7. augustā, Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavoto Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta likumu. Likuma mērķis ir noteikt finanšu instrumentu vadības vispārējos pamatprincipus Latvijā. Ar to reglamentēs vadībā iesaistīto institūciju tiesības un pienākumus, kā arī institūciju lēmumu pieņemšanas un to pārsūdzēšanas kārtību.

Finanšu ministrija ir vadošā iestāde Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta un EEZ finanšu instrumenta apguvei. Finanšu instrumentu izveides mērķis ir mazināt sociālās un ekonomiskās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā.

Likums skaidro instrumentu vadību kā finanšu instrumentu īstenošanas organizēšanu, individuālo projektu un apakšprojektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju izstrādi, programmu, grantu shēmu un individuālo projektu iesniegumu atlases nosūtīšanu uz Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstu nodibināta institūciju, kas no donorvalstu puses nodrošina instrumentu darbību. Tāpat finanšu instrumentu vadības funkcijas ir apakšprojektu iesniegumu atlase un apstiprināšana, finanšu instrumentu programmu, grantu shēmu un individuālo projektu īstenošana, kontrole, auditu, maksājumu veikšana, kā arī ziņošana par konstatētajām neatbilstībām, uzraudzība un izvērtēšana.

Pārdomas par aizgājušo krīzi

Ko esam mācījušies no 2008/2009. gada finanšu krīzes: (1) vismazāk pasargātie ir pasīvie gala investīciju produktu patērētāji; (2) fragmentētais finanšu instrumentu tirgus ES rada domino efekta risku; (3) neregulētie ārpusbiržas finanšu instrumentu tirgi, kuri apjoma ziņā ir vieni no lielākajiem visā finanšu ekosistēmā, caurskatāmības trūkuma rezultātā rada visaptverošu tirgus nestabilitātes risku jeb tā saucamo sistēmisko risku, kas var radīt būtisku satricinājumu pat valstu līmenī.

Kas ir MiFID II?

Otrā finanšu tirgus instrumentu direktīva jeb MiFID II (Markets in Finanical Instruments Directive) un saistītā Finanšu instrumentu tirgus regula (Markets in Financial Instruments Regulation jeb MiFIR) ir rezultāts Eiropas Komisijas centieniem nodrošināt vienotu likumdošanas ietvaru visas ES finanšu instrumentu tirgos. Akronīms MiFID II bieži tiek lietots, lai apzīmētu abus regulējumus, neizdalot tos; būtiskā atšķirība starp abiem ir tā, ka MiFIR ir tieši piemērojama visā ES no spēkā stāšanās datuma šī gada 3. janvārī, kamēr pie direktīvas transponēšanas Finanšu instrumentu tirgus likumā Latvijas atbildīgās institūcijas vēl aktīvi strādā.

Lietu un materiālu otrreizēja pārstrāde ir tendence arī mūzikas instrumentu tapšanas procesā - to izveidei noder pat caurules un tukši gāzes baloni, Db.lv pārliecinājās jaunatklātajā izstādē Mūzikas instrumentu būve Latvijā.

Izstādē apkopoti 35 Latvijas mūzikas instrumentu izgatavotāju darbi, piemēram, klasiskās ģitāras, vijoles, čelli, alti, klavihordi, cītaras, cimboles, kokles, dažādi perkusijas instrumenti, marimbas, kā arī basītes, ģīgas, dūdas, stabules un elektriski instrumenti.

Vairums instrumentu top Vidzemē un Rīgas apkārtnē, bet ir pārstāvētas arī tādas vietas kā Krāslava, Jaunpiebalga, Rēzekne, Jūrkalne, Ugāle, Cēsis un Ikšķile.

Instrumentu darināšanai visbiežāk tiek izmantots koks,metāls, māls, bet bungu virsmām - āda. Tāpat arvien vairāk tiek izmantoti netradicionālie materiāli, piemēram, plastmasas caurules, tukši gāzes baloni. Otrreizēja pārstrāde ir viens no veidiem kā šobrīd izpaužas mūzikas instrumentu būvētāji. «Es domāju, ka mūzikas instrumenti arī turpmāk tiks radīti no visa, kas ir apkārt. Tas var attīstīties neierobežoti, bet ir jāizveido tāda vide, lai meistari viens otru redz un saprot, ko otrs dara un spēj viens otru papildināt un pilnveidot,» komentē izstādes organizētājs Rihards Valters.

2018. gada 3. janvārī stājas spēkā finanšu instrumentu jomai saistoši jauni noteikumi, ko paredz (pirmā līmeņa ES normatīvie akti) - Finanšu instrumentu tirgus direktīva 2014/65/EU (MiFID II) un Finanšu instrumentu tirgus regula Nr. 600/2014 (MiFIR).

Jauno tiesību aktu galvenais mērķis ir stiprināt to klientu aizsardzību, kuri iegulda līdzekļus vērtspapīros un citos finanšu instrumentos, kā arī padarīt ES finanšu tirgu stabilāku un pārredzamāku, samazināt sistēmiskos riskus, nodrošināt finanšu tirgu efektivitāti un samazināt to dalībnieku izmaksas.

9.00 Saeimas Eiropas lietu komisija aicina uz pārrunām Finanšu ministru Eināru Repši, lai iztaujātu par situāciju ES fondu finansējuma apguvē

10.00 Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija spriedīs par grozījumiem KNAB likumā, kas paredz noteikt biroja funkcijas tā saucamo trešo personu priekšvēlēšanu aģitācijas kontrolē

10.00 Saeimas Tautsaimniecības, agrārā, vides un reģionālās politikas komisija pirms iesniegšanas Saeimā skatīs Ekonomikas ministrijas sagatavotos likumprojekta grozījumus likumā «Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām», kā arī grozījumus «Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā».

10.00 Latvijas Ostu padomes sēde Rīgā

10.00 Talsos 9. Kurzemes Tūrisma konference «Tūrisma komercdarbības veicināšana Kurzemē»

Pūšamo instrumentu meistars Bernds Šille ir izveidojis īpašu Denisa Paškeviča tenora saksofona modeli «Riga Winds Pashkevich Signature», kas ražots Rīgā.

Kā biznesa portālam db.lv stāsta B. Šille, kurš pārstāv kompāniju «Riga Winds Limited (London - Riga)», ideja radusies pirms vairāk nekā trīs gadiem, kad meistars pārcēlies uz dzīvi Latvijā un iepazinies ar mūziķi Denisu Paškeviču. Vēlmei radīt profesionālu mūzikas instrumentu sekoja pārrunu process par to, kādu skaņu mūziķis vēlas dzirdēt un tikai pēc tam sekoja idejas, kā saksofons izskatīsies un cik tas varētu izmaksāt. Pūšamo instrumentu meistars ir strādājis tādās valstīs kā Šveice, Kanāda, Japāna un ASV. Iegūtā pieredze ļāvusi izvēlēties atbilstošāko modeli, materiālu, pareizās kombinācijas un citus faktorus. «Kad prototips bija gatavs, Deniss to izmēģināja. Visas teorētiskās zināšanas bija īstenotas un saksofons skanēja tā, kā mēs vēlējāmies,» viņš atceras.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Valdības sēdē otrdien, 20. decembrī paredzēts izskatīt informatīvo ziņojumu par oficiālo divpusējo sarunu uzsākšanu Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu ieviešanai Latvijā periodā no 2014. līdz 2021. gadam.

Šajā laikā Latvijai pieejamais bruto finansējums abu finanšu instrumentu ietvaros ir 102,1 miljons eiro, no kura aptuveni 20 miljoni eiro ir iezīmēti saskaņā ar apstiprināto ieviešanas regulējumu (donorvalstu administratīvās izmaksas, obligātā 5 % rezerve, divpusējās sadarbības veicināšanas fonds, tehniskā palīdzība, obligātais NVO fonds u.c.), savukārt 80,2 miljoni eiro ir novirzāmi investīciju programmu ieviešanai.

Iespējamo investīciju priekšlikumu virzībā tika ņemta vērā līdzšinējā EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu īstenošanas pieredze, vispārējās investīciju vajadzības Latvijā atbilstoši nozaru attīstības stratēģijām un nacionālajiem plānošanas dokumentiem, kā arī plānoto investīciju skaidri sasniedzamie rezultāti, to potenciālā ietekme uz nozari (investīciju koncentrēšana) un papildinātība, īstenoto ieguldījumu dzīvotspēja pēc investīciju pabeigšanas un ietekme un valsts un pašvaldību budžetiem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēmusi izsniegt SIA "Viainvest" licenci ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai.

Licencē atļautie ieguldījumu pakalpojumi ir rīkojumu pieņemšana un nosūtīšana attiecībā uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem, rīkojumu izpilde klientu vārdā, finanšu instrumentu izvietošana, neuzņemoties saistības izpirkt finanšu instrumentus.

Savukārt atļautie ieguldījumu blakuspakalpojumi ir finanšu instrumentu turēšana, ar finanšu instrumentu sākotnējo izvietošanu saistīto pakalpojumu sniegšana un valūtas maiņas pakalpojumi, ja tie saistīti ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu.

Pēc licences saņemšanas pārejas periodā "Viainvest" pārvaldītajā platformā tiks pakāpeniski pārtraukta ieguldījumu piedāvāšana cesijas līgumu noslēgšanas veidā gan jauniem, gan esošajiem klientiem, pilnībā aizvietojot tos ar finanšu instrumentu piedāvāšanu.

9:00 Saeimas Sociālo un darba lietu komisija skatīs grozījumus likumā Par apdrošināšanu bezdarba gadījumā.

9:00 Kurzemes apgabaltiesa skatīs SIA LSF TRANS un SIA LSF Holdings prasību pret a/s VENTSPILS TIRDZNIECĪBAS OSTA par zaudējumu piedziņu.

9:30 Paredzēta Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas sēde, kurā lems par finansējuma piešķiršanu Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtīto projektēšanas darbu samaksai.

10:00 Saeimas Juridiskās komisijas sēdē tiks skatīti Saeimas Kārtības ruļļa grozījumi, kas paredz no 2009. gada marta par 15 % samazināt Saeimas deputātu amatalgas.

10:00 Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē tiks skatīti grozījumi Civilprocesa likumā, Noguldījumu garantiju likumā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un Kredītiestāžu likumā. Grozījumi tiek skatīti steidzamības kārtā un gatavoti galīgajam lasījumam Saeimas plenārsēdē.

10:00 Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē galīgajam lasījumam tiek gatavoti grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā.

10:00 Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē 2. lasījumam tiek gatavoti likuma Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem grozījumi,

10:00 Kurzemes apgabaltiesa skatīs SIA LSF Holdings prasību pret a/s VENTSPILS TIRDZNIECĪBAS OSTA par zaudējumu piedziņu un prasības nodrošināšanu.

10: 00 Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas sēdē galīgajam lasījumam tiek gatavoti likuma Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā grozījumi.

10.00 Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija skatīs grozījumus Ūdens apsaimniekošanas likumā 3. lasījumā, Grozījumus ģenētiski modificēto organismu aprites likumā un Grozījumus likumā par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 2007. gada 31.augusta sēdē konstatējusi, ka akciju sabiedrība Grobiņa ir pārkāpusi Finanšu instrumentu tirgus likuma prasības un regulētā tirgus organizētāja AS Rīgas Fondu birža noteikumus Par finanšu instrumentu iekļaušanu un tirdzniecību biržas regulētajos tirgos.

Tā noteiktajā kārtībā un termiņā nav publiskojusi informāciju par izmaiņām AS Grobiņa valdes sastāvā, kā arī noteiktajā termiņā nav izdarījusi grozījumus iekšējās informācijas turētāju sarakstā.

Tādēļ FKTK nolēmusi izteikt AS Grobiņa brīdinājumu par Finanšu instrumentu tirgus likuma un AS Rīgas Fondu birža noteikumu Par finanšu instrumentu iekļaušanu un tirdzniecību biržas regulētajos tirgos pārkāpumu.

Par to Db.lv informēja FKTK.

Padome konstatējusi, ka akciju sabiedrība Talsu mežrūpniecība nav izpildījusi Finanšu instrumentu tirgus likuma un AS Rīgas Fondu birža noteikumu Par finanšu instrumentu iekļaušanu un tirdzniecību biržas regulētajos tirgos prasības par informācijas atklāšanu par notikušām izmaiņām akcionāriem Timbermart Holdings Limited un Ianam Frederikam Tomsonam (Ian Frederick Thomson) piederošajā akciju skaitā un nolēmusi izteikt AS Talsu mežrūpniecība brīdinājumu par Finanšu instrumentu tirgus likuma un AS Rīgas Fondu birža noteikumu Par finanšu instrumentu iekļaušanu un tirdzniecību biržas regulētajos tirgos pārkāpumu.

Saeimas Preses dienests sadarbībā ar Saeimas komisiju priekšsēdētājiem un konsultantiem apkopojis informāciju par 8.Saeimas komisiju veikumu 8.Saeimas sasaukuma laikā (no 2002.gada 5.novembra līdz 2006.gada 7.novembrim). Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izskatīti 255 likumprojekti.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Komisijas priekšsēdētājs - Ainārs Šlesers (LPP)

Komisijā izskatīti 255 likumprojekti

Nozīmīgākie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas pieņemtie likumi 8.Saeimas sasaukuma laikā:

1) Svarīgākais likums, kas tiek pieņemts katru gadu, ir ikgadējais likums par valsts budžetu un attiecīgi grozījumi tajā. Nevar nepieminēt arī citus likumus, kas nav mazāk nozīmīgi pieņemto likumu, vairāk nekā 200, sarakstā.

2) Lai nodrošinātu likuma "Par vērtspapīriem" normu atbilstību pasaulē pieņemtajai vērtspapīru tirgus regulēšanas praksei, kā arī lai harmonizētu likuma prasības ar ES direktīvu prasībām, tika pieņemts jauns likums "Finanšu instrumentu tirgus likums", kas pilnībā aizstāja likumu "Par vērtspapīriem". Likumā tiek regulēta ne tikai vērtspapīru publiskā apgrozība, bet arī tiek noteiktas prasības citu finanšu instrumentu publiskai apgrozībai, kā arī tiek noteikta ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas kārtība ne vien ar vērtspapīriem, bet ar visiem finanšu instrumentiem.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēma lēmumu uzlikt AS Grindeks soda naudu 4000 eiro apmērā par Finanšu instrumentu tirgus likuma pārkāpumu, informē FKTK.

Sods piemērots, jo uzņēmums noteiktajā termiņā nav atklājis informāciju par akciju sabiedrībai būtisko notikumu – 2012. gadā noslēgto SIA Liplats 2000 kapitāldaļu pirkuma līgumu par summu 13,1 miljoniem eiro eiro. FKTK lēmuma pieņemšanas dienā AS Grindeks ir novērsusi radušos situāciju un atklājusi obligāti sniedzamo informāciju par būtisku darījumu.

AS Grindeks akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū – AS NASDAQ OMX Riga Oficiālajā sarakstā, tādējādi tai jāievēro Finanšu instrumentu tirgus likuma prasības savlaicīgai obligātās informācijas atklāšanai - arī par akciju sabiedrībai svarīgu līgumu slēgšanu.

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Pandēmijā dažiem biznesiem, kas varējuši šajos laikos turpināt darbu vai spējuši saviem klientiem piedāvāt ērtas digitālas iespējas, nemaz tik slikti klājies nav. Viena no šādām jomām, šķiet, ir arī mūzikas instrumentu pārdošana internetā.

Proti, tiek norādīts, ka pandēmija daudziem cilvēkiem pasaulē likusi padomāt gan par lielāku laika veltīšanu saviem hobijiem, gan par jaunu prasmju apguvi. Daļa šādas enerģijas spiedusies arī muzikālo prasmju attīstīšanas virzienā.

Piemēram, viens no pasaulē vadošajiem mūzikas instrumentu un tehnoloģiju pārdevējiem “Sweetwater” ziņojis, ka tā pārdošanas apmēri pagājušogad pirmo reizi vēsturē pārsnieguši vienu miljardu ASV dolārus. Līdzīgi “Bloomberg” izceļ, ka “Fender Musical Instruments” ir izdevies savai mobilajai ģitāras spēlēšanas apmācības platformai pieskaitīt klāt 900 tūkstošus jaunus tās lietotājus.

Vēl tiek izcelts, ka sevišķi augusi interese par lietotiem mūzikas instrumentiem. Šāda mazumtirgotāja “Reverb.com” vadība norāda, ka pieprasījums esot gandrīz pēc visa, ko vien varot ietilpināt dzīvojamā istabā. Piemēram, ģitāru pedāļu ražotāja “JHS Pedals” vadība atklāj, ka pagājušogad savu darbinieku skaitu dubultojusi. Attiecīgi arī tās saražoto šādu pedāļu skaits no 48 tūkstošiem esot audzis līdz 100 tūkstošiem.

9:00 notiks Saeimas ārkārtas sēde, kurā deputāti lems par 2009. gada budžeta likuma grozījumu un to pavadošo likumprojektu paketes nodošanu izskatīšanai komisijās un pieņemšanu 1. lasījumā. Notiks arī Saeimas kārtējā plenārsēde, kurā galīgajā lasījumā skatīs Noguldījumu garantiju likuma grozījumus un jauno Pasta likumu.

9.00 Liepājas domes attīstības komiteja lems par mazo un vidējo komercsabiedrību līdzfinansēšanu 2009. gadā.

11:00 Liepājas tiesa skatīs SIA NELSS iesniegto prasību atzīt UPB Nams maksātnespēju.

11:00 Ventspils tiesa skatīs Lohmus Haavel&Viisemann prasību pret a/s Latvijas Naftas Tranzīts. Prasība ir atzīt akcionāru sapulces lēmumus par spēkā neesošiem.

12:00 Čiekurkalna tirgū pilnībā atver Zemnieku tirdzniecības centru.

13:00 Notiek Grindeks rūpniecisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtu atklāšanas pasākums.

14:00 Ventspils tiesa skatīs īpašnieka Arta Trauberga pieteikumu atzīt par maksātnespējīgu SIA Kuršu krasts.

Ar Eiropas Savienības (ES) finanšu instrumentiem 2020.gadā Covid-19 krīzē Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) sniegts 29 miljardu eiro atbalsts, teikts Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā par finanšu instrumentu īstenošanu pagājušajā gadā.

No tiem 21,6 miljardi eiro no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESIF), aptverot 478 000 MVU, no kuriem 375 000 ir mikrouzņēmumi, informē EK pārstāvniecības Latvijā Komunikācijas ģenerāldirektorātā.

Tādi finanšu instrumenti kā pašu kapitāls un parāds, aizdevumu garantijas, riska kapitāls un riska dalīšanas mehānismi ir izrādījušies resursu ziņā efektīvs veids, kā izmantot kohēzijas politikas resursus, vēl jo vairāk krīzes laikā.

Covid-19 pandēmija īpaši smagi skāra MVU, un daudzi darba ņēmēji bija pakļauti riskam zaudēt darbu, kad uzņēmumiem bija grūtības izdzīvot. EK uzsvēra, ka finanšu instrumentiem ir bijusi izšķiroša nozīme, lai sniegtu atbalstu MVU, kuriem tas visvairāk nepieciešams, un tādējādi tie palīdzēja mazināt Covid-19 krīzes negatīvo ekonomisko ietekmi ES reģionos un pilsētās. Jo īpaši, Eiropas Reģionālās attīstības fonda finanšu instrumenti sniedza palīdzību tādu finanšu produktu veidā kā aizdevumi, garantijas un pašu kapitāls.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

9:00 Rīgas domes Satiksmes departamentā notiks darba grupas Vecrīgas satiksmes organizācijas jautājumu risināšanai sanāksme, kurā diskutēs par pašvaldībā saņemtajiem Vecrīgas iedzīvotāju un citu ieinteresēto pušu priekšlikumiem satiksmes organizācijai vecpilsētā.

9:00 Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas sēde, kurā lems par pašvaldības nodevu par būvatļaujas saņemšanu Rīgas pilsētā

10:00 Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija iepazīsies ar informāciju par makroekonomisko situāciju Latvijā un 2009. gada valsts budžeta izpildi.

10:00 Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 2. lasījumā skatīs Publisko iepirkumu likuma grozījumus.

10:00 Kurzemes apgabaltiesa skatīs a/s Preses nams prasību pret a/s Venceb par 2.2 milj. Ls zaudējumu piedziņu

12:00 Kurzemes apgabaltiesa skatīs Ventspils Brīvostas pārvaldes prasību atzīt SIA Ņeva maksātnespēju

Latvijai laikā līdz 2009.gadam būs pieejami gandrīz 50 miljoni eiro, uz kuriem varēs pretendēt individuālie projekti (atklāto konkursu ietvaros), programmas un grantu shēmas, informēja Finanšu ministrija. 2006.gada 5.decembrī tika izsludināts pirmais individuālo projektu atklātais konkurss, kura ilgums ir trīs mēneši.

Latvijai, tāpat kā pārējām ES jaunajām dalībvalstīm un arī Spānijai, Grieķijai un Portugālei, ir pieejami divi atbalsta fondi - Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instruments un Norvēģijas valdības divpusējais (Norvēģijas) finanšu instruments. To ietvaros Latvijai laikā līdz 2009.gadam būs pieejami gandrīz 50 miljoni eiro, uz kuriem varēs pretendēt projekti 12 prioritātēs. Abu finanšu instrumentu līdzekļus varēs saņemt individuālie projekti (atklāto konkursu ietvaros), programmas un grantu shēmas.

2006.gada 5.decembrī tika izsludināts pirmais individuālo projektu atklātais konkurss par 17 074 145 eiro visās prioritātēs. Atklātā konkursa ilgums ir trīs mēneši, tādējādi projektus var iesniegt no 2006.gada 5.decembra līdz 2007.gada 5.martam.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

9:00 Saeimas Sociālo un darba lietu komisija Par nepieciešamo finansējumu neatliekamai medicīniskai palīdzībai stacionāros un traumpunktos. Uzaicināti veselības ministre B.Rozentāle, finanšu ministrs E.Repše, Latvijas slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs J.Kalējs.

10:00 Saeimas Tautsaimniecības, agrārā, vides un reģionālā komisija skatīs regulējumu maiņu Rēzeknes speciālajai ekonomiskajai zonai un pastāvīgai lietošanai piešķirto zemes izpirkšanas termiņu pagarināšanu.

10:00 Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 1. lasījumā skatīs grozījumus likumos Par akcīzes nodokli un Par uzņēmumu ienākuma nodokli, kā arī 2. lasījumā skatīs grozījumus likumā Par Valsts ieņēmumu dienestu un Finanšu instrumentu tirgus likumā.

11.00 Reaton organizē diskusiju par patreizējo situāciju sabiedriskās ēdināšanas sektorā, ka arī meklētu risinājumus un prognozētu nozares nākotnes attīstību. Piedalās: LVRA prezidents Jānis Naglis; Reaton pārdošanas direktors Ainars Makaveckis; Latvijas Pavāru klubs un citi nozares pārstāvji

Otrdien Ministru kabinets (MK) ir pieņēmis lēmumu, sniedzot atbalstu turpmākai apvienotas Attīstības finanšu institūcijas (AFI) izveidei, informē Finanšu ministrija.

Turpmākās darbības AFI izveidē ir SIA Latvijas Garantiju aģentūra (LGA), VAS Lauku attīstības fonds (LAF), VAS Latvijas Attīstības finanšu institūcijas Altum kapitāla daļu un akciju nodošana AS Attīstības finanšu institūcija līdz 2014.gada 15.augustam. Valdība vienojās arī par AFI akciju sadalījumu: 40% Finanšu ministrijai un pa 30% Ekonomikas ministrijai un Zemkopības ministrijai.

Finanšu ministrs Andris Vilks skaidro, ka AFI ir nozīmīgs instruments tautsaimniecības attīstības veicināšanai, kas dos Latvijai iespēju izveidot savu, valsts mēroga attīstības finanšu institūciju ar būtisku resursu apjomu, kā arī specifisku profesionālo pieredzi. Turklāt tas ļaus arī ietaupīt finansējumu, kas pašreiz tiek tērēts finanšu instrumentu atbalsta administrēšanai trīs atsevišķās institūcijās.