Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Piektdien, 13. jūnijā, pašmāju biroju mēbeļu ražotājs De Novo atklās jaunu ražotni Olainē industriālajā parkā Nordic Industrial Park.

Plānots, ka līdz ar 2300 kv.m plašās ražotnes izveidi De Novo būtiski palielinās ražošanas jaudas, šādā veidā palielinot saražotās mēbeļu produkcijas apjomus apmēram par 50% jau šogad, un vēl vairāk nostiprinās savas pozīcijas Latvijas tirgū, kā arī paplašinās darbības profilu.

Industriālo parku attīstītājs Latvijā NP Properties un pašmāju biroju mēbeļu ražotājs SIA De Novo noslēdzis līgumu par 2300 kv.m ražošanas telpu iznomāšanu industriālajā parkā Olainē Nordic Industrial Park.

Ingemārs Liakovičus, De Novo valdes loceklis: "Jaunā ražotne ir būtisks solis De Novo ilgtermiņa attīstībā. Līdz ar Latvijā būvniecības apjomu pieaugumu palielinās arī pieprasījums pēc mēbelēm. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc nolēmām ieguldāt investīcijas plašākas ražotnes izveidē, šādā veidā būtiski uzlabojot De Novo pozīcijas un nodrošinot arvien pieaugušo pieprasījumu."

Mēbeļu ražošanas uzņēmumam SIA De novo, kura līdzīpašnieks Ingemārs Liakovičus 2007. gadā atzīts par Pārdošanas Tīģeri, pēc SIA Spals pieteikuma ir ierosināts maksātnespējas process, šodien ziņo Dienas bizness.

«Pagājušā gada otrajā pusē sākās ievērojams tirgus kritums. Analizējot situāciju SIA De novo vadība pieņēma lēmumu ievērojami samazināt fiksētās izmaksas. Panākot pat 25% fiksēto izmaksu samazinājumu, cerējām, ka pārdošanas apjoms būs pietiekams jauno izmaksu segšanai,» skaidro SIA De Novo līdzīpašnieks un bijušais valdes loceklis I. Liakovičus.

Viņš atzīst, ka panākot pat 25% fiksēto izmaksu samazinājumu, cerējuši, ka pārdošanas apjoms būs pietiekams jauno izmaksu segšanai. Iepriekšējām izmaksām bija zināma inerce, kā rezultātā kompānijai De novo palielinājās kredītsaistības, taču, cerot uz izmaksu samazināšanas rezultātu, tika panākta vienošanās ar kreditoriem par parādu dzēšanu. Diemžēl tirgus situācija turpināja pasliktināties un veiktās izmaiņas nedeva uzņēmumam gaidītos rezultātus arī pēc izmaksu samazināšanas.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Strādājot apkures jomā un runājot ar cilvēkiem, bieži nākas dzirdēt sūdzības, ka mājās mēdz būt pārāk karsti vai pārāk auksti. Situācija ir nepatīkama, tomēr viegli novēršama, jo, nav nepieciešams veikt vispārēju remontu mājās: mainīt radiatorus vai apkures katlus, vajag tikai nedaudz uzlabot esošo apkures sistēmu.

Visbiežak pietiks tikai ar siltumu kontrolējošo daļu - radiatoru termostatu vai grīdas apsildes sadales vārstu – uzstādīšanu vai maiņu. Papildus tam, Danfoss piedāvā viedu apkures kontroles sistēmu Ally, kas ne tikai palīdzēs uzturēt vēlamo temperatūru jūsu mājās, bet arī ietaupīs enerģijas patēriņu pat par 25%.

1 grāds – 5% apkures izmaksu

Latvijas uzņēmuma Elektrika īpašnieki priecājas par Danfoss Ally viedās apkures vadības sistēmas uzstādīšanu pagājušajā rudenī - šajā skarbajā ziemā apkures rēķinos izdevās ietaupīt aptuveni 25%. Kas patiešām ir lielisks rezultāts, un tai pat laikā uzņēmuma darbinieki varēja izbaudīt daudz komfortablāku darba vidi. “Viena no svarīgākajām priekšrocībām, ko Ally viņiem sniedza, bija iespēja iestatīt vēsāku temperatūru ārpus darba laika un nedēļas nogalēs, kā arī ieprogrammēt apkuri tā, lai, strādniekiem uzsākot darbu, iekštelpu temperatūra būtu sasniegusi nepieciešamo komforta līmeni. Šī iemesla dēļ viņi, saskaņā ar uzņēmuma enerģijas patēriņa svārstību aprēķiniem, ir ietaupījuši apmēram ceturto daļu no apkurei atvēlētās naudas šai ziemai,” stāsta Rihards Zommers, Danfoss pārdošanas menedžeris Latvijā.

«Būvniecība ir galvenais mēbeļu noieta un arī ražošanas vilcējspēks visās valstīs,» atzīst šogad reāli darbu uzsākušā mēbeļu ražotāja SIA DE novo valdes loceklis Ingemārs Liakovičus. Viņš norāda, ka ideja par mēbeļu ražošanas kompānijas izveidi radusies Adim Liepiņam (DE novo otram līdzīpašniekam) 2003. gadā, klausoties Maikla Portera lekciju, kurā tika analizēti būtiskākie faktori, kas nosaka valstu, reģionu vai nozaru konkurētspēju. Tā kā Latvijas bagātība ir zaļais zelts, tad arī tika nolemts pievērsties koksnes pārstrādei, kuras produkts būtu ar augstu pievienoto vērtību, atceras I. Liakovičus. Vietējā tirgū strauji pieaugošais pieprasījums pēc biroja mēbelēm arī noteica galīgo izvēli — ražot korpusa biroja mēbeles. Turklāt nevis ražot noliktavai noteikta sortimenta mēbeles, bet gan tieši konkrētam pasūtītājam, skidro I. Liakovičus. Viņš uzsver, ka kompānijā tika investēti apmēram 200 000 Ls, lai iegādātos programmvadības darbgaldus. Pēc aptuvenām aplēsēm šo ieguldījumu uzņēmums atpelnīs 2 līdz 3 gadu laikā. Šobrīd mēneša apgrozījums, strādājot tikai vienā maiņā, ir ap 60 000 — 70 000 Ls, taču, pēc I. Liakovičus teiktā, perspektīvā plānots arī strādāt divu maiņu režīmā. Faktiski pirmajā — ražošanas — gadā ienākumiem vajadzētu būt ap 700 000 Ls, bet perspektīvā vairāk nekā 1 miljons Ls, nākotnes plānus atklāj DE novo valdes loceklis. Turklāt netiek izslēgta iespēja arī ražot mēbeles ārvalstu pircējiem, tomēr pagaidām galvenā uzmanība tiek koncentrēta vietējā tirgus apguvei. Ražošanai nepieciešamie izjemateriāli, arī laminētās plātnes tiek pirkti no ārvalstu ražotājiem. Salīdzinājumā ar mēbeļu importētājiem par De novo priekšrocību I. Liakovičus uzskata katram klientam individualizētu pieju (dizainu un mēbeļu izvietijumu trīsdimensiju datografikas veidā) mēbeļu piedāvājuma īstenošanā, mazākus transportēšanas attālumus un izmaksas.

Lai ieviestu optimālo temperatūras režīmu visās pašvaldībai piederošajās vai pārvaldījumā esošajās ēkās, samazinot rēķinus par elektroenerģiju, plānots ieviest pasākumus optimālā temperatūras režīma uzturēšanai.

Optimālā temperatūras režīma ieviešana ļauj samazināt siltumenerģijas rēķinus līdz 15-30%, norādīts Rīgas Enerģētikas aģentūras sagatavotajā lēmuma projekta paskaidrojuma rakstā.

Ar darba laika beigām, kad telpas tiek atstātas, jāparedz telpu temperatūras pazemināšana uz 16ºC. Brīvdienās un svētku dienās šādu pazeminātu temperatūru uzturēs visu diennakti. No rīta vienu stundu pirms darba laika sākuma temperatūru telpās paaugstinās atbilstoši dienas temperatūras līmenim. Pazeminātu temperatūras režīmu neieviesīs telpās, kur cilvēki atrodas visu diennakti, arī bezpalīdzīgā stāvoklī, kā slimnīcās, sociālās aprūpes iestādēs, diennakts pirmskolas izglītības iestādēs un citur.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Par vienu grādu samazinot temperatūru telpā, ir panākams enerģijas ietaupījums apsildei par 5–7%

Par iespējām ietaupīt elektroenerģiju birojos Dienas Bizness iztaujāja a/s Latvenergo Energoefektivitātes centra speciālistus Birutu Ģini un Andri Spīdānu. Secinājums – iespējas ietaupīt arī ofisa elektrības patēriņā ir ievērojamas.

«Elektrības zagļi»

Par elektrības zagļiem sauc ierīces, kas patērē elektroenerģiju laikā, kad tās netiek izmantotas: kopētāji, printeri, skeneri rūteri un citas biroja palīgiekārtas. Piemēram, biroja multifunkcionālās iekārtas (printeris, skeneris, kopētājs) gaidīšanas režīma elektriskā jauda ir 60W, bet gaidīšanas režīma elektroenerģijas patēriņš – 30 kWh mēnesī. Pareizi būtu šādu iekārtu ārpus darba laika izslēgt, protams, ja to atļauj darba specifika. Datoriekārtu elektriskās jaudas atšķiras atkarībā no komplektācijas un veicamā darba īpatnībām. Tomēr bieži vien tās nedrīkst izslēgt, jo ārpus darba laika notiek dažādi sistēmprofilaktiski pasākumi, piemēram, darbojas antivīrusu programmas.

Valsts lielāko zemes platību īpašnieki - fiziskās un juridiskās personas

Ja gadu iepriekš gandrīz piektā daļa Latvijas lielāko privāto zemes īpašnieku – fizisko personu pēdējā gada laikā bija šķīrušies no ievērojamas daļas savu zemes platību, tad aizvadītajā gadā šajā ziņā valdījis sastingums.

Kā rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem, jaunpienācēji zemes megaīpašnieku vidū ir uz pirkstiem skaitāmi, savukārt būtiskākās pārmaiņas saistītas ar kadastrālo vērtību maiņu un zemes nonākšanu no fizisko personu īpašuma šīm pašām personām piederošu kompāniju rokās.

Tā kā Eiropā ieviestas papildus prēmijas par veco automašīnu utilizāciju, Renault pieņēmis lēmumu palielināt Twingo un Clio modeļu ražošanas apjomus, tam pielāgojot ražošanas līnijas rūpnīcā Flinsā, Francijā (Clio III), kā arī Novo Mesto, Slovēnijā (Clio Campus/Storia, Twingo), informēja Renault pārstāvniecība Baltijā.

Flinsā laika posmā no 2009. gada jūnija līdz oktobrim, bez Clio III tiks ražots arī Clio Campus/Storia, tas dos iespēju Twingo modeļu ražošanas palielināšanai rūpnīcā Novo Mesto. Šāds lēmums dos iespēju izveidot 400 jaunas darba vietas rūpnīcā Flinsā.

Prēmiju ieviešana iedzīvotājiem par veco automašīnu utilizāciju izrādījās ļoti veiksmīgs risinājums mazo automašīnu sektorā, jo tas būtiski kāpināja iedzīvotāju vēlmi un iespēju iegādāties jaunas automašīnas, norāda Renault. Šī iemesla dēļ pēc tam, kad Renault palielināja produkcijas apjomus Duvrenā, Francijā (1,2 l benzīna dzinējs, kas tiek uzstādīts Twingo, Clio, Logan un Sandero modeļos), Valjadolidā, Spānijā (Clio III, Modus un Grand Modus) un Novo Mesto, Slovēnijā (Twingo un Clio Campus/Storia), no 2009. gada jūnija plānots palielināt ražošanas apjomus arī Flinsā.

Dānijas farmācijas uzņēmums "Novo Nordisk" piektdien paziņoja, ka investēs 42 miljardus kronu (5,6 miljardi eiro), lai palielinātu ražošanas kapacitāti un apmierinātu ievērojamo pieprasījumu pēc svara samazināšanas medikamenta "Wegovy" un diabēta ārstēšanai paredzētajām zālēm "Ozempic", kas arī palīdz arī samazināt lieko svaru.

Pateicoties lielajam pieprasījumam pēc "Wegovy" un "Ozempic", "Novo Nordisk" kļuvis par Eiropas vērtīgāko akciju biržā kotēto uzņēmumu.

Taču kompānija saskārusies ar grūtībām apmierināt šo pieprasījumu.

"Novo Nordisk" piektdien norādīja, ka jaunās investīcijas tiks izmantotas, lai palielinātu ražošanas jaudu Kalundborgas rūpnīcā Dānijā.

Turklāt jaunās investīcijas arī radīs 800 jaunas darbavietas.

Eksperti aicina valdību rīkoties, lai veicinātu eksporta nozares un lai Latvijā veidotos reāli kvalitatīva rūpniecība.

Jau kādu laiku finansisti vērš uzmanību uz negatīvo tendenci Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā, kura deficīts kopš pagājušā gada pārsniedz par kritisko robežu uzskatītos 10 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tomēr pērn 3. ceturksnī tekošā konta deficīts (TKD) sasniedzis ļoti satraucošu un jaunu augstāko rādītāju kopš Latvijas neatkarības atgūšanas - 24.2 % no IKP. Tas tāpēc, ka pērn Latvijas imports jau gandrīz līdz 2 reizēm pārsniedza eksportu. Arī valsts vīri ir pamanījuši lielo TKD. Ekonomikas ministrs Jurijs Strods Db atzina, ka šonedēļ apspriedīsies ar savas ministrijas speciālistiem par izveidojušos situāciju un tad, izvērtējot riskus, lems, vai vajag ko darīt, vai nepieciešams iejaukties. Pagaidām plāna nav, tā viņš.

Uz Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāja amatu kandidē mediju holdinga Baltijas Mediju alianse kādreizējais izpilddirektors Ivars Belte, pētījumu aģentūras TNS Latvia valdes priekšsēdētāja Ginta Krivma un bijušais LTV ģenerāldirektors Rolands Tjarve, informē Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) Informācijas centra vadītāja Sanita Blomniece.

Uz LTV valdes locekļa amatu programmu attīstības jautājumos kandidē bijušais radio Star FM programmu direktors Patriks Grīva, reklāmas aģentūras Lowe Age Latvia izpilddirektors Sergejs Ņesterovs un LTV septītā kanāla satura redaktore Jana Semjonova. Uz LTV valdes locekļa amatu finanšu un tehnoloģiju jautājumos kandidē VAS Valsts nekustamie īpašumi finanšu direktors Uģis Mālmanis un bijušais SIA Baltcom TV valdes loceklis Māris Skujiņš, teikts NEPLP paziņojumā medijiem.

NEPLP mājaslapā neplpadome.lv ikviens aicināts iepazīties ar astoņu kandidātu iesniegtajiem pieteikuma dokumentiem.

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma apmēra palielināšanai izmantotas visdažādākās interpretācijas, līdz pat klajai likuma ignorēšanai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Likumības revīzijā ar mērķi noskaidrot, vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams, VK secinājusi, ka likuma esamība vien neatrisina problēmas, ja nav politiskas gribas to iedzīvināt, precīzi definētas uzraudzības un vienotas pieejas likuma normu ievērošanā.

Kopš 2015.gada spēkā ir Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (Kapitāla daļu likums), ar kuru bija jāsāk reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā.

Šis likums definē arī kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma politikas būtiskākos principus, risinot arī problēmas saistībā ar atalgojuma konkurētspēju un sasaisti ar darbības rezultātiem. Faktiski jau piekto gadu likums kalpo par instrumentu atalgojuma palielināšanai, izmantojot visdažādākās pieejas un interpretācijas, konstatējusi VK.

Šogad lielākā Latvijas laikraksta Dienas bizness un pārdošanas konsultāciju uzņēmuma Mercuri International rīkotajā konkursā Pārdošanas Tīģeris 2007 uzvarēja mēbeļu ražošanas uzņēmuma De novo valdes loceklis Ingemārs Liakovičus.

Jau trešo gadu pēc laikraksts Dienas bizness un kompānija Mercuri International rīko gada pasākumu pārdošanas vadībā, kas reizē ir arī konkurss – Pārdošanas Tīģeris 2007, pasniedzot Gada balvu pārdošanas vadībā.

Konkursa mērķis ir atrast un izcelt tos vadītājus, kuri ar savām zināšanām un aktīvu rīcību ir nodrošinājuši mērķtiecīgu pārdošanas darbu, sasniedzot izcilus pārdošanas rezultātus.

Iepriekšējo konkursa Pārdošanas Tīģeris rīkošanas pieredze rāda, ka Latvijā ir ļoti daudz mērķtiecīgu un talantīgu pārdošanas vadītāju, bet galvenais - viņi ir gatavi dalīties pieredzē un par saviem panākumiem runāt arī ārpus sava uzņēmuma robežām.

Foto: freepik.com/Freepik

Mēdz teikt, ka tieši virtuve ir mājokļa sirds – tajā top gardas maltītes un ģimenes locekļi satiekas, lai apspriestu dienas gaitas. Lai gatavošanas process būtu patīkamāks un arī uzkopšanas darbi veiktos ātri un ērti, svarīgi izvēlēties funkcionālu un savām ikdienas vajadzībām atbilstošu virtuves sadzīves tehniku.

Ja arī tu vēlies papildināt savu virtuvi ar jaunu, mūsdienīgu un funkcionālu sadzīves tehniku, turpini lasīt un uzzini, kādas virtuves ierīces 2024. gadā ir saņēmušas augstu novērtējumu gan no ražotāju un tirgotāju, gan pašu lietotāju puses!

No produktu uzglabāšanas līdz maltīšu pagatavošanai

Kas ir gardas maltītes pamatā? Protams, tie ir veselīgi, svaigi un aromātiski produkti. Energoefektīvs un ietilpīgs ledusskapis ir neaizstājama ierīce katrā virtuvē. Taču ar inovatīvām uzglabāšanas tehnoloģijām aprīkoti modeļi nodrošina vēl optimālākus produktu uzglabāšanas apstākļus – temperatūru un mitruma līmeni, tā palīdzot ilgāk uzturēt produktu sākotnējo garšu, aromātu un tekstūru.

Pēc AS Olainfarm meitas uzņēmuma SIA OlainMed 34 darbinieku publiskās vēstules, kurā viņi pauduši neizpratni par vadības maiņu, Dienas Bizness uz sarunu aicināja uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Viktoriju Zefirovu-Tačinsku un valdes locekli Darju Cvetkovu

AS Olainfarm ir biržā kotēts uzņēmums, kuru kopš galvenā īpašnieka Valērija Maligina nāves vij strīdi par pārvaldību uzņēmumā. Tomēr līdz šim akcionāru strīdi par kontroli uzņēmumā tieši neskāra darbiniekus ne Olainfarm, ne saistītajos uzņēmumos. SIA OlainMed darbinieku publiskā vēstule bija gluži kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, kas liecina, ka cīņa par varu sasniegusi zemāku līmeni par Olainfarm padomi vai valdi.

Kā vispār sākās Olainfarm stāsts par veselības aprūpes iestādēm? Tas taču nav zāļu ražotāja pamatbizness?

V. Zefirova-Tačinska: Mani 2016. gadā uzrunāja Valērijs Maligins ar nolūku uzsākt jaunu darbības veidu, konkrēti - attīstīt veselības aprūpes iestādes. Tas bija pilnīgi jauns projekts. 2016. gada beigās tika iegādāta klīnika SIA Diamed, kas atrodas Rīgā. Līdz šā gada 23. aprīlim biju SIA Diamed valdes priekšsēdētāja. 2017. gadā Olainfarm no Olaines pašvaldības izsoles kārtībā nopirka Olaines veselības centru, kas arī ir SIA OlainMed. Šī uzņēmuma valdes priekšsēdētāja biju mazliet ilgāk - līdz šā gada jūlija beigām. Klīnika Diamed jau pērn uzsāka strādāt ar peļņu, savukārt SIA OlainMed, kam priekšā garāks ceļš, apgrozījums 2018. gadā pieauga par 26% attiecībā pret 2017. gadu. Uzņēmumu rezultativitātes rādītāji ir labi, abi turpina attīstīties.

«Pagājušajā gadā ir noticis vietējā mēbeļu tirgus sprādziens, jo liels daudzums ražotāju nemaz nespēja saražot tik, cik tirgū konkrētā brīdī bija pieprasīts,» norāda neliela mēbeļu ražotāja SIA DE novo valdes loceklis Ingemārs Liakovičus. Viņš atgādina, ka De novo reāli mēbeles sāka ražot tikai pērnā gada vasarā, taču neraugoties uz to, ienākumi pērn pārsnieguši 0.21 milj. Ls. Viņaprāt, būvniecības bums ir radījis lielu pieprasījumu pēc visdažādākajām mēbelēm, kas palielināja iespējas šajā tirgū realizēt savus izstrādājumus ne tikai pašmāju, bet arī ārvalstu ražotājiem. Pēc I. Liakovičus domām, šis ir izdevīgs laiks mēbeļu ražotāju izaugsmei.

Latvijā šogad pirmajos četros mēnešos reģistrēti 3311 jauni uzņēmumi, kas ir par 15,6% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Tostarp 2023.gada aprīlī reģistrēti 737 jauni uzņēmumi, kas ir par 13,4% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī, taču mazākais mēneša laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits šogad.

"Lursoft" dati arī liecina, lai gan aprīlī reģistrēts lielāks jauno uzņēmumu skaits nekā pērn attiecīgajā periodā, to kopējais pamatkapitāls bijis mazāks. Aprīlī reģistrēto jauno uzņēmumu kopējais pamatkapitāls bija 2,31 miljons eiro, kamēr 2022.gada aprīlī 650 jauno uzņēmumu pamatkapitāls bija 3,6 miljoni eiro.

Pagājušā gada aprīlī lielākā reģistrētā uzņēmumam pamatkapitāls pārsniedza vienu miljonu eiro, bet šogad aprīlī lielākā uzņēmuma reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls ir 330 tūkstoši eiro.

Pēdējie gadi nākuši ar pārsteigumiem, kas ietekmējuši mūsu visu ikdienu, tostarp investoru.

Pandēmija 2021.gadā, karš Ukrainā 2022. gadā un arī 2023.gads “neiepalika”, bet turpinājās ar jauniem ģeopolitiskajiem saasinājumiem, rekordaugstu inflāciju un attiecīgi asu monetāro politiku ar augstām procentu likmēm. Taču, neskatoties uz nestabilitāti un jaunajiem izaicinājumiem, gads vienlaicīgi bija arī ienesīgs ieguldītājiem.

Cenu rekordi un centrālo banku cīņa

Viena no top tendencēm 2023.gadā noteikti bija cīņa ar rekordaugstu inflāciju visā pasaulē. Eiropas Centrālās bankas pretreakcija bija īstenot straujāko procentu likmju paaugstināšanu tās vēsturē. Arī ASV Federālā rezervju sistēma cēla procentlikmes visa gada garumā. Tas, protams, vājināja valstu ekonomikas izaugsmes un viesa izmaiņas arī investoru uzvedībā, kas kā pievilcīgus uzkrājumu un ieguldījumu risinājumus atkal sāka uzskatīt depozītus un obligācijas to ienesīguma dēļ.

Ventspils pašvaldība izplatījusi paziņojumu, kurā aicina iedzīvotājus lemt par karstā ūdens un dzīvokļu gaisa temperatūras pazemināšanu apkures sezonā, tādējādi samazinot augošās siltumenerģijas izmaksas.

Kopējo maksu par siltumu iespējams samazināt arī pazeminot temperatūru dzīvokļos. Kā rāda iepriekšējā gadā Rīgā veiktie eksperimenti, samazinot istabā temperatūru par 1°C (piem., no 19°C uz 18°C) , siltumenerģijas patēriņš var samazināties pat līdz 7%. Tāpat iespējams, saskaņojot ar dzīvokļu īpašniekiem, samazināt karstā ūdens temperatūru, pieņemsim no 55oC uz 50oC vai 45oC un samazināt karstā ūdens temperatūru nakts periodā," teikts paziņojumā. pašvaldība aicina arī lemt par namu siltināšanu, siltuma uzskaites pilnveidošanu, norādot, ka no valsts iespējams saņemt 200 latu energoaudita izmaksu un 20 % no mājas renovācijas izmaksām, bet no pašvaldības papildu var saņemt 50 % energoaudita izmaksu un 10 % - mājas renovācijas izmaksu. Lai arī siltumenerģijas tarifs Ventspilī visiem patērētājiem no 1. septembra noteikts vienāds 38,90 LVL/MWh (bez PVN) jeb 40.85 LVL/MWh (ar PVN), maksa par siltumenerģiju dažādās mājās ievērojami atšķiras. Kā rāda dati par 2007./2008.gada apkures sezonu, vidējā maksa katrā mājā par siltumu bija ļoti atšķirīga - pašvaldības SIA „Ventspils siltums” no 0.44 LVL/m² līdz 0.88 LVL/m² , bet Pārventā no 0.43 LVL/m² līdz 0.79 LVL/m², uzsver pašvaldība.

Ballīte tiešām ir beigusies, un šā gada pirmajā pusgadā Rīgā būtiski sarucis kā lielo nekustamā īpašuma darījumu kopskaits, tā arī tajos figurējošās summas, – to rāda Baltic Screen pētījums par lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā šā gada pirmajā pusgadā.

Pagājušā gada pirmajā pusgadā galvaspilsētā notika vismaz 70 nekustamā īpašuma darījumi, kuros katra summa bija virs pusmiljona eiro, otrajā pusgadā, neraugoties uz runām par tuvojošos nozares krīzi, šādu darījumu skaits pat palielinājās līdz 86 – un tas, pat neskaitot darījumus ar dzīvokļiem un nedzīvojamām telpām. Šā gada pirmajā pusgadā šis skaits nu ir sarucis līdz 60.

Vēl straujāk samazinājies īpaši lielo darījumu skaits: protams, nevarēja gadīt tādus megadarījumus kā 103 miljonu latu vērtais Domina Shopping pārdošanas darījums pagājušā gada pirmajā pusgadā, un vienalga: pagājušā gada otrajā pusgadā Rīgā vēl notika vismaz 11 nekustamā īpašuma darījumi par četriem miljoniem latu vai lielāku summu, bet šā gada pirmajā pusgadā ir bijis tikai viens nepilnu desmit miljonu darījums, savukārt nākamais lielākais – jau tikai par 3,5 miljoniem latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 36 darījumi virs miljona latu katrs, otrajā – 51, bet šā gada pirmajā pusgadā – vairs tikai 31.