Personīgu bankrotu piedzīvojušais bijušās Rīgas komercbankas prezidents Vladimirs Kuļiks pagājušā gada septembrī spējis iegādāties iespaidīgu namīpašumu Jūrmalā. Par to viņš Rīgas domes Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas priekšsēdētājam Andrim Amerikam oficiāli samaksājis vairāk nekā divus miljonus latu.
Ņemot vērā V. Kuļika oficiāli trūcīgo finanšu stāvokli un apstākli, ka šo īpašumu viņš A. Amerikam Rīgas komercbankas krīzes laikā bija pārdevis par nepilniem 37 000 Ls, šāds darījums var radīt aizdomas par fiktīvu pirkumu vai naudas atmazgāšanas mēģinājumu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs apliecina, ka šī informācija noteikti tiks ņemta vērā, pārbaudot Rīgas domnieka amatpersonas deklarāciju. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns atzīst, ka darījums "tīri teorētiski ir mūsu kompetences jautājums, šāda informācija ir pārbaudāma un pētāma".
Atpērk bijušo īpašumu
V. Kuļika un A. Amerika iespaidīgā darījuma objekts ir vairāk nekā 3200 kvadrātmetru zemes gabals Jūrmalā, Bulduru prospektā 152, uz kura atrodas paliela divstāvu ēka: šo īpašumu, kā rāda zemesgrāmatu dati, bijušais baņķieris no Rīgas domnieka pagājušā gada 26. septembrī nopircis par 2 108 412 Ls. Bankas kredīts V. Kuļikam nav bijis nepieciešams, līdz ar ko īpašums arī nav apgrūtināts ar hipotēku.
Šim īpašumam ir arī zīmīga vēsture: kā rāda zemesgrāmatu informācija, V. Kuļiks vienreiz jau ir bijis tā īpašnieks - 1997. gada vasarā viņš divos darījumos šo īpašumu oficiāli par 17 000 Ls iegādājies no kāda 1947. gadā dzimuša Aleksandra Pugačeva, kurš jau pirms trim gadiem par to bija maksājis pusotru reizi lielāku summu. Nepilnu pusotru gadu pēc pirkuma veikšanas V. Kuļiks īpašumu pārdevis A. Amerikam - atkal divos darījumos (kas nekustamo īpašumu jomā bieži tiek izmantoti, lai īpašumus pārdotu par mākslīgi pazeminātu cenu, bet neļautu to izmantot pašvaldībai ar tās pirmpirkuma tiesībām) tas jaunajam īpašniekam oficiāli izmaksājis 36 843 Ls.
Toreizējais baņķieris savu Jūrmalas īpašumu A. Amerikam pārdeva 1998. gada 25. novembrī un 7. decembrī - V. Kuļikam ļoti grūtā laikā. Banku sfēras pārstāvjiem un tās uzraugiem jau bija zināms, ka lielākā daļa Rīgas komercbankas līdzekļu, pateicoties V. Kuļika nepareizajai stratēģijai, bija ieguldīti lielu peļņu sološajās Krievijas parādzīmēs un pēc kaimiņvalsts augusta finanšu kraha bija faktiski zaudēti.
Šajā laikā jau atklāti tika runāts par iespējamu bankas slēgšanu un tās vadības atbildību akcionāru priekšā. V. Kuļiks, kurš pirmajās dienās pēc Krievijas paziņojumiem vēl bija runājis tikai par to, ka bankas "1998. gada peļņa nepārsniegs budžeta ietvarus", vēlāk jau vērsās tiesībsargāšanas iestādēs, aicinot noskaidrot personas, kuras izplatot nepatiesas baumas par viņa vadītās kredītiestādes stāvokli.
Tomēr Rīgas komercbankas stāvoklis patiešām bija tik smags, ka 1999. gada martā tika atzīta tās maksātnespēja un tika paziņots - Krievijā tā 1998. gadā zaudējusi vismaz 29 milj. Ls. Vēlākā bankas sanācija Latvijas valstij, pēc aptuveniem aprēķiniem, izmaksāja aptuveni 50 milj. Ls.
Iespaids par bankrotu
No paša V. Kuļika gan materiālā atbildība netika prasīta, un formāli arī nebija iespēju no viņa ko piedzīt - baņķierim nekas vairs nepiederēja. 1999. gadā intervijā laikrakstam Čas V. Kuļiks stāstīja, ka viņš neesot bijis labākā stāvoklī kā jebkurš bankas noguldītājs un ka daudzi paziņas viņam ieteikuši aizbraukt no valsts vai izdarīt pašnāvību.
Toreizējais bankas administrators Gundars Cers tagad atzīst, ka nekā krimināla bankas krahā un kredītiestādes valdes rīcībā neesot bijis - vienkārši "biznesa neveiksme - Krievijas krīzē vērtspapīri zaudēja vērtību, tur nebija nekādu dokumentu viltojumu vai kā tamlīdzīga, kā tagad Ogres komercbankā". Līdz ar to viņam neesot zināmi apsvērumi, kādēļ V. Kuļikam būtu vajadzējis pārdot savu mantu. Tomēr iespaidu par sevi kā pilnībā bankrotējušu uzņēmēju eksbaņķieris gan radīja vēl nākamos 5 - 7 gadus: piemēram, laikraksts Diena, 2004. gada martā rakstot par uzņēmēju bankrotiem, kā vienu no piemēriem minēja tieši viņu: "Bankrotējušās Rīgas komercbankas prezidents Vladimirs Kuļiks pašlaik ir konsultants būvuzņēmējdarbības jomā, viņa mobilais tālrunis klusē, bet cita viņam nav."
Tagad izrādās, ka V. Kuļiks, kurš 1999. gada intervijā pauda atziņu, ka viņam zudusi virkne ilūziju, kas saistītas ar cerībām biznesu veidot "baltos cimdos", ar A. Amerika palīdzību jau laikus nodrošinājies pret iespējamām materiālām pretenzijām: patiesībā visu laiku kopš 1998. gadā pirms bankas maksātnespējas noslēgtā Jūrmalas īpašuma formālās pārdošanas darījuma eksbaņķieris tajā turpinājis dzīvot.
Trešdien Jūrmalas mājā satiktā V. Kuļika dzīvesbiedre atzina - viņa neesot dzirdējusi, ka īpašums nesen būtu nopirkts. Viņa izteica pārliecību, ka pēdējos sešos gados īpašnieki nav mainījušies un viņa visu laiku bijusi šīs mājas saimniece. Tiesa, Kuļiku laulātais pāris esot domājuši par iespēju pārdot daļu īpašuma, jo tik lielu zemesgabalu uzturēt neesot vienkārši, taču māju pārdot viņi neesot plānojuši. Lai gan, kā atzīst bijušā bankas prezidenta kundze, viņa īsti vīra plānus nezinot, tādēļ neesot izslēgts, ka arī māja tiekot tirgota. Par to, ka māja vēl pirms pāris mēnešiem oficiāli piederējusi Rīgas domniekam A. Amerikam, Kuļika dzīvesbiedre nezina.
To, ka V. Kuļiks jau ilgstoši mīt šajā formāli pārdotajā īpašumā, apliecina arī 2005. gadā publiskotā informācija, ka iespējama elektroenerģijas nelegāla izmantošana konstatēta A. Amerika Jūrmalas īpašumā, ko "jau ilgstoši lieto bijušais Rīgas komercbankas vadītājs Vladimirs Kuļiks, kurš saskaņā ar pilnvaru ir atbildīgs par mājā notiekošo".
Amerikam neinteresē
A. Ameriks pašlaik, pēc ziņu par darījumu nonākšanas atklātībā apgalvo - viņš nezinot un viņu arī neinteresējot, kāpēc V. Kuļiks savulaik viņam īpašumu pārdevis un tagad izmantojis savas pārdošanas līgumā iekļautās pirmpirkuma tiesības.
Saskaņā ar līgumu eksbaņķierim visu šo laiku esot bijušas īpašuma lietošanas tiesības, tomēr Rīgas domnieks atsakās ar šo līgumu iepazīstināt - viņam "nav tāda pienākuma". Tāpat A. Ameriks pat nepiemin faktu, ka viņa amatpersonas deklarācijā nav norādīta kaut jel kāda summa, ko viņš no V. Kuļika būtu saņēmis par ēkas izmantošanu.
Īpaši lakoniski A. Ameriks izsakās par pašu īpašuma pārdošanas darījumu - viņu neinteresējot, no kurienes bankrotējušais baņķieris esot ņēmis naudu darījumam, taču "viņam pirkuma summa jāsamaksā trīs gadu laikā. Manā deklarācijā parādīsies visa summa, tikai viena daļa kā parāds. Pagaidām esmu saņēmis vienu miljonu un noguldījis bankā".
Taču nav redzami oficiāli avoti, no kuriem varētu būt nācis finansējums šim darījumam, V. Kuļikam no A. Amerika atgūstot oficiāli par niecīgu summu krīzes brīdī pārdoto īpašumu, kurā viņš turpinājis dzīvot un par kura oficiālo īpašnieku maiņu dzīvesbiedrei nav bijis pat nojausmas.
Pašlaik V. Kuļikam oficiāli nepieder neviens cits nekustamais īpašums, un tāpat eksbaņķieris oficiāli nav atgriezies lielajā biznesā: vismaz formāli viņš ir tikai 15% kapitāldaļu īpašnieks mazpazīstamajā SIA Baltijas Monitoringa centrs, kas, kā rāda Lursoft dati, 2004. gadu beigusi ar 19 tūkstošu latu apgrozījumu un 11 tūkstošu latu zaudējumiem. Nevienā citā uzņēmumā V. Kuļikam kapitāldaļas nepieder, un arī vadošus amatus viņš ieņem tikai vienā - 2005. gada novembrī dibinātajā 2000 latu pamatkapitāla SIA Jelvi.
Paša eksbaņķiera skaidrojums par to, kā šādos apstākļos viņš spējis bez bankas palīdzības veikt tik apjomīgu nekustamā īpašuma darījumu, pagaidām nav bijis iegūstams - viņa mobilais tālrunis ir atslēgts, bet uz darbavietā atstātajiem lūgumiem kontaktēties V. Kuļiks neatsaucās.
KNAB ieinteresējas
Atzīstot, ka šāds darījums "tīri teorētiski ir mūsu kompetences jautājums, šāda informācija ir pārbaudāma un pētāma", Latvijas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns vienlaikus norāda, ka šis atzinums uztverams, "abstrahējoties no konkrētā gadījuma, jo mums nav tiesību nevienam atklāt, ar kādām lietām strādājam".
Naudas atmazgāšanas apkarošanas dienests varot "pētīt tikai tad, ja kāds mums kaut ko uzraksta", un, ja kāds gadījums šķietot aizdomīgs, dienests to nosūtot prokuratūrai tālākai izmeklēšanai. Tāpēc V. Burkāns, kurš pagājušā gada oktobrī Db atzina, ka daži darījumi ar nekustamiem īpašumiem esot viņa pārstāvētās institūcijas uzmanbā, varot rekomendēt informāciju nosūtīt uz prokuratūru vai attiecīgo policijas nodau ar lūgumu izmeklēt pēc būtības, "un tad viņi būs spiesti šo gadījumu izpētīt".
Savukārt KNAB ir iepazinies ar oficiālo zemesgrāmatu informāciju par šo darījumu un atzīst, ka tā vēl ir nepietiekama, lai precīzi norādītu uz iespējamiem pārkāpumiem un to piekritības iestādi. Kā skaidroja KNAB preses sekretārs A. Vitenburgs, "KNAB kompetence būtu izvērtēt, vai valsts amatpersona nav pārkāpusi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā" noteiktās prasības, t.sk. attiecībā uz darījumu partneriem. Savukārt VID kompetence izvērtēt fizisko personu, t.sk. amatpersonu ienākumu likumību, kā arī ienākumu un izdevumu atbilstību. Protams, lielos darījumus ar banku starpniecību pēta Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests".
Šīns skeptisks
Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas vadītājs Edgars Šīns pagājušā gada oktobrī Db atzina, ka Latvijas nekustamo īpašumu tirgus ir brīvi izmantojams naudas atmazgāšanai. Vakar, jautāts, vai varētu būt ticama versija, ka savulaik, kad V. Kuļikam zeme svilusi zem kājām, īpašums pārrakstīts uz A. Amerika vārda, savukārt vēlāk tas izmantots, lai legalizētu kādus finanšu līdzekļus, E. Šīns atbildēja - jā, pat ļoti.
Taču tā ir tikai versija, uzsvra E. Šīns, piebilstot: "Šādi darījumi ir perfekts veids, kā legalizēt nelikumīgi gūtos ienākumus. Domāju, ka neviens prokurors tur nevarēs pierādīt, ka līdzekļi nākuši kaut kā ne tādā veidā. Summas lielas, neviens neko nevar izsekot. Nekustamie īpašumi ir ideāla vieta nelikumīgi gūto līdzekļu legalizēšanai."