VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

ES atbalstītā projektā Liepājas 8.vidusskolas infrastruktūras uzlabošana izglītojamiem ar funkcionāliem traucējumiem konstatēts nekvalitatīvs būvnieku darbs. Pašvaldība vaino iepirkumu likuma kritērijus, kas ļauj konkursā uzvarēt mazpazīstamām būvfirmām ar dempinga cenām.

Apmeklējot objektu, pašvaldībai nācies secināt, ka Rīgas uzņēmums SIA INOVA, kas uzvarēja iepirkumu konkursā ar vislētāko piedāvājumu, vairākus darbus šajā objektā veikusi nekvalitatīvi. Lai gan bērniem ar funkcionāliem traucējumiem kopumā dzīve skolā ir uzlabojusies, tomēr nekvalitatīvi apstrādātās durvis un to mehānismi šobrīd nopietni apgrūtina bērniem iekļūšanu un izkļūšanu no klasēm, informē pašvaldība. Pašvaldība pieprasīs novērst pieļautos defektus. Tāpēc projekta vadītājiem un būvuzraugiem uzdots kopīgi ar skolas vadību sagatavot pielikumu pieņemšanas - nodošanas aktam, kurā uzskaitīti visi defekti un noteikti to novēršanas termiņi. Lai gan skolas vadība un būvuzraugi darbu gaitā nepārtraukti aizrādījuši firmai par pieļauto brāķi un pieprasījuši to labot, līdz šim tas nav izdarīts, informē skolas direktore Jevgeņija Mickēviča. Nepieciešams izstrādāt stingrākus noteikumus un prasības, kā arī iespējamās sankcijas par nekvalitatīvu darbu firmām, kuras piesakās konkursos.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtījis Ģenerālprokuratūrai vēstuli ar lūgumu izvērtēt, vai, Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijai uzsākot kriminālprocesus pret biroja darbiniekiem, nenotiek nepamatota un prettiesiska vēršanās pret biroja amatpersonām ar mērķi ietekmēt iestādes darbību kopumā.

KNAB informējis Ģenerālprokuratūru par daudziem gadījumiem, kuros, reaģējot uz KNAB kopš 2003.gada sniegto informāciju par iespējamo nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonu deklarācijās, VID veiktās darbības un lēmumi norāda uz dienesta nekonsekvento rīcību amatpersonu deklarāciju pārbaudē.

Daudzām amatpersonām, tostarp ministram, kādas pašvaldības vadītājam, VID ļāvis precizēt valsts amatpersonu deklarāciju ienākumu sadaļu, pieņēmis amatpersonu iesniegumus ar lūgumu izdarīt grozījumus viņu valsts amatpersonu deklarācijās un atļāvis to darīt arī attiecībā uz iepriekšējiem gadiem vairāku simtu tūkstošu vai miljonu latu apmērā.

KNAB iesniegumā prokuratūrai norāda, ka divos gadījumos VID vairākkārtīgi atļāvis labot un papildināt valsts amatpersonas deklarācijas pašvaldību amatpersonām lielā apmērā, nesaucot tās pie kriminālatbildības.

Kā raksta Diena, Rīgas domes (RD) Īpašumu departamenta direktoram Kārlim Kavacam, 2008.gada septembrī VID ir atļāvis precizēt 2006. un 2007. gada deklarācijas un papildināt tās ar darījumiem: EUR 1 265 126.64, Ls 6 300, LVL 3 250, USD 1 000 un Ls 90 000.

“Šajā deklarācijā nav uzrādīti iepriekšējās deklarācijās uzrādītie un man neatgrieztie aizdevumu kopsummā 3 250 LVL un 1 000 USD, jo to atgūšana kļuvusi neiespējama. 2006.g. man tika atdoti aizdevumi kopsummā 6 300 LVL. Deklarācijas 8. punktā norādīts, ka veikts darījums par 90 000 LVL, iegādājoties dzīvojamās mājas jaunbūvi Liepājā,” raksta K. Kavacs deklarācijā par 2006.gadu.

SIA ExpressCredit koncerna 9 mēnešu apgrozījums, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ir palielinājies par 5%, savukārt uzņēmuma peļņa šajā periodā ir palielinājusies par 54,3%, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

«2018. gada jūnijā Saeima, balstoties uz atsevišķu deputātu priekšlikumiem, uzsāka vērtēt izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kā rezultātā tika pieņemtas izmaiņas šajā likumā. Likuma izmaiņām būs ietekme uz patērētāju kreditēšanas nozarē strādājošajiem komersantiem. Būtiskākais, kas stāsies spēkā no 2019. gada 1. jūlija, būs ierobežojums, kas nosaka, ka kredīta kopējās izmaksas patēriņa kredītiem nedrīkst pārsniegt 0,07% dienā. Tāpat no 2019. gada 1. jūlija stāsies spēkā ierobežojums patērētāja kreditēšanas reklāmām. Apstiprinātie likuma grozījuma tostarp ietver vairākas mazāk nozīmīgas izmaiņas, kurām redzam pievienoto vērtību, piemēram, informācijas pieejamības jomā,» norāda uzņēmuma pārstāvji.

Satversmes tiesa (ST) drīzumā izvērtēs vairāku pieteicēju, tostarp ārvalstu pilsoņu, iesniegtās konstitucionālās sūdzības par likuma Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību vairāku normu neatbilstību Satversmei un izlems to izskatīšanas kārtību tiesā.

Lai nodrošinātu lietas taisnīgu izskatīšanu un netiktu atkārtotas citās lietās pieļautās kļūdas, vairāku pieteicēju pārstāvis zvērināts advokāts Normunds Šlitke aicina ST kā pieaicinātās personas uzaicināt arī konkrētās jomas profesionāļus un ekspertus, kuriem ir gan attiecīga izglītība, gan pieredze, gan arī kvalifikācija, tostarp plašas zināšanas un atzīta kompetence ekonomikā, tostarp regulēto cenu noteikšanas jomā.

Saeimas kārtējais brāķis vēlētāju balsu zvejošanas vārdā 

Saeimas pērn pieņemtais likums, kas vērsts uz “piespiedu dalītā īpašuma sakārtošanu vērstu...

Piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, nesen disertāciju attiecīgajā tēmā aizstāvējušo tiesību zinātņu doktori Artu Snipi, kā arī attiecīgās nevalstiskās organizācijas un to pārstāvjus, tostarp Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidentu un Latvijas Transporta līdzekļu apdrošināšanas biroja valdes priekšsēdētāju – ekonomistu Jāni Abāšinu, kurš jau iepriekš šajos jautājumos ir sniedzis atzinumus gan likumdevējam, gan arī ST. Savukārt pašu lietu advokāts Satversmes tiesu aicina skatīt mutvārdu procesā, kas tiesnešiem un lietas dalībniekiem ļaus šiem ekspertiem uzdot jautājumus, tā konstatējot Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātajā un Saeimā pieņemtajā likumā, visticamāk, apzināti pieļauto brāķi.

Pavirša attieksme

Pieņemot likumu Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību, Saeima ne vien nevērtēja iecerēto grozījumu ekonomiskos un tiesiskos aspektus, bet pat nemēģināja, kā to noteica ST 2018. gada 12. aprīļa spriedums, rast tādu konkrētās situācijas risinājumu, "kura izstrādes gaitā būtu pienācīgi izvērtēti iespējamie personu pamattiesību ierobežojumi un ar kuru tiktu taisnīgi līdzsvarotas zemes īpašnieku un daudzdzīvokļu māju īpašnieku tiesības".

"Likumdevējs klaji ignorēja ne vien ST iepriekš šajā sakarā pieņemtos spriedumus, bet arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas atzinumu, ka jebkuram īpašumtiesību ierobežojumam, kas saistīts ar valsts tiesībām kontrolēt īpašuma izmantošanu, ir jāsasniedz taisnīgs līdzsvars starp sabiedrības vispārējām interesēm un indivīda pamattiesību aizsardzību," norāda N. Šlitke.

Tiesiskā valstī, ja vien būtiski nemainās kādi faktiskie, sociālie vai ekonomiskie apstākļi, personai ir tiesības paļauties, ka likumos un ST spriedumos noteiktais tiks ievērots un piemērots, tomēr šajā gadījumā tiesiskās paļāvības principu izkonkurēja tuvojošās Saeimas vēlēšanas un politiķu vēlme tikt pie iespējami lielāka vēlētāju balsu skaita. Līdz ar to apstrīdētās likuma normas ir nevis ekonomiski, bet gan politiski motivētas, turklāt ir pretrunā ar valdības deklarēto mērķi – dalītā īpašuma pilnīgu izbeigšanu, uzskata advokāts. Tādēļ ST, skatot šo izpildvaras likumdevējam apzināti iespēlēto un Saeimas visai populistiski pieņemto brāķi, būtu nepieciešams pieaicināt nevis teju vai juristus vien, bet arī attiecīgu izglītību un kompetenci ieguvušus jomas profesionāļus, kuri argumentēti var sniegt savu ekspertu viedokli par to, kādas ekonomiskās un tiesiskās sekas zemes īpašniekiem un sabiedrībai kopumā rada šie TM slepus un tendenciozi, kā arī klaji neprofesionāli izstrādātie likuma grozījumi, pauž N.Šlitke.

Neadekvāta cena

Advokāts uzsver, ka tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principi ir tiesiskas valsts pamatelementi, un ikvienam ir tiesības paļauties, ka valstī, kura deklarējusi, ka tajā pastāv brīvā tirgus ekonomika, samazinās tādu nozaru skaits, kurās valsts ar likumu regulē cenas un nosaka, cik lielu atlīdzību par sev piederošo lietu kāda sabiedrības grupa drīkst saņemt un kādu – ne.

"Minētajā likumā noteiktā likumiskās lietošanas maksa 4% apmērā ir ne vien ekonomiski nepamatota, bet nesamērīgi un būtiski samazina vai pat pilnībā izslēdz jebkādu ienākumu jeb peļņu no īpašuma, kas faktiski ir pielīdzināms īpašuma konfiskācijai vai ekspropriācijai. Turklāt tas, ka zemes īpašnieks gadā iegūst ienākumus 4% apmērā no sev piederošās zemes kadastrālās vērtības, ir mīts. Realitātē šī summa var sarukt līdz vienam procentam vai pat vēl mazāk, jo aptuveni 1,5–2,5% no likumā noteiktās nomas maksas veido zemes īpašnieka valstij, tostarp pašvaldībai, maksājamie nodokļi par neiznomājamo zemi. Piemēram, par zemi ielu sarkanajās līnijās zemes īpašnieks nesaņem vispār neko, toties maksā par to nodokļus pilsētai, kura pati kopā ar valsti de facto šo zemes daļu lieto," uzsver advokāts, piebilstot, ka vēl ir grāmatvedības pakalpojumi, administratīvie izdevumi, iekasēšanas izmaksas un neiekasēšanas riski, ienākuma nodoklis u. tml.

Turklāt arī to zemju īpašnieki, uz kuru zemes atrodas degvielas uzpildes stacijas, ražotnes, citi komercobjekti, vai valsts, tostarp pašvaldību objekti, vairs nevar par tiem slēgt taisnīgus zemes nomas līgumus, pusēm savstarpēji vienojoties, jo likums paredz vien fiksētu atlīdzību 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības gadā. Līdz ar to nav iespējams runāt par taisnīgu zemes īpašnieku, dzīvokļu īpašnieku, kā arī atsevišķu komersantu tiesību līdzsvarojumu.

Tas, ka ST kā ekspertus gluži vai visās jomās galvenokārt pieaicina tikai juristus, nav pareizi. Tā, piemēram, iepriekš līdzīgā strīdā – lietā Nr. 2017-17-01, kurā arī tika skatīts jautājums par zemes nomas maksas lielumu dalītajos īpašumos, sākotnēji bija pieaicināti galvenokārt vien juristi. "Vēl sliktāk – tika pieaicināta arī Latvijas Banka, kurai jau tā nav ne mazākās kompetences un pieredzes mikroekonomikā, tostarp valsts regulēto cenu noteikšanas jomā, kura savai pārstāvībai ST nosūtīja biologa un jurista kvalifikāciju ieguvušu amatpersonu, kam dažus mēnešus pēc tam bija paredzēts Saeimas balsojums par amata pilnvaru pagarināšanu," pauž N. Šlitke.

Pat šajos ekonomikai samērā smagajos laikos likumdevējs visai pamatoti nenosaka politiski regulētas jeb ar likumu noteiktas cenas vai to griestus, piemēram, elektrībai, gāzei vai pārtikai, jo tas neatbilst Satversmei un no tās izrietošajai tirgus ekonomikai un tajā nostiprinātajai privātīpašuma respektēšanas un aizsardzības prioritātei. Zeme dalītajos īpašumos nav izņēmums, un, pat ja likumdevējs tās lietošanu un atlīdzību par to ir izlēmis regulēt politiski, likumdevējam ir pienākums noteikt to adekvātā un ekonomiski pamatotā apmērā un Satversmei atbilstoši, ko bez profesionāļu uzklausīšanas un viņu viedokļu respektēšanas paveikt nav iespējams.

"Ņemot vērā to, ka ST spriedums un tajā sniegtā tiesību normu interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām, amatpersonām, kā arī privātpersonām, nav pieļaujams, ka par kapitāla atdevi, cenu noteikšanu, investīciju drošību un īpašumu minimālo ienesīgumu izsakās juristi neatkarīgi no viņu kompetences tiesību jomā un viņu skaita. Ir vitāli nepieciešams kā pieaicinātās personas ST obligāti uzklausīt profesionāļus un attiecīgo jomu ekspertus, kuru redzējumu uz problēmas risinājumu neaptumšo šauras dažādu politisko spēku, citu sabiedrības grupu vai pašu intereses," uzsver advokāts.

Visu rakstu lasiet 20.septembra laikrakstā Diena!

Tiešo platības maksājumu pretendentiem šogad ir iespēja platību maksājumu iesniegumus aizpildīt un iesniegt elektroniski. Elektroniskā pieteikšanās uz platību maksājumiem 2008. gadā ir pirmais solis Eiropas Savienības (ES) atbalsta maksājumu elektroniskās pieteikšanās sistēmas izveidē, kuru plānots attīstīt arī turpmāk.

Platību maksājumu pieteikumu elektroniskā iesniegšana notiek divos etapos. Pretendentam, noslēdzot līgumu, vispirms jāreģistrējas kā Lauku atbalsta dienesta (LAD) Elektroniskās pieteikšanās sistēmas (EPS) lietotājam, lai saņemtu unikālu lietotāja identifikatoru un paroli. Pēc tam pretendents par apsaimniekotajām lauksaimniecībā izmantotajām zemes platībām aizpilda pieteikuma formu un iezīmē laukus elektroniskā kartē.

Lai pieteikšanās kartība būtu labāk saprotama, LAD mājas lapā ievietota arī videofilma ar skaidrojumu, kas pēc kārtas darāms, aizpildot pieteikumu. Jāpievērš uzmanība tam, ka ievadītā informācija ir noteikti jāsaglabā, kā arī to ir iespējams labot, taču ieteicams to darīt ne vairāk kā vienu reizi dienā.

Komersantam, kurš saņem kreditora brīdinājumu par tā nodomu iesniegt tiesā maksātnespējas pieteikumu, ir jāizturas augstākā mērā atbildīgi, uzsver zvērināts advokāts un maksātnespējas procesa administrators Jānis Jurkāns.

«Īpaši, ja runa ir par tādu parādu, kurš komersanta ieskatā vispār nepastāv, ir ticis samaksāts vai citādā veidā izpildīts, vai arī ir vērtējams vismaz kā strīdīgs,» tā viņš, piebilstot, ka tādos gadījumos nekavējoties ir jāveic nepieciešamās darbības savu tiesisko interešu aizsardzībai. SIA Palink lieta parāda, ka pēc jaunā Maksātnespējas likuma normām, kurš ir spēkā no 2010. gada 1. novembra, pat uzņēmums ar miljoniem latu apgrozījumu var tik atzīts par maksātnespējīgu.

Komersantam triju nedēļu laikā pēc tā, kā kreditora brīdinājums ir ticis nodots pastā, ir jāceļ pret tajā norādīto prasījumu pamatoti iebildumi vai parāds jāsamaksā, skaidro zvērināts advokāts. Katrs gadījums gan ir individuāls, tomēr jāņem vērā, ka strīdīgā situācijā ar vienkāršu rakstveida iebildumu nosūtīšanu attiecīgajam kreditoram var nepietikt. Tāpat šādā situācijā nav nekādas nozīmes tam, cik labi ir attiecīgā komersanta kopējie finanšu rādītāji.

Publiskajā nodokļu parādnieku datu bāzē tiks izdarītas izmaiņas, uzņēmēji vēlas, lai parāda slieksnis tiktu palielināts no 100 līdz 1000 Ls. Tāds ir skandāla rezultāts saistībā ar publiskā nodokļu parādnieku reģistra informāciju par 10 531,3 Ls esošo nodokļu parādu mazumtirdzniecības SIA Rimi Latvia, kurš ir arī tā dēvētajā baltajā – valsts uzticamo uzņēmumu (padziļinātas sadarbības programmas dalībnieku) reģistrā.

Par šāda «nodokļu parāda» eksistenci nepatīkami pārsteigts arī SIA Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais: «Maksājumus mēs veicam pat kādu brīdi pirms noteiktā laika, bet VID datu bāzē tie parādās nedaudz novēloti. Pirms publiskot šos datus, VID jābūt pārliecībai, ka tie ir precīzi un patiesi.»

Lai arī Rimi ir padziļinātas sadarbības programmas dalībnieks, taču šis fakts nav uzņēmumu pasargājis no nonākšanas nodokļu parādnieku datu bāzē. «Fakts, ka aprīļa sākumā no 55 000 aktīvu uzņēmumu, kas veic komercdarbību, 53 594 jeb 97,4% bija reģistrēti nodokļu parādnieku vidū, liek apšaubīt šī saraksta lietderību,» tā Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

Realizējot 2.8 miljonus latu vērtu Jūrmalas domes pasūtījumu, vairāki būvuzņēmēji iedzīvojušies konfliktā, un šķiet, ka miljonu dalīšana bez tiesu darbiem neiztiks, šodien vēsta Dienas bizness.

Šosvētdien Jūrmalā svinīgā pasākumā tiks atklāts Dzintaru Mežaparks, kura izbūvei un iekārtošanai Jūrmalas dome iztērējusi 2.8 milj. Ls. Domes izsludinātajā konkursā par ģenerāluzņēmēju kļuva SIA Taders, kura vadībā veiktie būvdarbi aizkavējās par vairākiem mēnešiem. Šobrīd pret Taders apakšuzņēmējs SIA Gaismas nams iesniegusi maksātnespējas pieteikumu, un vismaz viens no apakšuzņēmējiem nenomaksātu rēķinu dēļ gatavojas SIA Taders sūdzēt tiesā. Arī SIA TadersDb apliecināja gatavību savas intereses aizsargāt tiesā.

Šoferu sašutumu un Latvijas valsts ceļu (LVC) nosodījumu vakar izpelnījies uzņēmums, kuram uzticēts uz ceļiem atjaunot horizontālo marķējumu – uz Jelgavas apvedceļa baltā līnija pārkrāsota kādai nobrauktai lapsai, ziņo portāls zz.lv.

LVC Jelgavas nodaļas vadītājs Jānis Lange skaidro, ka horizontālā marķējuma atjaunošana ir centralizēts pasākums, ko uzņēmums organizē visā valstī divas reizes gadā. Pavasarī to atjauno pēc ziemas sezonas, savukārt patlaban līnijas krāsojamas, lai tumšajā gadalaikā autovadītājiem būtu ērtāk braukt.

Uzzinājis, ka uz apvedceļa krāsojums uzklāts arī šosejas vidū gulošai lapsai, J.Lange devās pārbaudīt šoferu informāciju. «Tur bija vismaz trīs beigtas lapsas, turklāt vienai tiešām uzklāts krāsojums,» izbrīnu drīz pēc tam pauda J.Lange. LVC pārstāvis uzsver, ka tas liecina ne tikai par pavirši veiktu darbu, bet arī par attieksmi pret pienākumu kopumā.

Labojumus kritizētajos Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumos Saeima cer pieņemt jau 20. decembrī

Saeima nodevusi Budžeta un nodokļu (finanšu) komisijai otrreizējai caurlūkošanai Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa izbrāķētos grozījumus Mikrouzņēmuma nodokļa likumā. Izmaiņas paredzēja, ka persona pieteikties mikrouzņēmuma nodokļu maksātāja statusa iegūšanai var tikai līdz 2017. gada 30. jūnijam, savukārt, sākot ar 2019. gada 1. janvāri, mikrouzņēmumu nodokļa režīms tiktu izbeigts. Prezidents paudis, ka piedāvātais regulējums ir nepilnīgs un pretrunā iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, ar kuriem rēķinājušies uzņēmēji un sabiedrība. Tāpat R.Vējonis akcentē, ka nav izpildīts Ministru kabineta pērnā gada lēmums izstrādāt mikrouzņēmumu nodokli aizstājošu regulējumu, kas noteiktu specializēta vienkāršota nodokļu režīma ieviešanu maziem un mikro uzņēmumiem ar mazu ikgadējo apgrozījumu, paredzot vienkāršotu grāmatvedības uzskaiti, deklarāciju iesniegšanu un nodokļu nomaksu.

Eiropas Savienība izvirza aizvien jaunas energoefektivitātes prasības, un Latvijai ir Ministru kabineta noteikumi, kas uzņēmējiem prasa veikt energoauditus.

Uzņēmēji iesniedz atskaites, bet dažkārt tās ir formālas un energoefektivitātes panākumi ir niecīgi.Kāpēc tā? Kādi cēloņi? Kas jādara? Par to Dienas Bizness iztaujāja Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltumsistēmu institūta profesori Andru Blumbergu.

Fragments no intervijas

Kāpēc energoefektivitātes uzlabojumi uzņēmumos nenotiek vai arī notiek formāli? Kur ir sākums – tā ir likumdošanas vaina?

Problēma ir daudzslāņaina. Pirmais slānis parādījās līdz ar tiem Ministru kabineta noteikumiem, kas noteica, ka uzņēmumiem, kuru patēriņš ir virs 500 MWh gadā, ir vai nu jāveic energoaudits, vai jāievieš energopārvaldības sistēma. Abi šie pasākumi ir apļveida darbība, proti, novērtē, saproti, pilnveido un atkal novērtē. Sasniedzot viena gada mērķus, var nospraust nākamos un tā turpināt attīstīties, jo energopārvaldības sistēma to paredz. Ideja sākotnēji bija ļoti laba, bet problēma radās ieviešanā. Ir Ministru kabineta noteikumi, ir noteikts sods par to nepildīšanu, un galarezultātā process tiek uztverts formāli kā kārtējā atskaite Valsts ieņēmumu dienestam vai kādai citai institūcijai. Noteikumi par energoefektivitāti uzņēmējiem nokrita kā sniegs uz galvas!

25% Latvijas iedzīvotāju ir pilnīgi vienalga un viņi nekad neiet uz vēlēšanām, daudzi nenobalsoja, jo nevarēja sasniegt iecirkņus, un bija tādi, kuri pakļāvās valdošo aprindu nodrošinātajam administratīvā resursa spiedienam. Tā par nepietiekamo balsu skaitu referendumā laikrakstam Latvijas Avīze izteicies Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

Uz laikraksta jautājumu, vai jūs piekristu valdošo aprindu apgalvojumam, ka "uz referendumu negāja tie, kuri bija mūsu pusē", P. Krīgers atbild: "Nē, to tā nevar nosvērt, bet vairākums negājušo droši vien pieder Cimdara minētajiem 25 procentiem pilsoņu, kam ir pilnīgi vienalga un kas nekad neiet uz vēlēšanām. Daudzi nevarēja sasniegt iecirkņus, jo atradās atvaļinājumā, tūrisma braucienā vai kā lībieši – svinot tautas svētkus Mazirbē, šķirti no tuvākās balsošanas vietas Kolkā ar 20 kilometriem slikta zemes ceļa. Bija tādi, kuri pakļāvās valdošo aprindu nodrošinātajam administratīvā resursa spiedienam. Ja darba devējs ar kaulainu pirkstu visu laiku baksta, piemēram, valsts iestādē strādājošo, – neej, nedari muļķības! – tad tev ir ko padomāt. Kaut gan es zinu daudzus nobalsojušus ierēdņus, gan vienu otru valdošās koalīcijas pārstāvi, kurš uzsita uz pleca – malači, pareizi darāt."

Ar ilgāku naftas ieguves aizturēšanu nepietiek, lai celtu cenu

Jūlija sākumā liela izejvielu tirgus dalībnieku uzmanība bija pievērsta Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas sanāksmei (OPEC). Tās laikā karteļa biedri un vairāki citi ietekmīgi jēlnaftas ieguvēji, kas nav šīs organizācijas sastāvā (galvenokārt Krievija), ziņoja, ka esošās samazinātās melnā zelta ieguves kvotas spēkā uzturēs vismaz līdz 2020. gada pirmajam ceturksnim.

Tādējādi naftas tirgū, no vienas puses, tendences ietekmē spriedumi par lēnīgāku ekonomiku, kas attiecīgi nozīmē spekulācijas par mazāku pieprasījumu pēc izejvielām. Savukārt, no otras puses, tiek bremzēts naftas piedāvājums.

Nesenajā Reuters izejvielu ekspertu aptaujā tika prognozēts, ka vidējā Brent jēlnaftas vērtība šogad atradīsies pie 67,59 ASV dolāru par barelu atzīmes. Līdzīgā aptaujā vēl pirms mēneša tika lēsts, ka cena būs nedaudz augstāka un atradīsies pie 68,84 ASV dolāriem. Līdz šim šogad vidējā Brent cena atradusies pie 66,17 ASV dolāru par barelu atzīmes. Analītiķi nu paredz, ka naftas pieprasījums šogad pasaulē varētu palielināties par 0,9 līdz 1,3 miljoniem barelu dienā. Vēl maijā tika minēts 1,2 līdz 1,4 miljonu barelu koridors.

Beidzot jābūt godīgiem un skaidri jāpasaka - reālajā dzīvē vairumā gadījumu sociālo nodokli pilnā apmērā par savu strādnieku maksā darba devējs.

Ne reizi vien esam dzirdējuši stāstus par to, ka Latvijā visām iespējamām izmaksām ir jāizlīdzinās ar vidējo ES līmeni, un tad jau viss būs kārtībā. Principā jau doma nav nepareiza, taču, pateicoties mūsu valdības nekonstruktīvajai rīcībai, mūsu uzņēmēju izmaksu pieaugums ir vēl lielāks nekā lietuviešiem un igauņiem.

Proti, runa ir par tā saucamo darbinieku slimības lapu apmaksas laiku: Latvijā darba devējs par sirgstošu darbinieku turpina maksāt 14 dienas, bet abās kaimiņvalstīs - krietni vien īsāku laiku. Tādējādi par vienu šādu slimnieku mūsu valstī darba devējs maksā vairākkārtīgi. Vispirms jau beidzot jābūt godīgiem un skaidri jāpasaka - reālajā dzīvē vairumā gadījumu sociālo nodokli pilnā apmērā par savu strādnieku maksā darba devējs.

Eiropas Centrālā banka ekonomikai sola papildu stimulus un ilgāk zemas likmes.

Finanšu tirgus dalībnieku oma pēdējo gadu laikā lielā mērā atkarīga no centrālo baņķieru teiktā un darītā. Jau ilgi ierasts, ka pie jebkurām nosacīti palielākām nedienām, lai neriskētu ar situācijas eskalāciju, palīgā steigs ietekmīgākās centrālās bankas – kaut vai koriģējot savu retoriku. Tādējādi pastāv pieņēmums, ka tās visai veiksmīgi pēdējo gadu laikā finanšu tirgos dažādiem aktīviem noteikušas cenu grīdu.

Šonedēļ kārta izteikties bija pienākusi Eiropas Centrālajai bankai (ECB). No vecā kontinenta galvenajiem baņķieriem tika gaidīta atbilde uz vecā kontinenta tautsaimniecības bremzēšanās izaicinājumiem. Tas šoreiz visai izšķirīgi tika arī izdarīts.

Vēl pirms salīdzinoši neilga laika noteiktas valsts institūcijas, sākot ar Latvijas Banku un beidzot ar Drošības policiju, visai neiecietīgi izturējās teju pret katru spriedelējumu par to, kā tas nu būtu — devalvēt latu.

Katrā ziņā būtu vismaz dīvaini, ja Drošības policijas darbinieki uzliktu roku dzelžus premjeram Valdim Dombrovskim, kurš ir skaidri un gaiši paziņojis — Starptautiskais valūtas fonds atbalstītu lata devalvāciju, bet tam pretojas Latvijas valdība, centrālā banka un Eiropas Komisija, turklāt šī atšķirīgā nostāja tiek dēvēta par klupšanas akmeni. Kamēr par lata devalvācijas iespēju izteicās ekspremjers Andris Šķēle, kurš diez vai domā tālāk par sava biznesa iespējām, to vēl varēja uzskatīt par viena cilvēka personīgo vēlmju paušanu.

Nopietnāk tas jau bija brīdī, kad par šo tēmu sāka izteikties vienas otras ārvalstu bankas eksperts, bet daļai Latvijas kompāniju to ārzemju mātes uzņēmumi silti ieteica savu naudas atlikumu pārvērst no latiem uz eiro, lai gan konvertācijas rezultātā tika zaudētas pietiekami lielas summas. Ja attiecīgi izsakās un rīkojas privātuzņēmēji, dažādi eksperti utt., tā ir viena lieta. Savukārt augsta līmeņa valsts amatpersonu izteikumiem svars jau ir ievērojami lielāks.

Ar vides pakalpojumu uzņēmumu "Clean R" līgumus noslēguši vairāk nekā 90% klientu par atkritumu apsaimniekošanu zonā "Centrs un Latgales priekšpilsēta" un "Kurzemes rajons".

Iedzīvotāji, kuri līgumu noslēdza pēc 20. maija, kad Rīgā stājās spēkā jaunā atkritumu apsaimniekošanas kārtība, tiek aicināti pieteikties vienreizējai atkritumu savākšanai. To jau paguvuši izmantot vairāk nekā 200 namsaimnieku.

"Situāciju kopumā vērtējam kā stabilu un apmierinošu. Mūsu klientu apkalpošanas centrs strādā ar pilnu jaudu, atbildot uz jautājumiem un pieņemot pieteikumus arī brīvdienās, lai maksimāli paātrinātu līgumu slēgšanas procesu un neradītu situācijas, kad atkritumi netiek izvesti vispār. Būtiskākais iemesls, kāpēc tiek traucēta atkritumu izvešanas kārtība, ir laicīgi nenoslēgtie līgumi. Saņemot arvien jaunus pieteikumus, mēs pārplānojam maršrutus un grafikus, kas ietekmē arī tos iedzīvotājus, kuri laikus bija līgumus noslēguši. Aizvadītajā nedēļā "Clean R" darbinieki koncentrējās uz līgumu slēgšanu, atkritumu izvešanas grafiku pielāgošanu, papildinot to ar aizvien jaunajām adresēm," paskaidro Guntars Levics, "Clean R" valdes loceklis.

Lielāko pircēju aktivitāti pirms Ziemassvētkiem tirgotāji prognozē rīt, 21.decembrī, parīt un aizparīt, atzīst tirgotāji.

Rimi Latvia pārstāve Laura Podskočija teica, ka produktus svētku galdam un dāvanām iedzīvotāji sāka iegādāties līdz ar decembra sākumu. «Taču aktīvākais tirdzniecības periods šogad gaidāms no 21.decembra līdz 23.decembrim, kad pircēji steigs iegādāties visu nepieciešamo Ziemassvētkiem.»

Bet Iki veikalu pārvaldītāja SIA Palink pārstāvis Raimonds Janševskis atzīmēja, ka, balstoties uz pēdējā laikā novērotajām tendencēm, Palink plāno, ka gan pircēju skaits, gan apgrozījums Iki veikalos varētu pārsniegt 2012.gada decembra rādītājus.

Tiesa, par cik procentiem varētu pārsniegt pērnā gada decembra rādītājus, Janševskis nevarēja pateikt. Toties varēja norādīt, ka saskaņā ar Iki prognozēm dienas ar lielāko pircēju aktivitāti un pārdošanas apjomu kāpumu šogad varētu būt no 21. līdz 23.decembrim.

Lietuvā esošās Snoras bankas un Latvijas Krājbankas ķibeles var sagandēt mēģinājumus veiksmīgi pārdot valstij piederošo Citadele banku, kas ir no Parex bankas nodalītā tā dēvētā labā banka.

Kā db.lv skaidroja kāds ilggadējs banku sektora eksperts, kurš vēlējās palikt anonīms, gadījumā, ja arī Lietuvas valdība nolems neglābt Snoras banku, īsā laikā visnotaļ šaurajā Baltijas tirgū ienāks vairāki piedāvājumi. Proti, Snoras bankas un Latvijas Krājbankas likvidatori steigs piedāvāt tirgū abām minētajām bankām piederošos aktīvu portfeļus, savukārt Latvijas valdība mēģinās pārdot Citadele banka un no Latvijas Hipotēku un zemes bankas atdalīto komercdaļu.

«Četri konkurējoši piedāvājumi tik mazam tirgum ir daudz,» tā eksperts, norādot, ka investoru interese par Baltijas tirgu nebūt nav vērtējama kā liela un tādēļ Citadele banka pārdošanas cena, visticamāk, varētu būt zemāka, nekā iepriekš tika prognozēts. Iepriekš tika pieļauts, ka, pārdodot Citadele banku, varētu tikt iegūti ap 150 milj. Ls

Janvāra pirmo divu nedēļu laikā, kad būs paralēlā eiro un latu apgrozība, veikalos palielināsies inkasāciju biežums, atzīst aptaujātie tirgotāji.

Veikalu ķēdes Maxima pārstāvis Jānis Beseris stāsta, ka, tā kā ir paredzēts, ka pirmajās eiro ieviešanas dienās apritē būs vairāk monētu nekā ikdienā, SIA Maxima Latvija nodrošinājusi, ka šajā laikā ārējā inkasācija tiks veikta divas reizes dienā, nevis vienreiz, kā ierasts.

Savukārt iekšējā inkasācija janvāra pirmo divu nedēļu laikā tiks veikta pēc tās pašas sistēmas kā iepriekš. «Iekšējā inkasācija kasē tiek veikta, kad naudas daudzums naudas lādē ir sasniedzis noteiktu daudzumu, līdz ar to iekšējo inkasāciju biežumu prognozēt patlaban nav iespējams,» atzīmē J. Beseris.