Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Skandalozo Kempmayer Media Limited esot dibinājis Latvijas neatkarīgās televīzijas (LNT) vadītājs Andrejs Ēķis, vēlāk caur ofšoriem piesaistot politiķi Andri Šķēli. Viņi to noliedz.

Tā Db apgalvoja sevi par šo darījumu līdzdalībnieku dēvējošais, PR speciālists un tālaika A. Šķēles uzticības persona Jurģis Liepnieks. Viņš klāstīja, ka skandalozo britu uzņēmumu Kempmayer Media Limited (KML) esot dibinājis A. Ēķis, vēlāk caur ofšora kompānijām piesaistot politiķi un uzņēmēju Andri Šķēli, kas arī savas saites ar KML nevēlējās afišēt.

A. Ēķis Db kategoriski noliedza, ka būtu dibinājis KML: "Zinu, kas ir Kempmayer, jo esmu konsultējis tā direktoru (Toniju) Flanaganu (Tony Flanagan). Protams, pazīstu arī cilvēkus, kas saistīti ar digitālās televīzijas projekta ieviešanu Latvijā, jo pats televīzijas biznesā strādāju visu mūžu, jo vairums šo cilvēku ir televīzijas profesionāļi. Bet tikpat skaidri es zinu un varu pateikt, ka Kempmayer es neesmu dibinājis." Db neizdevās iegūt vēl vienas sarunā minētās personas - advokāta Jāņa Lozes komentāru.Kā iemeslu, kādēļ vēršas pie Db, J. Liepnieks min, viņaprāt, politizēto t.s. digitālās televīzijas afēras izmeklēšanu, kurā noplūdusi informācija. "Nekad neesmu slēpis, ka esmu bijis iesaistīts šajā lietā, un nebaidos atbildēt ne par vienu savu vārdu vai darbību," viņš norāda.

Koka palešu bloku ražotājs SIA Baltic Block iecerējis izveidot savu kokzāģētavu, tādējādi ārvalstu pircējiem piedāvājot pilnu palešu ražošanai nepieciešamo materiālu klāstu, kā arī būvēs saules paneļu parku ar jaudu 2,4 MW.

„Investīcijas uzņēmuma attīstībā tiek veiktas nepārtraukti, tās paaugstina kompānijas efektivitāti un līdz ar to veicina konkurētspēju,” situāciju skaidro vienīgā Latvijā un viena no lielākajiem koka palešu bloku ražotājiem Ziemeļeiropā SIA Baltic Block valdes priekšsēdētājs Andis Šķēle. Viņš norāda, ka iepriekšējos divos gados kopumā uzņēmumā investēti aptuveni 7 milj. eiro. „Pēdējo triju gadu laikā ir notikušas nemitīgas pārmaiņas, kuras 2020. gada pavasarī aizsāka Covid-19 pandēmija, kas izjauca līdz tam sekmīgi strādājošās loģistikas piegāžu ķēdes, tam sekoja karš Ukrainā ar sekām – milzīgu inflāciju, jo īpaši enerģētikas segmentā, un pašlaik notiek cīņa ar inflācijas slāpēšanu, centrālajām valstu bankām paaugstinot refinansēšanās procentu likmes, kas izraisa patēriņa kritumu, ko izjūt arī uzņēmums, kurš ražo presētos koka blokus paletēm,” stāsta A. Šķēle. Viņš uzsver, ka uz paletēm balstās visu produktu transportēšanas un loģistikas sistēmas. „Koka palešu ražošanu un līdz ar to arī tām nepieciešamo presēto koka bloku pieprasījumu ietekmē globālā pieprasījuma – patēriņa – izmaiņas,” uz jautājumu par būtiskāko ietekmes faktoru atbild A. Šķēle.

Augstākā tiesa (AT) šodien atcēlusi 2021.gada Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru visi tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie tika attaisnoti, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

AT atzina par pamatotiem vairākus prokurora iesniegtajā kasācijas protestā norādītos argumentus, tajā skaitā to, ka apelācijas instances tiesa nav ņēmusi vērā, ka mantkārīgs nolūks var izpausties arī citu personu materiālā stāvokļa uzlabošanā.

AT konstatēja, ka apelācijas instances tiesas apgalvojums par pirmās instances tiesas veiktu no apsūdzības atšķirīgu noziedzīgā nodarījuma faktisko apstākļu pierādīšanu nav pamatots un neatbilst Kriminālprocesa likuma 455. panta trešās daļas jēgai, kā arī nav pamatots atzinums, ka nozieguma aprakstā jābūt norādītam, ka izdarītāji krāpšanā iesaistījuši atbalstītājus.

Apelācijas instances tiesa nav pamatojusi atzinumu par Krimināllikuma 195.panta otrajā daļā paredzētā nozieguma sastāva objektīvās puses neesību sakarā ar to, ka legalizēšanas darbības izdarītas pirms turpinātā predikatīvā noziedzīgā nodarījuma pabeigšanas, un paudusi pretrunīgus atzinumus par finanšu līdzekļu izcelsmi.

Rīgas apgabaltiesa šodien, apelācijas kārtībā no jauna pabeidzot skatīt tā dēvēto digitālās televīzijas krimināllietu, lēma visas apsūdzētās personas attaisnot.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija - tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Aina Nicmane, tiesneses Iveta Brimerberga un Daiga Kalniņa norādīja, ka attaisnojoša sprieduma taisīšanas pamats ir Kriminālprocesa likuma 519.panta 1.punkts, proti, tiesa nekonstatēja apsūdzēto izdarītajos nodarījumos noziedzīga nodarījuma sastāvu.

Tiesa plašākus komentārus sniegs pēc pilna sprieduma sagatavošanas, kas sākotnēji paredzēta 26.jūlijā, bet lietas apjoma un juridiskās sarežģītības dēļ šis datums var mainīties. Šodienas spriedumu vēl varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Ar šodien pasludināto spriedumu par nevainīgiem atzīti Andrejs Ēķis, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Jānis Loze, Harijs Krongorns, Jānis Svārpstons, Jānis Zips, Uldis Kokins, bet kriminālprocesu daļā pret Māri Pauderu nolemts izbeigt.

Rīgas apgabaltiesa piektdien nolēma atzīt par vainīgiem 12 digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos, septiņiem no viņiem piespriežot reālu cietumsodu, bet sešiem nosakot naudas sodus. Tikmēr piecas personas attaisnotas un viena atbrīvota no kriminālatbildības.

Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Kriminālprocesā uz apsūdzēto sola sēdās 19 personas - Jānis Loze, Harijs Krongorns, Andrejs Ēķis, Andrejs Zabeckis, Gints Bandēns, Jurģis Liepnieks, Guntars Spunde, Māris Pauders, Mārtiņš Kvēps, Jānis Svārpstons, Valdis Purvinskis, Jānis Zips, Juris Ulmanis, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs, Andrians Ļublins, Alfrēds Janevics, Jānis Plūme un Uldis Kokins, kā arī Ināra Rudaka, kas lietas iztiesāšanas laikā nomira.

Piektdien tiesa atzina par vainīgu bijušo Latvijas Neatkarīgās televīzijas dibinātāju valdes priekšsēdētāju Andreju Ēķi, sodot ar naudas sodu 120 minimālo mēnešalgu jeb 43 200 eiro apmērā. Tāpat no Ēķa valsts labā piedzīti vairāk nekā 184 000 eiro.

Birokrātija un iestāžu darba apjoms administratīvo naudas sodu izpildē kopumā ir pieaudzis, bet administratīvo naudas sodu nomaksas rādītāji būtiski neuzlabojas, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā, kurā vērtēts, vai izveidotā administratīvo naudas sodu izpildes sistēma darbojas efektīvi un vai sodu izpildi nodrošina ar iespējami mazākiem resursiem.

Kā aģentūru LETA informēja VK, administratīvās atbildības likums (AAL) stājās spēkā 2020.gada 1.jūlijā, nosakot vairākas izmaiņas administratīvo naudas sodu izpildes procesā. Revīzijas secinājumi izgaismo sākotnējās ietekmes novērtējuma un ietekmes pēcpārbaudes nozīmību, ieviešot jaunus regulējumus un reformas.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka, lai arī AAL sākotnējās ietekmes novērtējumā prognozēja, ka jaunais regulējums finansiāli neietekmēs valsts pārvaldes iestāžu un tiesu ikdienas funkcijas un tādēļ neplānoja papildu resursus, realitātē noticis pretējais - iestādēm vajag vairāk resursu nekā iepriekš un tas bija paredzams reformu plānošanas posmā.

Andris Šķēle intervijā laikrakstam Dienas bizness sniedz atbildes ne tikai par vekseli, meitu un dzīvesbiedres iesaistīšanos biznesā, bet arī par valsts ekonomiskās attīstības tendencēm un valdības centieniem ierobežot inflāciju.

Db uz sarunu uzņēmēju, Tautas partijas ierindas biedru, ekspremjeru Andri Šķēli aicināja, pēc medijos atrodamās informācijas, par viņa meitu Anetes Šķēles - Pētersones un Madaras Šķēles, kā arī dzīvesbiedres Kristianas Lībanes - Šķēles iesaistīšanos uzņēmējdarbībā. Db jau rakstījis, ka A. Šķēles meitas un sieva iegādājās viņa ilggadējam biznesa partnerim Edgaram Šķenderim piederošo SIA Privāto aktīvu pārvalde (PAP). Kā toreiz norādīja PAP preses pārstāvis Juris Pētersons, tad PAP ir investīciju uzņēmums un tā investīciju projektiem tiek dibināti atsevišķi uzņēmumi. Db rīcībā esošā informācija liecina, ka PAP pieder 11 SIA ar nosaukumu INPO. Pēc Db rīcībā esošās informācijas daži no PAP dibinātajiem INPO jau aktīvi darbojas investīciju biznesā, tā piemēram lielākais darījums, ko veica INPO7 bija AS Valmieras Piens iegāde, kur par padomes priekšsēdētāju tika iecelts Andris Šķēle. Drīz pēc šī informācijas "politiskajā virtuvē" uzliesmoja kaislības, ka ekspremjers, TP ierindas biedrs A. Šķēle šādā veidā it kā "legalizē" 1999. gadā saņemto vekseli 29 milj. USD apmērā no kompānijas Bolster Management Limited, lai gan jau vairākas valsts iestādes veikušas par to pārbaudes un nav atklātas pretlikumīgas darbības. "Izskatās, ka ar šo darījumu Šķēle gatavojas nulles deklarācijai un, iespējams, ka šis ir viens no veidiem, kā viņš var legalizēt skaidrās naudas uzkrājumus," iepriekš aģentūrai LETA sacīja Jaunā laika deputāte Linda Mūrniece.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sodu piemērošana ir nekonsekventa, tiek kavēti procesuālie termiņi, nereti nav iespējams izsekot, kā noteikts soda mērs, turklāt faktiski izdevies piedzīt vien 53% no uzliktajiem naudas sodiem, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kuas ietveros vērtēta naudas sodu piemērošanas prakse VID.

VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Grāvītis informē, ka no 2014. līdz 2016. gadam VID ir piemērojis ap 52 000 naudas sodu kopsummā teju 12 milj. euro apmērā. VID un FM būtu jāvērtē pārkāpumu iemesli un tas, vai ar sodu piemērošanu vispār izdodas samazināt pārkāpumu skaitu, norāda VK.

«Administratīvo sodu, tai skaitā naudas sodu, mērķis ir motivēt sabiedrību ievērot likumus un novērst pārkāpumus. VID var piemērot 105 dažādus naudas sodus. Tomēr praksē 80% naudas sodu tiek piemēroti par nesadarbošanos ar nodokļu administrāciju, par grāmatvedības un pārskatu iesniegšanas pārkāpumiem vai par nodokļu un informatīvo deklarāciju savlaicīgu neiesniegšanu,» secinājus VK.

Db rīcībā ir 1999. gadā notikušas sarunas atšifrējumi. Tie kaut daļēji norauj plīvuru no baumām par Andra Šķēles ietekmi.

Uzņēmējs, Tautas partijas dibinātājs Andris Šķēle šaurā personu lokā, iespējams, lēma par vajadzīgo personu iecelšanu attiecīgajos amatos.

Viena no šādām sanāk­smēm notika pirmdienā pirms gandrīz desmit gadiem un... tika slepus ierakstīta diktofonā. Tajā pašā dienā - 1999. gada 17. maijā - A. Šķēle aģentūrai LETA pauda, ka iepriekšējās piektdienas vakarā, dodoties ciemos pie advokāta Andra Grūtupa uz viņa 50 gadu dzimšanas dienas svinībām, ticis izsekots. LETA sestdien, 1999. gada 15. maijā ziņoja: pie A. Grūtupa ciemojies arī toreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis un toreizējais Satversmes aizsardzības biroja direktors Lainis Kamaldiņš. Tomēr pēc paziņojuma par izsekošanu A. Šķēle, rādās, runājis vēl interesantākas lietas. "Pārlieku liela demok­rātija arī ved pie sabrukuma," tādus vārdus īsi pēc grupas sanāksmes sākuma saka, iespējams, A. Šķēle. Šie uzmundrinošie vārdi izskan pēc kāda Pētera izteiktā lūguma uzlabot noskaņojumu tikšanās laikā, "iedot kādu dzīvību, lai nav tā kā uz bērēm". A. Šķēlē uzmanīgi klausās, cik var spriest pēc sarunu atšifrējuma, tagadējais Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edmunds Krastiņš, bijušais veselības ministrs Gundars Bērziņš, A. Grūtups, viens no Tautas partijas dibinātājiem Oļegs Batarevskis un citas vairāk vai mazāk ietekmīgas personas.

Tautas partijas priekšsēdētāja Andra Šķēles rīcībā varētu būt jauna, kompromitējoša informācija digitālās TV krimināllietā, tostarp par personām, kas nav 20 apsūdzēto vidū.

«Droši vien, ka man kāds komentārs, zinot to informācijas apjomu, kas šo septiņu gadu laikā pienācis klāt, varētu būt. Un tas varētu būt diezgan nepatīkams daudz kam, un te nav runa tikai par apsūdzētajiem,» tā raidījumā Kas notiek Latvijā? teica Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle, diskutējot par to, vai aiz Kempmayer bijuši latviešu bāleliņi.

Kā jau vēstīts, lielākā daļa no tā dēvētajā digitālās TV krimināllietā apsūdzētajiem ir sabiedrībā zināmas personas, vairākas saistītas ar A. Šķēli. Apsūdzēto vidū ir A. Šķēles SIA Uzņēmumu vadība un konsultācijas finanšu konsultants Harijs Krongorns, bijusī A. Šķēles uzticības persona Jurģis Liepnieks un A. Šķēles bijušais runasvīrs, zvērināts advokāts Jānis Loze. Viņi pārstāvēja A. Šķēli 2003. gadā sarunās par iespējamo SIA Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs (DLRTC) pirkšanu.

«Es uzņemtos lielāku drosmi par to, ka labāk mēs samazinām nodokļus, labāk pieļaujam lielāku budžeta deficītu, bet skaidri zinām, ka tauta, strādājoša tautsaimniecība nākamajos mēnešos budžetā dos naudu,» atzīmēja Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle.

«Latvija ir iekritusi slazdā. Tas slazds ir ļoti dziļš. Šobrīd nedrīkst raustīties, ir jāveic labojumi. Ir jāsāk sarunas ar valūtas fondu no citām pozīcijām,» LTV1 raidījumā 100. Pants skaidroja A. Šķēle, iebilstot valdības realizētajai nodokļu pacelšanai. Mācību grāmatās neviens neraksta, ka krīzes laikā jāceļ nodokļi, tā ekspremjers.

Pēc A. Šķēles domām PVN ir jāmazina kā minimums līdz 18% likmei, jo ir nepieciešams atjaunot iekšējo patēriņu. Mazumtirdzniecības kritumu viņš salīdzināja ar «tuvu kara apstākļiem». «Jāsamazina pievienotās vērtības nodoklis, lai cilvēki tos niecīgos, kas nu tomēr šobrīd ir, pabalstus, algas un varbūt iekrājumus, varētu lietot un apgrozīt lielāku preču masu,» teica A. Šķēle.

«Man nav kauns, es neesmu neko zadzis,» atbildot uz Latvijas Televīzijas skatītāja jautājumu, vai viņam nav kauns nākt atpakaļ politikā norādīja Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle.

LTV1 raidījumā 100. pants viņš prognozēja, ja, vēlēšanām tuvojoties, vekseļa lietas pieminēšana un citi pārmetumi droši vien izskanēs arvien vairāk un vairāk, taču ekspremjeram nav kauna atgriezties politikā. «Andris Šķēle maksā nodokļus pilnīgi precīzi saskaņā ar Latvijā paredzēto nodokļu likumdošanu. Esmu pārbaudīts krustām un šķērsām un nav bijis nekad neviena iebilduma,» teica Tautas partijas vadītājs, atbildot uz jautājumu, cik lielu summu nomaksājis nodokļos no slavenā vekseļa.

«Septiņi gadi, kopš esmu bijis projām, un tā valsts eiforiskā izaugsme, kas ir bijusi, un tagad tas milzīgais kritums, kas ir, protams, ļoti lielā mērā tiek asociēts ar Tautas partiju, un tā kā Tautas partiju no Andra Šķēles cilvēki nespēj nodalīt, tad arī šie septiņi gadi, ja tā var teikt, gribi vai negribi, ir manas atbildības gadi. Es, protams, neesmu priecīgs par šo situāciju un tādēļ domāju, ka tas ir jāvērš par labu, jo tā bedre, tas kritums, kur mēs esam šobrīd – Latvija to nav pelnījusi,» tā A. Šķēle.

Latvijas uzņēmēji Tautas partijas dibinātāja Andra Šķēles atgriešanos politikā vērtē pozitīvi un uzskata, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā Latvijā nepieciešama ekonomiski domājoša personība un A. Šķēle tāds ir, raksta Neatkarīgā.

Latvijas kuģniecības padomes priekšsēdētājs Māris Gailis norāda: «A. Šķēles atgriešanos politikā vērtēju pozitīvi. Jo, lai vadītu valsti krīzes laikā, nepieciešamas spēcīgas personības un Andris Šķēle tāds nenoliedzami ir. Ja viņam pietiek ieinteresētības un enerģijas uzņemties atbildību par valsti tik sarežģītā ekonomiskajā situācijā, tad es priecājos, ka cilvēks ar tik lielu kompetenci atgriežas.»

Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Armands Krauze norāda, ka A. Šķēle nenoliedzami ir saimnieciski domājošs cilvēks. Tomēr jāņem vērā, ka viņš ir personība, par kuru sabiedrībā valda pretēji uzskati.

Tautas partijas dibinātājs, bijušais Ministru prezidents Andris Šķēle, laikrakstam Latvijas Avīze norādīja, ka inflācijas cipars ir nesaprātīgs, dēļ kā cilvēki baidās, ka rīt cenas būs vēl augstākas nekā šodien, kas ir bezgala kaitējoši ekonomikai kopumā.

"Šis pats inflācijas divciparu skaitlis man liktu izsaukties – puiši, kur jūs esat palaiduši to tā aizskriet! Es piedāvātu gan noguldījumu sekmēšanu, gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaišanu par ilgtermiņa uzkrājumiem – nevis draudētu aplikt vēl arī tos ar nodokli," savu sašutumu pauž A. Šķēle.

Bijušais premjers arī nepiekrīt valdības pašreizēja pozīcija par enerģētiku. "Būvēšot ogļu staciju! Ogles laikam vedīs no tās pašas Krievijas vai Ukrainas, varbūt kāds čavess piegādās. Taču Latvijā neauglīgās – līdz ar to dedzināmās – kūdras resursu pietiek 400 gadiem! Vai elektrību ražojošas pāris stacijas šādu melnās kūdras masīvu tuvumā nenodrošinātu mūs ar enerģētisko neatkarību uz ļoti ilgu laiku? Mums ir 1,5 miljardi tonnu kūdras Latvijā. Esam ar šo enerģijas resursu 8. vietā pasaulē. Nē, bet kāds grib ogles! Kuru mums nav, kuras jāpērk par pasaules cenu, kuras ir netīrs kurināmais, kuras prasa milzu kapitālieguldījumus, un tā joprojām," uzsver A. Šķēle.

Balsojumā par pilnvarojumu valdībai sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem Saeima izšķīrusies par skaidru ceļu. Tas no dienas kārtības vismaz līdz vēlēšanām noņem lata devalvācijas jautājumu, raidījumā Kas notiek Latvijā? teica Tautas partijas priekšsēdētājs Andris Šķēle.

Pilnvarojuma balsojums neļaus krīzes risināšanā izmantot monetāros instrumentus, un valdībai būs jārīkojas tikai ar fiskālajiem instrumentiem.

Viņš norāda, ka nebija iespējams variants, ka Saeima valdībai pilnvarojumu nesniegtu, jautājums bija tikai par konstruktīvāko risinājumu. Bet TP nostāšanos pret Jauno laiku pārējām koalīcijas partijām A.Šķēle sauc par «valdības motivēšana kaut kam pozitīvākam».

Maijā TP sola izstrādāt savu ekonomikas atveseļošanas programmu, pagaidām A.Šķēle deklarē, ka TP ir pret tālāku nodokļu celšanu. Tāpat esot jāmaina PVN likme, piemēram, tūrisma un viesnīcu sektorā, jo, viņaprāt, šobrīd Latvijā ir viens no nekonkurētspējīgākajiem PVN. Viņš pauž viedokli, ka, samazinot nodokļus, vairāk uzņēmēju maksātu nodokļus un mazinātos ēnu ekonomikas daļa.

Premjerministrs Valdis Dombrovskis ar pieņemtajiem lēmumiem izdevumu samazināšanā iegriezies jaunu spirāles vijumu nabadzības virzienā, norāda ekspremjers Andris Šķēle publikācijā Latvijas Avīzē.

«Godmaņa valdība faktiski izšķīrās par privātā parāda pārfinansēšanu caur publisko sektoru, caur budžetu. Tādiem nolūkiem pie krītoša iekšzemes kopprodukta (IKP) nepieciešams ārējs naudas avots, jo nav savu rezervju. Tas nepieciešams arī publisko izdevumu finansēšanai. Tam kalpo aizņēmums no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK). Savukārt Ministru prezidents Dombrovskis iegriež jaunu spirāles vijumu nabadzības virzienā,» tā A. Šķēle.

Viņš skaidro, ka, būtiski samazinot algas, kā arī finansēto darbinieku skaitu no valsts budžeta, turpina kristies pirktspēja un iekšējais pieprasījums, tādējādi kredītu atdošana kļūst problemātiska.

«Es neticu, ka Šķēles kungs atgriezīsies. Ja viņš tomēr to dara, tad ir risks, ka konfrontācijas līmenis Latvijas politikā pieaugs,» tā runas par iespējamo Tautas partijas dibinātāja Andra Šķēles atgriešanos aktīvajā politikā komentē sabiedrisko attiecību speciālists un polittehnologs Jurģis Liepnieks, raksta Apollo.

Andris Šķēle. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)«Nedomāju, ka Šķēles atgriešanās izrādītos garantija, ka Tautas partija iekļūst 10. Saeimā. Jā, balsu būtu vairāk. Jā, citu variantu neredz. Bet nav arī teikts, ka viņi pelnījuši, lai viņus glābtu. Nu, labi — atnāks Šķēle. Bet nekas cits jau no tā nemainīsies. Šķēle zina to partiju un tos cilvēkus. Viņš labāk par mums saprot, cik tas potenciāls ir vājš, cik smaga vai slikta ir Tautas partijas situācija,» spriež Liepnieks.

Tautas partijas (TP) biedrs un dibinātājs Andris Šķēle pagājušajā nedēļā šim politiskajam spēkam ziedojis 15. tūkst. Ls, bet viņa dzīvesbiedre Kristiāna Lībane-Šķēle divas nedēļas iepriekš partijai atvēlējusi 10 tūkst. Ls.

Pēdējo reizi A.Šķēle TP līdzekļus atvēlēja 2007. gada sākumā, kad viņa ziedojums bija 9 tūkst. Ls, tādu pašu summu partija no viņa saņēma arī 2006. un 2005. gadā. Bet kopš 2002. gada viņš kopumā šim politiskajam spēkam ziedojis 86.5 tūkst. Ls.

A.Šķēle nav vienīgais TP biedrs, kurš pēc ilgāka pārtraukumu priekšvēlēšanu laikā atsācis finansiāli atbalstīt savu partiju. Arī Atis Slakteris maijā tai atvēlējis 10 tūkst. Ls. Pirms tam pēdējo reizi viņš partijai bija atvēlējis 9 tūkst. Ls 2007. gadā. Kopš 2003. gada viņa ziedojumi TP kopumā mērāmi 37 tūkst. Ls.

Šie minētie ziedojumi ir lielākie, ko TP šogad ir saņēmusi. Vēl 10 tūkst. Ls partijai ziedojis tikai uzņēmuma Nivios-Ltd. valdes loceklis Viktors Rjabcevs.

Devalvācijas rezultātā cilvēkiem zudīs ticība jebkam, daudzi piena vietā bērniem nopirks šņabja pudeli sev," uzstājoties Spīdolas balvas pasniegšanas ceremonijā norādīja Andris Šķēle.

"Mēs dzīvojam laikā, kad Latvijā varbūt vairāk nekā jebkad ir vajadzīgs pragmatisms. Runāt par Latvijas kā atsevišķas valsts ekonomikas izaugsmes grūtību brīdi – atrauti no iepriekš piesauktā – nav visai viegls uzdevums. Šodienas situācija Latvijā ir nebijusi. Un neviens Latvijas uzņēmējs, tautsaimnieks vai politiķis nav tādā vēl darbojies," uzsvēra Andris Šķēle.

Runājot par lata devalvāciju Andris Šķēle uzsvēra ka to nedrīkst pieļaut. "Protams, klasiski nav brutālāka un vienkāršāka instrumenta patēriņa mazināšanai kā devalvācija. Tas ir tik vienkārši – vakarā paziņo lēmumu un otrā dienā viss imports ir kļuvis, pieņemsim, uz pusi dārgāks. Kāds mersedesa vietā varēs nopirkt vairs tikai tautas vāģi, bet daudzi piena litra vietā tikai puslitra iepakojumu. Tādos gadījumos, kad zūd ticība jebkam, daudzi piena vietā bērniem nopērk šņabja pudeli sev."

Tautas partijas līderis Mareks Segliņš atkāpjas no amata, un viņa vietā stāsies ekspremjers Andris Šķēle.

«Šis nav laiks juristiem, bet gan finansistiem un ekonomistiem,» savu atkāpšanos komentēja Mareks Segliņš. Oficiāli gan partijas līderu maiņa notiks 21. novembrī Tautas partijas kongresā, vēlēšanu procesā. Pats Andris Šķēle atzina, ka kopš viņa aiziešanas no politiskās skatuves pagājuši jau 7 gadi, un lēmums atgriezties nav bijis viegls. Taču tas esot rūpīgi izsvērts, balstoties uz darāmā darba apjomu un uŠķēle atgriežas politikā un ir gatavs kļūt par premjeruz politiķim nepieciešamo kompetenci. A. Šķēle esot gatavs arī kļūt par Ministru prezidentu.

Nākamais gads pārbaudes gads Latvijas ekonomikas izdzīvošanas spējām - ar šādu viedokli šī gada Spīdolas balvas preses konferencē dalījās Gada lekcijas ekonomikā 2007 autors Andris Šķēle (TP).

Optimisms ir bijis vienīgais motīvs nākošā gada budžeta izstrādē. Bezdeficīta budžetu nav izdevies pieņemt pērn, diez vai tas izdosies šogad, tātad atkal atliek tikai vienas – aizņemšanās, norādīja A. Šķēle. Viņš uzsvēra, ka jāsāk laicīgi gatavoties nākotnei, kad Latvijai vairs nebūs pieejami ES līdzekļi un jāveido 3.5- 5% uzkrājums. Budžets ar deficītu, pēc A. Šķēles domām, ir nepieņems.

Viņš arī norādīja, ka šī gada laikā Latvija ir kļuvusi ārzemju investoriem nepievilcīgāka ne tikai pieaugušo finanšu risku dēļ, bet arī biznesam nelabvēlīgās likumdošanas dēļ. «Biznesa labvēlības ziņā mēs esam trešie sliktākie, bet ir jābūt labākajiem, ja gribam, lai šeit investē,» sacīja A. Šķēle. Galvenais secinājums par 2008. gadu esot tas, ka šīs ir Latvijas izaugsmei pazaudēts gads.

Tautas partijas pārstāvis Edgars Zalāns ar laiku būs premjers, uzskata partijas valdes locekle Kristiāna Lībane – Šķēle.

Intervijā laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze viņa neizslēdz, ka pašreizējais premjers Valdis Dombrovskis var nostrādāt arī līdz nākamajām vēlēšanām. Tomēr Edgars Zalāns pēdējo pāris gadu laikā esot attīstījis īpašības un uzkrājis zināšanas, kas ļautu viņam vadīt valdību. “Nav grūti ieraudzīt – viņā ir profesionāls un morāls resurss,” izsakās K.Lībane - Šķēle.

Savukārt, raksturojot Aināru Šleseru, K.Lībane – Šķēle uzteic viņu kā spēcīgu atsevišķas nozares kuratoru, norādot, ka viņam nav noturīgas komandas un iespējas piedāvāt plašu redzējumu, darbības plānu visu nozaru griezumā, kā tas esot Tautas partijas cilvēkiem. “Ja kritiski palūkojamies uz Latvijas politisko spektru, tad redzam, ka nav citu jaudīgu darītāju, ja vēlaties – varas partiju, kuras var gan piedāvāt rīcības plānu, gan garu rezervistu soliņu. TP vēl ir jauda – to apliecina spēja uzaicināt profesionāļus valdībā, piemēram, Intu Dālderi kā kultūras ministru, un nodrošināt politisku konsekvenci un pārmantojamību vairumā savas atbildības nozaru,” apgalvo K.Lībane – Šķēle. Viņa arī uzskata, ka Tautas partija būtu pelnījusi lielāku ietekmi jaunajā valdībā, jo tās frakcija esot liela un disciplinēta.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.