, gāze tāpat tiks piegādāta no Krievijas, tikai parādīsies dažādi starpnieki, un līdz ar to sadārdzinot gāzes cenu.

Ar Enerģētikas likuma grozījumiem pārkāpts AS Latvijas Gāze (LG) akcionāru līgums, šodienas sēdē secinājusi LG padome, kas šodien gan vēl neizšķīrās par vēršanos tiesā, lēmuma pieņemšanu atliekot uz martu, aģentūrai LETA teica LG padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Savickis.

Kā norādīja Savickis, lai varētu pieņemt lēmumu par vēršanos tiesā, uzņēmuma eksperti un juristi turpinās veikt padziļinātu juridisko analīzi. Taču patlaban jau ir konstatēts, ka nesen izsludinātie Enerģētikas likuma grozījumi pārkāpj LG akcionāru līgumu vismaz trīs punktos, pārkāpjot LG intereses, steidzinot LG sadalīšanu un izdarot «politisku spiedienu».

«Akcionāru līgums paredz, ka nekādi politiski lēmumi nedrīkst iespaidot LG, taču pēdējā laika notikumi ir piemērs, ka uzņēmumu ietekmē «politisks spiediens»,» skaidroja Savickis.

Par tālāko rīcību LG padome lems nākamajā sēdē, kas varētu notikt marta otrajā pusē. Savickis atklāja, ka sēde varētu notikt 22.martā. Līdz tam darbu turpinās LG juristi.

Krievijas uzņēmējs, starptautiskās grupas Areti (iepriekš Itera) īpašnieks Igors Makarovs interesējas par SIA Itera Latvija piederošajām akcijām AS Latvijas gāze un AS Conexus Baltic Grid, apliecināja Itera Latvija valdes priekšsēdētājs Juris Savickis.

Viņš atzina, ka Makarovs ir viens no pretendentiem uz Itera Latvija piederošajām akcijām. Kurš kuru uzrunājis par iespējamu darījumu, Savickis neatklāja, atzīmējot, ka Makarovu pazīst jau aptuveni 20 gadus un pagaidām sarunas vēl ir sākuma līmenī.

Taujāts, vai atbilstoši Enerģētikas likuma prasībām Makarovam būtu iespēja iegādāties akcijas gan Latvijas gāzē, gan Conexus Baltic Grid, Savickis atbildēja, ka patlaban tas tiek pētīts. Tāpat vēl nav skaidrības, vai iegādātas varētu tikt tikai pašas akcijas uzņēmumos vai arī visa Itera Latvija.

Savukārt iespējamo darījuma cenu Savikcis neatklāja, vien norādot, ka runa ir par summām aptuveni tādā līmenī, kāds iepriekš izskanējis publiskajā telpā. «Plus, mīnus 5%,» viņš piebilda.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņēmusi Jura Savicka, AS Nordeka akciju atpirkšanas piedāvājuma izteicēja, iesniegumu atļaujas saņemšanai obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma, informē FKTK.

Juris Savickis ir akciju sabiedrības Nordeka akcionārs, kuram tiešā un netiešā veidā pieder 1,813 miljoni jeb 95,1% balsstiesīgo akciju minētajā sabiedrībā.

Akciju atpirkšanas piedāvājuma veids ir galīgais akciju atpirkšanas piedāvājums, kas sevī ietver arī obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Vienas akcijas atpirkšanas cena pēc prospektā sniegtās informācijas ir 1,181 eiro.

Akciju atpirkšanas piedāvājumu akciju sabiedrības Nordeka akcionāri var pieņemt 30 kalendāro dienu laikā, skaitot no nākamās dienas, kad Juris Savickis saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu ir publicējis oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis informāciju par akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Uzbekistānas prezidents Šavkats Mirzijevs 2.decembrī nospieda simbolisko Taškentas TEC jaunā bloka palaišanas pogu, kura jauda ir 370 MW, savukārt šī projekta ģenerāluzņēmējs ir starptautiskā kompānija «SynectaCentralAsia», kuru vada Latvijas uzņēmējs Juris Savickis. Kompānijas vadībā ir arī ekonomikas zinātņu doktors Mihails Kuzņecovs, kurš ir nācis no Latvijas. Par jaunā TEC bloka atklāšanu plaši ziņoja Uzbekistānas mediji, informācija par to ir atrodama arī Uzbekistānas prezidenta oficiālajā mājas lapā.

«Mēs īstenojam šīs reformas, lai palielinātu mūsu valsts ekonomisko potenciālu,» svinīgajā Taškentas TEC jaunā energobloka iedarbināšanas pasākumā teica Uzbekistānas prezidents Š.Mirzijevs, uzsverot, ka «savs vārds te ir sakāms jaunajai speciālistu paaudzei, kuri pārvalda modernas mūsdienu tehnoloģijas.»

Tieši Š.Mirzijevs,esot vēl Uzbekistānas premjerministra amatā, uzsāka vērienīgo valsts enerģētikas attīstības programmu 2016.-2022.gadam, kurā ir paredzētas vairāk nekā 5 miljardus ASV dolāru lielas investīcijas. Taškentas TEC projektam šajā programmā ir atvēlētas 512 miljonus dolāru lielas investīcijas, no kurām 410 miljoni dolāru bija paredzēti tieši jaunā energobloka iekārtu un celtniecības izmaksu segšanai.

Mazai valstij kā Latvija regulēts monopols gāzes apgādē ir izdevīgāks nekā brīvais tirgus, šodien forumā Ceļā uz ilgtspējīgu energoapgādi Latvijā uzsvēra AS Latvijas gāze padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Savickis.

Viņš norādīja, ka par Latvijas gāzi kā monopolistu bijis nepareizs priekšstats - tas nav vienkārši monopolists, bet gan regulēts monopolists. Tādējādi uzņēmuma tarifi tiek regulēti no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas puses.

Savickis uzsvēra, ka mazai valstij kā Latvija regulēts monopols gāzes apgādē ir izdevīgāks nekā brīvais tirgus, uzņēmumam rēķinoties ar savu vietu tirgū un attiecīgi nodrošinot nepieciešamās investīcijas infrastruktūras attīstībā.

Izdevniecība Dienas bizness sadarbībā ar Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociāciju viesnīcā Radisson Blu Daugava Hotel ceturtdien, 23.februārī organizē enerģētikas nozares forumu Ceļā uz ilgtspējīgu energoapgādi Latvijā.

Ilggadējais AS Latvijas Gāze vadītājs Adrians Dāvis šovasar pametīs uzņēmumu, apstiprināja Latvijas Gāzes akcionāra SIA Itera Latvija valdes priekšsēdētājs Juris Savickis.

Par savu lēmumu Dāvis paziņojis šodien notikušajās Latvijas Gāze padomes sēdē. Uzņēmuma padomei nav zināmi Dāvja lēmuma iemesli, taču Latvijas Gāzes padome, pēc Savicka teiktā, esot izteikusi nožēlu par Dāvja lēmumu.

«Dāvis gāzes jomā ir nostrādājis 50 gadus, bet kā Latvijas Gāzes vadītājs - 27 gadus. Līdz ar to tāda līmeņa vadītāju Latvijā un ārpus Latvijas būs grūti atrast. Viņa aizstājējs tiks meklēts starptautiski, bet Latvijas ekspertam tiks dota priekšroka,» teica Savickis.

Latvijas Gāzes preses sekretārs Vinsents Makaris informē, ka padomes sēdē tika skatīts jautājums par valdes izmaiņām, jo četriem valdes locekļiem, ieskaitot valdes priekšsēdētāju, beidzas pilnvaru termiņš 2015. gada 16. augustā.

AS "Latvijas gāze" (LG) akcionāru ārkārtas sapulcē ceturtdien par padomes priekšsēdētaju ievēlēts Guntars Reidzāns, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Par padomes priekšsēdētāja vietniekiem ievēlēti Matiass Kolenbahs un Kirils Neujmins.

Līdz šim padomes priekšsēdētājs bija Kirils Seļezņovs, bet priekšsēdētāja vietnieki - Juris Savickis un Olivers Gīze.

LETA jau ziņoja, ka akcionāru sapulcē uzņēmuma padomē atkārtoti ievēlēti Kolenbahs, Seļezņovs, Gīze, Jurijs Ivanovs, Vitālijs Hatjkovs un Jeļena Mihailova. No jauna ievēlēts Reidzāns, Neujmins, Valentīns Bļugers, Nikolajs Dorofejevs, Edgars Buncis, Kristians Janzens.

Padomi atstājis Savickis un Oļegs Ivanovs.

Uzņēmuma lielāko akcionāru "Gazprom" pārstāv Seļezņovs, Ivanovs, Hatjkovs, Mihailova un Neujmins. "Rietumu banku" pārstāv Bļugers, Dorofejevs, Reidzāns, un Buncis. Savukārt "Uniper Ruhrgas International GmbH" pārstāv Kolenbahs un Janzens.

AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā iecelts ekspremjers Aigars Kalvītis.

Par valdes priekšsēdētāja vietniekiem iecelti Mario Nulmeiers un Aleksandrs Frolovs, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Valdes locekles amatā iecelta arī Zane Kotāne, tāpat valdes locekļa amatā turpinās strādāt Gints Freibergs.

Valdes pārstāvji darbu uzsāks 16.augustā ar pilnvaru termiņu uz trim gadiem.

Kā ziņots, jau iepriekš Latvijas Gāzes akcionāra SIA Itera Latvija valdes priekšsēdētājs Juris Savickis atzina, ka Kalvītis ir viens no pieciem līdz sešiem kandidātiem uz Latvijas Gāzes valdes priekšsēdētāja amatu. Vaicāts, vai pretendenti uz Latvijas Gāzes vadītāja amatu lielākoties ir no Latvijas, Savickis toreiz atklāja - tā kā viena no prasībām pretendentiem bija labas latviešu valodas zināšanas, amata konkursa pirmajā kārtā tika atsijāti tie, kuri neatbilda šīm prasībām.

Lielākais izaicinājums AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā būs gāzes tirgus liberalizācijas procesa īstenošana, šajā procesā sabalansējot akcionāru un iedzīvotāju intereses, atzina uzņēmuma jaunieceltais vadītājs Aigars Kalvītis.

«Šis būs lielākais izaicinājums ilgtermiņā - kā sabalansēt uzņēmuma akcionāru intereses ar to, lai brīvajā gāzes tirgū neciestu arī iedzīvotāji, jo skaidrs, ka gāzes cenas kāps. Tas būs smags darbs tehniski, juridiski, ekonomiski, un iznākumā nevajadzētu ciest nevienam,» sacīja Kalvītis.

«Pats esmu ekonomists, domāju, ka šajā darbā izdosies veiksmīgi sastrādāties ar pārējiem valdes locekļiem, kā arī akcionāriem,» piebilda Kalvītis, pagaidām atturoties komentēt izaicinājuma īstenošanas detaļas.

Savukārt jautāts par gaidāmajām sarunām brīvā tirgus sakarā ar Krievijas kompāniju Gazprom, kurai uzņēmumā pieder 34% akciju, Kalvītis sacīja, ka sarunām nevajadzētu tikt politizētām, jo «visa pamatā tomēr ir biznesa intereses».

Jau tuvākajā laikā AS Latvijas balzams līdzšinējo padomes priekšsēdētāju ekspremjeru Aigaru Kalvīti amatā nomainīs Rolands Gulbis, kurš savulaik jau ir bijis uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un ģenerāldirektors, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Gulbis šo informāciju ne apstiprināja, ne arī noliedza, tomēr atzina, ka viņam būtu interese izstrādāt uzņēmuma stratēģisko attīstību atbilstoši akcionāru interesēm.

Savukārt Kalvītis aģentūrai LETA atzina, ka iesniegumu par aiziešanu no padomes priekšsēdētāja amata vēl nav uzrakstījis, taču gatavojas šo amatu atstāt.

«Saskaņā ar noteikumiem jāsasauc uzņēmuma vadības sēde, tad arī lems par padomes jauno sastāvu. Pagaidām vēl nevaru pateikt, kad īsti tas notiks, taču skaidrs, ka Latvijas balzamu atstāšu,» sacīja Kalvītis.

Kā ziņots, Kalvītis kopš šā gada 18.augusta iecelts AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā. Sakarā ar jauno amatu Kalvītis 5.septembrī atstāja Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Latvijas kluba Rīgas Dinamo īpašnieces AS Dinamo Rīga valdes priekšsēdētāja amatu, kur viņu nomainīja kādreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis.

Ja hokejistiem maksātu tādas algas, kā, piemēram, skolotājiem vai policistiem, par samaksas aizkavēšanu viņi jau sen sūdzētos Valsts darba inspekcijai, arodorganizācijām, medijiem, viņi pieteiktos Nodarbinātības valsts aģentūrā uz kādiem metinātāju bezmaksas kursiem un daļa arī noteikti pamestu Rīgas Dinamo.

Taču hokejistiem vismaz uz papīra maksā daudz vairāk, tāpēc viņi klusē un pacietīgi strādā bez maksas, cerot, ka kluba vadībai tomēr izdosies atrast sponsoru, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Sponsoram jābūt patiesi lielam un dāsnam, jo kluba darbības nodrošināšanai sezonā nepieciešami 12 miljoni eiro, uzsver medijs. Pagaidām gan nekas nav mainījies – vadība turpina solīt algas «kuru katru dienu», taču šī diena kā nepienāk tā nepienāk. Vakar, uzsākot mājas spēļu sēriju, hokejisti turpināja strādāt avansā. Iespējams, raizes par ienākumiem ietekmē arī komandas sniegumu, kas ir vājāks par ierasti viduvējo.

Starppilsētu pasažieru pārvadājumu uzņēmuma Nordeka autobusu vadītāju protestā pret zemajām algām pieteikušies vairāk nekā 20 šoferu, interese turpina augt. Streiks plānots sestdien pulksten vienos naktī. Arodbiedrības LABA valdes priekšsēdētājs Raimonds Gailis Dienai norāda, ka šī nakts stunda streikam ir piemērotākā, jo daudziem šoferiem tas ir darbadienas sākums. «Mēs to ieplānojām naktī, lai tie, kam ir agrās darba maiņas, varētu piedalīties. Ja organizētu, piemēram, astoņos no rīta, šoferiem streiks būtu jāsāk brauciena vidū,» skaidro R. Gailis.

Streiks notiks arodbiedrības birojā Rīgā, Ģertrūdes ielā. Šoferi atradīsies biroja telpās un gaidīs streika komiteju, kas pilda starpnieka lomu sarunās ar darba devēju. R. Gailis skaidro, ka Nordekai ir vēl viena arodbiedrība, ar kuru kopā LABA strādājot jau vismaz piecus gadus, tomēr pie vienota viedokļa par algu paaugstināšanu tām ir grūti nonākt.

Nordekas līdzīpašnieks Juris Savickis aģentūrai LETA norādīja, ka šoferu protests ir nevis pret uzņēmuma administrāciju, bet gan pret valsts politiku autopārvadājumu nozarē, kura ir no budžeta dotējama nozare. Viņš neslēpa pārsteigumu, ka tieši Nordekas šoferi ir pirmie, kas streiko, jo šī uzņēmuma darbiniekiem ir vislielākās algas. J. Savickis vaino valdību, norādot, ka tā nepilda savas saistības, jo dotācijas netiek maksātas nepieciešamajā apjomā.

Saistībā ar pasūtīto reisu neizpildi Autotransporta direkcija piemēros līgumsodu pasažieru pārvadātājam AS "Nordeka", informē Autotransporta direkcijā.

Direkcijā informēja, ka saistībā ar vairāku autobusu vadītāju trūkumu otrdien netiek izpildīti atsevišķi "Nordeka" apkalpotie reisi Pierīgā.

Autotransporta direkcijā skaidroja, ka situācija, kad netiek izpildīti valsts pasūtītie reisi, nav pieņemama, tādēļ pārvadātājam tiks piemērots līgumsods.

Nordeka aizņemas 7,2 miljonus eiro elektrisko mikroautobusu iegādei 

Banka "BlueOrange" aizdevusi pasažieru pārvadātājam AS "Nordeka" 7,2 miljonus eiro septiņu elektrisko...

Vienlaikus direkcijā uzsvēra, ka "Nordeka" aktīvi strādā pie tā, lai iespējami ātri situāciju atrisinātu un jau tuvākajās dienās tiktu nodrošināti visi reisi.

Pēc direkcijā vēstītā, otrdien maršrutā "Salaspils skola-Daugavas" muzejs netiek izpildīti reisi no Salaspils skolas plkst.6.15 un 9.45, kā arī no Daugavas muzeja plkst.6.30 un 10.

Maršrutā "Salaspils skola-Salaspils-DS Rūķīši-Granīta iela" otrdien netiek izpildīti reisi no Salaspils skolas plkst.6.45, kā arī plkst.7.20 no Granīta ielas.

Vienlaikus maršrutā "Salaspils skola-Saurieši-Granīta iela" otrdien netiek izpildīti reisi no Salaspils skolas plkst.8.30 un no Granīta ielas 9.05, savukārt maršrutā "Salaspils-Sauriešu ciems-Upeslejas-Rīga" netiek izpildīts reiss plkst.5.40 no Salaspils.

Maršrutā "Rīga-Sauriešu ciems-Salaspils stacija-Fizikas institūts" netiek izpildīti reisi plkst.6.45 un 9.10 no Fizikas institūta, kā arī plkst.7.45.

Tikmēr maršrutā "Rīga-Zaķumuiža-Ropaži" netiek izpildīti reisi plkst.11 no Rīgas un plkst.12.20 no Ropažiem.

Jautājumu vai neskaidrību gadījumā iedzīvotāji, kuri dodas kādā no minētajiem maršrutiem, pirms brauciena aicināti sazināties ar "Nordeka", zvanot pa tālruni 80000115.

Kompānija "Nordeka" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2,669 miljoni eiro. Uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Juris Savickis. "Nordeka" pagājušajā gadā strādāja ar 12,657 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 11,8% mazāk nekā gadu iepriekš, taču kompānija guva peļņu 91 770 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem 2019.gadā, liecina "Firmas.lv" informācija.

Autotransporta direkcija ir vienotas valsts politikas realizētāja starptautisko pārvadājumu jomā, autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanā, kā arī sabiedriskā transporta plānošanā.

Rīgas pilsētas Centra rajonas tiesa piektdien noraidīja autobusu firmas Nordeka prasību atzīt par nelikumīgu arodbiedrības LABA plānoto šoferu streiku, kas notiks sestdien, 8.novembrī, aģentūra BNS uzzināja tiesā.

Nordeka valdes loceklis Sergejs Konopijevs aģentūrai BNS iepriekš sacīja, ka prasība iesniegta tādēļ, ka streika pieteikums esot nelikumīgs. «Streika pieteikums ir nelikumīgs,» uzsvēra Konopijevs.

Tostarp viņš piebilda, ka neskatoties uz tiesas lēmumu, Nordeka centīšoties nodrošināt pasažieru pārvadājumus un reisu izpilde netikšot kavēta.

Jau vēstīts, ka autobusu firmas Nordeka šoferi sestdien, 8.novembrī, rīkos streiku zemo algu dēļ. Streiks sāksies plkst.1.00, Rīgā, Ģertrūdes ielā 36. Divi galvenie mērķi, ko arodbiedrība LABA sterikā vēlas panākt ir - darba algas palielināšana un algas iekļaušana kolektīvajā darba līgumā.

Piketā pirmdienas priekšpusdienā pret zemajām algām pie autobusu firmas Nordeka biroja Rīgā, Dzirciema ielā, sapulcējušies aptuveni 100 šoferi, aģentūrai BNS pastāstīja arodbiedrības LABA valdes priekšsēdētājs Raimonds Gailis.

Viņš informēja, ka pirmdienas pusdienlaikā pikets ir beidzies, bet nekādas sarunas ar Nordeka vadību neesot notikušas. «Streiks turpināsies,» norādīja Gailis, piebilstot, ka streikā piedalīsies 15 šoferi.

Nordeka vadība aģentūrai BNS komentāru solīja sniegt vēlāk. Birojā apstiprināja, ka streika dēļ autobusu satiksme nav kavēta un visi Nordeka reisi notiek kā ierasts.

Arodbiedrības LABA piketē, lai pievērstu uzmanību autobusu firmas Nordeka šoferu zemajām algām.

Vairāku Nordeka autobusu šoferu beztermiņa streiks zemo algu dēļ sākās 8.novembrī.

Nordeka ir viens no lielākajiem Latvijas pasažieru autopārvadājumu uzņēmumiem, kas apkalpo autobusu maršrutus Latvijā. Autobusu firmas lielākais īpašnieks ir Itera Latvija vadītājs Juris Savickis, kuram pieder 48% no kopējā balsu skaita. Kompānijas Nordeka akcijas kotē NASDAQ OMX Riga otrajā sarakstā.

Pašmāju sportistiem gūstot starptautiskus panākumus, sabiedrības interese par tenisu pieaug, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ņemot vērā cilvēku pieaugošo interesi par tenisu, Latvijā tiek attīstīti arvien jauni tenisa klubi. Tiesa, tenisa kortu īpašnieki savu nodarbi nedēvē par biznesu tā klasiskā izpratnē un apgalvo, ka šajā jomā darboties var tikai tie, kuriem šis sporta veids ir sirdslieta.

Lielākie ieguldījumi, kādi jebkad veikti šā sporta veida attīstībā, iecerēti SIA Tenisa centrs Lielupe rekonstrukcijā, kam no valsts budžeta līdzekļiem atvēlēti 11,24 milj. eiro. Rekonstrukcijas projektu plānots sākt šā gada rudenī, bet pagaidām vēl nav noslēgta iepirkuma procedūra, kurā pieteikumu iesniegšanas termiņš beidzas 29. augustā. Rekonstrukcijas projektu iecerēts noslēgt līdz 2019. gada rudenim. Latvijas Tenisa savienības (LTS) prezidents Juris Savickis pauž, ka pēc projekta noslēguma tur būs modernākie tenisa korti Baltijā un tajos varēs organizēt apjomīgas starptautiskas sacensības. Arī aptaujātie nozares pārstāvji piekrīt, ka šis projekts varētu dot pamatīgu grūdienu tenisa attīstībai mūsu valstī.

AS "Dinamo Rīga" padome pieņēmusi lēmumu izstāties no visām Kontinentālās hokeja līgas (KHL) struktūrām, teikts kluba svētdien izplatītajā paziņojumā.

Lēmums pieņemts, reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā.

"Lēmums izstāties no KHL ir pieņemts, tādējādi paužot nepārprotamu kluba vadības nostāju. Šādas militāras un humānas krīzes laikā neredzam nekādu iespēju sadarbībai ar KHL," paziņojumā citēts kluba padomes priekšsēdētājs Juris Savickis.

Rīgas "Dinamo" ģenerālsponsors ir Krievijas uzņēmums "Gazprom Export".

Kā ziņots, izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) uzskata, ka šī brīža politiskajā situācijā nav pieļaujama Latvijas sporta komandu, tostarp privāto sporta klubu, dalība Krievijā organizētos čempionātos.

"Dinamo" janvārī regulārā čempionāta pārtraukšanas brīdī ieņēma 12.vietu Rietumu konferencē un izslēgšanas turnīram nekvalificējās. Rīgā bāzētais klubs KHL spēlēja no 2008./2009.gada sezonas, kas šim turnīram bija pirmā formātā, kurā bez Krievijas komandām čempionātā spēlēja arī ārvalstu vienības.

Rīgā šodien nodibināta AS Conexus Baltic Grid, kurai no AS Latvijas Gāze nodos dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas aktīvus.

Uz Conexus Baltic Grid dibināšanas sapulci ieradās vairāk nekā 100 cilvēku, tostarp Latvijas Gāzes un jaundibināmās kompānijas akcionāri, Latvijas Gāzes vadība un mediji.

Uz sapulci ieradušies jaundibināmās kompānijas akcionāri pārstāvēja teju 98% no uzņēmuma pamatkapitāla. Lēmums par Conexus Baltic Grid tika pieņemts ar 99,98% sapulces dalībnieku balsu, bet pret bija 0,02%.

Latvijas Gāzes valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis sapulcē pastāstīja, ka Conexus Baltic Grid faktiski darbību sāks, kad uzņēmums tiks iegrāmatots Komercreģistrā, ko paredzēts izdarīt janvāra pirmajā nedēļā.

Pēc viņa teiktā, jaunās kompānijas mērķis būs kļūt par līderi Baltijas reģionā, izmantojot dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas priekšrocības, vienlaikus nodrošinot caurspīdīgu uzņēmuma darbību un pārvaldību.

Konkurences padome (KP) par aizliegtu vienošanos reģionālās nozīmes pasažieru pārvadājumos piemērojusi naudas sodu kopumā 1,975 miljonu eiro apmērā trim reģionālajiem pasažieru pārvadātājiem - AS "Liepājas autobusu parks" (LAP), AS "Nordeka" un SIA "Latvijas sabiedriskais autobuss", trešdien žurnālistiem pavēstīja KP.

Tostarp LAP piemērota soda nauda 862 700 eiro apmērā, "Nordeka" - 637 600 eiro apmērā, bet "Latvijas sabiedriskajam autobusam" - 474 600 eiro apmērā.

Soda nauda kompānijām piemērota par vienošanos Autotransporta direkcijas (ATD) organizētajos iepirkumos par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos uz 10 gadiem.

KP secinājusi, ka LAP, "Nordeka" un "Latvijas sabiedriskais autobuss", lai iepirkumā iegūtu pakalpojuma sniegšanas tiesības maršrutos maksimāli pietuvināti noteiktajai robežai - 15 miljoni kilometru gadā, - savstarpēji apmainījās ar komerciāli sensitīvu informāciju ne tikai par lotu sadali, bet arī par dalības nosacījumiem iepirkumos, vienojoties, piemēram, par piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkrētajā lotē, kā arī par piedalīšanās formu iepirkumos - individuāli vai veidojot apvienības.