Saeimas Preses dienests sadarbībā ar Saeimas komisiju priekšsēdētājiem un konsultantiem apkopojis informāciju par 8.Saeimas komisiju veikumu 8.Saeimas sasaukuma laikā (no 2002.gada 5.novembra līdz 2006.gada 7.novembrim).
Sociālo un darba lietu komisija
Komisijas priekšsēdētāja - Jevgenija Stalidzāne (LPP)
Komisijā izskatīti 98 likumprojekti
Nozīmīgākie Sociālo un darba lietu komisijas pieņemtie likumi 8.Saeimas sasaukuma laikā:
8.Saeimas laikā Sociālo un darba lietu komisija ir risinājusi virkni jautājumu, kas skar gan labklājības, gan veselības jomu. Tie skar nodarbinātības veicināšanu un profesionālās orientācijas sistēmas attīstību valstī, kā arī invalīdu nodarbinātību un profesionālās orientācijas sistēmas darbības efektivitāti un nelegālās nodarbinātības samazināšanu.
Ir izskatīta arī ar Eiropas struktūrfondu finansējamo projektu īstenošanas gaita, darba tirgus attīstības prognoze un atbilstošas izglītības nodrošināšanas rīcībpolitika; pieņemtas jaunas invaliditātes mazināšanas politikas pamatnostādnes; izdarīti grozījumi likumdošanā, lai vasaras periodā skolēniem būtu iespēja strādāt. Tika sekots Nodarbinātības valsts aģentūras organizēto pasākumu skolēniem vasaras brīvlaikā rezultātiem.
Tika strādāts darba grupās, lai risinātu jautājumu par sociālo darbinieku apmācbu un izglītību. Skatīti vairāki sociālā darba labās prakses piemēri. Ir grozīta likumdošana, lai pilnveidotu sociālās apdrošināšanas, sociālās palīdzības un darba tiesisko attiecību normatīvo bāzi, kā arī farmācijas, sabiedrības veselības veicināšanas un ārstniecības jomu reglamentējošos tiesību aktus. Veikta ES normatīvo aktu inkorporēšana nodarbinātību reglamentējošajos nacionālajos tiesību aktos.
Tomēr kā svarīgākie būtu minami tādi likumi, kas skar nozīmīgu sabiedrības daļu. Tie ir grozījumi likumā "Par valsts pensijām", kas 8.Saeimas laikā tika veikti vairākkārtīgi - trīs reizes. Ievērojot speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta iespējas, tika domāts par sabiedrības visneaizsargātāko daļu - pensionāriem, pakāpeniski ceļot to labklājības līmeni (salīdzināšanai: 2003.gada 1.janvārī vidējā pensija - Ls 62, Ls 63, 2006.gada augustā - Ls 96,12).
Pirmie grozījumi likumā "Par valsts pensijām", kas tika veikti 2004.gada sākumā paredzēja mehānismu, kas atkarībā no inflācijas līmeņa noteica pensiju indeksācijas biežumu, kā arī vienlaikus noteica gradāciju pensiju apmēram, pēc kura tiek indeksētas pensijas, palielinot vidējās apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma ietekmi. Tādejādi tika nodrošināts mazāko pensiju saņēmēju straujāks labklājības līmeņa pieaugums.
Lai panāktu virzību uz pietiekamu pensijas nodrošinājumu, komisija 2005.gadā pieņēma vēl vienu nozīmīgu likumu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"", kas paredzēja virkni jaunu uzlabojumu pensiju sistēmā. Galvenās izmaiņas, kas iestrādātas likumprojektā, bija šādas:
1) mainīta pensiju pārrēķināšanas kārtība, nosakot, ka, sākot ar 2006.gada 1.janvāri, persona pensiju var pārrēķināt neatkarīgi no nostrādāto mēnešu skaita (bija ne mazāk kā 12 mēneši), savukārt, sākot ar 2007.gada 1.janvāri, ja persona pēc pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) strādājusi un uzkrājusi pensijas kapitālu, tad viņa pensiju var pārrēķināt reizi gadā neatkarīgi no nostrādāto mēnešu skaita, nevis reizi trijos gados;
2) mainīta pensiju indeksācijas kārtība līdz 2014.gada 31.decembrim. Grozījumi pensiju indeksācijas kārtībā paredzēti, lai straujāk paaugstinātos tieši zemo pensiju apmēri;
3) noteikta pensiju pārrēķināšanas kārtība sakarā ar apdrošināšanas iemaksu parāda ieskaitīšanu darba periodā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 13.martam;
4) Latvijā dzīvojošajiem vecuma pensijas saņēmējiem, kuru kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un kuriem piešķirtās (pārrēķinātās) pensijas apmērs mēnesī nepārsniedz 105 latus, līdz 2009.gada 31.decembrim par stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, paredzēta piemaksa par katru darba stāža gadu pie vecuma pensijas.
Saistībā ar valsts sociālā pabalsta apmēra palielināšanu no Ls 35 uz Ls 45 tika uzlabots dzīves līmenis arī 80 tūkstošiem minimālo vecuma un invaliditātes pensiju saņēmējiem.
Arī šobrīd komisija strādā pie grozījumiem likumā "Par valsts pensijām", kas paredz:
1) piešķirt vecuma pensiju no jauna tām personām, kuras līdz 2005.gada 1.jūlijam pieprasījušas vecuma pensiju priekšlaicīgi, bet, nesaņemot pensiju, turpinājušas strādāt līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai;
2) izmaksāt pensionāriem laikā no 2000.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 1.janvārim sakarā ar strādāšanu ieturēto pensiju daļu; ir precīzi noteikts termiņš (2007.gada 31.decembris), līdz kuram personām izmaksājama ieturētā pensija;
3) noteikt piemaksu pie vecuma pensijas tiem pensionāriem, kuri strādājuši kaitīgos darbos, ja viņu apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem un pensijas apmērs mēnesī nepārsniedz Ls 135;
4) pensijas pārrēķināšanas gadījumā palielināt pensionāram izmaksājamo pensijas apmēru nevis aprēķināto pensijas apmēru, kas ir mazāks par minimālo;
5) pārskatīt minimālos vecuma pensijas apmērus, sniedzot lielāku atbalstu pensionāriem ar vismaz 41 gadu lielu apdrošināšanas stāžu;
6) pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam ir tiesības uz vienreizēju pabalstu mirušā laulātā divu pensiju apmērā;
7) personām, kuru kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, no kuriem līdz 1995.gada 31.decembrim vismaz trešā daļa nostrādāta kaitīgos, smagos vai sevišķi kaitīgos, sevišķi smagos darba apstākļos, ir tiesības vecuma pensiju pieprasīt piecus gadus pirms likumā noteiktā vecuma;
8) paaugstinātu piešķirtās vecuma pensijas apmēra robežu, kas dod tiesības uz piemaksu par katru darba stāža gadu pie vecuma pensijas no Ls 105 uz Ls 135.
2004.gada 11.novembrī tika pieņemti būtiski grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, kas paredz efektīvākas bērna kopšanas pabalsta sistēmas ieviešanu. Grozījumi saistīti ar pamatmērķi - noteikt sociāli taisnīgāko un ekonomiski efektīvāko bērna kopšanas pabalsta piešķiršanas kārtību, paredzot, ka bērna kopšanas pabalsts tiek piešķirts personai, kura kopj bērnu līdz viena gada vecumam, 70% apmērā no mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, bet ne mazāk kā Ls 56 mēnesī un ne vairāk kā Ls 392 mēnesī.
Savukārt 2005.gada oktobrī tika pieņemti grozījumi iepriekšminētajā likumā, kas noteica jauna valsts sociālā pabalsta veidu - bērna invalīda kopšanas pabalstu, kuru piešķir vienam no bērna invalīda (ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem) vecākiem, pamatojoties uz VDEĀVK slēdzienu. Bērna invalīda kopšanas pabalsta apmērs ir 50 lati mēnesī.
Sabiedrības veselības aizsardzības jomā nozīmīgi ir grozījumi likumā "Par tabakas realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu", par kuriem sabiedrībā tika ļoti plaši diskutēts. Ar 2006.gada 1.janvāri vairs nevar smēķēt tuvāk par 10 metriem no ieejas ēkās un būvēs, kur izvietotas valsts vai pašvaldību iestādes. Savukārt ar 2006.gada 1.jūliju kafejnīcās, restorānos un citās sabiedriskās ēdināšanas vietās, kazino un spēļu zālēs var smēķēt tikai telpās, kas atsevišķi nodalītas smēķēšanai (ar būvkonstrukcijām).
9.Saeimas sasaukuma laikā Sociālo un darba lietu komisijai būtu jāturpina darbs pie šādiem jautājumiem:
1) Pacientu tiesību likuma pieņemšana (jāatzīst, ka šis likums komisijā tika iesniegts formā, kas neatbilst juridiskās tehnikas prasībām, un arī par tā saturu ir nepieciešamas diskusijas ar pacientu tiesību speciālistiem, ārstniecības nozares un pacientu pārstāvjiem).
2) Vienotas konceptuālas nostājas panākšana izdienas pensiju jomā. Šobrīd nav skaidri un nepārprotami definēts to personu loks, kuriem šādas pensijas piešķiramas. Nav izstrādāti tiesību uz izdienas pensiju piešķiršanu kritēriji kādai no profesiju grupām. Komisijai jābūt iniciatoram, kas rosina valdību risināt šo jautājumu.
3) Rehabilitācijas nozares attīstīšana, izstrādājot un pieņemot likumu, kura mērķis būtu noteikt medicīniskās un sociālās rehabilitācijas saņemšanas un sniegšanas principus, to personu loku, kurām ir tiesības uz šo rehabilitāciju, kā arī šo pakalpojumu finansēšanas kārtību. Ar Rehabilitācijas likuma palīdzību tiktu panākta sistēmiska pieeja rehabilitācijas jautājumu risināšanai valstī.
4) Uzraudzīt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā iestrādātās normas, kas līdz 2008.gadam paredz nodrošināt uz katriem 1000 iedzīvotājiem vienu sociālā darba speciālistu, sekojot, vai valsts budžetā pietiekami tiek nodrošināts finansējums sociālā darba speciālistu izglītošanai, kā arī pašvaldību sociālo darbinieku darbam ar ģimeni piemaksai pie algas.
5) Iniciēt Pensiju rezerves fonda izveidi, kurā tiktu uzkrāti līdzekļi pensiju izmaksām, paredzot, ka uzkrājumi tiek veidoti no ikgadējā valsts budžeta dotācijām paredzētajiem līdzekļiem (aptuveni 50%). Šāda pieredze ir Norvēģijā un ar 2006.gadu arī Igaunijā.
6) Jaunu likumu, kas saistīti ar rīcības plānu invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas pamatnostādņu īstenošanai, pieņemšana (Invalīdu sociālās aizsardzības likums un Invalīdu nodarbinātības likums).
7) Turpināt sadarbību ar Baltijas Asamblejas Sociālo lietu komiteju, jo šāda saikne nodrošina iespēju gūt informāciju par Sociālo un darba lietu komisijas kompetencē esošo jautājumu risināšanu citās valstīs - Lietuvā, Igaunijā, Ziemeļvalstīs un Beniluksa valstīs.
