Beļģijas karalis Alberts II atteiksies no troņa par labu savam vecākajam dēlam Filipam. Televīzijas uzrunā karalis paziņojis, ka viņa veselība vairs nav tik laba, lai varētu pildīt savus pienākumus.

Alberts II tronī atradies divdesmit gadus un no tā iecerējis atteikties 21. jūlijā. «Es apzinos, ka manas vecums un veselība vairs neļauj man pildīt manus pienākumus tā, kā es to gribētu. Princis Filips ir labi sagatavots, lai mantotu varu,» televīzijas uzrunā sacījis 79 gadus vecais Beļģijas karalis.

Beļģija ir konstitucionāla monarhija, kurā karalis pilda lielākoties ceremoniālu lomu. Viens no viņa pienākumiem ir būt par mediatoru konstitucionālu krīžu laikā. Karalis aktīvi strādāja pie tā, lai atrisinātu politisko strupceļu 2010. – 2011. gadā, kad valsts politiskie spēki par valdības izveidošanu nespēja vienoties 541 dienu.

Bojā gājušo skaits traģiskajā Spānijas vilciena katastrofā pieaudzis līdz 80 cilvēkiem. Savukārt vēl 94 cilvēki ar ievainojumiem atrodas slimnīcās. Spānijas policija uzsākusi vilciena mašīnista nopratināšanu un izskanējuši pieļāvumi, ka katastrofas iemesls bijis ievērojami pārsniegtais ātrums.

Vilciena katastrofā ievainotos apmeklējis Spānijas karalis Huans Karloss I. Karalis arī paziņojis, ka negadījumā cietušo sāpes jūt visa Spānijas tauta. «Visi Spānijas iedzīvotāji pievienojas bojā gājušo radinieku bēdām,» teicis karalis, vienlaikus arī atzinīgi vērtējot glābēju darbu un lielo donoru skaitu, kas ziedojuši asinis katastrofā cietušajiem.

Varasiestādēm izdevies atrast vilciena «melno kasti» un uzsākta tās datu pētniecība. Tāpat izmeklētāji nopratinājuši vilciena mašīnistu 52 gadus veco Fransisko Hosē Garsonu Amo. Mašīnists dzelzceļa kompānijā Renfe, kuras vilciens piedzīvoja avāriju, nostrādājis jau 30 gadus. Kompānija uzsver, ka no sliedēm noskrējušajam vilcienam nav bijis tehnisku problēmu, jo tas ticis regulāri pārbaudīts.

Nīderlandei un Latvijai ir vēsturiski labas ekonomiskās attiecības, kuras apstiprina šonedēļ notiekošā Nīderlandes karaļa Vilema Aleksandra valsts vizīte Latvijā un Baltijā

Iepriekšējā nedēļā notikušajā Baltijas žurnālistu vizītē Nīderlandē karalis Vilems Aleksandrs norādīja, ka priecāsies redzēt, kā Baltijas valstis attīstījušās 16 gadu laikā, kopš viņš šo reģionu apmeklēja pirmo reizi. Vizītes laikā plānots tikties ar Nīderlandes un Latvijas biznesa semināra Get Connected dalībniekiem Rīgas brīvostas pārvaldē.

Līdzīgas vērtības

Ekonomiskās attiecības starp Latviju un Nīderlandi Vilems Aleksandrs raksturo kā labas, vienlaikus norādot, ka tās vienmēr var būt labākas. Tāpēc valsts vizītei ar paralēli notiekošām ekonomiskajām misijām ir nozīmīga loma. Vizīte Latvijā būs fokusēta uz loģistikas jautājumiem, Igaunijā – uz lauksaimniecību, bet Lietuvā – uz enerģētiku. Nīderlandes karalis arī norāda, ka jau vēsturiski Nīderlandei un Baltijas valstīm ir bijušas labas attiecības un tirdzniecība caur Hanzas savienību bija mugurkauls Nīderlandes attīstībai Tālajos Austrumos XVI un XVII gadsimtā. Šodien Baltiju un Nīderlandi vieno līdzīgas vērtības un ekonomiskā sadarbība. Karalis akcentē, ka kopība ir svarīga, jo īpaši sarežģītos laikos, kad tuvojas Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības.

Latvijā ar priekšlasījumu uzstāsies bijušais ASV lielākā latīņamerikāņu noziedzīgā grupējuma līderis, tagad starptautiski atzīts pārmaiņu vadības eksperts Antonio Fernandess, informē starptautiskās konferences Stratēģiskā domāšana. Radoši valstij un biznesam organizatori.

Fernandess, reiz dēvēts arī par King Tone, ir spilgta un neparasta personība, kas spēja motivēt pārmaiņām un pārveidoja savu 7000 cilvēku lielo bandu par aktīvu un organizētu sociālo kustību ar milzīgu spēku vietējā komūnā. Tīņu gados viņš ir bijis atkarīgs no kreka, par narkotiku izplatīšanu notiesāts uz 15 gadiem, bet pēc iznākšanas no cietuma sācis pārveidot savu un apkārtējo cilvēku dzīvi.

Latin Kings ir viena no vispazīstamākajām narkotiku bandām ASV, Ņujorkā tās nodaļu 1986.gadā, esot cietumā, izveidoja Luiss Felipe. 90.gadu otrajā pusē Felipe nodeva vadību Fernandesam, jo šim «leitnantam» tuvākajā laikā nedraudēja cietums.

Japānas tērauda ražošanas uzņēmums «Kobe Steel» piektdien atzina, ka kvalitātes kontroles falsificēšanas skandāls ietekmējis aptuveni 500 klientus, kas vairāk nekā divkārt pārsniedz sākotnējās aplēses.

Šis skandāls jau aptvēris vairākas Japānas ekonomikas nozares, tostarp autoražotājus «Toyota», «Nissan» un «Honda», kuru automašīnās izmantoti produkti no «Kobe Steel», kas atzinusi kvalitātes datu falsificēšanu.

Iepriekš uzņēmums norādīja, ka šis skandāls ietekmējis aptuveni 200 klientus.

«Kopā iepriekš paziņotajiem klientiem kopējais skaits sasniedzis aptuveni 500 uzņēmumus,» piektdien sacīja «Kobe Steel» vadītājs Hiroja Kavasaki. «Lūdzu, ļaujiet mums atturēties no konkrētu ietekmēto klientu nosaukšanas. Mēs esam sazinājušies ar mūsu klientiem un apsprieduši veidus, lai apstiprinātu mūsu produktu drošību.»

Viņš gan uzstāj, ka ietekmētie produkti nerada drošības riskus.

Pēc tam, kad ar Saūda Arābijas un Apvienoto Arābu Emirātu karaspēka palīdzību tika apspiesti Bahreinā notiekošie protesti, valsts karalis ir paziņojis, ka ārvalstu sazvērastība ar mērķi gāzt Bahreinas valdību ir sekmīgi novērsta, vēsta pasaules mediji.

Karalis gan nepaskaidroja, kādas tieši ārvalstis ir organizējušas sazvērastību, tomēr pēdējā laikā Bahreinas amatpersonas ir apvainojušas Irānu, ka tā iejaucas valstī notiekošajā. Irāna ir nosodījusi Bahreinā notikušo izrēķināšanos ar šiītu protestētājiem.

Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu un valdības drošības dienestu operācijā tika iznīcināta protestētāju izveidotā apmetne Bahreinas galvaspilsētas Manāmas Pērļu laukumā. Protesta akciju apspiešanas laikā bez vēsts pazuduši ir 100 cilvēki.

Bahreina ir svarīga naftas eksportētāja un atrodas stratēģiski nozīmīgā vietā, valstī jau kopš 14. februāra ir notikušas protestētāju, galvenokārt šiītu, sadursmes ar valdības drošības spēkiem. Demonstranti pieprasa vairākas politiskas brīvības. Kopumā nemieros valstī bojā gājuši ir 14 un ievainoti 1 000 cilvēku.

Katalonijas reģiona valdības vadītājs Karless Pudždemons otrdienas vakarā paziņoja, ka reģiona neatkarība no Spānijas tiks pasludināta «tuvāko dienu laikā».

Pudždemons intervijā britu raidsabiedrībai BBC sacīja, ka viņa valdība «rīkosies šīs nedēļas beigās vai nākamās nedēļas sākumā».

Tā bija pirmā viņa sniegtā intervija kopš svētdien sarīkotā Katalonijas neatkarības referenduma. Katalonijas valdība ir paziņojusi, ka 90% referenduma dalībnieku nobalsojuši par neatkarību.

Atbildot uz jautājumu, ko viņš darītu, ja Madride iejauktos un pārņemtu kontroli pār Katalonijas valdību, Pudždemons sacīja, ka tā būtu «kļūda, kas visu maina».

Pudždemons intervijā BBC arī sacīja, ka pašlaik nav nekādu kontaktu starp viņa administrāciju un Spānijas centrālo valdību.

Viņš nepiekrita Eiropas Komisijas (EK) pirmdien paustajam paziņojumam, ka notikumi Katalonijā esot Spānijas iekšēja lieta.

Sākoties un aizvien turpinoties Covid-19 stāstam, visai daudzas diskusijas bijušas par Zviedrijas stratēģiju cīņā ar šo lipīgo vīrusu. Zviedrija lielākā mērā, ja salīdzina ar lielu daļu citu pasaules valstu, mēģinājusi sadzīvot ar pandēmiju, nenosakot kādus būtiskus un plašus ierobežojumus.

Rezultātā šāds Zviedrijas kurss periodiski nonācis asu diskusiju centrā dažnedažādos citos reģionos.

Ir tie, kas šādu šīs valsts pieeju gan nopēluši, gan dedzīgi aizstāvējuši. Piemēram, dažkārt ticis norādīts, ka šādas Zviedrijas taktikas rezultāti ir apliecinājums tam, ka stingri pandēmijas ierobežojumi ir ne tikai pārspīlēti, bet tiem var būt pat apgriezti produktīvs raksturs. Tomēr var arī teikt – ja kaut kas strādā Zviedrijā, tad tas nebūt nenozīmē, ka tas līdzīgi labi strādās arī citur, kur veselības infrastruktūrā ir caurumi, dzīves līmenis ir zemāks un jebkādu lēmumu un procesu efektivitāti negatīvi ietekmē laicīgās varas un pārējās iedzīvotāju masas mazāka savstarpējā uzticība vai pat grauj tās neesamība kā tāda.

“Galerija Centrs” paziņo par jaunu enkurnomnieku – jau 2023. gada nogalē tirdzniecības centrā tiks atvērts pirmais zviedru modes un dzīvesstila zīmola ARKET veikals Latvijā.

ARKET jaunajā veikalā pircējiem būs pieejamas mūsdienīgas modes apģērbu un aksesuāru kolekcijas vīriešiem, sievietēm un bērniem, kā arī preces modernai mājas iekārtošanai. ARKET koncepts paredzēs arī veģetāro kafejnīcu ar āra terasi.

ARKET ir Zviedrijā (Stokholmā) 2017. gadā radīts un lielu atsaucību ieguvis zīmols, kas sniedz iedvesmu skaistākai ikdienas dzīvei. Zīmola dizaina filozofija sakņojas 20. gadsimta skandināvu modernisma kustībā, kuras mērķis ir savienot mākslas, amatniecības un funkcionālo formu pasauli un reizē radīt plaši pieejamas modes preces. Visi produkti un preces ir izstrādāti, domājot par ilgtspējību.

"Mēs ticam, ka nekustamo īpašumu vērtība galvaspilsētas centrā tikai pieaugs. Reģiona ekonomiskā attīstība un pilsētu attīstības piedāvātās iespējas liecina, ka šo aktīvu izaugsme nākotnē būs ievērojami straujāka nekā to varam plānot citiem mūsu aktīviem. Mēs turpinām īstenot “Baltic Horizon Fund” ieguldījumu stratēģiju un izmantojam fonda centrālajās lokācijās esošo unikālo nekustamo īpašumu potenciālu. Pēdējos gados, tostarp "Galerijā Centrs", Rīgā īstenotās pārmaiņas mūsu attīstības stratēģijas ietvaros nodrošina šo aktīvu un fonda ilgtermiņa mērķu sasniegšanu. Kā liels institucionālais ieguldītājs ar gadu desmitiem ilgu pieredzi Baltijas valstīs, mēs turpināsim investēt "Galerijā Centrs". Lielie publiskās infrastruktūras projekti pilnībā izmainīs Rīgas centru. Mēs būsim liecinieki tradicionālā pilsētas iepirkšanās centra pārtapšanai par - uz pieredzi balstītu Dzīvo Strādā Izklaidējies vides centru gan vietējiem iedzīvotājiem, gan tūristiem," komentēja Tarmo Karotams, “Baltic Horizon Fund” fonda pārvaldnieks.

Lai gan apritējis gads, kopš Eiropu pāršalca zirga gaļas skandāls, situācija būtībā nav mainījusies un Eiropu varētu satricināt līdzīgs skandāls, paziņojusi Eiropas Patērētāju organizācija (BEUC).

Pērn zirga gaļas skandāls uzliesmoja, izskanot informācijai, ka zirga gaļa daudzos produktos uzdota par liellopu gaļu. Reaģējot uz šo situāciju, Eiropas Komisija (EK) solīja pastiprināt kontroles un palielināt soda apmērus, lai nekas līdzīgs nevarētu atkārtoties.

2013.gada martā EK nāca klajā ar rīcības plānu, kurā tika paredzēts biežāk pārbaudīt gaļas paraugus, biežāk veikt iepriekš nepieteiktas kontroles gaļas apstrādes rūpnīcās, kā arī noteikt bargākus sodus tiem, kas sniedz nepatiesu informāciju, un izveidot brīdināšanas sistēmu.

Taču nesen Eiropas Parlamenta (EP) komiteja noraidīja priekšlikumu, kas paredzēja pieprasīt pārstrādātas gaļas izcelsmes marķējumu. Savukārt soda naudas paaugstināšanu vēl apspriež EP un dalībvalstu ministri.

Vācu autobūves koncerna Volkswagen (VW) kaitīgo izmešu skandāls ietekmēs ne tikai Vāciju kā automobiļu ražošanas nozares līderi, bet arī citas ekonomikas, ieskaitot Centrālās un Austrumeiropas (CAE) valstis ar nozīmīgu klātbūtni vācu ražošanas ķēdē.

Pēc VW aizvadītajā nedēļā izskanējušā paziņojuma, ka miljoniem zīmola dīzeļdzinēju automašīnu visā pasaulē aprīkotas ar programmatūru, kas var falsificēt kaitīgo izmešu datus, aizsācies globāla apmēra skandāls. VW vēl tikai nesen apsteidza Toyota, ieņemot pasaulē lielākā autoražotāja statusu, taču skandāla negatīvās sekas var būtiski ietekmēt VW pozīciju, ņemot vērā, ka gadījums saistāms ne tikai ar konkrēto dīzeļdzinēju EA 189 un tā versijām, bet arī citiem zīmola modeļiem un visu grupu kopumā. Proti, VW grupa aptver 12 zīmolus, tostarp vieglās pasažieru automašīnas (VW, Audi, Škoda, Seat) un premium klases auto (Bentley, Bugatti, Lamborghini, Porsche), kā arī kravas transportlīdzekļus (MAN, Scania).

«Kā sviežas, mazais Lemberg – izklaidējies kopā ar sliktajiem zēniem, kā to jau sen vajadzēja darīt ?» presei izplatītā paziņojumā Liepājas mēru Uldi Sesku uzrunā dāņu uzņēmējs Stīns Lorenss (Luī Fonteins).

S. Lorenss raksta, ka, sekojot Ulda Seska karjerai, secinājis, ka viņš visu laiku atbalstījis «bijušos un esošos politikas sliktos zēnus – Lembergu, Šķēli, Šleseru, bet tikko kā mākoņi ap viņa tā brīža elku sabiezē, viņš veiksmīgi atrod jaunu figūru, pie kuras pieķerties. Tomēr izskatās, ka beidzot viņam vairs nav jaunu draugu ar ko spēlēties, tāpēc viņš paliek kopā ar savu politisko gangsteru ģimeni,» teikts paziņojumā.

Uzņēmējs pārmet, ka pašvaldība izmanto sev draudzīgo presi, lai zīmētu visu, kas notiek Liepājā, rožainās krāsās, bet tas ne tuvu neesot tik labi, cik varētu būt, ja mēra krēslā sēdētu kāds cits. Tieši vēlme mainīt pašvaldības vadītāju savulaik esot likusi S. Lorensam doties politikā.

Vienas no finanšu krīzes sekām, kas mainījušas nozares uzraugu darbu, ir sadarbība pārrobežu banku un finanšu grupu uzraudzībā, norāda zviedru Finanšu inspekcijas Banku un vērtspapīru nodaļas vadītājs un iestādes augstākās vadības grupas loceklis Uldis Cērps.

«Starp regulēšanas ietvaru reformām arī būtu jāpiemin tā sauktās uzraugu kolēģijas, kas ir izveidotas visām lielajām pārrobežu bankām. Uzraudzības labā prakse nosaka, ka mātesbanku un meitasbanku vai filiāļu valstu uzraudzības iestādes sadarbosies, apmainīsies viedokļiem par banku iekšējiem kontroles mehānismiem un kopēji vērtēs riskus. Bieži tas nozīmē kontaktēšanos diendienā starp šiem banku uzraugiem,» teica Cērps.

Cērpa iestādes uzraudzībai pakļautās zviedru bankas darbojas Baltijas valstīs un vairākās citās Eiropas valstīs. «Zviedrijas Finanšu inspekcija vada četras šādas kolēģijas, kas izveidotas četrām sistēmiskām bankām Zviedrijā. Baltijas valstu uzraugi ir šo kolēģiju pilntiesīgi locekļi kopā ar banku uzraugiem no Ziemeļvalstīm, Lielbritānijas un Vācijas. Kolēģiju pamatprincips ir, ka gan mātesbankas valsts uzraugi, gan arī uzraugi citās valstīs, kur banka strādā, pilnībā pārzina visas finanšu grupas riskus,» skaidroja Zviedrijā strādājošais latvietis, kas no 2000.līdz 2008.gada sākumam vadīja Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) Latvijā.

Atbilstoši Zviedrijas nacionālajam Energoefektivitātes rīcības plānam jeb ceļa kartei, kas 2010. gadā tika iesniegta Eiropas Komisijai, 2020. gadā no atjaunojamajiem resursiem iegūtās enerģijas daļai bruto gala patēriņā jāsasniedz 50,2% (kā juridiski saistošs mērķis gan norādīti 49%). Rīcības plāna ietvaros Zviedrijā 2020. gadā no atjaunojamajiem avotiem jāiegūst 62,8% elektroenerģijas, atjaunojamās enerģijas daļai apkurē/dzesēšanā jābūt 62%, bet transporta sektorā – 12,4%, un faktiski šos plānus jau var uzskatīt par izpildītiem, piektdien raksta laikraksts Diena.

Lai arī atbilstoši pēdējiem Eurostat datiem, kas publiskoti šāgada maijā, atjaunojamās enerģijas iekšējā patēriņa bruto daļa Zviedrijā 2013. gadā bija 34,8% – otra lielākā Eiropas Savienībā aiz Latvijas (36,1%), šajā ziņā atpaliekot arī no ES neietilpstošajām Norvēģijas (37,4%) un Melnkalnes (36,9%), bruto gala patēriņa ziņā Zviedrija ar 55,1% tālu apsteidza visas pārējās ES dalībvalstis, gan atkal atpaliekot no kaimiņvalsts Norvēģijas (64%). Šajā gadījumā, kas arī ir galvenais rīcības plānā iekļautais salīdzinošais rādītājs, tiek fiksēta tikai «tīrā» enerģija, kuru saņem patērētāji – mājsaimniecības, rūpniecība, transporta nozare utt. Atšķirības par labu lielākajai atjaunojamās enerģijas daļai bruto gala patēriņā, salīdzinot ar bruto iekšzemes patēriņu, parasti liecina, ka no neatjaunojamajiem avotiem iegūta enerģija (visbiežāk – elektrība vai degviela) tiek izmantota atjaunojamo resursu pārvēršanai enerģijā un nogādāšanai līdz patērētājiem. Jāpiebilst, ka atjaunojamo resursu daļa elektroenerģijas gala patēriņā Zviedrijā 2013. gadā bija 61,8% (vienīgais rādītājs, kas bija zemāks par 2020. gada mērķi), apkurē – 67,2%, transporta jomā – 16,7%.

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

«Haheru skandāls», kas satricinājis Rupertam Mērdokam piederošo mediju impēriju, ceturtdien ir kļuvis vēl plašāks, kad atklājās, ka mediju magnāta kontrolētais laikraksts News of the World ir uzlauzis kritušo britu kareivju tuvinieku telefonus, vēsta Reuters.

Lielbritānijas militāro veterānu apvienība ir pārtraukusi visus darījumus, kas tai bija ar laikrakstu, kā arī citiem R. Mērdoka kontrolētiem medijiem. Tas liecina par to, kā skandāls ietekmē laikraksta galvenos lasītājus, kas jau tā ir pārbiedēti par ziņām, ka laikraksta žurnālistiem ir bijusi pieeja ne tikai slavenību un politiķu, bet arī kritušo karavīru un teroraktu upuru tuvinieku privātai informācijai, norāda aģentūra.

Šie notikumi izraisījuši arī aicinājumus izmeklēt cik liela ietekme ir bijusi R. Mērdokam britu presē, pār politiķiem, tostarp arī premjeru Deividu Kameronu, un policiju. Skandāls var arī apdraudēt plānoto daudzmiljardu darījumu, ar kuru R. Mērdoka News Corp vēlējās pārņemt BSkyB.

Drošības policija lūgusi sākt kriminālvajāšanu pret 11 lidostas Rīga bijušajām un esošajām amatpersonām

Kriminālprocess tā sauktajā starptautiskās lidostas Rīga noklausīšanās lietā tika sākts jau 2013. gada decembrī, bet tagad izmeklētājs uzskata, ka savākti pietiekami pierādījumi, lai sāktu kriminālvajāšanu pret trim personām par personas korespondences noslēpuma tīšu pārkāpšanu, četrām personām par nolaidību un vēl četrām personām par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, raksta aģentūra LETA. Publiski zināmā informācija gan par aizdomās turētajām, gan par noklausītajām sarunām ir skopa.

«Ko es varu tur komentēt. Lieta iet savu procesuālo gaitu. Vēlu veiksmi tās atrisināšanā,» DB sacīja A. Mūrnieks, kurš lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja amatā atradās no 2012. gada nogales līdz 2014. gada rudenim. Viņš sacīja, ka neesot informēts par to, ka būtu apsūdzēts. «Kādam jau ir jābūt vainīgam. Par noklausīšanos lidostā neko nezināju un, ja kādam man tagad patīk pārmest nolaidību, tad kā es varu būt nolaidīgs pret kaut ko, ja fakts no manis tika slēpts?» vaicā A. Mūrnieks. Intervijā DB (14.11.2014. ) A. Mūrnieks asi kritizēja lielo politisko ietekmi uz valsts kapitālsabiedrībām, arī lidostu Rīga.

Pasaules lielākā pārtikas kompānija Nestle no veikalu plauktiem Itālijā un Spānijā izņēmusi makaronus ar liellopu gaļu, pēc tam, kad tajos tika atklātas zirga DNS paliekas, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Kompānija atklājusi, ka pārbaužu laikā zirga DNS atrasts divos produktos Buitoni Beef Ravioli un Beef Tortellini. Zirga DNS daudzums bijis neliels un nepārsniedzis vienu procentu. Kompānija arī apturējusi visu produktu tirdzniecību, kuru gaļu piegādājis Vācijas uzņēmums H.J. Schypke. Nestle norāda, ka Vācijas kompānija tiek vainota zirga DNS saturošas gaļas piegādē saviem klientiem.

«Tas nav pārtikas drošības jautājums, bet gan nepareiza marķējuma izvietošana, kas nozīmē, ka viņi nespēj nodrošināt tik augstus standartus, kādus patērētāji no mums sagaida,» skaidroja Nestle.

Iepazīsties ar šīsnedēļas biznesa portāla db.lv lasītāko ziņu TOP 5 un uzzini vairāk par aktualitātēm Latvijā!

1.Lēnu pils Skrundas novadā, Nīkrāces pagastā Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) elektroniskajā izsolē tika nosolīta par 70,3 tūkstošiem eiro, par 45,4 tūkstošiem pārsniedzot sākuma cenu.

Kamēr vieni savelk jostas, citi pērk īpašumus 

Lēnu pils Skrundas novadā, Nīkrāces pagastā Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) elektroniskajā izsolē...

2. Amatalus darītava "Ārpus Brewing Co" Latvijas vārdu nes pasaulē un tagad, krīzes laikā, radījusi alu, lai atbalstītu visus nozares dalībniekus.

900 aldari brūvē kopīgu alu, lai glābtu nozari 

Amatalus darītava "Ārpus Brewing Co" Latvijas vārdu nes pasaulē un tagad, krīzes...

3. SIA "Self Storage" multifukcionālā kompleksa teritorijā Krasta ielā ir uzbūvējusi pašapkalpošanās noliktavu vairāk nekā 2000 m2 platībā, kurai ir būtiska atšķirība no citām mantu glabātavām. Klienti var telpas iznomāt jebkurā diennakts laikā uzņēmuma mājaslapā, kā arī paši atslēgt tās ar aplikāciju telefonā.

Atklāj pašapkalpošanās mantu glabātavu, kuru atver ar telefonu 

SIA "Self Storage" multifukcionālā kompleksa teritorijā Krasta ielā ir uzbūvējusi pašapkalpošanās...

4. Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par teju 2 miljardu eiro pazušanu. Nauda nekad nav pārskaitīta uz Filipīnām, bet kaut kur tā, iespējams, ir pārskaitīta.

ABLV bank kratīšana uz Vācijas fona 

Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par...

5. Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi. Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas sabiedriskā raidorganizācija ARD, norādot, ka auditorkompānija arī iepriekšējā periodā pārbaudījusi un sertificējusi tehnoloģiju uzņēmumu “Wirecard”

Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi 

Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas...

Vairāk lasiet žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Zirga gaļas skandāls aktualizējis jautājumu par Latvijas atbildīgo kontrolējošo institūciju darbu, kā arī norāda uz to, ka latviešiem patīk pašiem kaisīt «sev pelnus un galvas», savukārt ārvalstu uzņēmumu produkti netiek pienācīgi pārbaudīti, izveidojot situāciju, ka Latvijā netiek domāts par vietējā tirgus aizsardzību, pavēstījusi Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF).

Federācija nobažījusies par to, «cik daudz dažādas izcelsmes produktu nekontrolēti nonāk Latvijā no ārvalstīm un cik lielā mērā Latvijas atbildīgās institūcijas pietiekami kontrolē, kādi un kādas izcelsmes produkti Latvijā tiek ievesti».

«Vai tas nav lielāks drauds vietējiem patērētājiem? Turklāt šajā gadījumā jājautā arī par Eiropas Savienības kontroles sistēmas efektivitāti, kurai būtu jāuzrauga, kādas, cik kvalitatīvas un drošas izejvielas piegādātāji nosūta ražotājiem. Ražotāji nevar veikt DNS pārbaudi katram gaļas kilogramam, ko saņēmis no piegādātāja – tas nav reāli un ir ārkārtīgi dārgi. Tieši piegādātājiem būtu jāpievērš vislielākā uzmanība, kā tas ir citviet Eiropā,» savā paziņojumā norādījuši LPUF pārstāvji.

Eiropu pārņēmušais zirga gaļas skandāls sasniedzis Honkongu, kurā izbeigta kompānijas Findus liellopu gaļas lazanjas tirdzniecība. Tikmēr Lielbritānijā no parlamenta ēdnīcas izņemti vairāki liellopu gaļas produkti un nolemts veikt arī saldumu pārbaudes. Tāpat zirga DNS atklāts arī Slovēnijā tirgotos pārtikas produktos.

Slovēnijas varasiestādes zirga gaļas klātbūtni atklājušas lazanjā ar Boloņas mērci, kuru pārdevis lielveikalu tīkls Interspar, bet izejvielas, iespējams, piegādājusi Luksemburgas kompānija Trada, vēsta AFP. Lazanjas marķējumā zirga gaļas klātbūtne nebija pieminēta un valsts sanitārais dienests to atklājis veicot DNS pārbaudes. Kopumā Slovēnijā tika pārbaudītas 29 kompānijas, no kurām rezultāti bijuši pozitīvi tikai vienam uzņēmumam.

Honkongā varasiestādes likušas kompānijai Findus liellopu gaļas lazanju izņemt no lielveikalu plauktiem. Arī Honkongā pārdotajai lazanjai gaļu, tā pat kā arī lielā daļā citu nepareizi marķēto produktu gadījumos, piegādājusi Francijas kompānija Comigel.

Decembris allaž ir aktīvākais tematisko pasākumu laiks, baļļuki notiek arī janvārī un februārī, tieši tad augstu vilni sit arī tērpu nomas bizness, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Specializēto tērpu nomas uzņēmumu klienti ir gan korporatīvo pasākumu rīkotāji, gan to apmeklētāji. Arī privātpersonas nereti rīkojot tematiskas balles.

«Tērpu nomu izveidoju pirms pieciem gadiem. Nepiedāvāju nedz karnevāla kostīmus, nedz maskas, bet gan īstus XX gadsimta tērpus vai kvalitatīvus to atdarinājumus. Diezgan bieži tērpus nomā vēsturisku filmu veidotāji,» stāsta tērpu nomas Uzvalks un kleita īpašniece un tērpu darinātāja Rūta Kuplā. Konkurence šajā nišā neesot liela, jo īstus vintidža tērpus tikpat kā neviens nepiedāvājot, savukārt pieprasījums ar katru gadu tikai pieaugot.

Savukārt SIA Ammari specializācija kopš 2005. gada – maskas un tērpi bērniem, karnevāla apģērbs. Tērpu pieaugušajiem esot maz. Vienlīdz aktīvs darbības laiks uzņēmumam ir ne tikai Ziemassvētki un gadu mija, bet arī Lieldienas, Mārtiņi un rudens ražas laiks. Ziemassvētkos un gadu mijas laikā visbiežāk tiek meklēti tērpi sniegpārsliņām, sniegbaltītēm un vilkiem, stāsta SIA Ammari direktore Antra Rozīte. Pieprasījums, salīdzinot ar pirmskrīzes gadiem, ir aptuveni vienā līmenī, savukārt krīzes gados Ammari jūtami esot samazinājušies masku pārdošanas rādītāji.

Als Kapone (Al Capone), kurš pazīstams arī ar iesauku Rētainais (Scarface), joprojām ir viens no Amerikas atpazīstamākajiem gangsteriem.

Neraugoties uz daudzajām kriminālajām aktivitātēm, starp kurām bija arī nelikumīgas darbības ar precēm un rekets, Kapone ieguvis daudz fanu.

Kāds ieroču speciālists norādījis, ka šis revolveris savu izmēru dēļ bijis perfekts pilsētas gangsterim, to nemanāmi varēja paslēpt zem žaketes.

Revolveris ražots 1929.gadā - tajā pašā gadā, kad notika bēdīgi slavenais Valentīdienas slaktiņš. Tajā it kā pēc Kapones pasūtījuma tika nogalināti septiņi gangsteri.

Pēc Kapones nāves 1947.gadā revolveris tika nodots viņa brālim Ralfam un vēlāk - svainei. Tagad to pārdošanā izlicis privāts kolekcionārs.

Lietā par iespējamu aizliegtu vienošanos būvniecības iepirkumos, kuras ietvaros otrdien, 3.septembrī, Konkurences padome (KP) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veica procesuālās darbības, iesaistītajiem vēl nav par vēlu atzīties, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.

«Arī šobrīd pārkāpējiem, pie kuriem vakar KP bija, vai vēl nav bijusi, ir iespēja atzīties pārkāpumā, izmantojot Iecietības programmu, ja šī nakts ir pagājusi bezmiegā, domājot, kas būs, ja pārkāpums tiks pierādīts. Tie ir milzīgi naudas sodi, tā var būt izslēgšana no turpmākas dalības iepirkumos uz gadu. Vēl nav par vēlu atnākt, atzīties, saņemt atbrīvojumu, vai samazinātu naudas sodu, izmantojot šo Iecietības programmu. Tas pats attiecas uz amatpersonām, politiķiem, kuri, iespējams, nodrošinājuši šo pretendentu uzvaru,» teica Ābrama.

Viņa arī atgādināja, ka KP kopā ar KNAB otrdien uz ļoti pamatīgām aizdomām par aizliegtu vienošanos publiskajos un arī privātajos iepirkumos veica inspekcijas desmit vadošajos būvniecības uzņēmumos.

Zviedrija ir pirmrindniece atkritumu šķirošanā un pārstrādē Eiropā un pasaulē. Zviedru reciklēšanas sistēma ir tik efektīva, ka tā saucamās pildizgāztuves, kur kādreiz slējās milzīgi sadzīves atkritumu kalni, tiešā nozīmē ir kļuvušas tukšas, jo gandrīz visi atkritumi tiek pārstrādāti. Tādēļ Zviedrija ir spiesta importēt atkritumus no citām Eiropas valstīm, jo, piemēram, simtiem tūkstošiem ēku ir atkarīgas no elektroenerģijas un siltuma, ko saražo no atkritumiem, vēsta laikraksts Diena.

Par Zviedrijas sabiedrības apskaužamo centību atkritumu pārstrādē liecinot fakts, ka tikai 4% Zviedrijā radīto atkritumu nonāk izgāztuvēs. Pārējie 96% visbiežāk nokļūst speciālās dedzinātavās, kur no tiem iegūst siltumu un elektroenerģiju.

Pašlaik aptuveni 30 atkritumu dedzinātavās ik gadu sadedzina 5,5 miljonus tonnu atkritumu, tādējādi saražojot 20% no siltuma, ko Zviedrijā izmanto centrālās apkures tīklos, apgādājot ar siltumu vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvojamo māju un rūpnīcu, noskaidrojis laikraksts. Dedzinātavas arī nodrošinot ar elektrību aptuveni 250 tūkstošus māju, liecina Zviedrijas atkritumu pārvaldes asociācijas Avfall Sverige dati.