Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Latvijas Siltumražotāju asociācija (LSUA) sagatavojusi vēstuli Finanšu ministrijai, kurā lūdz konkretizēt plānoto akcīzes nodokļa piemērošanu siltumapgādei.

2009. gada beigās pieņemtais lēmums uzlikt akcīzes nodokli dabas gāzei bijis nepatīkams, jo lielākais dabas gāzes patērētājs Latvijā ir siltumuzņēmumi, DB pastāstīja Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas vadītājs Dr. Sc. Andris Akermanis. «Lēmums nepatīkams, bet – ko lai dara – ja visiem jāsavelk jostas, tad tas jādara arī mums.

Aprīlī pēkšņi parādījās izmaiņas likumā par akcīzes nodokli, un izrādījās, ka jostas jāsavelk tikai tiem siltumuzņēmumiem, kas izmanto dabas gāzi siltumražošanā. Elektrības ražošana netiek aplikta ar akcīzes nodokli,» stāsta A. Akermanis. Līdz ar to neizpratnē ir siltumražotāji, kuriem ir koģenerācijas stacijas. «Situācija ir tikpat nesagatavota kā ar autonodokli,» uzskata asociācijas vadītājs.

Patlaban Lido restorānus ik dienu apmeklē 30 tūkstoši cilvēku, taču līdz ar robotizāciju nākotnē mēs varēsim apkalpot 300 tūkstošus cilvēku dienā, stāsta AS Lido īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons, piebilstot, ka 30 gadus uzņēmums bijis līderos savā nozarē un šo pozīciju vēlas nosargāt.

Cik restorānu patlaban kopumā atvēris Lido, un kā vērtējat darbību aizvadītajā gadā?

Pagājušo gadu vērtēju kā labu, taču vienmēr ir, kur tiekties. Jaunatvērtie objekti strādā veiksmīgi un mums nesuši jaunas zinības par to, kas mums ir tālāk jādara, par laimi, attīstībā neesam apstājušies. Lido tīklā Latvijā ir 13 restorāni un 3 veikali un aprīlī atkal atvērsim LIDO vasaras terasi Jūrmalā. Tallinā turpina strādāt trīs restorāni, Berlīnē – pašlaik viens. Kopumā uzņēmuma grupas apgrozījums aizvadītajā gadā pieauga par 5% un kopumā bija 54 miljoni.

Vai ir darbi, ko vēl nepaspējāt paveikt?

Tiesa gan, vienu svarīgu darbu mums pērn neizdevās īstenot – ieviest jaunu atalgojumu sistēmu. Pērn algas vēlējāmies izlīdzināt ar Eiropas vidējo darba samaksu, taču tas vēl ir procesā, un tam ir vairāki iemesli. Būtiskākais no tiem – aug izejvielu cenas, un tas mums traucē. Darām visu, lai izejvielu cenas noturētos esošajā līmenī, jo, saprotiet – tautai šodien nav lielāki ienākumi, un mums ir jārēķinās arī ar cilvēkiem. Daudzi vēlas nopelnīt uzreiz un kļūt bagāti jau šodien, taču kādreiz ir jāsavelk jostas. Ir periodi, kad nepelni un strādā, lai nākotnē varētu pelnīt, un mēs to darām, bet daudzi to nesaprot un saka – nē, man vajag šodien.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas. Ja izmaiņu nebūtu un medijs mēģinātu turpināt eksistenci ar savu laiku nokalpojušu biznesa modeli, tad būtu pamats bažām.»

To intervijā Dienas Biznesa (DB) žurnālistam Jānim Goldbergam saka Dienas Biznesa izdevējs, līdzīpašnieks un valdes loceklis Jānis Maršāns.

Kādi ir iemesli, kāpēc Dienas Biznesam šobrīd ir jāmainās?

Mēs gribam mūsu lasītājiem sniegt to, kas lasītājiem ir vajadzīgs: ātras, precīzas ziņas tiešsaistē, analītika, viedokļi un padziļinātās izpētes – iknedēļas drukātajā izdevumā otrdienās.

Iemesli pārmaiņām ir dažādi, bet pats galvenais – biznesa dienas avīzes formāts ir savu laiku nokalpojis. Lēmumu par pārmaiņām pieņēmām tagad, jo šobrīd vienkārši daudzi no faktoriem ir iestājušies vienlaicīgi. Nav nekāds noslēpums, ka visā pasaulē, ne tikai Latvijā, krītas drukāto preses izdevumu lasītāju skaits, tiem migrējot uz dažādām digitālām platformām. Attiecīgi, ja avīzes, kas sāka iznākt pirms četrsimt gadiem, nenogalināja radio un televīzija, tad interneta un sociālo tīklu laikmets ir izrādījies daudz lielāks izaicinājums. Vissmagākās sekas gan interneta, gan jauno tehnoloģiju, gan ar tiem augušās paaudzes ietekmes rezultātā ir tieši nišas medijiem, tādiem, kā, piemēram, Dienas Bizness. Tam ir objektīvi iemesli – ziņas sabiedrība patērē «dzīvajā» un ziņām vairs nav vietas nākamajā dienā, jo tur jau gaida nākamās dienas ziņas. Drukātie mediji, sekojot šīm tendencēm, ir spiesti samazināt savu tirāžu, kam seko arī reklāmas apjoma kritums. Attiecīgi drukātie mediji ir spiesti pieiet šai situācijai radoši un meklēt dažādas jaunas izdzīvošanas formas, lai ieienteresētu gan lasītājus, gan sadarbības partnerus.

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

Kad bērni sāk iet skolā, viņi saprot un iemācas, ka ir bērni, kuru rakstura īpašības un vērtības ir atšķirīgas no tām, kuras ir pierasts novērot savā ģimenē. Kad bērni pieaug, viņi saprot, ka ir nepieciešams prāts un atjautība, lai izdzīvotu savā rajonā. Kad šie paši bērni sāk darboties biznesa vidē, viņi saprot, ka ne visiem cilvēkiem, kuriem ir dārgi uzvalki un vizītkartes, piemīt arī biznesa ētika un godīgums.

Var šķist, ka biznesa kultūra Latvijā ir balstīta uz principa – ka uzvarētājs ir tas, kas gudrāk un izmanīgāk uzmetīs savus biznesa partnerus, klientus, darbiniekus un valsti. Un, lai arī cik tas traģikomiski arī neizklausītos, mūsu sabiedrība glorificē «uzmetējus» un piedod viņu grēkus, ļaujot tiem turpināt grēkot.

Tāpēc, rodas jautājums – vai «uzmešanas» kultūra ir biznesa izdzīvošanas nepieciešama sastāvdaļa Baltijā vai veids kā maksimizēt savu peļņu? Es teiktu, ka, dzīvojot tik mazā reģionā kā Baltijas valstis, mēs nevaram atļauties kādu uzmest, jo nekad nevaram būt pilnīgi droši par to, kā tas var ietekmēt biznesa attīstību nākotnē.

Ar ātru servisu, atbilstošu cenas korekciju un tehnoloģisko priekšrocību industriālā koka iepakojuma ražotājs SIA Pēterkoks plāno pārlaist šo kokrūpniecības nozarei negaidīti vēso gadu.

Uzņēmuma īpašnieki un vienlaikus pārdošanas speciālisti Renārs Ābols un Mārtiņš Bumbieris pašlaik uz nozarē notiekošo raugās piesardzīgi. Skaidrs, ka globālajām tirgus tendencēm pakļautie eksportētāji pirmie nenovēršami izjūt iestājušos vilkmes trūkumu.

Vairs nevārās

Daži mēneši ir pārāk īss periods, lai atbildētu uz šī brīža lielo jautājumu, kā tālāk rīkoties. «Vai ar cenas korekciju saglabāt esošo apjomu, varbūt to pat iespējams palielināt, vai tomēr ir cenas korekcija uz leju un arī jāzaudē esošais apjoms,» tā M. Bumbieris raugās uz situāciju, ko R. Ābols raksturo: gāze kuras, bet katliņā ūdens nevārās.

Līdz ar to arī uz finanšu prognozēm jāskatās bez rozā brillēm. Ņemot vērā tirgus situāciju,Pēterkoks šo gadu plāno ar krītošu peļņu un apgrozījuma samazinājumu 10–20% apmērā. Uzmanīgi vērojot globālo tirgus situāciju, uzdevums ir gan noturēt esošos klientus, gan piesaistīt jaunus ar ātrāku reakcijas laiku, servisu, materiāliem, kā arī veikt atbilstošu cenu korekciju.

Konkurētspēju glābs ar nemainīgu samaksu par garākām darba stundām; reformas koriģēs arī publisko finanšu makā notiekošo, kas jau neatbilst eirozonas kritērijiem

Pēc pārskatītajiem pērnā gada datiem fiskālajai disciplīnai tradicionāli uzticīgie somi jau ir «iebraukuši auzās» ar Māstrihtas prasību izpildi. Valdība šo piektdien apsolījusi nākt klajā ar reformu plānu, kura uzdevums ir sabalansēt publiskās finanses un stimulēt Somijas konkurētspēju. Plāna pamata ideja ir līdz 2019. gadam Somijā samazināt darbaspēka izmaksas par 5%.

Sākotnējie 2014. gada rādītāji vēl atstāja vietu cerībai, ka budžeta disciplīnas pārkāpšana pērn nav notikusi, tomēr līdz ar jaunākajiem datiem par Somijas publiskajiem tēriņiem un nodokļu ieņēmumiem ir izrādījies, ka valsts budžeta deficīts jau ir Māstrihtas kritēriju sarkanajā zonā. Valsts parāda līmenis arī ir uz robežas, un tā augošā tendence pēc Somijas Finanšu ministrijas aplēsēm turpmākos gadus turpināsies.

Valsts atvēlētais budžets veselības nozarei ir bijis kritiski nepietiekams ilgu laiku, jo īpaši kompensējamo medikamentu jautājumā. Tomēr, tagadējo situāciju var raksturot kā dramatisku. Ņemot vērā esošo situāciju valstī un valdības nepārtraukto spiedienu «savilkt jostu», visi industrijas pārstāvji ir vienojušies par speciāliem pasākumiem, kas ļautu veikt ietaupījumu 5,3 milj latu apmērā. Lielāko ieguldījumu sniegs zāļu ražotāji. Arī vēl dažas izmaiņas kompensācijas sistēmā veicinās patentbrīvo medikamentu ienākšanu un cenas samazinājumu, tādējādi radot ietaupījumu budžetā.

Vienlaikus, tika apspriesti citi iespējamie budžeta konsolidācijas varianti, aprobējot kaimiņvalsts Igaunijas un citu Eiropas valstu pieredzi, kad pacienti veic maksājumu par 100% kompensējamiem medikamentiem. Šis jaunievedums ļaus nodrošināt pašlaik esošo sistēmu, bez milzīgiem budžeta satricinājumiem un, pozitīvi – atbalstīs lauku aptieku pastāvēšanu. Vienīgais, būtiski piebilst, ka 0,50 sant., ko pacienti maksās aptiekās par kompensējamo medikamentu receptēm nepaliks aptieku kasēs, bet gan aizies valsts budžeta lāpīšanai, toties pacientu neapmierinātību izjutīs tieši aptiekāri.

Tomēr, aktuāls jautājums nav kur mēs atrodam līdzekļus, bet gan – kā. Kā mēs atrodam līdzekļus, kā mēs veicam konsolidāciju? Steigā un pēc principa «Jāsavelk jostas vēl ciešāk».

Koronavīrusa pandēmijas apstākļos 2021. gada pirmo septiņu mēnešu laikā ir sarucis uzņēmumu – nodokļu maksātāju skaits, taču pieaudzis Publisko personu un iestāžu reģistrā iekļauto iestāžu daudzums.

To rāda SIA Lursoft dati. Uzņēmēji par šādu statistiku jūtas pārsteigti, jo valsts (pašvaldību) pārvaldes iestāžu skaita pieaugums pandēmijas radītās ekonomiskās krīzes apstākļos neesot pieņemams, it īpaši, ja komercdarbība daudzos sektoros ir bijusi būtiski ierobežota un pat slēgta. Skanēja aicinājumi politiķiem izvērtēt situāciju un attiecīgi rīkoties. Proti, ja jaunu iestāžu reģistrēšana (dibināšana) ir saistīta ar administratīvi teritoriālās reformas noteikto pašvaldību apvienošanu, tad jāseko arī iepriekšējo struktūru likvidācijai, savukārt, ja tas tā nav, tad jau ir citi jautājumi par šādu jaunu struktūru izveides lietderību, raugoties tieši no nodokļu maksātāju viedokļa, jo sarūkoša iedzīvotāju skaita apstākļos un ekonomiskās krīzes laikā jaunu struktūru izveidei uzņēmēji neredz nekādu attaisnojumu.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatoros noslēdzies 2020. gada rudens biznesa ideju un jauno uzņēmumu atlases process atbalsta saņemšanai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās. Pavisam uzņemti 77 uzņēmumi inkubācijas un 259 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas atbalsta programmā.

"Vērtējot 2020. gada rudens uzsaukumā pieteiktos uzņēmumus, secināms, ka uzņēmēji Latvijā vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm - attālinātu pakalpojumu nodrošināšas platformas, produkti, kas uzlabo dzīves kvalitāti un veicina veselīgu dzīvesveidu, kā arī netiek aizmirsts par izklaidi ar nebijušām inovācijām. Ceru, ka visiem jaunuzņemtajiem uzņēmējiem pietiks drosmes un jaudas šos produktus virzīt tālāk pasaules tirgū," stāsta Laura Očagova, LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

2020. gada rudens uzņemšanā LIAA biznesa inkubatoros saņemti 220 pieteikumi inkubācijas programmai un 313 pieteikumi pirmsinkubācijas programmai. Salīdzinot ar 2020. gada pavasara uzņemšanu, pieteikumu skaits inkubācijai nav būtiski mainījies (+9 pieteikumi), bet pieteikumu skaits pirmsinkubācijai ir audzis (+23).

Krievijai var nākties pieņemt sāpīgus lēmumus par sociālo budžetu un valsts iestādēs strādājošo algām , otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik ir daudz un dažādas prognozes par to, kas un cik ātri varētu notikt ar Krievijas tautsaimniecību. Tās Ekonomikas ministrija nupat brīdinājusi, ka valsts ekonomika nākamgad ieslīdēs recesijā un sagaidāms, ka Krievijas rublis būs vārgs visu nākamo gadu. Valdot šādam fonam, lielas cerības nevajadzētu lolot arī lielākajai daļai no valsts vairāk nekā 140 milj. iedzīvotāju. Vairums ekonomistu norāda, ka augstā inflācija valstī graus patērētāju pirktspēju, gaidāma reālās algas stagnēšana vai vēl ticamāk – samazināšanās un bezdarba palielināšanās.

Katrā ziņā ir skaidrs, ka sankcijas un Krievijai nelaikā notiekošais naftas cenu sabrukums darīs savu. Nostiprinās viedoklis, ka Krievijai drīzumā gaidāmi sāpīgi lēmumi par sociālā budžeta apcirpšanu un plašām valsts sektorā strādājošo samaksas sistēmas reformām. Ja neskaita iepriekšējo finanšu krīzes periodu, šīs valsts iedzīvotāji pēdējo 15 gadu laikā ir pieraduši pie straujas reālās algas palielināšanās. No 2000. līdz 2008. gadam tā gada laikā palielinājās par vidēji 15%, tikmēr no 2010. līdz 2013. gadam (ieskaitot) – par 5%, ziņo Bloomberg. Interesanti, ka pagājušā mēneša beigās Krievijā pret valsts reformām, kas paredz ārstniecības iestāžu slēgšanu, jau protestēja ārsti. Tiek ziņots, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins dažiem valsts sektorā strādājošajiem licis iesaldēt algu palielināšanu, kas līdz šim tika saistīta ar inflāciju.

Mārketings un reklāma ir tikai neliela daļa no strukturizētas uzņēmējdarbības šodienas digitālajā vidē. Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos arvien vairāk uzņēmumu pievērš lielāku uzmanību biznesa vadības un pārvaldības risinājumiem uzņēmējdarbībā.

“Dienas Biznesa” organizētā meistarklase “Kā padarīt biznesu veiksmīgāku” ļaus iepazīt nozares ekspertu dotos piemērus, kuros veiktās metodes palīdzējušas sasniegt praktiskus un vērā ņemamus rezultātus, kā arī saņemt atbildes uz jautājumiem, kas skar biznesa vadību un tās risinājumus. 22. septembrī “Dienas Biznesa” trešajā un noslēdzošajā šā gada tiešsaistes meistarklasē runāsim par investīcijām uzņēmējiem, pārvaldību un atbalstu biznesa attīstībai, biznesa efektivitāti un uzņēmēju pieredzi.

Meistarklasē uzstāsies:

Elvis Kvalbergs, “Excellent Latvia” valdes loceklis, – IT jomas profesionālis ar 20 gadu pieredzi, no kuriem 15 gadus pievērsies ERP programmatūru un grāmatvedības risinājumiem, lai palīdzētu dažādu nozaru uzņēmumiem paaugstināt darba efektivitāti un produktivitāti.

1992. gada 13. aprīlī, piektdienā, Preses nama 13. stāvā ar 13 cilvēku lielas komandas palīdzību tika izdots pirmais laikraksta Dienas Bizness numurs – tagad, pēc 20 darbības gadiem, Dienas Bizness ir lasītākais biznesa laikraksts Latvijā.

Atzīmējot šo nozīmīgo jubileju, laikraksts ar maksas televīzijas un elektronisko sakaru uzņēmuma Baltcom atbalstu piedāvā grāmatu «20 gadus kopā ar Latvijas biznesu».

Tālajā 1992. gadā Dienas Bizness skaidroja, kas ir mobilie sakari, lielākais ražošanas uzņēmums bija RAF, cilvēki stāvēja rindā pēc maksāšanas līdzekļiem, Latvija sāka saņemt starptautisko finanšu institūciju aizdevumus. Kas pa šiem gadiem ir mainījies un kas palicis tieši tāpat?

Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem sniedz grāmata «20 gadus kopā ar Latvijas biznesu» - šajā grāmatā, pāršķirstot Dienas Bizness lapaspuses, izsekots līdzi tam, kā 20 gadu garumā attīstījušās Latvijas biznesa nozares.

Jau kuro gadu pēc kārtas dzirdams, ka Latvijas valstī ir nepieciešams konsolidēt budžetu, taupīt līdzekļus, katram rūpīgāk plānot savu saimiecisko darbību un tamlīdzīgas lietas.

Kur nu vēl daudzie stāsti par to, ka muns visiem jābūt solidāriem un jāsavelk jostas. Un vēl to visu pavada stāsti par fiskālo efektu. Diemžēl gan jāatzīst, ka nekādu prātīgo fiskālo efektu tomēr nevarēs sagaidīt, ņemot vērā, ka valsts iepirkumu sistēma joprojām ir necaurskatāma un, taisnību sakot, vērsta uz naturālu naudas izšķiešanu.

Par to liecina kaut vai fakts, ka katra ministrija savu informācijas sistēmu (IS) saimniecību apsaimnieko pēc saviem ieskatiem, turklāt tā, ka liela daļa no tām nemaz nav lietas kursā par padotības iestāžu IS uzturēšanas izmaksām. Tādējādi pašreiz Latvijā kopumā ir 175 valsts IS. Tas nozīmē, ka katra ministrija, katra organizācija, kas ir tās pakļautībā, IS uzturēšanu organizē pēc sava prāta un saprašanas, tādā pašā līmenī arī tērējot līdzekļus. Lūk, šeit arī parādās to reformu nepieciešamība, par kurām Latvijā jau ilgstoši tiek runāts, bet kuras totāli neieredz nu jau droši vien aizejošā Latvijas valdība.

Neraugoties uz to, ka Krievija ir izteikusi gatavību pārdzīvot Rietumvalstu sankcijas un dot ekonomisko prettriecienu, šāda soļa speršana tikai pietuvinātu gandrīz nenovēršami tuvojošos ekonomisko krīzi pašā Krievijā.

Valstī, kuras lielāko daļu eksporta ieņēmumu, līdz ar to ekonomisko attīstību nodrošina kurināmā resursi, ļoti svarīgi ir tas, pēc kāda scenārija attīstīsies situācija pasaules preču biržās. Krievijai šī situācija nav labvēlīga ne attiecībā uz naftu, ne citām izejvielām un saistībā ar to šīs valsts ekonomiskā izaugsme neatlaidīgi tuvojas nullei.

Pirmajā brīdī varētu šķist, ka notikumu attīstība saistībā ar mēģinājumiem anektēt Krimas pussalu un ar to radītā ģeopolitiskā spriedze ir labvēlīga naftas cenu izaugsmei, līdz ar to kāpinās Krievijas eksporta ieņēmumus, tomēr patiesībā situācija var attīstīties pēc pilnīgi pretēja scenārija. Tiesa, sākotnēji Krievijas militāristu rosīšanās PSRS laikos pionieru nometnēm tik slavenajā pussalā bija radījusi satraukumu naftas tirgoņos un melnā zelta cena par dažiem procentiem pakāpās, taču pēdējās dienās virzība bijusi pilnīgi pretēja, un šobrīd turpinās jau pērn aizsākušās cenu samazināšanās tendences. Krievijas situāciju pasliktina arī šogad neparasti siltā ziema, līdz ar kuru pieprasījums pēc kurināmā resursiem ir bijis zemāks nekā citus gadus, kas var mazināt arī kopējos eksporta apjomus. Diezin vai pamatots ir arī uzskats, ka ārvalstu investoru bēgšanas un augošās iedzīvotāju neuzticības izraisītais rubļa kursa kritums būs labvēlīgs eksporta ieņēmumu gūšanai, tādējādi palīdzot sakārtot arī valsts tautsaimniecību. To, kas notiek Krievijā, nevar salīdzināt ar iepriekšējās ekonomiskās krīzes laikā Polijā īstenoto mākslīgo zlota kursa pazemināšanu vai kaut ko līdzīgu tam, ko ASV piedzīvojusi attiecībā uz dolāru pēdējos 12 gados, kad tā kurss pret eiro ir krities vairāk nekā par 30%. Iemesls ir tāds, ka abi minētie gadījumi neizraisīja būtisku pirktspējas mazināšanos vietējā tirgū.

Dienas Biznesa dzīvē 20 gadi ir teju 80 laikrakstu sējumi ar 4239 laikrakstu numuriem, kuri ataino vecās uzņēmumu sistēmas likvidāciju un jaunās veidošanos, biznesa vides attīstību un biznesa izpratnes nobriešanu.

Pārsteidzoši, cik daudz šajos gados ir mainījies un... cik tomēr maz kas ir mainījies! Viena no pirmajām Dienas Biznesā publicētajām karikatūrām 1992. gadā ir par to, ka Latvija nonāk Pasaules Bankas parādu cietumā, un aptuveni pēc 20 gadiem mums ir karikatūra tieši par to pašu tēmu. Arī tādi virsraksti kā Nodokļi ir jāsamazina vai Bizness grimst birokrātijas purvā ir atrodami gan pirms, gan pēc 20 gadiem. Par to un daudz ko citu, arī par milzīgajām izmaiņām, ko piedzīvojušas Latvijas tautsaimniecības nozares, par personībām biznesā visi interesenti varēs lasīt

Dienas Biznesa grāmatā 20 gadus kopā ar Latvijas biznesu, kura savu dienasgaismu ierauga tieši šodien!

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Uzņēmēji vēlas, lai valsts amatpersonām būtu mugurkauls, pragmatiska domāšana un nedrīkst nodarboties ar eksperimentiem nodokļu jomā

2014.gads straujiem soļiem tuvojas noslēgumam. Daudz aktuālu jautājumu šogad tika pārrunāti Dienas Biznesa klubā, kas ir viedokļa līderu grupa, kura pauž profesionālu, ekonomiski loģisku un ilgtspējīgu viedokli un priekšlikumus, kas spēj ietekmēt valsts attīstības procesus sabiedrībai un biznesam lietderīgā un labklājību veicinošā virzienā. Pēdējā Dienas Biznesa kluba biedru tikšanās bija 18.decembrī ar Latvijas elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības uzņēmuma Latvenergo valdes priekšsēdētāju Āri Žīguru, kurš ir aktīvs Dienas Biznesa kluba biedrs. Publikācija par enerģētikas tirgus aktualitātēm un lielākajiem izaicinājumiem būs lasāma 2015.gada sākumā. Nākamā Dienas Biznesa kluba biedru tikšanās plānota 22. janvārī ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu. «Arī 2015.gadā rīkosim Dienas Biznesa kluba pasākumus. No savas puses apņemamies daudz vairāk ieklausīties uzņēmēju ieteikumos un īpašo viesu statusā biežāk izraudzīties spilgtas biznesa personības, no kurām var daudz ko mācīties, lai rosinātu diskusijas par sasāpējušu un aktuāliem jautājumiem.

«Domāju, ka vissmagākā situācija ir celtniecības sektorā - tas ir krities pilnībā. Stāv nepabeigtu māju karkasi, daudzas celtniecības firmas ir bankrotējušas. It kā pie Madrides plāno būvēt kaut ko līdzīgu Lasvegasai, varbūt tas radīs kaut kādus celtniecības apjomus. Man ir daudz paziņu, kas ir bez darba. Bezdarbs ir visos līmeņos. Visās jomās,» intervijā laikrakstam Diena stāstījis politikas analītiķis Aleksandrs Merkulovs, kurš jau vairāk nekā 12 gadu dzīvo Valensijas piepilsētā.

«Bezdarbs ir ārprātīgs! Statistika - tas ir viens, bet faktiskie skaitļi ir daudz lielāki, jo cilvēki, kuru nav uzskaitē, nesaņem nekādu palīdzību - viņus jau nepieskaita. Tas pats ir arī citur Eiropā. Domāju, ka jauniešiem rodas sajūta, ka vispār nav jēgas mācīties, jo darba nav. Mācies par mediķi un kļūsti par bezdarbnieku. Zūd jēga kaut ko apgūt, uzzināt. Tā nedrīkst būt,» teicis A. Merkulovs.

Vaicāts, kur darba meklējumos brauc paši spāņi, viņš sacījis: «Uz Franciju, Šveici, Vāciju - spāņi jau piepilda Eiropu. Iespējams, ka spāņiem varētu būt moratorijs attiecībā uz darbu atsevišķās valstīs - kā ar rumāņu darba meklētājiem Spānijā. Šeit ir arī daudz bulgāru, arābu. Esmu sastapis iebraucējus no Baltijas, kas dzīvo mašīnās. Tie gan ir tādi, kam ir problēmas ar alkoholu. Ir spāņi, kas tepat krīzes laikā iemanās iedzīvoties no sīkām mahinācijām, mazām shēmiņām, piemēram, dokumentu viltošanas.»

It kā spēle, bet nav spēle – Agnese Aljēna izstrādājusi Biznesa rūnas, kas palīdz rosināt domāšanas procesu par biznesu trijās dimensijās

Agnese desmit gadu nostrādāja bankā, vadīja pārdošanas attīstības nodaļu un paralēli mācījās maģistratūrā. «Viss bija vienkārši – izlasi nodaļu grāmatā, aizej uz darbu un pārliecinies, ka viss tā arī pēc labākās prakses darbojas,» viņa atceras.

Agnese paralēli darbam fotografēja un, kad piedzima pirmais bērniņš, neatgriezās darbā, bet pievērsās fotografēšanai, atvēra savu studiju un saprata, ka radošajā biznesā ir gadījumi, kad viss nenotiek kā grāmatās aprakstīts. Viņa nopirka vairākas grāmatas, bet daudz kam tajās nepiekrita. Kad piedzima otrs bērns, viņa iestājās apvienotajā Banku augstskolas, Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas un Ventspils augstskolas doktorantūras programmā, lai šai tēmai pievērsos tuvāk. Šobrīd viņa pēta biznesu mākslā un vada apmācības.

Ar ceļiem mūsu valstī ir tāpat kā ar padomju laika dzīvojamo fondu – turpmāka pastāvēšana ar treknu jautājuma zīmi

Tie ir vēl sliktākā stāvoklī nekā toreiz – tā Latvijas valsts ceļu stāvokli novērtējis satiksmes ministrs Uldis Augulis, salīdzinot situāciju patlaban ar to, kāda aina šoseju saimniecībā pavērās laikā, kad viņš šīs ministrijas vadītāja krēslā sēdēja iepriekšējo reizi. Jāatzīst, ministra novērošanas spējas ir samērā labas.

Lai gan būvdarbu apjoms uz ceļiem gadu no gada ir audzis un šogad ir cerības to pagarināt vēl par veseliem 24 kilometriem – līdz 1211 km kopgarumam, paveikto var salīdzināt vien ar atsevišķām renovētām daudzdzīvokļu mājām. Kaut kas nebūt jau tiek darīts, bet ne atsevišķie kārtībā savestie šoseju posmi, ne reta atjaunota māja nerisina situāciju kopumā ne vienā, ne otrā gadījumā. Neviens nevar atbildēt uz jautājumu, kāda būs dzīve vecajās paneļu mājās pēc 20 vai 40 gadiem, tāpat vidējais Latvijas autoceļš bez pienācīgas aprūpes vienkārši turpinās ies postā. Neveikto remontdarbu deficīts valsts autoceļu tīklā sapampis jau līdz 4,5 miljardiem eiro, bet autobraucēji, kratoties pa savulaik asfaltētajiem ceļiem, no saviem makiem ik gadu izkrata aptuveni 800 miljonus eiro.

Ja šobrīd sarīkotu konkursu par to, kuras ministrijas vadība ir pati despotiskākā, droši vien uzvarētu Ekonomikas ministrija. Proti, Valsts kontrole konstatējusi, ka šajā ministrijā un tās padotības iestādēs pagājušajā gadā izdevumi par virsstundu darbu palielinājušies par 460%. Ārprāts!

Nu, kā gan var tik zvērīgi izdzīt cilvēkus, liekot viņiem strādāt nepilnas piecas reizes vairāk?! Tiesa, pastāv arī zināmas aizdomas par šo virsstundu pamatotību. Var jau būt, ka šīs aizdomas ir vienīgi Valsts kontroles darbinieku nenovīdība, tomēr vairāk gan izskatās, ka tādējādi Ekonomikas ministrijas strādājošie ir izdomājuši, kā sev kompensēt liesajos gados jeb konsolidācijas procesā zaudēto ienākumu daļu.

Redz, ja, piemēram, valdības lēmumā ir teikts, ka algas ir jāsamazina par noteiktiem procentiem, tas ir jādara - no tā izvairīties ir grūti. Protams, Latvija var «lepoties» arī ar tādu talantu kā kādreizējā Valsts kancelejas vadītāja Gunta Veismane, kura prēmijas pamanījās pārdēvēt par materiālajiem stimuliem un mierīgi turpināja tērēt nodokļu maksātāju naudu. Nav izslēgts, ka Ekonomikas ministrija ir mācījusies no šī piemēra, un tās pašas prēmijas nosaukusi par virsstundu darba samaksu. Nenoliedzami ir tas, ka cilvēkiem ir jāsaņem adekvāts atalgojums par savu darbu - arī tiem, kuri strādā valsts sektorā. Arī virsstundas cilvēkiem nedrīkst likt strādāt, par to attiecīgi nesamaksājot. Tajā pašā laikā nekādi neiet kopā divas dažādas ziņas… Pirmā - valsts budžets tiek konsolidēts pēdējos trīs gadus, šogad papildu konsolidācijas pasākumi vien biznesam un sabiedrībai kopumā izmaksā 50 milj. Ls, un vēl pat nav īsti skaidrības, par cik simtiem miljoniem latu būs jāsavelk jostas nākamgad. Otrā - uz valsts institūcijām šī konsolidācija, kā redzams, vairs neattiecas, jo to darbiniekiem atļaujas gan palielināt algas, gan arī maksāt naudu par nenotikušām virsstundām.