Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

British Telecom (BT) sākusi lietot neredzamu krāsu SmartWater, kas iezīmēs metāla zagļus un policijai ļaus tos viegli notvert, vēsta Rochdale Online.

Komunikāciju gigantu šādi rīkoties pamudinājušas vara lūžņu cenu kāpums, kas veicinājis metāla zādzību skaitu. 2009. gadā uzbrukumu daudzums BT tīkliem palielinājās par 9%, radot kompānijai miljoniem mārciņu lielus zaudējumus.

Zagļi ir iecienījuši varu, kas atrodams vietējos komunikāciju tīklos, bieži vien liedzot cilvēkiem piekļuvi neatliekamās palīdzības dienestiem.

BT apsardzes pārstāvis Bērnijs Auguste (Bernie Auguste) skaidroja, ka ikviens noziedznieks, kurš mēģinās apzagt BT tīklus, tiks iezīmēts ar neredzamo SmartWater. Tas ļaus policijai zagļus viegli izsekot un atgūt nozagtos metālus.

SmartWater tiks izmantots, lai iezīmētu kabeļu ārējo apvalku un iekšējo serdi, ļaujot policijai noteikt no kurienes nāk nozagtie priekšmeti.

No nākamā gada zagļus plāno sodīt tikai administratīvi. Šāda Iekšlietu ministra Mareka Segliņa iniciatīva paredz, ka administratīvais sods piemērojams, ja nozagtās preces vērtība pārsniedz vai sastāda vismaz 53 latus.

Ideja, ka mazāk vērtīgu lietu zagļus varētu nesodīt ar tiesas spriedumu, bet administratīvi ar naudas sodu, drīzumā tiks izskatīta valdībā. Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu maksimālais sods ir 500 latu. Savukārt policija izstrādājusi grozījumus likumos, 18. septembrī raksta Diena. Plānots, ka administratīvajai sodīšanai noformēs tikai protokolu.

Veikalos zog mazas un vērtīgas mantas, kuras viegli pārdot tālāk - skūšanās piederumus, kosmētikas izstrādājumus, ūdens filtrkannu kasetes, dārgus alkoholiskos dzērienus, maizi, pienu un citas lietas. Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) aplēses liecina, ka zādzības veikalniekiem rada zaudējumus aptuveni par desmit miljoniem latu gadā. LTA prezidents Henriks Danusēvičs uzskata, ka M. Segliņa ierosinājums būtu efektīvs līdzeklis. Viņš arī piebilst, ka jāpiemēro būtu ne tikai naudas sodu, bet arī sabiedrisko darbu.

Lai nodrošinātu likumdošanā noteikto darba tiesību un darba aizsardzības prasību efektīvāku ievērošanu, Labklājības ministrija (LM) plāno noteikt bargākus sodus darba devējiem par minētajās jomās atklātajiem pārkāpumiem. Piemēram, par darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu vai slēpšanu juridiskai personai sods būs līdz 1000 latiem.

Tas noteikts LM izstrādātajā likumprojektā Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas šodien izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Par minēto likumprojektu vēl lems valdība.

"Lai gan mūsu valstī izveidota darba aizsardzības likumdošanas bāze, pētījumi liecina, ka situācija uzņēmumos nav apmierinoša. Ņemot vērā arī salīdzinoši augsto letālo nelaimes gadījumu skaitu darba vietās, mēs esam spiesti bargāk vērsties pret tiem uzņēmējiem, kas neievēro darba aizsardzības prasības, jo nevaram riskēt ar darbinieku veselību vai dzīvību," atzīst LM Darba departamenta direktores vietnieks Renārs Lūsis.

R.Lūsis piebilst, ka bieži vien prasību neievērošanas pamatā ir ierobežotas finanses vai arī nepietiekama izpratne par šo jautājumu nozīmīgumu. Tomēr 61% darba devēju ir norādījuši, ka nekas netraucē viņus nodrošināt likumdošanā noteiktās normas, tomēr aizvien to nav izdarījuši. Tādējādi šie uzņēmumi ir primārā mērķa grupa, uz kuru vērsti bargāki sodi.

Lai nodrošinātu likumdošanā noteikto darba tiesību un darba aizsardzības prasību efektīvāku ievērošanu, Labklājības ministrija (LM) plāno noteikt bargākus sodus darba devējiem par minētajās jomās atklātajiem pārkāpumiem.

Tas noteikts LM izstrādātajā likumprojektā "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", kas šodien izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Par minēto likumprojektu vēl lems valdība.

"Lai gan mūsu valstī izveidota darba aizsardzības likumdošanas bāze, pētījumi liecina, ka situācija uzņēmumos nav apmierinoša. Ņemot vērā arī salīdzinoši augsto letālo nelaimes gadījumu skaitu darba vietās, mēs esam spiesti bargāk vērsties pret tiem uzņēmējiem, kas neievēro darba aizsardzības prasības, jo nevaram riskēt ar darbinieku veselību vai dzīvību," atzīst LM Darba departamenta direktores vietnieks Renārs Lūsis.

R.Lūsis piebilst, ka bieži vien prasību neievērošanas pamatā ir ierobežotas finanses vai arī nepietiekama izpratne par šo jautājumu nozīmīgumu. Tomēr 61% darba devēju ir norādījuši, ka nekas netraucē viņus nodrošināt likumdošanā noteiktās normas, tomēr aizvien to nav izdarījuši. Tādējādi šie uzņēmumi ir primārā mērķa grupa, uz kuru vērsti bargāki sodi.

Iekšlietu ministrija ceturtdien, 28.jūnijā pieteica izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē grozījumus vairākos normatīvajos aktos, kuru mērķis ir stingrāk ierobežot prostitūciju, bargāk sodīt personas, kas to veicina, un seksuālo pakalpojumu pircējus, Db.lv informēja Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta Preses centra vadītāja Laura Karnīte.

Iekšlietu ministrijas ierosinātās izmaiņas samazinās iesaistīšanos prostitūcijā, apgrūtinās seksuālo pakalpojumu pieejamību un līdzsvaros atbildības nastu starp klientu un seksuālo pakalpojumu sniedzēju, tā ierobežojot gan šo pakalpojumu piedāvājumu, gan pieprasījumu pēc tiem.

Grozījumi Krimināllikumā paredz noteikt kriminālatbildību par jebkāda veida personas iesaistīšanu prostitūcijā un palielināt sodu par to, nosakot, ka par šādām darbībām var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem.

Šobrīd Krimināllikums paredz kriminālatbildību par pilngadīgas personas iesaistīšanu prostitūcijā tikai gadījumā, ja notikusi vardarbība vai tas darīts iedzīvošanās nolūkā. Pēc grozījumu pieņemšanas krimināli sodāmas būs jebkādas darbības, kas veicinājušas personas iesaistīšanos prostitūcijā, pat ja tas noticis ar pašas personas piekrišanu. Līdz ar to Latvija izpildīs ANO 1950.gada Konvencijas Par cilvēku tirdzniecības un prostitūcijas izmantošanas no trešo personu puses novēršanu prasības.

Valdība akceptējusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz noteikt sodus par ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas nodrošināšanas kārtības pārkāpšanu. Normatīvajā aktā norādīts, ka sodi paredzēti par ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu bez reģistrēšanās, arī par ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu, neievērojot līdzāspastāvēšanai noteiktās prasības un par ģenētiski modificēto kultūraugu šķirņu sēklu aprites prasību pārkāpšanu. Tāpat sodu var piemērot par ģenētiski modificētās gatavās produkcijas uzglabāšanas, sagatavošanas, saiņošanas un transportēšanas prasību pārkāpšanu. Normatīvajā aktā noteikts, ka par ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu, nereģistrējoties VAAD, fiziskās personas varēs sodīt ar naudas sodu no 50 līdz 450 latiem, bet juridiskā personas - no 500 līdz 5000 latiem. Par ģenētiski modificēto kultūraugu šķirņu sēklu aprites prasību pārkāpšanu fiziskajām personām varēs uzlikt sodu no 50 līdz 450 latiem, bet juridiskajām personām - no 100 līdz 1000 latiem. Savukārt par ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu, neievērojot līdzāspastāvēšanai noteiktās prasības, fiziskās personas varēs sodīt ar naudas sodu no 100 līdz 450 latiem, bet juridiskajām personām varēs uzlikt 200 - 1000 latu lielu sodu. Tāpat par ģenētiski modificētās gatavās produkcijas uzglabāšanas, sagatavošanas, saiņošanas un transportēšanas prasību pārkāpšanu fiziskās personas varēs sodīt ar naudas sodu no 100 līdz 450 latiem, bet juridiskās - no 200 - 1000 latiem. Ja minētie pārkāpumi tiek izdarīti atkārtoti gada laikā, fiziskās personas varēs sodīt ar naudas sodu no 200 līdz 500 latiem, bet juridiskās personas - no 1000 līdz 3000 latiem. Paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā 2007.gada 1.janvārī.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) izvērtē iespēju sodīt Aizkraukles banku par agresīvas komercprakses īstenošanu, šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē atzina PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa.

emAizkraukles banku /emvarētu sodīt par agresīvu komercpraksiJau vēstīts, ka PTAC saņēmusi vismaz 15 patērētāju sūdzības par Aizkraukles bankas rīcību, piedāvājot klientiem paaugstināt maksu par konta apkalpošanu līdz 5 Ls mēnesī vai atverot speciālu kontu norēķiniem par saņemto hipotekāro kredītu, vienlaikus parakstot vienošanos, kas paredz, ka patērētājam jāmaksā augstāki kredītprocenti.

"Šāda rīcība, mūsuprāt, ir vērtējama kā agresīvas komercprakses aizlieguma pārkāpums," norādīja B. Vītoliņa, piebilstot, ka par šī aizlieguma pārkāpšanu varētu tikt sodītas arī citas bankas.

Ekonomiskās krīzes apstākļos, kad sarukusi auto tirdzniecība, arī auto zagļi mainījuši darbības specifiku – papildu auto zādzībām, pievērsušies auto detaļu zādzībām. Proti, pēdējo divu mēnešu laikā strauji pieaugušas BMW 5. sērijas un Mecedes Benz S klases auto sānu skata spoguļu zādzības, tā liecina SIA Autonams dati.

Pērn strauji pieauga jaunu apvidus auto zādzību skaits, savukārt šobrīd, kad ekonomiskās situācijas ietekmē šādus auto ir kļuvis daudz grūtāk realizēt, auto zagļi ir atraduši jaunu veidu, kā gūt papildus ienākumus – dārgu auto daļu zādzības un to realizācija. Eksperti uzskata, ka situācija var tikai pasliktināties, pieaugot šo detaļu pieprasījumam melnajā tirgū. Viens no efektīvākajiem risinājumiem, kā sevi pasargāt no šīm zādzībām, ir auto detaļu marķēšana.

Edvīns Panders, Autonams Pārdošanas un attīstības direktors, valdes loceklis: "Jauno auto tirdzniecība samazinās, cilvēki vairs nevar atļauties iegādāties jaunu auto, bet remontē jau esošo, tādēļ arī zagļi papildu auto zādzībām sākuši pastiprināti pievērsties jaunai nišai, zogot un realizējot auto detaļas. Protams, arī līdz šim auto detaļu zādzības nebija retums, tomēr šobrīd aktualizējas tieši specifisku un dārgu detaļu zādzības – sānskata spoguļu un distances sensoru. Faktiski zagļi sākuši mākslīgi radīt pieprasījumu savai precei – bez sānskata spoguļiem saprotams braukt nav iespējams, tādēļ nāksies iegādāties jaunus nozagto vietā. Sarunās ar apdrošinātājiem esam secinājuši, ka pašlaik veidojas absurda situācija, kad auto īpašnieki un auto servisi faktiski palīdz zagļiem biznesu vērst plašumā un, paši nezinot, iepērk nozagtos spoguļus. Ja spogulis nav marķēts, tad nav iespējams noteikt tā izcelsmi - vai spogulis ir zagts vai tiešām jauns un pieder pārdevējam."

Būtiskākais cēlonis daudzu valstu, arī Latvijas, problēmām, kļūdainajiem valsts varas lēmumiem ir neizglītoti cilvēki, jo tāds labklājības līmenis, kādu vēlētos, ir jāspēj nopelnīt ar pasaules mērogā konkurētspējīgu preču ražošanu, kā arī pakalpojumiem, bet to nevar sasniegt ar darbaspēku bez atbilstošām zināšanām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Izglītības fonda prezidents, valdes loceklis Romans Vitkovskis. Viņaprāt, Latvija ir situācijā, kur pašu saražotie likumi un noteikumi ir tā sasējuši kājas un rokas visiem, ka īsti pat nespējam pakustēties, un faktiski biznesam ir jāpārvar ne tik daudz ārvalstu konkurentu radītie šķēršļi, cik pašmājās tapušie, kas būtībā iedragā šeit strādājošo konkurētspēju.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat situāciju, kad Latvija tautsaimniecībā Baltijas valstu vidū stabilizējusies trešajā pozīcijā, kaut arī pirms vairākiem gadiem bija priekšā Lietuvai?

Hronisks kapitāla trūkums – nepietiekamība. Vispār Latvijā vienmēr nepietiek gandrīz visās lietās, ko uzsāk vai uztur, – ielāps mazāks par caurumu. Sadrumstalota amatieriska darbība tā vietā, lai konkrētam mērķim izveidotu konkrētu komandu ar noteiktiem uzdevumiem, kas konsekventi un neatlaidīgi darbojas līdz rezultāta iegūšanai – uzbrucēju trijnieks kā hokejā. Tas raksturīgs darbam ar investīciju fondiem, lielām kompānijām un bankām. Būtiska visa piespiedu unifikācija no valsts iestāžu puses – viss jāēd ar karoti, jo citi instrumenti kā padomju laika ēdnīcās netiek piedāvāti. Tipveida politiķu un birokrātijas risinājums - lai apkarotu zagļus, cietumā liek turpat vai visus, jo nemāk izskaitļot zagļus. Rezultāts – idiotiski izveidota iepirkumu sistēma, kas garantē par vislielāko samaksu iegūt vissliktāko lietu.

Latvijas laukos garnadži ne tikai zog visu, kas nav piesiets, bet sabojā labi iesāktas lietas. Viņus aizturēt nākas pašiem saimniekiem, trešdien vēsta Latvijas Avīze.

Vārves pagasta Akmeņkalnu saimnieks Kārlis Akums aprēķinājis, ka viņa īpašumā vien zagļi sapelnījuši vairāk nekā 100 gadus reāla un 120 gadus nosacīta soda.

18. augusta naktī zagļi no noliktavas iznesuši dažādu agregātu motorus un citas daļas. Zagļi nofilmēti, taču paspējuši aiziet. Saimniekam gribējies garnadžus noķert pie rokas ar visiem pierādījumiem, tāpēc naktī uz nākamo svētdienu zagļus jau gaidījuši īpaši kustību sensori, kas nosūtījuši signālu uz Akuma kunga mobilo telefonu.

Viņš ar pistoli zagļus devies aizturēt viens. 22. augusta naktī aizturētie izrādījušies vīrietis un sieviete no Kuldīgas. Lai abus nomierinātu, vajadzējis izšaut brīdinājuma šāvienu gaisā, likt apgulties un sasiet rokas. Pēc tam K. Akums izsaucis policiju, kam zagļi nodoti ne tikai kopā ar nozagtajām mantām un automašīnu, bet arī ar nofilmēto zādzību. Nu gaidāmi tiesas darbi. Vainīgie gan liedzoties: esot gājuši garām un meklējuši pajumti, kur pamīlēties... «Saimnieka zaudējumi no šīs «mīlēšanās» ir 4000 latu, kas galvenokārt salasās no darbgaldu izrautajām un sabojātajām elektriskajām detaļām – tāda ir cena dažiem simtiem elektrisko vadiņu, kas tā kārojās zagļiem,» vēsta laikraksts.

Uz ielas, striptīza klubos, masāžas salonos, mājās pie klienta un tamlīdzīgi seksuālo pakalpojumu piedāvāšana, sniegšana un saņemšana turpmāk būs aizliegta. Ar pretenzijām pret prostitūcijas pakalpojumu sniegšanu daudzdzīvokļu mājā iedzīvotāji varēs vērsties Valsts vai pašvaldības policijā.

Ministru Kabinets šodien, 22.janvārī, atbalstījis Iekšlietu ministrijas izstrādātos grozījumus vairākos normatīvajos aktos, kuru mērķis ir stingrāk ierobežot prostitūciju, bargāk sodīt personas, kas to veicina, un seksuālo pakalpojumu pircējus, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Iekšlietu ministrija ir būtiski pārstrādājusi iepriekšējos MK noteikumus Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi ar mērķi padarīt tos par efektīvu prostitūcijas kontroles mehānismu. Izmaiņas samazinās iesaistīšanos prostitūcijā, apgrūtinās seksuālo pakalpojumu pieejamību un līdzsvaros atbildības nastu starp klientu un seksuālo pakalpojumu sniedzēju, tā ierobežojot gan šo pakalpojumu piedāvājumu, gan pieprasījumu pēc tiem, informēja ministrija.

Lai nodrošinātu darba likumdošanā noteikto prasību efektīvāku ievērošanu, darba devējus bargāk sodīs par atklātajiem pārkāpumiem darba tiesību un darba aizsardzības jomās. Tas noteikts Labklājības ministrijas (LM) izstrādātajā likumprojektā Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas šodien, 27.novembrī, apstiprināts Ministru kabineta sēdē. Par minēto likumprojektu vēl lems Saeima.

„Neskatoties uz to, ka mūsu valstī izveidota darba aizsardzības likumdošanas bāze, situācija uzņēmumos joprojām nav apmierinoša. Daudzos uzņēmumos neievēro darba aizsardzības prasības, tādējādi darbiniekiem nākas strādāt nedrošā un veselībai kaitīgā darba vidē. To apliecina arī augstais darba vietās notikušo letālo nelaimes gadījumu skaits, kas, salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ir viens no augstākajiem rādītājiem,” atzīst LM speciālisti.

Bieži vien prasību neievērošanas pamatā ir ierobežotas finanses vai arī nepietiekama izpratne par šo jautājumu nozīmīgumu. Tomēr 61% darba devēju ir norādījuši, ka nekas netraucē viņus nodrošināt likumdošanā noteiktās normas, tomēr aizvien to nav izdarījuši. Tādējādi šie uzņēmumi ir primārā mērķa grupa, uz kuru vērsti bargāki sodi.

Ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām turpmāk varēs sodīt par politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, lēmusi Saeima, veicot grozījumus Krimināllikumā un pieņemot tos trešajā galīgajā lasījumā.

Savukārt, ja minētās darbības būs izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, sodīt varēs ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām.

Tāpat ar cietumsodu, piespiedu darbu vai naudassodu varēs sodīt par starpniecību politiskās organizācijas nelikumīgā finansēšanā lielā apmērā, kā arī par politiskās organizācijas nelikumīga finansējuma pieņemšanu lielā apmērā vai politiskās organizācijas finansējuma izspiešanu.

Savukārt no kriminālatbildības varēs atbrīvot personas, kas nelikumīgi finansējušas partiju, ja partijas nelikumīga finansēšana saistīta ar izspiešanu vai ja šī persona pēc partijas nelikumīgas finansēšanas labprātīgi paziņos par notikušo.

Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaites kārtības neievērošanu darījumos fiziskās personas varēs sodīt ar naudas sodu 100 Ls līdz 250 Lse apmērā, bet juridiskās personas — 150 Ls līdz 300 Ls apmērā. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie veikti atkārtoti gada laikā fiziskās personas varēs sodīt ar naudas sodu 250 Ls līdz 500 Ls apmērā, bet juridiskās personas — ar naudas sodu 300 Ls līdz 2000 Ls apmērā. Savukārt par apaļo kokmateriālu nesaglabāšanu stāvokļi un vietā, kuru noteikusi kontroles institūcija, fiziskās personas varēs sodīt ar naudas sodu 50 Ls līdz 250 Ls apmērā, bet juridiskās personas — 100 Ls līdz 500 Ls apmērā. Savukārt atkārtota pārkāpuma gadījumā naudas soda apmērs varēs būt attiecīgi no 250 Ls līdz 500 Ls un no 1000 Ls līdz 5000 Ls. To paredz Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumi, kurus Saeimas Juridiskā komisija otrdien atbalstīja otrajā lasījumā. Db jau vairākkārt vēstīja, ka parlamentā šobrīd norit darbs arī pie likuma «Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos».

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Ministru kabineta komiteja šodien uz divām nedēļām atlika lemšanu par Krimināllikuma un Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) grozījumiem, kas paredzēja, ka par sīkām zādzībām vainīgajiem tiek piemērots tikai administratīvais sods.

Krimināllikuma grozījumi paredzēja, noteikt minimālo nodarītā kaitējuma summu, lai iestātos kriminālatbildība – to plānots noteikt 18 Ls jeb vienas desmitās daļās apmērā no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas. Gadījumos, ja zādzības rezultātā nodarītā kaitējuma apmērs nepārsniegs 18 Ls, zagļus varēs sodīt ar administratīvo sodu.

Jau vēstīts, ka pret sīko zādzību «dekriminalizēšanu» iebilst Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK). Tās ģenerāldirektore Elīna Egle uzsver: « Zagšanu nevar atbalstīt. Ja par sīkām zādzībām tiks piemērota administratīvā atbildība tiks grauta sabiedrības morāle, atbalstīta patvaļa, radīti zaudējumi mazumtirgotājiem un valsts budžetam. Grozījumi radīs risku, ka būtiski palielināsies mazo zādzību skaits un nesodāmības sajūta zagļiem.»

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz būtiski palielināt sodus par partiju finanšu pārkāpumiem. Tādējādi turpmāk par ziedojumu summas neievērošanu vai anonīma ziedojuma pieņemšanu partija tiks sodīta ar naudas sodu no 500 līdz 5000 latiem ar ziedojumu konfiskāciju vai bez tās. Ar naudas sodu no 500 līdz 5000 latiem varēs sodīt partijas,ja tās saņems par 100 latiem lielāku ziedojumu skaidrā naudā bez pārskaitījuma kontā, kā arī par aizņēmuma ņemšanu, galvojumu vai garantiju došanu. Tāpat izmaiņas likumdošanā paredz sodīt arī partiju finansētāju starpniekus vai to izmantotājus. Tiks noteikts 100 līdz 200 latu sods personām, kuras izmantojušas starpniekus. Savukārt par nepatiesu ziņu sniegšanu partiju deklarācijā un par deklarācijas kārtības neievērošanu politisko organizāciju varēs sodīt ar naudas sodu no 250 līdz 500 latiem līdzšinējo 50 līdz 250 latu vietā.

Saeimā trešajā lasījumā pieņemti vairāki būtiski grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paplašina Valsts un Pašvaldības policijas tiesības pieņemt lēmumu par satiksmes noteikumu pārkāpumiem un piemērot sodu noteikumu pārkāpējiem, kā arī paredz palielinātus naudas sodus par apstāšanos un stāvēšanu neatļautā vietā.

Pašvaldības policijai piešķirtas tādas papildus kontroles funkcijas kā lēmuma pieņemšana par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu vadītājam klātesot un rīkojuma zīmju kontrole par velosipēdu un gājēju celiņiem, kā rezultātā policijas pārstāvji var apturēt un sodīt šo noteikumu pārkāpējus. Turklāt jaunie noteikumi paredz to, ka gājējus par pārkāpumiem varēs sodīt arī Pašvaldības policija, ne tikai Valsts policija. Svarīgi grozījumi veikti APK panta 149.5 3. daļā, kas nosaka, ka var saukt pie atbildības transportlīdzekļa vadītāju par nepakļaušanos pašvaldības policijas darbiniekam.

Baltijas valstīs zādzību izraisītie zaudējumi ir lielāki kā jebkur citur Eiropā.

Pēdējā Eiropas mazumtirdzniecības veikalu zādzību barometra (EMVZB) (European Retail Theft Barometer) dati liecina, ka Eiropas tirdzniecības uzņēmumiem zādzību dēļ 2006. gadā ir radīti zaudējumi 29 miljardu eiro apmērā. Rietumeiropā zaudējumi samazinājušies 0,8%, bet Centrāleiropā tie palielinājušies par 2,3%. Baltijas valstīs zaudējumi palielinājušies vairāk nekā citās Eiropas valstīs - par 3,9%.

Lielāko daļu zaudējumu sagādājušas pircēju veiktās zādzības, kas veido 14,159 miljardus eiro, veikalu darbinieku zādzības - 8,925 milj., piegādātāju zādzības - 1,794 milj. un zaudējumi, kas notikuši veikalu iekšējās kļudas dēļ - 4,160 milj. eiro.

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) rosina necelt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi zālēm, bet tā vietā palielināt akcīzes nodokli tabakai un alkoholiskajiem dzērieniem.

Šādu ierosinājumu biedrība vēstulē ir nosūtījusi Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem un finanšu ministram Einaram Repšem.

Latviju ir pārskanējusi vēsts, ka, plānojot nākamā gada valsts budžetu, valdība ieplānojusi no nākamā gada 1. janvāra zālēm un medikamentiem samazinātās 10% PVN likmes vietā ieviest 21% likmi, teikts biedrības vēstulē.

Tāpēc, kamēr nav saņemti oficiāli dokumenti, kas liecinātu par šīm PVN likmes izmaiņām, LĀB aicina Saeimu un valdību rūpīgi izsvērt šādas rīcības iespējamās konsekvences.

Palielinot PVN medikamentiem, bet, jo īpaši – materiāliem, reaģentiem, instrumentiem, LĀB norāda, ka ievērojami pieaugtu izdevumi veselības aprūpei, jo pats veselības pakalpojums ar PVN netiek aplikts – tātad veselības aprūpes budžets ir galējais šā nodokļa maksātājs. Turklāt salīdzinājumā ar citām ES valstīm Latvijā uz pacientiem gulstas milzīga līdzmaksājuma daļa, kas tādējādi kļūs vēl lielāka.

Četriem cilvēkiem, kuri apsūdzēti saistībā ar kāda jauna vīrieša nožņaugšanu un gatavošanos slepkavot vairāku dārgu automašīnu īpašniekus, Rīgas apgabaltiesa šodien piesprieda 10, 12, 15 un 20 gadu ilgus cietumsodus.

Tādējādi trīs no apsūdzētajiem saņēma tādus brīvības atņemšanas sodus, kādus viņiem tiesas debatēs bija lūgusi piemērot prokurore Lidija Raize. Savukārt ceturtajam apsūdzētajam prokurore bija lūgusi piespriest 15 gadu cietumsodu, bet tiesa viņam noteica brīvības atņemšanu uz desmit gadiem.

1987.gadā dzimušo Oskaru Tilleru Rīgas apgabaltiesa nolēma sodīt ar reālu brīvības atņemšanu uz 20 gadiem ar mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz trim gadiem.

1984.gadā dzimušajai Marinai Fjodorovai Rīgas apgabaltiesa piesprieda 15 gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz diviem gadiem.

1988.gadā dzimušo Edgaru Dubinu tiesa nolēma sodīt ar brīvības atņemšanu uz 12 gadiem ar mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz diviem gadiem. Līdz šim Dubins vienīgais no lietā apsūdzētajiem atradās uz brīvām kājām, taču šodien tiesas zālē viņš tika apcietināts.

Ministru Kabinets šodien, 10.martā atbalstījis Iekšlietu ministrijas izstrādātos grozījumus Krimināllikumā, kuru mērķis ir ierobežot prostitūciju un bargāk sodīt personas, kas to veicina, liecina sniegtā informācija medijiem.

Grozījumi paredz Krimināllikumu papildināt ar jaunu pantu, nosakot kriminālatbildību par bordeļa uzturēšanu, vadīšanu vai finansēšanu. Paredzēts, ka par bordeļa izveidošanu, uzturēšanu, vadīšanu vai finansēšanu varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām.

Grozījumi arī paredz noteikt kriminālatbildību par jebkāda veida personas iesaistīšanu prostitūcijā un palielināt sodu par to, nosakot, ka par šādām darbībām var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem. Šobrīd Krimināllikums paredz kriminālatbildību par pilngadīgas personas iesaistīšanu prostitūcijā tikai gadījumā, ja notikusi vardarbība vai tas darīts iedzīvošanās nolūkā. Pēc grozījumu pieņemšanas krimināli sodāmas būs jebkādas darbības, kas veicinājušas personas iesaistīšanos prostitūcijā, pat ja tas noticis ar pašas personas piekrišanu. Līdz ar to Latvija izpildīs ANO 1950.gada Konvencijas Par cilvēku tirdzniecības un prostitūcijas izmantošanas no trešo personu puses novēršanu prasības.

Veicot eksperimentu ar slēpto kameru pirms jaunā mācību gada sākuma LTV raidījums de facto pārliecinājies, ka nepilngadīgie var nopirkt alkoholu nelielos veikaliņos un lielveikalā Maxima. Eksperimenta laikā septiņpadsmitgadīgais Toms un piecpadsmitgadīgais Daniels apstaigājuši vairākus veikalus un kafejnīcas mēģinot iegādāties alu.

Vispirms pārbaudītas dažas kafejnīcas Rīgas centrā, par kurām puiši bija dzirdējuši – te alkoholu pārdodot arī nepilngadīgajiem. Tomēr šoreiz eksperimenta dalībniekiem iegādāties alu nav izdevies – bārmene pat norādījusi, lai ejot uz blakus kafejnīcu, jo te esot salikts daudz video kameru un viņa alu nepārdošot.

Eksperimenta dalībnieki tālāk ķērušies pie jauniešiem ierastāka alkohola iegādes veida – veikala. Alu bez problēmām izdevies nopirkt divos mazos veikaliņos Pārdaugavas pusē.

Lielveikalos Rimi un Prisma eksperimenta dalībniekiem alu nopirkt nav izdevies – pārdevējas prasījušas uzrādīt dokumentus un alu nav pārdevušas. Pirms pusgada, šā gada janvārī, de facto veica līdzīgu eksperimentu – toreiz gan Prismā, gan Rimi raidījuma eksperimenta dalībniecei alkoholu nopirkt izdevās.