Ministru kabinets otrdien atbalstīja noteikumu projektu, kas paredz izveidot 96 vietējās pašvaldības – novadus un 9 republikas pilsētas.

"Novadu izveide ilgtermiņa veicinās līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību. Koncentrējot finanšu resursus un piesaistot kvalificētus speciālistus, novadu pašvaldības varēs risināt visai teritorijai aktuālus jautājumus, sakārtojot infrastruktūru un līdz ar to sekmējot cilvēku dzīves kvalitātes paaugstināšanos," atzīst ministrs A.Štokenbergs.

Laikraksts Dienas bizness jau rakstīja, ka reforma ļaus ietekmēt līdzekļus: Reforma ļaus taupīt.

Vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālais iedalījums paredz izveidot šādas vietējās pašvaldības:

Pašvaldībām turpmāk tiks dota iespēja ierosināt un noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgās pašvaldības teritorijā vai tās daļā.

Saeima otrajā lasījumā izskatījusi un akceptējusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto likumprojektu par grozījumiem Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, kurā noteikta pašvaldību iespēja noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Likuma grozījumu projektā noteikts, ka pašvaldība pēc savas iniciatīvas vai uz personas priekšlikuma pamata ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem var noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā.

«Zemkopības ministrijas izstrādātie grozījumi dos iespēju jebkurai no pašvaldībām noteikt aizliegumu savā teritorijā audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus, ja kaut vai tikai viens pagasta iedzīvotājs šādu iesniegumu iesniegs un pašvaldība nesaņems iebildumus no saviem lauksaimniekiem. Ja šo iespēju izmantos pilnīgi visas Latvijas pašvaldības, tad visa Latvijas teritorija iegūs ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas aizlieguma zonas statusu,» skaidro ZM Pārtikas departamenta direktore Arlita Sedmale.

Apstiprināti AS Valmieras stikla šķiedra Valdes sēdē 2007.gada 27.aprīlī (protokols Nr.03/2007)

1. Valdes, padomes ziņojumi un zvērināta revidenta atzinums, 2006. gada pārskatu

apstiprināšana AS Valmieras stikla šķiedra valdes, zvērināta revidenta un

padomes ziņojums par akciju sabiedrības 2006. gada budžeta izpildi un 2006. gada

pārskata apstiprināšana

Pieņemt zināšanai akciju sabiedrības Valmieras stikla šķiedra valdes, padomes

ziņojumus un zvērināta revidenta atzinumu.

Apstiprināt AS Valmieras stikla šķiedra valdes sastādīto un AS Valmieras

stikla šķiedra padomes izskatīto AS Valmieras stikla šķiedra 2006. gada

pārskatu (uz 27 lpp. pielikumā).

2. 2006. gada peļņas izlietošana

Apstiprināt AS Valmieras stikla šķiedra 2006. gada tīro peļņu 719.681,- LVL

AS Valmieras stikla šķiedra 11. maija akcionāru sapulces lēmumi

2007.gada 11.maijā notika akciju sabiedrības Valmieras stikla šķiedra kārtējā akcionāru sapulce. Akcionāru sapulce pieņēma šādus lēmumus:

Pirmajā darba kārtības jautājumā „Valdes, padomes ziņojumi un zvērināta

revidenta atzinums, 2006.gada pārskatu apstiprināšana”:

1. Pieņemt zināšanai akciju sabiedrības Valmieras stikla šķiedra valdes,

padomes ziņojumus un zvērināta revidenta atzinumu.

2. Apstiprināt AS Valmieras stikla šķiedra valdes sastādīto un AS „Valmieras

stikla šķiedra” padomes izskatīto AS Valmieras stikla šķiedra 2006. gada

pārskatu.

Otrajā darba kārtības jautājumā „2006.gada peļņas izlietošana”:

1. Apstiprināt AS Valmieras stikla šķiedra 2006. gada tīro peļņu 719.681,- LVL (septiņi simti deviņpadsmit tūkstoši seši simti astoņdesmit viens lats).

A/s Latvijas tilti kārtējā akcionāru pilnsapulcē, kas notika

2007.gada 11.maijā, tika pieņemti sekojoši lēmumi:

1.Akcionāru sapulce pieņēma lēmumu apstiprināt piedāvātos AS Latvijas tilti

Statūtu grozījumus un Statūtus.

AS Latvijas tilti Valdes piezīme: „Grozīt Sabiedrības statūtus sekojoši:

Grozīt statūtu 3.5. punktu un izteikt to šādā redakcijā:

„3.5. 2013 akcijas 1.00 (viens) LVL nominālvērtībā katra ir personāla akcijas,

attiecībā uz kurām ir piemērojami sekojošie noteikumi:

3.5.1. Personāla akcijas var iegūt tikai Sabiedrības darbinieki un valdes

locekļi vai pati Sabiedrība, ievērojot Statūtos un likumdošanā noteiktus

ierobežojumus.

3.5.2. Personāla akciju īpašniekiem nav balsstiesību Sabiedrības akcionāru

2007. gada 20. jūlijs - Lode A/S, Baltijas keramisko celtniecības materiālu ražotājs, kurš ir reģistrēts Rīgas fonda biržas brīvajā sarakstā, šodien ir paziņojis, ka konsorcijs, ko vada grieķu uzņēmējs George Tsatsos un privātais kapitāla fonds, ko pārvalda Capital International ir ieguvis vairāk kā 82% Lode akciju.

Kiprā dibināta sabiedrība Lode Holdings Limited, kuras dibinātāji ir George Tsatsos, CIPEF un citi investori, nopirka no Lodes deviņiem ilglaicīgiem investoriem 1,842,315 no Lodes 2,225,138 akcijām par cenu LVL 8.99 par vienu akciju.

Kā to prasa RFB noteikumi, Lode Holdings izteiks obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu par atlikušajām 382,823 Lodes akcijām, nosakot vienas akcijas cenu LVL 8.99.

Lodei pieder četras rūpnīcas Latvijā, kas ražo apdares ķieģeļus, celtniecības ķieģeļus, keraterm blokus un citus materiālus. Lielāko daļu savas saražotās produkcijas Lode pārdod Latvijā, tomēr daudzi produkti tiek eksportēti arī uz Poliju, Krieviju, Lietuvu, Igauniju un Ukrainu.

Pēdējā pusgada laikā ir strauji samazinājies Latvijas uzņēmēju optimisms, kas liecina par pieaugošajām bažām, vērtējot valsts ekonomikas attīstību, ļauj secināt Parex index - lielākā regulārā Latvijas uzņēmēju aptauja. Tā vērtība pēdējā pusgada laikā samazinājusies par 5.68 punktiem, kas ir lielākais nepārtrauktais kritums indeksa vēsturē un trešais zemākais rezultāts (55.20) kopš indeksa izveides 2004. gadā. Tostarp šī gada otrajā ceturksnī indeksa vērtība samazinājusies par 2.36 punktiem.

Šajā ceturksnī salīdzinoši zemu ir nokrities gan nākotnes indekss (57.04), kas atspoguļo uzņēmēju prognozes nākamajiem 6 mēnešiem, gan arī tagadnes indekss (53.36), kas atspoguļo uzņēmēju pašreizējās situācijas vērtējumu. Nākotnes indeksam šis ir otrais sliktākais rezultāts, bet tagadnes indeksam - trešais sliktākais rezultāts indeksa vēsturē.

Parex bankas viceprezidents Gatis Kokins: „Nākotnes indeksa kritums liek papildus aizdomāties. Ja šā gada pirmajā ceturksnī uzņēmēji vēl domāja, ka esošā situācija ir sarežģīta, bet nākotnē raudzījās salīdzinoši optimistiski, tad šobrīd arī nākotnes prognozes ir būtiski pasliktinājušās. Savukārt investīciju apjoma apakšindeksa atrašanās savā viszemākajā pozīcijā ļauj domāt, ka uzņēmēji ir satraukti par kredītresursu pieejamības ierobežošanu, jo tas var apdraudēt papildu finansējuma iegūšanu no bankām, lai realizētu uzņēmuma attīstībai nepieciešamos projektus.

Valsts lielāko zemes platību īpašnieki - fiziskās un juridiskās personas

Ja gadu iepriekš gandrīz piektā daļa Latvijas lielāko privāto zemes īpašnieku – fizisko personu pēdējā gada laikā bija šķīrušies no ievērojamas daļas savu zemes platību, tad aizvadītajā gadā šajā ziņā valdījis sastingums.

Kā rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem, jaunpienācēji zemes megaīpašnieku vidū ir uz pirkstiem skaitāmi, savukārt būtiskākās pārmaiņas saistītas ar kadastrālo vērtību maiņu un zemes nonākšanu no fizisko personu īpašuma šīm pašām personām piederošu kompāniju rokās.

Rimi Baltic grupas veikalu pārdošanas apjoms, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli, no 2008. gada janvāra līdz jūlija beigām sasniedza 751.3 miljonus eiro. Salīdzinot ar iepriekšējā gada tādu pašu periodu, tas ir pieaudzis par 15%.

Izmaiņas, % norāda procentuālās izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Lai iegūtu salīdzināmus datus, tika izmantots fiksētais valūtas maiņas kurss.

Kompānija Rimi Baltic vada 222 veikalus Baltijā, no kuriem 67 atrodas Igaunijā, 95 – Latvijā un 60 – Lietuvā.

Pārdošanas apjomi neieskaitot PVN:

Miljoni eiro Izmaiņas, %

Rimi Eesti Food 225.5 9%

Rimi Latvia 368.7 21%

Rimi Lietuva 157.1 13%

Rimi Baltic grupa, kopā 751.3 15%

Rimi Baltic grupas veikalu pārdošanas apjomi 2008. gada jūlijā katrā valstī atsevišķi, neieskaitot PVN:

Rimi Baltic grupas veikalu pārdošanas apjoms, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli, no 2007. gada janvāra līdz jūnija beigām sasniedza 553.1 miljonus eiro. Salīdzinot ar iepriekšējā gada tādu pašu periodu, tas ir pieaudzis par 23%.

Rimi Baltic grupas veikalu pārdošanas apjomi no 2007. gada janvāra līdz jūnija beigām katrā valstī atsevišķi, neieskaitot PVN:

Miljoni eiro Izmaiņas, %

Rimi Eesti Food 175.0 5%

Rimi Latvia 259.8 33%

Rimi Lietuva 118.3 33%

Rimi Baltic grupa, kopā 553.1 23%

Rimi Baltic grupas veikalu pārdošanas apjomi 2007. gada jūnijā katrā valstī atsevišķi, neieskaitot PVN:

Miljoni eiro Izmaiņas, %

Rimi Eesti Food 32.3 3%

Rimi Latvia 48.3 35%

Rimi Lietuva 21.3 35%

Rimi Baltic grupa, kopā 101.9 23%

Izmaiņas, % norāda procentuālās izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

Lai iegūtu salīdzināmus datus, tika izmantots fiksētais valūtas maiņas kurss.

Akcionāru pilnsapulcē pieņemtie lēmumi:

1. Apstiprināt valdes un padomes ziņojumus.

2. Apstiprināt 2006.gada pārskatu.

3. Veikta 2006.gada peļņas sadale. Pieņemtie lēmumi:

3.1. Izmaksāt dividendēs no uzņēmuma 2006.gada peļņas 0.10 Ls uz akciju. Kopējā

izmaksājamā summa 43800.00 Ls (četrdesmit trīs tūkstoši astoņi simti lati).

Atlikusī peļņa novirzīta uzņēmuma attīstības vajadzībām.

3.2. Par dividenžu aprēķina datumu noteikts 2007.gada 28.maijs, bet izmaksas

datumu 2007.gada 30.maijs.

3.3. Padomes un valdes locekļiem par labiem darba rezultātiem 2006.gadā piešķirt

prēmiju fondu 6000.00 Ls apmērā, tālāku naudas sadali atstājot uzņēmuma

padomes kompetencē.

4. Valdes un padomes locekļi atbrīvoti no atbildības par darbību 2006.gadā.

Rimi Baltic grupas veikalu pārdošanas apjoms, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli, no 2008. gada janvāra līdz maija beigām sasniedza 521.9 miljonus EUR. Salīdzinot ar iepriekšējā gada tādu pašu periodu, tas ir pieaudzis par 16%, Db.lv informēja SIA Rimi Latvia Mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Eniņa.

Rimi Baltic grupas veikalu pārdošanas apjomi no 2008. gada janvāra līdz maija beigām katrā valstī atsevišķi, neieskaitot PVN:

Miljoni eiro Izmaiņas, %

Rimi Eesti Food 155,5 9%

Rimi Latvia 255,2 21%

Rimi Lietuva 111,2 15%

Rimi Balticgrupa, kopā 521,9 16%

Rimi Baltic grupas veikalu pārdošanas apjomi 2008. gada maijā katrā valstī atsevišķi, neieskaitot PVN:

Rimi Eesti Food 34,7 14%

Rimi Latvia 55,0 22%

Rimi Lietuva 23,6 11%

Rimi Baltic grupas veikalu pārdošanas apjoms, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli, no 2008. gada janvāra līdz jūnija beigām sasniedza 636.7 miljonus eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada tādu pašu periodu, tas ir pieaudzis par 15%, Db.lv informē Zane Eniņa, SIA Rimi Latvia Mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja.

Rimi Baltic grupas veikalu pārdošanas apjomi no 2008. gada janvāra līdz jūnija beigām katrā valstī atsevišķi, neieskaitot PVN:

Miljoni eiro Izmaiņas, %

Rimi Eesti Food 190.6 9%

Rimi Latvia 312.2 20%

Rimi Lietuva 133.8 13%

Rimi Baltic grupa, kopā 636.7 15%

Rimi Baltic grupas veikalu pārdošanas apjomi 2008. gada jūnijā katrā valstī atsevišķi, neieskaitot PVN:

Miljoni eiro Izmaiņas, %

Rimi Eesti Food 35.1 9%

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Tikko aizvadītie XXIV Vispārējie latviešu dziesmu un XIV deju svētki izmaksājuši aptuveni 4 miljonus latu, taču precīzu naudas izlietojuma pārskatu Kultūras ministrija sola pēc mēneša, raksta Diena.

Lai arī iepriekš izskanējuši pretrunīgi viedokļi par izmaksātajiem honorāriem, kur aizgājuši vairāki desmiti tūkstoši latu, Dziesmu svētku biroja pārstāve un Rīgas domes kultūras departamenta direktore Diāna Čivle uzsver, ka "budžets tērēts apdomāti, saprātīgi un taupīgi". Tas attiecoties gan uz tehnikas izmaksām, gan mākslinieku honorāriem.

Paši Dziesmu svētku biroja vadošie cilvēki, kas ir Romāns Vanags, Zanda Ķergalve, Diāna Čivle un Brigita Rozenbrika, arī saņēmuši pamatīgus atalgojumus. Minēto cilvēku atalgojums sniedzies pāri 30 000 latu.

Dziesmu svētku algas un honorāri*

Lielākais zemes, it īpaši jau mežu zemes īpašnieks Latvijā joprojām pārliecinoši ir valsts. Bet lielākie zemes saimnieki privātuzņēmumu un personu vidū ir Mono holdinga boss Mihails Uļmans, meža nozares uzņēmējs no Kurzemes Modris Fokerots un Ventspils uzņēmējs Valentīns Kokalis.

Pētījums par privātpersonām, kam Latvijā pieder vislielākās zemes platības, veidojis žurnālists Lato Lapsa sadarbībā ar Valsts zemes dienestu. Pētījums publicēts portālā Pietiek.com.

Īpašnieks Zemes platība (ha) Izmaiņas gada laikā (m2)

1. Mihails Uļmans 5253,2921 +4065100,2

Jau vairākus gadus Mono holdinga boss ir Latvijas lielāko zemes īpašnieku fizisko personu saraksta līderis, - šo statusu viņam nodrošināja no pazīstamā uzņēmēja, pašlaik parādu piedzinēju vajātā Gata Saknīša iegādātās iespaidīgās platības.

2. Modris Fokerots 4132,3103 -1572000

Arī pazīstamais Kurzemes puses meža nozares uzņēmējs turpina samazināt sev piederošās platības, taču arī gada laikā mazumā gājušie 157 hektāri nemaina viņa pozīciju šajā sarakstā.

Alma-Atā (Kazahstāna) darbību uzsākusi Parex Asset Managament (PAM) pārstāvniecība, kas oficiāli reģistrēta šī gada vasaras sākumā. Tās galvenie darbības virzieni būs tirgus izpēte un klientu piesaiste, informējot par PAM sniegtajiem pakalpojumiem un investīciju iespējām Latvijā, Baltijā un citās valstīs, kurās darbojas Parex grupas uzņēmumi.

Parex Asset Management prezidents Roberts Idelsons: „Parex Asset Management

pārstāvniecības atvēršana Kazahstānā ir loģisks turpinājums mūsu kompānijas

paplašināšanās stratēģijai NVS valstu tirgos. Tā, piemēram, šogad saviem

investoriem sākām piedāvāt jaunu fondu, kurā var investēt Centrālās un

Vidusāzijas kompāniju akcijas. Kazahstānas tirgus ļoti strauji attīstās, un mēs to uzskatām par perspektīvu un interesentu gan no klientu piesaistes viedokļa,

gan ņemot vērā vietējo aktīvu cenas pieaugumu. Tāpēc jaunās pārstāvniecības

attīstībā plānojam ieguldīt lielas investīcijas, lai iekarotu pienācīgu tirgus

daļu. Mūsu ilgtermiņa mērķis ir kļūt par stabiliem un uzticamiem dalībniekiem

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Noslēdzies kompāniju zīmolu konkurss Baltic Brand Formula 2007, kurā kā spēcīgāko nacionālo zīmolu atzina saldumu firmu Laima, savukārt interneta portāls draugiem.lv, kurš pastāv tikai trīs gadus, ieguva otro vietu.

Konkurss notika divās kārtās. Pirmajā kārtā rezultātus noteica patērētāji, kuri konkursa ietvaros tika aptaujāti un noskaidrots viņu viedoklis par zīmoliem atsevišķās nozarēs. Otrās kārtas un reizē arī gala rezultātus noteica sešu locekļu ekspertu komisija.

Kā labākie savās nozarēs tika atzīti dzērienu kompānija Aldaris, apģērbu firma Lauma, automašīnu ražotājs Audi, Hansabanka, būvmateriālu veikals Depo, celtniecības kompānija Kalnozols, degvielas uzpildes stacija Statoil, telekomunikāciju kompānija Lattelecom, mobilo telefonu ražotājs Nokia, televīzijas kanāls LNT, tirdzniecības centrs Alfa, kā arī sadzīves elektronikas kompānija Samsung.

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Ar šo paziņojam, ka š.g. 30.aprīlī notika AS VEF RADIOTEHNIKA RRR akcionāru kārtējā pilnsapulce.

Pilnsapulces darba kārtība:

1.Valdes ziņojums par 2006.gada darbības rezultātiem.

2.Padomes ziņojums par 2006.gada darbības rezultātiem.

3.Zvērināta revidenta ziņojums.

4.2006.gada pārskata apstiprināšana.

5.2006.gada peļņas sadale.

6.AS VEF RADIOTEHNIKA RRR 2007.gada budžeta un darbības plāna apstiprināšana.

7.Zvērināta revidenta apstiprināšana.

8.Izmaiņas AS VEF Radiotehnika RRR Padomes sastāvā.

9. AS VEF Radiotehnika RRR organizatoriski-saimnieciskās struktūras pilnveidošana.

Pilnsapulcē pieņemtie lēmumi:

1. Apstiprināt Akciju Sabiedrības Valdes ziņojumu, apstiprināt Akciju Sabiedrības Padomes ziņojumu.

2. Apstiprināt Akciju Sabiedrības revidenta ziņojumu.

1.Statūtu grozījumu izskatīšana, apstiprināšana, statūtu jaunās redakcijas apstiprināšana (attiecībā uz jaunās nodaļas ievešanu statūtos - personāla akcijas).

Lēmuma projekts: „Grozīt Sabiedrības statūtus sekojoši: Grozīt statūtu 3.5.

punktu un izteikt to šādā redakcijā:

3.5. 2013 akcijas 1.00 (viens) LVL nominālvērtībā katra ir personāla akcijas,

attiecībā uz kurām ir piemērojami sekojošie noteikumi:

3.5.1. Personāla akcijas var iegūt tikai Sabiedrības darbinieki un valdes

locekļi vai pati Sabiedrība, ievērojot Statūtos un likumdošanā noteiktus

ierobežojumus.

3.5.2. Personāla akciju īpašniekiem nav balsstiesību Sabiedrības akcionāru

sapulcēs un tiem nav tiesību saņemt likvidācijas kvotu.

3.5.2. Sabiedrības Personāla akciju uzskaitei Sabiedrības valde ved Sabiedrības

personāla akciju reģistru. Par personāla akciju īpašniekiem ir atzīstami tie,

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā teju divas reizes paaugstinātā akcīzes nodokļa likme saldinātajiem dzērieniem, kuros cukura daudzums pārsniegs 8 gramus.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kuri gan vēl tiks skatīti parlamenta plenārsēdē. Pēc ilgākām diskusijām atbildīgā komisija atbalstīja mazāku akcīzes nodokļa pieaugumu, nekā sākotnēji iecerēts. Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem - akcīzes nodokļa likme būs 7,4 eiro, bet dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem - 14 eiro.

Turklāt šāda novitātē spēkā būs no 2022. gada 1. janvāra, nevis 2021. gada 1. janvāra vai 2021. gada 1. jūlija, jo tādējādi varēs ietaupīt 23 000 eiro nodokļu administrētāji, jo ar 2022. gadu notiek pāreja uz jauniem maksājumu administratīvo sistēmu, kurā akcīzes nodokļa deklarācijas tajā sāks strādāt ar 2022. gadu. Interesanti, ka pašlaik par šāda nodokļa ieviešanu ziņu nav nedz no Igaunijas, nedz arī Lietuvas.

Šodien, 24.augustā Parex banka atver savu otro filiāli Zviedrijā, un jau ceturto pēc kopskaita vecās Rietumeiropas valstīs. Pirmo ārvalstu filiāli Parex banka atvēra 2005.gada oktobrī Vācijas galvaspilsētā Berlīnē, bet otro - 2006.gada maijā Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Jaunā Parex bankas filiāle atrodas Zviedrijas trešās lielākās pilsētas - Malmes pašā centrā. Atgādinām, ka Latvijas Parex banka ir pirmā jauno Eiropas Savienības dalībvalstu kredītiestāde, kas sākusi darbību kādā no Rietumeiropas finanšu tirgiem, atverot filiāli.

Parex bankas viceprezidents Gatis Kokins: „Mūsu darbības rādītāji Zviedrijā liecina, ka šīs valsts iedzīvotājiem ir milzīga interese par Parex bankas piedāvātajiem pakalpojumiem, jo īpaši noguldījumiem. Mēs esam piedalījušies izstādēs dažādās Zviedrijas pilsētās, un tieši Malmes iedzīvotāji ir izrādījušies vieni no aktīvākajiem Parex bankas pakalpojumu lietotājiem ārpus Stokholmas. Turklāt Malme atrodas ļoti tuvu Kopenhāgenai, kas var kalpot par labu placdarmu Dānijas klientu piesaistīšanā un mūsu turpmākajām aktivitātēm veco Rietumvalstu virzienā.”

Līdz šī gada augusta sākumam Zviedrijā Parex banka noguldījumos bija piesaistījusi 30 miljonu eiro, kas ir 4.5 reizes vairāk nekā gada sākumā. Patlaban banka Stokholmas filiālē apkalpo 2 200 klientus. Plānots, ka līdz gada beigām, ņemot vērā Malmes filiāles darbības uzsākšanu, Parex banka dubultos piesaistīto noguldījumu apjomu un arī klientu skaitu. Parex bankas jaunajā Malmes filiālē sākotnēji strādās 3 darbinieki. Kā nākamo Parex banka plāno atvērt filiāli Zviedrijas otrajā lielākajā pilsētā pēc Stokholmas - Gēteborgā, kā arī, iespējams, vēl kādu norēķinu grupu pašā Stokholmā.