2007. gadā Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir palielinājies. 2007. gadā kravu apgrozība ostās bija 62.4 milj. t kravu, kas ir par 4.9 % vairāk nekā 2006. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No ostām 2007. gada 12 mēnešos nosūtīja 55.2 milj. t kravu, kas ir par 4 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – decembrī.

Pieaudzis no ostām nosūtīto naftas produktu apjoms. 2007. gada janvārī – decembrī no ostām nosūtīja 21.1 milj. t naftas produktu, kas ir par 7.1 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – decembrī. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri – decembri, ir palielinājies par 3.4 % un tas bija 1.2 milj. t. Arī no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms ir pieaudzis. No ostām nosūtīja 5.2 milj. t minerālmēslu – par 1.1 % vairāk nekā 2006. gada attiecīgā periodā, kā arī 4.6 milj. t kokmateriālu un 14.6 milj. t ogļu, kuru apjoms palicis 2006. gada līmenī.

Alus tirgus Latvijā vienmēr bijis nozīmīgs, tradicionāls un, kaut arī neliels, tomēr stabils. Alus darītāju ir daudz, un konkurence šajā tirgū ir ļoti liela. «Mēs esam mainījuši stereotipus par alu kā tādu: jā, tas ir tradicionāls dzēriens, bet vienlaikus ir arī moderns un stilīgs, un tam ir nākotne modernajā Latvijas sabiedrībā,» uzskata Eva Sietiņsone, apliecinot, ka, lai arī strauji attīstās cita veida dzērienu segmenti, alus joprojām saglabā vadošo vietu.

Lai gan onkulis ar alus putiņām mazo Evu cienājis jau trīs gadu vecumā, tomēr īstā mīlestība pret alu viņai nākusi līdz ar darba gaitām alus darītavā, kur pavadīti seši gadi, no tiem pēdējie trīs – vadītājas krēslā.

Cēsu alus pēdējo piecu sešu gadu laikā kļuvis par otru lielāko alus darītavu Latvijā. Kā tas izdevās?

Latvijā daudzām alus darītavām ir ambiciozi mērķi. Tā kā tirgus ir ierobežots, šajā cīņā tāpat kā sportā visi finālā neiekļūs. Uzvarēs tie, kas būs visvairāk sagatavojušies, visvairāk strādājuši. Baltijā vecākā alus darītava (dibināta 1590. gadā) Cēsīs bija zināma, bet ļoti lokāla, maza ražotne. Cēsu alus strauju attīstību sāka pirms septiņiem gadiem, kad tika uzbūvēta jauna moderna tirgus tendencēm atbilstoša alus darītava. Tolaik tirgus daļa bija 2 – 3 %, bet pērn vidējā tirgus daļa jau sasniedza 25 %. Mainoties tehnoloģijām, alus receptes tiek pielāgotas, bet tiek saglabāti tradicionālie alus darīšanas principi – vārīts iesals, pievienoti apiņi alus rūgtumam un putai, un iegūtā masa tiek raudzēta. Jauno tehnoloģiju galvenā priekšrocība ir kvalitāte – kas izpaužas alus dzidrumā un nemainīgā garšā. Protams, alum nav nekādu piemaisījumu.

Alus darītava Cēsu alus šogad ražošanas apmērus palielinājusi par 15%, savukārt eksporta apmēri šogad ir dubultoti, atklāj Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone-Zatlere.

«Arī vietējā tirgū ir neliels pieaugums, bet lielākais tas ir tieši eksportā. Lielākie sadarbības partneri mums pašlaik ir Lielbritānija un Izraēla. Eksportējam arī uz kaimiņvalstīm savas grupas ietvaros,» intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service klāstīja Sietiņsone-Zatlere.

Viņa informēja, ka Cēsu alus strādāt eksporta tirgos sācis salīdzinoši nesen. «Un katram darbam agri vai vēlu ir rezultāts. Mūsējais vēl ir tikai procesā. Iepriekšējos gadus mēs daudz investējām, lai pietiktu jaudas vietējam tirgum, savukārt pašlaik mums jaudas ir un mēs jau meklējam noietu ārpus Latvijas. Līdz ar to var teikt, ka tikai šogad mēs aktīvāk esam ķērušies pie darba, kas ir saistīts ar eksportu ārpus mūsu uzņēmumu grupas ietvariem,» teica alus darītavas vadītāja.

2007. gadā Latvijas uzņēmēji vēl ir guvuši pēdējo lielo peļņu, kura pārtrumpojusi par gadu iepriekš sasniegtos rekordus, - tā rāda pagājušā gada beigās Lursoft un Baltic Screen apkopotie Latvijas uzņēmumu 2007. gada peļņas rādītāji.

Pārskats par pēdējiem trim gadiem rāda, ka visveiksmīgākais Latvijas uzņēmējiem ir bijis tieši 2007. gads, kas visdrīzāk var pretendēt uz vistreknākā gada nosaukumu: 2005. gadā desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, 2006. gadā šī summa bija palielinājusies līdz 100 miljoniem latu, savukārt 2007. gadā, kā rāda nule apkopotie dati, tā pieaugusi vēl par gandrīz desmit miljoniem latu.

Arī lielāko 2007. gada pelnītāju sarakstā pirmās četras vietas ieņem baņķieri – nu jau bijušie Parex bankas akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis (kuri peļņas gūšanas laikā vēl bija kredītiestādes īpašnieki, līdz ar ko iekļauti šajā sarakstā) un Aizkraukles bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, turklāt saraksta pirmajā desmitniekā ir vēl divi banku akcionāri – Rietumu bankas līdzīpašnieki Leonīds Esterkins un Arkādijs Suharenko.

Andrejs Livanovičs (Energy Consulting):

„Tas ir tāds pīķis kā Everests Himalajos. Tas bija ļoti trekns gads, ar kura augļiem man jāapietas daudz prātīgāk nekā Aigaram Kalvītim ar saviem treknajiem gadiem. Manā konsultāciju biznesā viens cikls ir 5-6 gadi. Tas nozīmē, ka es uz šīs peļņas rēķina dzīvoju iepriekšējos divus gadus un vēl dzīvošu 3-4 gadus. Jāturpina strādāt, un ar peļņu jāapietas ļoti prātīgi. Es to uztveru kā lielu debesu dāvanu, par kuru jābūt pateicīgam un ar kuru jāapietas ļoti prātīgi. 2008. gadā peļņa būs, taču daudzas reizes mazāka, bet 2009.gadā – vēl mazāka.”

Guntis Rāvis (Skonto būve):

2007. gads Latvijas vēsturē iegājis ar inflācijas ierobežošanas plānu, radikāli ierobežojot iedzīvotāju un uzņēmumu kredītspēju, taču Latvijas vērtīgāko uzņēmumu sarakstā, kurā šogad jau iekļauti 200 uzņēmumi pagājušā gada simtnieka vietā, tas radikālas izmaiņas nav viesis, jo daudzi uzņēmumi realizēja vēl 2006. gadā slēgtos līgumus un pasūtījumus.

Saraksta līderi

Līdzīgi kā pērn joprojām saraksta galvgalī dižojas universālās bankas un dabiskie monopoli. Pārliecinošs jaunpienācējs vadošo piecniekā ir VAS Latvijas Valsts meži (četrkāršs vērtības pieaugums – no 140 līdz 575 miljoniem latu).

Savukārt piecu vareno kopējā vērtība – 3.3 miljardi latu jeb gandrīz par vienu miljardu vairāk nekā iepriekšējā gada pieciniekam – runā pati par sevi: ja uzņēmumam dod attiecīgus apstākļus un ietekmes sfēras, tad tā vērtība augs griezdamās, - šādi ir galvenie secinājumi, ko pēc jaunā Latvijas vērtīgāko uzņēmumu saraksta izveides pauž korporatīvo finanšu kompānijas Laika Stars vērtēšanas eksperti.

Valsts saimniecība ar nosaukumu «Ķekavas putnu fabrika» tika dibināta 1967. gadā. Šajā gadā tika izveidota fabrikas administrācija un uzsākta produkcijas ražošana.

1978. gada janvārī fabrika kļuva par putnu audzēšanas paraugfabriku, kas pēc ražošanas apmēriem un ekonomiskajiem rādītājiem bija Padomju Savienības labāko putnu audzētāju vidū. Pieredzes apmaiņā uz fabriku brauca speciālisti no Bulgārijas, Ungārijas, Polijas, Vācijas un Kubas. Savā pastāvēšanas laikā fabrika saņēma daudzus apbalvojumus un atzinības rakstus.

Ar laiku fabrika kļuva par akciju sabiedrību. Akcijas izdalīja cilvēkiem un strādājošajiem noteica kvotas. Lai fabrika izdzīvotu un savu produkciju realizētu par iespējami labām cenām, tika attīstītas palīgnozares - uzplauka desu ražošana. Tika izveidots uzņēmums «Ķekavas broileri», kas sāka attīstīt veikalu tīklu un nodarbojās ar tirdzniecību. Darbojās divas akciju sabiedrības – AS «Putnu fabrika Ķekava» un AS «Ķekavas broileri». Aptuveni desmit gadus abas akciju sabiedrības darbojās paralēli. Šobrīd abi uzņēmumi ir cieši saistīti un strādā vienotā ražošanas ciklā.

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos kopējie AS Cēsu alus Latvijā realizētie alus pārdošanas apjomi litros, salīdzinot ar 2007.gada analogu laika periodu, pieauguši par 10%.

Ņemot vērā vispārējo ekonomikas recesijas stāvokli valstī un faktu, ka gada laikā par desmitdaļu krities apgrozījuma apjoms pārtikas preču grupā, Cēsu alus pārdošanas rezultātus uzņēmuma valdes priekšsēdētāja vērtē par labiem.

AS Cēsu alus sidru pārdošanas apjomi pirmajos 9 mēnešos palielinājušies par 8%, bagātinātā ūdens pārdošana – par 15%, alkoholisko kokteiļu – saglabājušies nemainīgi, bet joprojām visstraujāk augošā kategorija dzērienu tirgū ir enerģijas dzērieni – ar Cēsu alus pārstāvētā zīmola Dynami:t 60% pieaugumu.

2007. /2008. finanšu gads bijis īpaši veiksmīgs auditorkompānijām – TOP 10 uzņēmumi apgrozījuši 26.5 milj. Ls, kas ir par 23.6 % vairāk nekā iepriekšējā periodā, un nopelnījuši gandrīz 2 milj. Ls.

Dienas bizness ir izveidojis lielāko auditorkompāniju TOP. Tradicionāli pirmās vietas ieņem «lielais četrinieks» – SIA Ernst & Young Baltic, Deloitte uzņēmumi, SIA PricewaterhouseCoopers un SIA KPMG Baltics. Viena miljona apgrozījuma robežu pārsniedz arī AS BDO Invest Rīga – pirmais no 100 % nacionālā kapitāla uzņēmumiem.

Jāatzīmē, ka auditorkompānijām ir iespējami trīs dažādi finanšu gadi, kas rada grūtības novērtēt uzņēmumu darbības rezultātus ekvivalentā laika periodā. Šis faktors kļūvis īpaši būtisks mainīgos ekonomiskos apstākļos, jo, piemēram, Ernst & Young Baltic, PricewaterhouseCoopers un MRI Revision (Baker Tilly Baltics), pārskata gads ir beidzies 2008. gada vidū, kad jau bija novērojams ekonomikas tempu izaugsmes samazinājums. Tomēr, neskatoties uz šo nobīdi laikā, auditorkompāniju TOP sniedz pietiekami objektīvu ieskatu nozarē. Tāpat auditorkompāniju TOP ir jāizšķir lielākie un starptautiskie uzņēmumi, kuri nodarbojas arī ar konsultāciju sniegšanu, un vietējā kapitāla mazie uzņēmumi, kuru pamatdarbība ir revidentu pakalpojumi.

«Līdzīgi kā Stīvs Džobss, mēs paļaujamies uz savu izpratni par pircēju vēlmēm un tirgu, bet pētījumus veicam minimāli. Patērētāju viedokļos ieklausāmies, esam organizējuši sadarbību ar blogeriem, kuri raksta par alu,» tā uz laikraksta Diena jautājumu, kā tiek veikta jaunu produktu izstrāde, atbildējusi Cēsu Alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone - Zatlere.

«Pēc apspriešanās ar patērētājiem izlēmām par jauna produkta Cēsu nefiltrētais alus ražošanu. Tas izrādījās ļoti veiksmīgs produkts un aizsāka nefiltrētā alus popularitāti Latvijas tirgū. Uzklausām arī mūsu darbinieku idejas, rīkojām īpašu inovāciju dienu, kurā darbinieki piedāvāja idejas par to, kādi jauni produkti varētu tikt ražoti,» skaidrojusi uzņēmuma vadītāja.

«Pārtikas produktu ražošanā mārketingam un reklāmai ir nozīme, tomēr ne dominējošā. Galvenais faktors, kas nosaka to, lai produkts būtu veiksmīgs, ir garša. Mēs sistemātiski veicam jauno dzērienu degustāciju. Jaunu garšu atrašana pārtikas ražotājam ir stratēģiski ļoti svarīgs jautājums. Var teikt, tas ir vissvarīgākais. Jo mēs pārdodam garšu!,» sacījusi E. Sietiņsone - Zatlere.

Šogad AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca (RER) svin savas darbības 130. gadadienu. Uzņēmums ir pārcietis divus pasaules karus, neskaitāmas varas maiņas un ekonomiskās krīzes. Tas ne vien izdzīvojis, bet joprojām turpina attīstīties un konkurēt pasaules tirgū. Kā uzsver uzņēmumā - tas viss ir pateicoties darbiniekiem, jo viņi ir rūpnīcas lielākā bagātība.

«Ikviens darbinieks ir svarīgs, un tā ir rūpnīcas lielākā bagātība,» teic Nikolajs Jerohovs, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmumā šobrīd strādā apmēram 650 cilvēku un apgrozījums gadā pārsniedz 30 miljonus eiro. Sadarbības un eksporta partneri ir Šveices, Austrijas, Vācijas, Baltkrievijas, Krievijas, Uzbekistānas, Ukrainas, Gruzijas un citu valstu lielākie uzņēmumi.

Pēdējos gados ražošanā ir ieguldīti vairāk nekā septiņi miljoni eiro. Visas šīs investīcijas ir saistītas ar valsts programmām biznesa atbalstam. Uzņēmums saņēma atbalstu jaunu konstrukciju, asinhrono mašīnu un asinhronās piedziņas izstrādei.

Interesanti fakti:

Rūpnīca tika izveidota 1888. gadā. Toreiz uzņēmums tika izveidots uz bijušās Krievijas – Francijas biedrības «Provodņik» bāzes, un īsu brīdi pēc atklāšanas rūpnīca jau ražoja plaša patēriņa tehniskos un ķirurģiskos gumijas priekšmetus, piemēram, galošas, riepas, rotaļlietas.

«2018.gadā nepārdomātas valsts nodokļu politikas dēļ valsts var zaudēt 50 miljonus eiro. Krasi ceļot nodokļus, tiek iznīcinātas iespējas, ko sniedz pierobežas tirdzniecība. Turklāt attiecībā uz alus nozari, sekas var būt graujošas, ja ņem vērā alus tirgus kritumu pēdējo gadu laikā,» uzskata Cēsu alus valdes priekšsēdētāja un Latvijas Alus darītāju asociācijas valdes locekle Eva Sietiņsone.

Medijiem izplatītajā paziņojumā norādīts, ka ir saprotama ir valdības nepieciešamība budžeta roba aizpildīšanai, tomēr priekšlikumi ir nākuši, neņemot vērā un neapsverot būtiskos aspektus ar nozares asociācijām. Reformas tiešā veidā skars uzņēmējdarbību, turklāt negatīvi. Pēdējo gadu laikā alus tirgus sarūk un šādas krasas un neplānotas izmaiņas nodokļos spēcīgi ietekmēs uzņēmumu darbību. Ekonomiskais ieguvums, ja būs, tad būs īslaicīgs.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 2016.gadā akcīzes nodokļa un PVN ieņēmumu plāns bija pārsniegts, kas Cēsu alus skatījumā apliecina pierobežas eksporta attīstību un to, ka prognozēta nodokļu stratēģija ir veiksmīgāka nekā straujas izmaiņas. Krasas akcīzes nodokļa izmaiņas samazinās iekšējo tirgu, vairos ēnu ekonomiku un veicinās nelegālā alkohola ražošanu un tirdzniecību.

Šodien pasniegtas balvas veiksmīgākajiem TOP 500 Latvijas uzņēmumiem, kuri 2008. gadā bija visstraujāk kāpinājuši apgrozījumu, sekmējot sava uzņēmuma un valsts ekonomisko izaugsmi.

Kopumā balvas tika pasniegtas astoņās nominācijās - vadošais uzņēmums vidējo ražošanas uzņēmumu grupā, vadošais uzņēmums lielo ražošanas uzņēmumu grupā, vadošais uzņēmums vidējo mazumtirdzniecības uzņēmumu grupā, vadošais uzņēmums lielo mazumtirdzniecības uzņēmumu grupā, vadošais eksportētājs, reģionu līderis, TOP piecsimtais - 500.vietas ieguvējs, kā arī TOP 10 veiksminieks.

Šis ir jau trīspadsmitais gads, kad laikraksts Dienas Bizness sadarbībā ar Lursoft publicē Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 un apbalvo sekmīgākos Latvijas uzņēmumus, kuri pagājušajā gadā kāpinājuši apgrozījumu.

Latvijas mīlētākais zīmols jau otro gadu pēc kārtas ir Nokia, secināts DDB Brand Capital pētījumā, raksta Diena.

Otrais mīlētākais zīmols ir Laima, bet trešais Hansabanka. No pirmā desmitnieka izkrituši TV3 un Ekselence, bet tajā ir parādījušies Maxima un CIDO.

Latvijas mīlētāko zīmolu TOP 20 (2008. gadā):

2.Laima (2007. gadā - 2.)

3.Hansabanka (2007. gadā - 3.)

4.Visa (2007. gadā - 5.)

5.Maxima (2007. gadā - 12.)

6.Fairy (2007. gadā - 8.)

7.Cido (2007. gadā - 11.)

8.LMT (2007. gadā - 4.)

9.LNT (2007. gadā - 6.)

10.Orbit (2007. gadā - 10.)

11.Google (2007. gadā - 19.)

2007. gads Nordea bankai esot bijis straujas izaugsmes gads, liecina sniegtā informācija medijiem. Nordea vadītājs Valdis Siksnis: ''2007. gads ir bijis veiksmīgākais Nordea Latvijas filiāles pastāvēšanas vēsturē."

Nordea darbības rādītāji:

·Kopējie ieņēmumi LVL 37m (LVL 20,8m, 2006.g.), pieaugums par 77,5%

·Kopējie izdevumi LVL 13,3m (LVL 8,9m, 2006.g), pieaugums par 49%

·Uzkrājumi nedrošiem kredītiem LVL 0,3m

·Operacionālā peļņa LVL 23,3m (LVL 11,7m, 2006.g), pieaugums par 98,9%

·Peļņa pēc nodokļu samaksas LVL 17,6m (LVL 8,9m, 2006.g), pieaugums par 97%

·Izdevumu attiecība pret ienākumiem 36% (Cost/Income ratio)

·Kopējie aktīvi LVL 1,727 miljardi (LVL 974m, 2006.g), pieaugums par 77%

·Izsniegtie kredīti LVL 1,554 miljardi (LVL 848m, 2006.g), pieaugums pa 83%

·Piesaistītie noguldījumi LVL 359 (LVL 261m, 2006.g), pieaugums pa 37,6%

·3 jaunas filiāles, 2 būtiski paplašinātas

Latvijā ERGO apdrošināšanai visveiksmīgākais ir veselības apdrošināšanas segments, igauņi visvairāk apdrošinājuši ceļojumus, lietuvieši – mājokļus.

Apdrošinātāju grupas ERGO Baltijas uzņēmumu prēmiju ieņēmumi šā gada pirmajos deviņos mēnešos pārsniedza 93,9 miljonus eiro. Salīdzinot ar šādu periodu 2009. gadā, uzņēmuma apgrozījums ir samazinājies par 9,7%. «Baltijas valstu apdrošināšanas uzņēmumu apgrozījumā šā gada trešajā ceturksnī jau ir manāmas pozitīvas tendences. Apgrozījuma kritums, ko ERGO piedzīvoja iepriekšējos mēnešos, pašlaik samazinās, kas liecina par apdrošināšanas tirgus atlabšanu, jo īpaši Igaunijā un Lietuvā. Tā kā apdrošināšanas tirgus uz ekonomisko izaugsmi reaģē novēloti, par tirgus atgūšanos pilnībā var būt runa vēl pēc vismaz sešiem mēnešiem,» tā ERGO sabiedrību Baltijas valstīs valdes priekšsēdētājs Kestutis Bagdonavičs.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Šodien laikraksts Dienas bizness pasniedza balvas veiksmīgākajiem TOP 500 Latvijas uzņēmumiem, kuri 2007. gadā bija visstraujāk kāpinājuši apgrozījumu, sekmējot sava uzņēmuma un valsts ekonomisko izaugsmi.

Šā gada TOP 500 vērienīgāko nomināciju – TOP 10 veiksminieks – no Finanšu ministra Ata Slaktera rokām saņēma degvielas un naftas produktu vairumtirdzniecības uzņēmuma SIA Oil Logistic naftas produktu nodaļas vadītājs Staņislavs Čaikovskis.emDienas bizness/em apbalvo Latvijas lielako uznemumu emTOP 500 /emliderus

Ar Baltkrievijas valsts koncerniem saistītais uzņēmums SIA Oil Logistic 2007. gadā sasniemDienas bizness/em apbalvo Latvijas lielako uznemumu emTOP 500 /emliderusedzis 350.43 miljonu lielu apgrozījumu, veidojot iespaidīgu pieaugumu pret 2006. gadu, kad uzņēmums apgrozīja 146.8 miljonus. Savukārt uzņēmuma peļņa pērn bijusi 611.77 tūkstoši latu, līdz ar to Oil Logistic rentabilitāte pagājušajā gadā bija 0.18.

Galvenie iemesli vai visu izejvielu cenu kāpumam pasaulē pērn bija pieprasījuma pieaugums no Āzijas valstīm.

Bet šogad agresiju cenām piedod spekulatīvais fons, jo, bēgot no vājā dolāra pieaug ieguldījumi izejvielās. Straujais izejvielu cenu kāpums pasaulē gada laikā audzējis cenas pārtikai vairāk nekā par 20 %, šogad būtisks cenu samazinājums nav paredzams. Vislielākās cenu izmaiņas pērn piedzīvoja graudu tirgus, kas ķēdes reakcijā atsaucās arī uz citiem sektoriem.

Šoks graudu tirgū

Viena no lielākajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem a/s Rīgas dzirnavnieks ģenerāldirektors Sandis Jansons pagājušo jau nodēvējis par šoka terapijas gadu. Viņš norādīja, ka, salīdzinot kviešu cenas Eiropas graudu biržā 2006./2007. gada sezonās, ilgu laiku tonnu graudu varēja iegādāties vidēji par 150 eiro, bet pērn jūnijā graudu iepirkuma cena sāka strauji paaugstināties, septembrī sasniedzot pat 300 eiro/t. Patlaban cena ir ap 290 eiro/t. S. Jansons uzskata, ka šogad Latvijā nav gaidāms graudu iepirkumu cenas būtisks samazinājums. Kopš pērnā gada augusta uzņēmums palielinājis cenu miltu produkcijai par 90 %, bet citiem produktiem par 30-35%. Lai gan Rīgas dzirnavnieka klientu vidū nav novērojams apjomu samazinājums, spriedze maiznieku un mazumtirgotāju vidū pastāv, novērojusi firmas vadība. Uzņēmuma tirdzniecības un mārketinga direktors Kārlis Mišinskis norādīja, ka kopumā industrijā tomēr var novērot patēriņa krituma tendenci. Ja maiznieki nevarēs audzēt cenas, tas var novest pie bankrotiem, viņš prognozēja. Db jau vēstīja (27.02.2008), ka maizniekus satrauc pieprasījuma samazināšanās. Zemkopības ministrija secinājusi, ka maizes cenu pieaugums nav proporcionāls graudu un miltu cenu pieaugumam.

Akciju sabiedrība Cēsu alus šā gada pirmajos divos mēnešos vietējā tirgū realizējusi 7 miljonus litru dzērienu un, salīdzinot ar aizvadītā gada pirmajiem 2 mēnešiem, pārdošanas apjomi palielinājušies par 34%, liecina sniegtā informācija medijiem.

Visveiksmīgākais rezultāts sasniegts alus tirgū, strauju pārdošanas apjomu kāpumu sasniedzis arī A/S Cēsu Alus enerģijas dzēriens Dynami:t.

"Veiksmīgie rezultāti gada sākuma mūs ļoti iepriecina, taču šobrīd jau tie ir aiz muguras un visi kompānijas darbinieki aktīvi gatavojas vasaras sezonai. Vasara solās būt silta, tādēļ laikus rūpējamies, lai tiktu nodrošināti garšīgi dzērieni un alus. Atklāšu, ka šai vasarai alus baudītājiem gatavojam īpašus pārsteigumus,” stāstīja uzņēmuma vadītāja Eva Sietiņsone.

No rītdienas, 2. aprīļa Izdevniecība Rīgas Viļņi mainīs sava zīmola identitāti, stiprinot korporatīvo identitāti kā plaša profila izdevumu izdevējs. No šīs nedēļas uz visu žurnālu vākiem parādīsies jaunais logo, apliecinot konkrētā žurnāla piederību vienai mediju grupai.

Tas darīts, jo ticis secināts, ka nepieciešams atdalīt līdzšinējo uzņēmuma identitāti no viena žurnāla identitātes. Izdevniecības nosaukums pārāk ilgi cilvēkiem esot asociējies ar viena žurnāla nosaukumu, lai gan šobrīd tā izdod 12 žurnālus, un nākotnē plānoti vēl vismaz 2-3 jauni projekti. Pārvērtības piedzīvos gan tikai izdevniecības zīmola identitāte – izdevniecības nosaukums manīts netikšot.

Zīmola identitātes maiņa seko pēc īpaši aizvadīta finanšu gada, kas bijis visveiksmīgākais uzņēmuma vēsturē. "Esam būtiski palielinājuši uzņēmuma galvenos finanšu rādītājus, turpinot kvalitatīvu, peļņu nesošu izaugsmi, kas nodrošina mūsu konkurētspēju ilgtermiņā," informē SIA Izdevniecība Rīgas Viļņi valdes priekšsēdētāja Aija Simsone. Izdevniecības Rīgas Viļņi kopējais apgrozījums 2007.gadā sasniedza jaunu rekordu – vairāk nekā 4,3 miljonus latu, kas ir par 31% jeb par 1 miljonu latu vairāk nekā iepriekšējā gadā. Uzņēmuma peļņa pērn pārsniedza 300 tūkstošus latu, kas bija par 262% vairāk, salīdzinot ar 2006.gadu.

Pienācis laiks koncertu rīkotājiem izvērtēt, ko rīkot un ko nerīkot, jo kļūda var maksāt dārgi, raksta laikraksts Dienas bizness.

Šis gads Latvijā bija piesātināts ar dažādiem augstas klases koncertiem un festivāliem, tādējādi radot situāciju, kad savā starpā konkurē ne vien koncertu rīkotāji, bet viena koncertu rīkotāja koncerti. Kā situācija varētu mainīties nākamgad, pagaidām grūti spriest, bet šogad uzstādītā koncertu kvalitātes latiņa solās nekrist.

«Koncertu rīkotāji koncertiem gatavojas jau gadu iepriekš, un tas, ka visi koncerti iekritīs vienā laika periodā, pagājušajā gadā bija grūti paredzams. Jau tagad mēs diskutējam par 2009. gadu, un nevar zināt, varbūt rezultātā vienā dienā sakritīs 5 koncerti,» stāsta FBI direktore Inga Kadeka-Harkova.

Citāts no Valērija Kargina runas pēc akcionāru pilnsapulces: "Daži vārdi par 2008.gada budžetu. Gads mums nebūs no vieglajiem. Latvijā mēs turpināsim strādāt kadru deficīta un pieaugošas konkurences apstākļos. Vidējais bruto algu un prēmiju līmenis bankā 2007.gada laikā ir audzis par 28%."

Parex bankas prezidenta un valdes priekšsēdētāja Valērija Kargina runa preses konferencē pēc akcionāru pilnsapulces:

"Cienījamās dāmas un godātie kungi!

Mūsu peļņa 2007. - atskaites gadā, ja neskaita ēku pārdošanas 2006.gadā, ir pieaugusi par 38%. Mēs esam nopelnījuši 57 miljonus eiro.

Mūsu aktīvi ir auguši par 35%, sasniedzot 4,5 miljardus eiro. Aktīvu pieauguma vidējais temps ar 30% gadā turpinās jau sešus gadus.

Ja turpinām runāt par galvenajiem skaitļiem, jāmin, ka 2007.gadā mēs esam samaksājuši nodokļos 34 miljonus eiro. Mēs esam svarīgs ienākumu avots valstij.

Bankas pašu kapitāls un rezerves gada laikā palielinājies par 13% un ir 309 miljoni eiro.

Nedomāju, ka Latvijā atkal varētu pienākt laiki, kad atalgojums tiktu izmaksāts zeķubiksēs vai citā uzņēmuma produkcijā, — Dienas biznesa konferencē «Biznesa prognozes 2010» teica SIA Lango valdes priekšsēdētājs Andrejs Fraimanis.

Viņa vadītajā uzņēmumā atalgojuma samazinājums nākamgad netiekot plānots, jo «sarkanā robeža» jau esot sasniegta. «Protams, tās ir izmaksas, bet tagad ir jākoncentrējas uz ieņēmumu palielināšanu. Esam daudz strādājuši pie efektivitātes uzlabošanas, esam atlaiduši arī darbiniekus atbilstoši ieņēmumu samazinājumam, pārdalījuši struktūrvienību atalgojuma fondu, bet kopējo atalgojumu līdz šī gada 3. ceturksnim esam samazinājuši tikai par 5 %. Redzam, ka tas ir maksimālais, ko varam izdarīt. Zemāku punktu vairs neredzam.» Atalgojuma mainīgās daļas proporcijā Lango ir 30 %.

Pamatalgas samazināšana nav notikusi un netiek plānota nākamgad arī AS Cēsu alus, informēja uzņēmuma vadītāja Eva Sietiņsone-Zatlere. «Pamatalgas būs stabilas, bet mainīgā atalgojuma daļa tiek piesaistīta konkrētiem, izmērāmiem uzņēmuma mērķiem. Šī iespēja, tāpat kā iepriekš, visiem darbiniekiem tiek saglabāta 20 % apmērā no pamatalgas. Prēmijas daļa tiek izvērtēta katru mēnesi atbilstoši sasniegtajiem mērķiem, kurus, protams, šobrīd piepildīt ir grūtāk. Tomēr galvenais, ka darbinieki šo sistēmu labi zina, un tas ir ļoti motivējoši. Jāteic, ka tādu Ziemassvētku prēmiju «par neko» mūsu uzņēmumā arī nekad nav bijis.»

43% iedzīvotāju paredz, ka viņiem personīgi, bet 26% - ka Latvijai nākamais gads būs labāks par šo gadu, liecina 2016.gada decembrī pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati.

Gada nogalē 17% iedzīvotāju šo gadu Latvijai novērtē kā labāku, 24% uzskata, ka tas ir bijis sliktāks, bet 55% domā, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais.

Šie vērtējumi kopumā ir sliktāki nekā pagājušā gada nogalē iegūtie. Pirms gada pozitīvas atbildes sniedza par 5 procentu punktiem vairāk iedzīvotāju - t.i. 22% iedzīvotāju 2015.gadu Latvijai vērtēja kā labāku par iepriekšējo, bet 15% to vērtēja kā sliktāku, kas ir krietni retāk nekā šī gada nogalē iegūtie 24%.

Vēsturiski vissliktākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2009.gada nogalē, kad kopumā tikai 4% iedzīvotāju 2009.gadu Latvijai vērtēja kā labāku nekā iepriekšējo, bet 79% - kā sliktāku.