Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Nav vairs nekāds noslēpums, ka tirgus dalībnieka, kas sodīts par konkurences tiesību pārkāpumu, nedienas ar Konkurences padomes vai citas Eiropas Savienības konkurences iestādes nosodošu lēmumu vien nebeidzas. Jebkurš šāds lēmums paver plašas iespējas zaudējumu prasībām pret nosodīto uzņēmumu. Tomēr, neskatoties uz to, ka Konkurences padome arvien uzstājīgāk vērš sabiedrības uzmanību uz tiesībām prasīt zaudējumu atlīdzināšanu, pie tiesām nebūt nav vērojamas zaudējumu prasītāju rindas. Kāda tad īsti ir realitāte, ar kuru tirgus dalībniekiem un patērētājiem nākas saskarties šobrīd un vai tuvākajā laikā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas?

Konkurences likuma 21.pants paredz, ka persona, kura ir cietusi zaudējumus šā likuma pārkāpuma dēļ, ir tiesīga prasīt no pārkāpēja zaudējumu atlīdzību un likumiskos procentus; pēc prasītāja lūguma tiesa var noteikt zaudējumu atlīdzības apmēru pēc saviem ieskatiem. Tāpat tiesības pieprasīt zaudējumu atlīdzību par Eiropas Savienības (turpmāk – ES) un nacionālo konkurences tiesību pārkāpumiem jau vairākus gadu desmitus ir atzītas ES tiesu judikatūrā.

Jānorāda, ka Latvijā zaudējumu atlīdzināšanu ir iespējams prasīt vispārējās jurisdikcijas tiesā neatkarīgi no tā, vai konkurences pārkāpumu ir konstatējusi Latvijas Konkurences padome vai jebkura cita konkurences iestāde ES.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Izdarīt Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2004, nr.65.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā tekstā vārdu "inspekcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "aģentūra" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā tekstā vārdus "ceļu satiksmes negadījumu izraisīt (izraisītājs, izraisījušais)" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarīt (nodarījušais)" (attiecīgā locījumā).

3. 1.pantā:

izslēgt 3. punktā vārdu "rakstveida";

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8) cietusī persona -- fiziskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījumā nodarīts veselības kaitējums, izņemot ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītāju;"

izslēgt 9. punktu;

izteikt 11. punkta a) apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) tās valsts teritorija, kur transportlīdzeklim piešķirts valsts reģistrācijas numurs un izsniegta atbilstoša valsts reģistrācijas numura zīme (turpmāk - numura zīme), neatkarīgi no tā, vai šī numura zīme ir pastāvīga vai pagaidu,";

Šī gada deviņos mēnešos par personām nodarītiem zaudējumiem kopsummā ir izmaksāti 2,06 miljoni latu, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja apkopotie dati.

Vislielāko zaudējumu atlīdzību apmēru veido izdevumi par sniegto neatliekamo palīdzību negadījumā cietušajiem, ārstēšanos stacionāros un rehabilitāciju.

Lai gan ceļu satiksmes negadījumarezultātā OCTA atlīdzina ne tikai cietušā mantai nodarītos, bet arī personai radītos zaudējumus, visbiežāk negadījuma sekas autoīpašnieki saista ar spēkrata bojājumiem, nevis nemateriālajiem zaudējumiem: ārstēšanās, pārejoša darbnespēja, pensijas apgādājamajiem u.c. uzskatot, ka tikai materiālie zaudējumi varētu robežoties vairākos simtos latu.

Tomēr, kā liecina LTAB dati, personai nodarīto zaudējumu apmērs sasniedz 70 tūkstošus latu un pat vairāk. Savukārt par ārvalstīs notikušu negadījumu personai nodarīto zaudējumu atlīdzību apmērs sasniedz pat 400 tūkstošus latu.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

9.00 Saeimas Eiropas lietu komisija aicina uz pārrunām Finanšu ministru Eināru Repši, lai iztaujātu par situāciju ES fondu finansējuma apguvē

10.00 Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija spriedīs par grozījumiem KNAB likumā, kas paredz noteikt biroja funkcijas tā saucamo trešo personu priekšvēlēšanu aģitācijas kontrolē

10.00 Saeimas Tautsaimniecības, agrārā, vides un reģionālās politikas komisija pirms iesniegšanas Saeimā skatīs Ekonomikas ministrijas sagatavotos likumprojekta grozījumus likumā «Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām», kā arī grozījumus «Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā».

10.00 Latvijas Ostu padomes sēde Rīgā

10.00 Talsos 9. Kurzemes Tūrisma konference «Tūrisma komercdarbības veicināšana Kurzemē»

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts kontroles likumā, kas paredz paplašināt Valsts kontroles (VK) tiesības – noteikt pilnvaras piedzīt zaudējumus no atbildīgajām personām par revīzijās konstatētajām nelikumībām, informē Saeimas Preses dienests.

Ar grozījumiem likumu plānots papildināt ar jaunu nodaļu, kas noteiks zaudējumu piedziņas procesuālo kārtību.

Grozījumi paredz: ja revīzijās tiks konstatēta pretlikumīga rīcība, kas valstij radījusi zaudējumus, VK būs tiesības sākt zaudējumu piedziņas procesu pret vainīgajām amatpersonām. Sākotnēji zaudējumu piedziņas pienākums būs revidējamai vienībai, bet, ja tā neveiks nepieciešamās darbības, tad iesaistīsies VK, kura izdos administratīvo aktu par zaudējumu piedziņu. Apsūdzētajām amatpersonām būs tiesības pārsūdzēt to tiesā.

Iepriekš deputātiem Valsts kontroliere Elita Krūmiņa pauda, ka rosinātie grozījumi ir par amatpersonu nelikumīgu darbību, nevis nelietderīgas rīcības rezultātā radītu iespējamu kaitējumu. Piedziņa paredzēta gadījumos, kad būs pārkāpts normatīvais akts un konstatēti zaudējumi, un vērā tiks ņemti vainu mīkstinoši apstākļi, piemēram, ja tiesību norma bijusi neskaidra. Plānots, ka VK vispirms ļaus rīkoties pašai iestādei, kurā konstatēts pārkāpums, un tikai tad, ja tā nevēlēsies piedzīt zaudējumus, piedziņas procesu uzsāks VK.

Aivars Lembergs ceturtdien, 29. maijā, vērsies LR Tieslietu ministrijā ar iesniegumu zaudējumu atlīdzības saņemšanai sakarā ar nepamatotu saukšanu pie kriminālatbildības tā saucamajā Grinberga lietā, infomē A. Lemberga advokāts Armands Šūmanis.

Jau ziņots, ka A. Lembergs Grinberga lietā ir pilnībā attaisnots, un tiesa konstatējusi, ka A.Lemberga darbībās nav bijušas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.

Saskaņā ar likuma Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu 7. panta pirmās daļas 1. punktu personai, kura ir attaisnota, ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību pēc attaisnojošu spriedumu spēkā stāšanās, sešu mēnešu laikā Tieslietu ministrijai iesniedzot rakstveida iesniegumu, zaudējumu nodarīšanas faktu un zaudējumu apmēru apliecinošus dokumentus.

2003. gada sākumā tika solīts, ka pēc Andra Šķēles valdības laikā pieņemtajiem noteikumiem par tā sauktajiem vadības līgumiem valsts pārvaldes aparāta darbinieki dzīvos tikai līdz 2004. gada 1. janvārim.

"Sakārto" jau astoņus gadus

Jau 2000. gada janvārī A. Šķēles vadītais Ministru kabinets akceptēja koncepciju par valsts budžeta iestāžu darbinieku darba samaksas sistēmām un uzdeva Finanšu ministrijai līdz nākamā gada decembrim izstrādāt noteikumu projektu par darba samaksas sistēmu valsts iestāžu darbiniekiem. Taču 2002. gada februārī jau Andra Bērziņa vadītajai valdībai nācās secināt, ka divu gadu laikā Finanšu ministrija uzdevumu nav veikusi.

Pati Gundara Bērziņa vadītā Finanšu ministrija skaidroja, ka "noteikumu projekts par darba samaksas sistēmu valsts iestād��s strādājošajiem jeb darba samaksas reformas otrais posms un noteikumu projekts par darba samaksas sistēmu valsts pārvaldes iestādēs strādājošajiem jeb darba samaksas reformas pirmais posms ir aplūkojami kompleksi, to izpilde ir savstarpēji saistīta".

Datorprogrammu pirātisms Latvijas ekonomikai pagājušajā gadā nodarījis zaudējumus 26 miljonu ASV dolāru apmērā, kas ir par 6 miljoniem dolāru vairāk nekā 2005.gadā, biznesa portālu Db.lv informēja Business Software Alliance Latvija (BSA) izpilddirektore Sanita Meijere.

Saskaņā ar starptautiskās pētījumu kompānijas IDC datiem datorpirātisma līmenis Latvijā 2006.gadā ir samazinājies par vienu procentu, sasniedzot 56% līmeni. Pētījumā iegūtie dati liecina, ka datorprogrammu pirātisms Latvijas ekonomikai nodarījis zaudējumus 26 miljonu ASV dolāru apmērā, kas ir par 6 miljoniem dolāru vairāk nekā 2005.gadā.

"Attiecībā uz pirātisma līmeņa samazināšanos var runāt par vairākiem veicinošiem faktoriem – valdību investīcijām legālu datorprogrammu iegādē, tiesībsargājošu organizāciju darbību, BSA aktivitātēm un ekonomisko attīstību. Savukārt, pirātisma līmeņa pieaugumu ir veicinājis datoru lietotāju skaita pieaugums, mazā un vidējā biznesa attīstība un datoru piedāvājums, kas tiek tirgoti ar bezmaksas programmām, piemēram, Linux, kas vēlāk bieži tiek aizvietotas ar pirātiskām Microsoft biroja programmatūras versijām, piemēram, Windows, Office u.c.", skaidroja Sanita Meijere.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) šogad sertificējis 35 jaunus transportlīdzekļu tehniskos ekspertus, kas vērtē transportlīdzekļiem nodarīto zaudējumu apmēru un nosaka cietušā transportlīdzekļa īpašniekam izmaksājamās apdrošināšanas atlīdzības apmēru. Uzzini, kā kļūt par sertificētu tehnisko ekspertu!

Šobrīd Latvijā transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) jomā darbojas ap 200 sertificētu ekspertu.

Ar katru gadu, pieaugot automašīnu skaitam Latvijā, pieprasījums pēc sertificētiem transportlīdzekļu ekspertiem palielinās. Sertificēta eksperta slēdziens nepieciešams ikvienā OCTA atlīdzību lietā, kur satiksmes negadījumos bojātas automašīnas. Tāpat tehnisko ekspertu pakalpojumi tiek plaši pieprasīti apdrošināšanas sabiedrībās arī KASKO atlīdzību lietās.

Juris Stengrevics, LTAB valdes priekšsēdētājs: "Nepieciešamība pēc jauniem sauszemes transportlīdzekļu tehniskajiem ekspertiem Latvijā ik gadu pieaug. Pēdējos gados ievērojami palielinājies transportlīdzekļu skaits, kas piedalās ceļu satiksmē un attiecīgi pieaudzis arī ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros nepieciešams eksperta vērtējums, lai apdrošinātājs spētu noteikt nodarīto zaudējumu atlīdzības apmēru.

Valdības sēdē pieņēma noteikumus, kuri nosaka kārtību, kādā fiziskās personas iesniedz iesniegumus zaudējumu atlīdzības saņemšanai, darba garantiju un sociālo garantiju atjaunošanas kārtību, kā arī zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtību. Iesniegumu zaudējumu atlīdzības saņemšanai iesniedz attiecīgi Ģenerālprokuratūrā vai Tieslietu ministrijā,norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā. 2003.gada 9.oktobrī Saeimā tika pieņemti grozījumi likumā «Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu», kas izteica likuma 7.panta trešo daļu jaunā redakcijā, paredzot Ministru kabinetam deleģējumu noteikt iesniegumam par zaudējumu atlīdzināšanu pievienojamos dokumentus, kā arī visā likumā tika saskaņota terminoloģija atbilstoši Administratīvā procesa likuma normām. Līdz ar to ir nepieciešams nodrošināt noteikumu atbilstību jaunākām likuma normām,norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā. Noteikumi stājas spēka 2004.gada 1.maijā.

10:00 Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē galīgajam lasījumam tiek gatavoti grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā.

10:00 Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē 2. lasījumam tiek gatavoti likuma Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem grozījumi,

10:00 Kurzemes apgabaltiesa skatīs SIA LSF Holdings prasību pret a/s VENTSPILS TIRDZNIECĪBAS OSTA par zaudējumu piedziņu un prasības nodrošināšanu.

10: 00 Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas sēdē galīgajam lasījumam tiek gatavoti likuma Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā grozījumi.

10.00 Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija skatīs grozījumus Ūdens apsaimniekošanas likumā 3. lasījumā, Grozījumus ģenētiski modificēto organismu aprites likumā un Grozījumus likumā par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem.

Saskaņā ar likumdošanu par braukšanu alkohola vai narkotisko vielu ietekmē piemērojams ne tikai bargs administratīvais sods vairāku simtu latu apmērā, transportlīdzekļa konfiskācija vai pat cietumsods, bet apdrošināšanas kompānija, pēc apdrošināšanas atlīdzības izmaksas cietušajam, visu izmaksāto summu regresa kārtībā ir tiesīga piedzīt no ceļu satiksmes negadījumu izraisījušā vadītāja.

Tātad iereibušajam līgotājam būs jāmaksā no savas kabatas. Savukārt KASKO apdrošināšanas gadījumā vainīgais saņems atteikumu, tādējādi pašam apmaksājot gan sava transportlīdzekļa remontu, gan atmaksājot regresa prasību apdrošinātājam.

Apdrošināšanas speciālisti atgādina, ka Latvijā apdrošināšanas atlīdzības maksimālais iespējamais apmērs saskaņā ar likumdošanu var sasniegt 250 000LVL katrai cietušajai personai un 70 000 LVL par mantai vai īpašumam nodarīto zaudējumu, ko regresa kārtībā var piedzīt no transportlīdzekļa vadītāja, kurš reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu.

Saskaņā ar OCTA Likuma 41.pantu apdrošinātājs ir tiesīgs iesniegt regresa prasību pret transportlīdzekļa vadītāju, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai, ja tas vadījis transportlīdzekli, būdams alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotoksisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā.

Apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK Saeimas frakcija šodien tiekoties ar Ministru kabineta izveidotās komisijas PSRS okupācijas režīma nodarīto zaudējumu aprēķināšanai vadītāju Edmundu Stankeviču secināja, ka komisijas darbs norit pieņemami, taču varētu tikt intensificēts, kā arī plašāk skaidrots sabiedrībai, Db.lv informēja TB/LNNK preses sekretārs Rolands Pētersons.

Kā frakcijas deputātiem stāstīja E.Stankēvičs, lielākā problēma komisijas darbā ir ļoti daudzie pētījumu virzieni, kas ietver gan okupācijas režīma veiktās izsūtīšanas, cilvēku nogalināšanas, gan Latvijas valsts un pilsoņu kustamā un nekustamā īpašuma piesavināšanos, gan piespiedu darba un dienesta armijā kompensēšanu, gan Latvijas tautsaimniecībai nodarīto zaudējumu aprēķināšanu u.t.t. Ir grūti atrast kvalificētus speciālistus specifiskiem pētījumu virzieniem, atzina E.Stankēvičs.

Problēmas sagādājot arī piekļūšana Krievijas arhīviem, kuros glabājas ļoti daudzi materiāli, kas attiecas uz Latvijas valstij un pilsoņiem nodarītajiem zaudējumiem.

Šodien stājas spēkā grozījumi Valsts kontroles likumā, kas paredz paplašināt Valsts kontroles (VK) tiesības - piedzīt zaudējumus no atbildīgajām personām par revīzijās konstatētajām nelikumībām.

Ar grozījumiem likums tiek papildināts ar jaunu nodaļu, kas noteiks zaudējumu piedziņas procesuālo kārtību.

Grozījumi paredz, - ja revīzijās tiks konstatēta pretlikumīga rīcība, kas valstij radījusi zaudējumus, VK būs tiesības sākt zaudējumu piedziņas procesu pret vainīgajām amatpersonām. Sākotnēji zaudējumu piedziņas pienākums būs revidējamai vienībai, bet, ja tā neveiks nepieciešamās darbības, tad iesaistīsies VK, kura izdos administratīvo aktu par zaudējumu piedziņu. Apsūdzētajām amatpersonām būs tiesības pārsūdzēt to tiesā.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa iepriekš skaidroja, ka rosinātie grozījumi ir par amatpersonu nelikumīgu darbību, nevis nelietderīgas rīcības rezultātā radītu iespējamu kaitējumu. Piedziņa paredzēta gadījumos, kad būs pārkāpts normatīvais akts un konstatēti zaudējumi, turklāt vērā tiks ņemti vainu mīkstinoši apstākļi, piemēram, ja tiesību norma bijusi neskaidra. VK vispirms ļaus rīkoties pašai iestādei, kurā konstatēts pārkāpums, un tikai tad, ja tā nevēlēsies piedzīt zaudējumus, piedziņas procesu uzsāks VK.

Latvija par Baltkrievijā notikušās dīzeļdegvielas noplūdes nodarīto vides kaitējumu un seku likvidēšanas darbiem pieprasīs no vainīgajiem vairāk kā 300 tūkstošus latus kompensāciju, Db.lv informēja Vides ministrija.

Šodien, 22.maijā, Ministru Kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrija sagatavotais informatīvais ziņojums Par Baltkrievijā notikušās dīzeļdegvielas noplūdes rezultātā Latvijai nodarīto kaitējumu un radītajiem zaudējumiem un priekšlikumiem par kompensācijas pieprasīšanu.

2007.gada 23.martā Krievijas uzņēmuma Zapad-Transnefteprodukt naftas produktu maģistrālā cauruļvada Družba avārijas rezultātā Latvijai nodarītā kaitējuma seku likvidēšanas un sanācijas darbu veikšana, pēc vides aizsardzības institūciju aprēķiniem, Latvijai radīja zaudējumus aptuveni 110 tūkstošu latu apmērā.

Savukārt izdevumi, kas saistīti ar Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas resursu iesaistīšanu, veido aptuveni 200 tūkstoši latus.

Uzdevums uzturēt prasības pret Krieviju par okupācijas rezultātā Latvijai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu un visu no Latvijas izvesto arhīvu materiālu atdošanu joprojām esot pušu dienas kārtībā, tā norādīts Ārlietu ministrijas sagatavotajā ziņojumā valdībai par Saeimas 2005.gada 12.maija deklarācijas Par Latvijā īstenotā PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu izpildi.

Šajā ziņojumā norādīts, ka saistībā ar okupācijas rezultātā Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu balstīsies uz valdības lēmumu, kas tiks pieņemts pēc šīs komisijas darbības noslēguma ziņojuma.

Saeimas Pieprasījuma komisijas deputāti trešdien pauda neapmierinātību ar Rīgas pils apdrošinātāja Baltijas Apdrošināšanas nams atteikumu maksāt apdrošināšanu par ugunsgrēka zaudējumiem un nolēma vērsties Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) ar lūgumu pārbaudīt apdrošinātāja licenci.

Uz komisijas sēdi bija uzaicināts Baltijas Apdrošināšanas nama padomes priekšsēdētājs Ēriks Teilāns, tomēr viņš nebija ieradies, par ko vairāki deputāti neslēpa dusmas.

Komisijas vadītājs Augusts Brigmanis (ZZS) norādīja, ka tā ir ignorēšana, savukārt deputāte Ingūna Rībena (NA) sacīja, ka viņai būtu daudz jautājumu Teilāna kungam, bet viņš parlamentāriešus «nemaz nav pagodinājis ar savu klātbūtni».

Valsts nekustamo īpašumu valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols informēja, ka pirms pāris dienām ticies ar apdrošināšanas kompāniju. «Nav gluži tā, ka viņi izliekas par beigtiem, bet nav konkrētas atbildes, vai viņi ir gatavi maksāt,» viņš teica.

Atceltas rezervācijas, pārceltas kāzas un tūkstošiem eiro zaudējumi - tādas ir sekas biežiem elektroenerģijas pārrāvumiem Nurmuižas pils kompleksā.

Bijušajam baņķierim, uzņēmējam Oļegam Fiļam piederošais Nurmuižas pils komplekss Talsu novada Laucienes pagastā regulāri piedzīvo elektroenerģijas pārrāvumus, kā rezultātā tiek ietekmēta biznesa darbība. Nurmuižas pils kompleksā darbojas restorāns, viesnīca un SPA, kas aprīkoti ar ļoti dārgu un sarežģītu tehniku, kas tiek bojāta regulāro elektrības pārtraukumu dēļ.

Nurmuižas restorāna un viesnīcas vadītāja Kristīne Jelinska Nurmuižā strādā 4 gadus un ar elektroenerģijas pārtraukumiem sastopas regulāri, ko apliecina e-pastu un Whatsapp sarakstes izdrukas jau kopš 2021.gada. Sarakstes pašlaik tiek gatavotas iespējamai tiesvedībai.

"Piemēram, šī gada 16.septembrī elektrība no rīta noraustījās 12 reizes, kas var radīt neatgriezeniskas sekas mūsu tehnikai. Ir nodedzināti vairāki kafijas aparāti šīs vasaras laikā. Ledusskapis un citas iekārtas ir iegādāti par vairāk nekā 300 000 eiro," stāsta K.Jelinska.

Eksperti, kuri pārstāv finanšu uzraudzības jomu, kā arī satiksmes un transporta nozares, atzīst, ka Latvijā izveidotā un patlaban spēkā esošā nemateriālo zaudējumu atlīdzināšanas sistēma OCTA jomā, lai arī salīdzinoši jauna, ir veiksmīga un progresīva. Tomēr nepieciešams visaptverošs skaidrojošais darbs un saprašanās apdrošinātāju un satiksmes dalībnieku starpā par visiem pieņemamu balansu polišu cenu un atlīdzību apmēros.

27.janvārī, pēc Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) iniciatīvas, uz diskusiju par nemateriālo zaudējumu atlīdzināšanas kārtību un apmēriem pulcējās 11 eksperti no LTAB, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas, LR Finanšu ministrijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Latvijas Automoto biedrības, Autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas un Vācijas pārapdrošināšanas kompānijas «Gen Re», informē LTAB.

Uzsverot šādas diskusijas nepieciešamību, LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics norādīja, ka patlaban sabiedrībā valda maldīgs uzskats, ka jebkura smaga ceļu satiksmes negadījuma rezultātā katram cietušajam pienāktos viss OCTA likumā paredzētais atlīdzības limits jeb šobrīd likumā noteiktā maksimālā atlīdzības summa – 5 miljoni EUR, kas paredzēta uz vienu CSNg, neatkarīgi no cietušo skaita. Tajā pat laikā vairāki veiktie pētījumi parāda, ka vairāk nekā 2/3 autoīpašnieku nebūtu gatavi maksāt augstāku cenu par OCTA, lai tādējādi saņemtu papildus servisus vai sekmētu augstāku atlīdzību apmēru piemērošanu zaudējumu atlīdzināšanai. «Šī dilemma – zemās OCTA cenas un cietušo šobrīd tiesās pieprasītās kompensācijas par nemateriālajiem zaudējumiem, liek apdrošinātājiem meklēt risinājumus, kas rodami vien dialogā ar iesaistīto nozaru speciālistiem, ekspertiem un sabiedrību kopumā,» skaidroja J.Stengrevics.

Patlaban Finanšu ministrija (FM) neredz riskus, ka valstij būtu jāzaudē nauda sakarā ar Rīgas pils ugunsgrēku un Rīgas pils apdrošināšanu, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja FM valsts sekretāre Baiba Bāne.

FM un VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) ir nodrošinājušas, ka pils atjaunošanas darbi notiek saskaņā ar grafiku un par būvnieku līdzekļiem. Valsts intereses ir pilnā mērā aizsargātas, sacīja Bāne.

Viņa skaidroja, ka pils bija apdrošināta par 4,8 miljoniem eiro, patlaban būvnieki šādu summu ir iemaksājuši depozītā un par šiem līdzekļiem veic pils atjaunošanu. Paralēli notiek kriminālprocess un civilprocess pret būvniekiem, un, ja tiesa atzīs, ka ugunsgrēkā ir vainojami būvnieki, tad viņi šo summu jau būs samaksājuši.

«Savukārt, ja tiesa atzīs, ka būvnieki nav vainīgi, tad FM vērsīsies civiltiesiskā ceļā pie apdrošinātāja AS Baltijas apdrošināšanas nams (BAN), lai apdrošinātāji sedz šos zaudējumus saskaņā ar apdrošināšanas līgumu,» sacīja Bāne.

Db.lv publicē deklarāciju par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību.

"Latvijā – valstī ar straujāk augošo ekonomiku Eiropas Savienībā – ir radīti apstākļi un vide, kurā paplašinās sabiedrības vidusslānis, strauji pieaug cilvēku ienākumi, mājokļu iegāde un būvniecība, turpina pieaugt ārvalstu investīciju un ES fondu ieplūšana Latvijā, panākts būtisks progress Latvijas starptautiskās lomas un vietas pieaugumā ES, kļūstot par pilntiesīgu Šengenas zonas valsti, ar noslēgto Latvijas – Krievijas robežlīgumu radīti nosacījumi būtiskai ekonomisko attiecību attīstībai.

Straujā ekonomiskā attīstība un iedzīvotāju ienākumu palielināšanās, mājokļu tirgus attīstības izraisītais hipotekārās kreditēšanas bums radījis strauju inflācijas lēcienu, finanšu resursu ieplūdi spekulatīvajā, neražojošā sfērā, izraisot disproporcionālu ražojošo un pakalpojumu nozaru attīstību. Demogrāfisko procesu un Latvijas darbaspēka emigrācijas uz attīstītākām ES valstīm ietekmē daudzās tautsaimniecības nozarēs sāk pietrūkt darba roku, sadrumstalotā administratīvi teritoriālā struktūra veicinājusi nevienmērīgu Latvijas reģionu attīstību.