Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments 1. novembrī rakstveida procesā izskatījis bijušā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora Andreja Sončika kasācijas sūdzību un nolēmis atstāt negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apsūdzētajam par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījis smagas sekas, piespriests naudas sods 150 minimālo mēnešalgu apmērā jeb 12 000 latu, Db.lv informēja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa.
Senāta lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Krimināllietu departamenta ieskatā apelācijas instances tiesa nav pieļāvusi Andreja Sončika kasācijas sūdzībā norādītos Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma normu pārkāpumus. Iesniegtajā sūdzībā galvenokārt analizēti lietas faktiskie apstākļi, atsevišķi fakti un pierādījumi, un izteikts subjektīvs viedoklis par to, ka apsūdzētā A.Sončika vaina viņam inkriminētā nozieguma izdarīšanā neesot pierādīta. Krimināllietu departaments atzīst, ka kasācijas sūdzība faktiski satur apelācijas sūdzības motīvus vai papildina tos, bet nesatur konkrētus un pamatotus kasācijas motīvus. Kasācijas instances tiesai nav jāpārbauda pierādījumi, nav jāizvērtē apsūdzētā vainīguma pierādīšana, jo šādu jautājumu izlemšana atbilstoši Kriminālprocesa likuma 54. nodaļas normām neietilpst kasācijas instances tiesas kompetencē. Krimināllietu departaments savā lēmumā atzīmē, ka apelācijas instances tiesa visus pierādījumus ir pietiekoši pilnīgi, vispusīgi un objektīvi pārbaudījusi un izvērtējusi.
Lēmumā vēl norādīts, ka faktiski lietā nav tādu pierādījumu, kas attaisnotu A.Sončiku viņam izvirzītajā apsūdzībā.
Krimināllietā apsūdzētas divas personas – Andrejs Sončiks par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu (Krimināllikuma 318. panta 2. daļa) un Andrejs Runcis apsūdzēts par valsts amatpersonas bezdarbību(Krimināllikuma 319. panta 2. daļa). Abos gadījumos noziegumu izdarīšana izraisījusi smagas sekas.
Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 2005. gada 4. jūlijā abus lietā apsūdzētos atzina par vainīgiem nozieguma izdarīšanā un sodīja – A.Sončikam piemēroja naudas sodu 120 minimālo mēnešalgu apmērā jeb 9600 latus, savukārt A.Runcim piemēroja naudas sodu 40 minimālo mēnešalgu apmērā jeb 3200 latus.
Rīgas apgabaltiesa šogad 3. martā, izskatot apsūdzēto iesniegtās apelācijas sūdzības un prokurora iesniegto apelācijas protestu, nosprieda pirmās instances tiesas spriedumu atcelt daļā par A.Sončikam noteikto sodu. Apgabaltiesa apsūdzētajam piemēroja lielāku naudas sodu – 150 minimālo mēnešalgu apmērā jeb 12 000 latu.
Saskaņā ar celto apsūdzību, 2001. gadā A.Runcis, būdams VID Galvenās muitas pārvaldes direktora vietnieks, zinot to, ka SIA Dinaz nafta nav dzēsis akcīzes nodokļa parādu naftas produktiem 1 680 961 latu apmērā, ka nav dzēsts muitas parāds 513 700 latu apmērā, ka lūgts apturēt SIA Dinaz nafta muitas noliktavas turēšanas atļauju, kā arī citus aspektus, izsniedza SIA Dinaz nafta vispārējo galvojuma apliecību. Tādējādi A.Runcim, nolaidīgi pildot savus dienesta pienākumus, valstij tika nodarīti zaudējumi un tika radīta iespēja SIA Dinaz nafta importēt naftas produktus Latvijā, nemaksājot par tiem valsts noteiktos obligātos maksājumus un izkropļojot naftas tirgus konkurenci valstī. SIA Dinaz nafta valsts teritorijā brīvam apgrozījumam importēja naftas produktus, izveidojot akcīzes nodokļa parādu 1 697 177 latu apmērā. Finanšu līdzekļu trūkuma dēļ šo parādu uzņēmums nesamaksāja, arī piedzīt parāda summu neizdevās.
2002. gadā apsūdzētais A.Sončiks, būdams VID ģenerāldirektors, zinot to, ka saskaņā ar noslēgto līgumu AAS Baltikums apņemas veikt trešās personas (šajā gadījumā SIA Dinaz nafta) finanšu saistības, kas rodas pret valsti sakarā ar muitas parāda segšanu, pieņēma lēmumu, ar kuru atsauca apdrošinātājam nosūtītajā vēstulē izvirzīto prasījumu par galvotā muitas parāda gandrīz miljona latu apmērā samaksu. Vēlāk A.Sončiks un AAS Baltikums noslēdza izlīgumu, kurā minēts, ka VID turpmāk atsakās celt jebkādas pretenzijas pret AAS Baltikums saistībā ar galvoto SIA Dinaz nafta muitas parādu. Izlīgumu apstiprināja tiesa.
Abu apsūdzēto noziedzīgo darbību rezultātā tika radīti materiālie zaudējumu valsts budžetam, tika diskreditēts VID, nodarīts smags kaitējums ar likumu aizsargātām personu tiesībām un likumīgām interesēm.