Reklāmas aģentūras !MOOZ radošajam direktoram, kustības Par labu Latviju! padomes loceklim un politiskā reklāmas saukļa (AŠ)² autoram Ērikam Stendzeniekam būs jāstājas tiesas priekšā par policijas prasību nepildīšanu.

Valsts policija (VP) viņam noformējusi administratīvā pārkāpuma protokolu par kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu likumīgo prasību savlaicīgu neizpildīšanu.

Šis protokols Stendzeniekam noformēts tāpēc, ka policijas darbinieki viņam vairākkārt nosūtījuši uzaicinājumu ierasties iestādē un sniegt paskaidrojumus saistībā ar automašīnas Land Rover novietošanu neatļautā vietā šā gada 28.aprīlī, taču Stendzenieks uz uzaicinājumiem ierasties paskaidrojumu sniegšanai neesot atsaucies, aģentūra LETA uzzināja VP.

Eiroparlamenta (EP) vēlēšanu rezultāti un iepriekš EP nepārstāvētās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sejas Ivetas Grigules ievēlēšana ir pierādījums tam, ka plika un vienkārša reklāma vēl strādā, savukārt Einara Repšes partijas Latvijas attīstībai izgāšanās parāda, ka pārāk apjomīga un ilgi, stratēģiski gatavota reklāmas kampaņa ne vienmēr vainagojas ar rezultātu. Liela nozīme ir arī personāžu reputācijai, biznesa portālam Nozare.lv atzina aptaujātie reklāmas nozares speciālisti.

Reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ēriks Stendzenieks norādīja, ka visur redzamā Grigules seja un pēc tam sekojošais rezultāts ir laba ziņa reklāmas nozares pārstāvjiem, jo tas nozīmē, ka obligāti nav nepieciešamas nopietnas informatīvi izglītojošas kampaņas, plika reklāma ar saukli, kas īsti neizsaka neko, vēl strādā, un to nākotnē varētu izmantot arī citi. Tajā pat laikā liela nozīme ir arī partiju personāžiem.

Šeit kā neveiksmīgu piemēru Stendzenieks min Repšes pārstāvētās partijas Latvijas attīstībai neveiksmi. Lai gan šī politiskā spēka kampaņa bija ilgstoša, apjomīga, ar lieliem ieguldījumiem, tomēr gala rezultātā Eiroparlamenta vēlēšanās tā cieta neveiksmi. Stendzenieks skaidro, ka partijas mērķauditorija bija ekonomiski aktīvi iedzīvotāji, uzņēmēji un citi, tomēr tās popularitāti bojājis pats Repše, kura reputācija un tēls ne visiem ir tīkams. Tāpat Latvijas attīstībai kampaņas stratēģija sākta gatavot jau pirms diviem gadiem, taču pa šādu laiku posmu daudz kas mainās, norāda Stendzenieks. Viņš komentē, ka «Repšes kuģis bija par lielu».

Gorilla ar sirmu un spalvainu muguru, kurš uzskata, ka pasaulē attēlu pietiek, bet īsu, kodolīgu vārdu ne

Tā sevi raksturo reklāmas aģentūras SIA !Mooz radošais direktors, līdzīpašnieks Ēriks Stendzenieks.

«Viens no pasaules reklāmas aģentūru un mediju grēka darbiem ir pārspīlēts jaunības kults. Tie sludina, ka vari būt veiksmīgs tikai tad, ja esi jauns, skaists, kusties un fotošopā vēl pielabots. Tā īsti nav tiesa. Pasaules kultūru ved uz priekšu sirmi, dzīves pieredzējuši cilvēki, kas iedrošina jaunos,» viņš uzsver.

Ē. Stendzenieks pirms 22 gadiem sāka ceļu reklāmas nozarē ar vēl citiem cīņu biedriem, aptuveni trīs uzņēmumiem, kas tolaik ielēca reklāmas aģentūru attīstības zelta laiku vagonā, kad klienti maksāja milzīgu naudu par TV klipiem, jo neviens cits tos neprata uzfilmēt. «Tie sviesta klajumi šokolādes kalnu ietvarā ir beigušies, bet darba pietiek visiem, un biznesa maratonistu vidū asiņaina konkurence nepastāv,» teic Ē. Stendzenieks.

Reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ēriks Stendzenieks vaino Dziesmu svētku logotipa konkursa uzvarētājus plaģiātismā, tikmēr konkurenti un konkursa rīkotājs norāda - vienāds koncepcijas virziens ir pašlaik aktuāls visā pasaulē.

Papildināts viss teksts.

Iepirkumu konkursā «XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku vizuālās identitātes māksliniecisks risinājums» uzvarējis BrandBox piedāvājums, kurš paredz, ka katrs varēs izveidot savu logotipu, nodziedot kādu no latviešu tautasdziesmām.

Reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors Ē. Stendzenieks norāda, ka uzvarējušais darbs ir «faktiski identisks» viņa pārstāvētā uzņēmuma Mooz! iesniegtajam piedāvājumam, raksta 7guru.lv. Savukārt BrandBox vadītājs Ēriks Šulcs apvainojumus noliedza un Db.lv norādīja, ka «nav pārsteigumu, ka konkursā ir iesniegti vairāki darbi ar vienādu koncepcijas virzienu un tas apliecina šī logotipa radīšanas veida aktualitāti».

!Mooz bijušais īpašnieks Ēriks Stendzenieks laikrakstam Dienas Bizness stāsta, kāpēc izlēma pārdot reklāmas aģentūru:

«Man jau kādu laiku bija ideja nodot mantojumu un attieksmi pret darbu kādas jaunas, dedzīgas aģentūras rokās, jo kādā brīdī klientu kļuva par daudz un es jutu, ka vairs nespēju cieši visos projektos iesaistīties. Es meklēju aģentūru ar līdzīgu kultūru, attieksmi pret darbu un dedzīgu vēlmi nākotnē kļūt par labāko aģentūru tirgū Latvijā un ārvalstīs.

Vēlējos nodot grožus to cilvēku rokās, kuri šobrīd ir ļoti lielā dedzības fāzē, un tādā pavisam noteikti ir Kristaps Siliņš, kuram šķiet, ka viņš var izmainīt pasauli, uzlabot kosmosu. Šāda dedzība man ir ļoti simpātiska, un šādi strādā Apple un Google.

Mums ir pārāk mazs tirgus, bet, ja ar šādu dedzību strādātu Amerikā, tad tā būtu miljardus eiro vērta kompānija. Tuvākajā nākotnē es būšu soļa attālumā no McCann WorldGroup, jo man ir uzdevums šo darba kultūru virzīt tālāk un nedaudz uzraudzīt. Savukārt pats es vairāk fokusēšos uz klientiem, kas mani paši uzmeklē, uzticas un kuriem varu iedot labāko rezultātu.

«Es domāju, ka viņi būs. Noteikti. Es pat neredzu īsti starpību – Lembergs vai Sarkozī. Šāda tipa cilvēku – augumā mazi, ar milzīgu enerģiju, provokatīvi, gatavi skandāliem, skaļiem paziņojumiem, gatavi agresīvi aizstāvēt savu pozīciju – pasaules politikā ir ļoti daudz.

Protams, desmitgažu laikā Latvijas politika atšķaidīsies arī ar tādiem augstas raudzes diplomētiem politiķiem, piemēram, kāds ir Egils Levits. Ar tādiem politiķiem, ar kuriem mēs saprotam nobriedušu Rietumu demokrātiju politiķus. Bet tur vienmēr būs vieta spēcīgām personībām, kas ir gatavi turēt spiedienu, turēt sitienus un uzdot darba kārtību pat arī tad, ja viņi kādā brīdi ir vieni paši ar savu ideju,» sacīja Reklāmas aģentūras !Mooz īpašnieks Ēriks Stendzenieks.

Reklāmas speciālists neizslēdz, ka Saeimas vēlēšanās ļoti daudz tiks izmantots administratīvais resurss un «klauvēšana pie iedzīvotāju durvīm».

Starptautiskajā izstādē World Expo 2015 Latvijai nav jāpiedalās «par katru cenu», aģentūrai LETA pauda aģentūras SIA Mooz! radošais direktors un valdes priekšsēdētājs Ēriks Stendzenieks.

Viņš skaidroja, ka konkrētais projekts, ko bija iecerēts īstenot dalībai World Expo 2015, esot bijis samocīts teju visas realizācijas gaitā.

«Ņemot vērā pēdējā laikā izskanējušos komentārus un amatpersonu viedokļus par konkrēto projektu, ir grūti iedomāties pozitīvu iznākumu izstādē, kur starp vismaz 150 dažādu valstu paviljoniem, pa kuriem staigātu Milānas Expo apmeklētājs, Latvija nebūtu kaut kas, ar ko iepriecināt to apmeklētāju. Tāpēc uzskatu, ka Latvijai nav jāpiedalās Expo izstādē par katru cenu,» atzīmēja Stendzenieks.

Viņš arī piebilda, ka jēga piedalīties būtu tad, ja Latvijai būtu kaut kas, ar ko pārsteigt izstādes apmeklētājus.

«Nē, drīzāk par savu bērnu likteni, kuriem noteikti neesmu bijis visilgāko laiku un lielākās rūpes veltījušais tēvs, jūtos līdzatbildīgs. Par Šlesera likteni... Pirmkārt, neviens nezina, kāds būs viņa liktenis. Viņa sieva Inese droši vien lūdza Dievu, lai viņš netiktu ievēlēts un būtu vairāk mājās kopā ar bērniem,» uz žurnāla Playboy jautājumu, vai jūtas līdzatbildīgs par Aināra Šlesera likteni, sacījis reklāmists Ēriks Stendzenieks.

Vaicāts, vai apstāklī, ka Šlesers nav ticis šajā Saeimā, ir kāds viņa nopelns, Stendzenieks atbildējis: «Nevar arī saprast, vai tas ir labi vai slikti, ka viņš nav ticis. Bet netika viņš tāpēc, ka Zatlers vēl nebija paspējis nogāzties. Pietrūka laika. Ļoti maz cilvēku ir spējīgi tikt skaidrībā paši ar savām emocijām, jauc vēlmi pēc taisnības ar politiskām simpātijām.»

Stendzenieks atzinis, ka viņa labākā Šleseram veltītā reklāma bija «zemene putukrējumā. Un neapšaubāmi enerģijas dzērieni, kravas mašīnas, raķetes un buldozeri. Viss, zem kā nebija Šlesera portreta.»

«Ekonomika nu reiz ir tā lieta, kur izteikt prognozes ir ļoti populāri, bet diemžēl bezjēdzīgi. Ekonomista profesiju vajadzētu ierindot līdzās hiromantijai, astroloģijai un homeopātijai,» uzskata reklāmists Ēriks Stendzenieks.

«Vari atvērt Financial Times un divās lappusēs izlasīt divu respektablāko pasaules ekonomistu un finanšu analītiķu diametrāli pretējas prognozes, no kurām beigās nepiepildās neviena.

Protams, Eiropa ir lielu problēmu priekšā, bet mēs savā dzīves un ekonomikas optimizēšanas režīmā esam tai piemērs. Tagad mēs esam tur, kur Francijai nāksies būt pēc 10 gadiem, un viņiem tik viegli neies, kā mums gāja,» Stendzenieks paudis intervijā žurnālam Sestdiena.

Db.lv jau vēstīja, ka eiro ieviešanas informatīvo kampaņu par 284 843 latiem īstenos pilnsabiedrība Komunikāciju aģentūra/Mooz. Jautāts, vai eiroskeptiķiem reklāmas kampaņu netaisītu, Stendzenieks, kurš pārstāv Mooz!, Sestdienai stāstījis: «Ļaudīm, kas ļoti stīvi iestājas pret kaut ko, enerģijas pietiek tikai tikmēr, kamēr ir, pret ko iestāties. Es gandrīz taisīju kampaņu eiroskeptiķiem, kad Latvija stājās ES. Mums bija vairāki «mītiņi», tikšanās. Tās gan bija grūti dēvēt par «mītiņiem» - bija tikai telpa, pilna cilvēku, kas neklausās viens otrā un runā cits caur citu, nespēj vienoties ne par ko un beigās ir spiesti izdot katrs pa mazam bukletiņam, kurā, kritizējot Eiropas Savienību, netiek piemirsts kritizēt arī pārējos eiroskeptiķus. Pēc dažiem «mītiņiem» sapratu, ka, ja noliek rindā simt pesimistus un simt optimistus, mani kaut kā velk pie optimistiem. Es tomēr esmu diezgan konstruktīvs džeks, man patīk kaut ko taisīt, nevis demolēt.»

Kustības Par labu Latviju! reklāma, kas pēdējā laikā kļuvusi populārā saistībā ar plaģiātisma skandālu, no video portāla YouTube ir izņemta. «Šis video vairs nav pieejams sakarā ar autortiesību prasību no Intrigue Music, LLC», vēsta paziņojums Youtube.

Intrigue Music pārstāv mākslinieku Patriku Vatsonu (Patrick Watson), kurš sadarbībā ar Cinematic Orchestra izpilda skaņdarbu To build a home, kas ņemts par pamatu viskija Chivas reklāmā, kuras kopēšanā tiek vainota kustība PLL.

Arī komponists Zigmars Liepiņš portālam diena.lv norāda, ka Kustības Par labu Latviju! reklāmā izmantotā mūzika ir nepārprotams viskija Chivas reklāmas plaģiāts.

«Jebkurš muzikants pat ar minimālu izglītību var dzirdēt, ka akordu secība ir tieši tāda pati kā oriģinālajā reklāmā. Pat tonalitāte ir vienāda. Vienīgā atšķirība, ka nav izmantota balss un ieraksts veikts uz lēta, zemas kvalitātes sintezatora vājā studijā, jo skaņa ir slikta,» norādīja Z.Liepiņš.

Kustības Par labu Latviju! (PLL) Reklāmas video klipa veidotāji !MOOZ ir samaksājuši autoratlīdzību par klipā izmantoto muzikālo pavadījumu kompānijai Intrigue Music, kas pārstāv izpildītāju Patriku Vatsonu (Patrick Watson), kura skaņdarbs izmantots PLL reklāmā.

Runājot par viltvārdi, kurš uzdevies par Intrigue Music pārstāvi, Ē. Stendzenieks norāda, ka dzīve ir pārāk īsa, lai tvarstītu viltvāržus.

Db.lv jau vēstīja, ka Patriks Vatsons (Patrick Watson) sadarbībā ar Cinematic Orchestra izpilda skaņdarbu To build a home, kas ņemts par pamatu viskija Chivas reklāmā, kuras kopēšanā tiek vainota kustība PLL.

Iepriekš Ē. Stendzenieks noliedza, ka PLL reklāmā būtu izmantos kāda cita skaņdarba motīvs: «Mūzika nav identiska, noskaņa ir līdzīga. Mūziku izveidoja skaņas dizaineris studijā. Starp šīm abām reklāmām vienīgā līdzība vispār ir tikai tā, ka abās izmantoti cilvēki. Tad jau mēs Jānim Streičam varam pārmest plaģiātismu no Ingmāra Bergmana, jo abās filmās izmantoti cilvēki,» izteicās Ē. Stendzenieks.

Līdz ar Aināra Šlesera aiziešanu no politikas, no politiskās reklāmas novērsies arī viens no veiksmīgākajiem šā žanra guru Ēriks Stendzenieks, kurš atzīst – cilvēku ar tādām aknām un krampi, kā bija Šlesers, viņam šobrīd uz politiskās skatuves pietrūkst, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

«Man ar Aināru Šleseru joprojām ir ļoti labas attiecības. Domāju, ka tādu cilvēku ļoti pietrūkst Latvijas politikā un vispār Latvijas sabiedrībā,» laikrakstam stāstījis reklāmas aģentūras Mooz! radošais direktors.

Uz lūgumu precizēt, kādu – «tādu», Stendzenieks atbildējis ar skaidrojumu: «Ļoti principiālu. Solīju – izdarīju, nolēmu – izpildīju, uzstādīju – sasniedzu. Var strīdēties par idejām, bet man būtu ļoti ilgi jādomā, lai atminētos kādu gadījumu, kad Šlesers būtu mainījis savu nostāju, vai tas būtu par kādām ģimenes vērtībām, geju un lesbiešu jautājumiem, lidostu vai ko citu. Kāds viņš ir bijis, tāds ir. Tādas jaudas, mugurkaula un aknu cilvēku, ļoti pietrūkst uz politiskās skatuves.»

Reklāmas aģentūras !Mooz īpašnieks Ēriks Stendzenieks, kurš pirms 10.Saeimas vēlēšanām veidoja apvienības Par labu Latviju (PLL) reklāmas kampaņu, nedomā, ka pirms Saeimas ārkārtas vēlēšanām varētu veidot kādai partijai reklāmas kampaņu.

Uz aģentūras BNS jautājumu, vai kādai partijai varētu veidot reklāmu, viņš sacīja: «Drīzāk nē nekā jā.» Viņš arī neslēpa, ka joprojām nav saņēmis samaksu par iepriekšējās vēlēšanās paveikto.

Uz jautājumu, vai reklāmas nozarei Saeimas ārkārtas vēlēšanas ir laba ziņa, viņš atbildēja: «Man grūti spriest... Katras vēlēšanas paņem milzīgus nervu, darba, emocionālos resursus. Un kā katram resursam, arī šiem ir nepieciešamība atjaunoties. Kokam ziemā vajadzīgs miera periods. Cilvēkam vajadzīgs miera periods starp vēlēšanām. Gan reklāmistam, gan vēlētājam. Starp pašvaldību un Saeimas vēlēšanām knapi bija gads, un es personīgi jutu, ka ir uz robežas. Es pašlaik īpaši neraujos taisīt politisko reklāmu.»

Reklāmas aģentūras SIA Mooz! peļņa pērn pieaugusi par 16% salīdzinājumā ar 2009.gadu, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas SIA Lursoft dati.

Mooz! peļņa 2009. gadā bija 317,4 tūkstoši latu, savukārt 2008.gadā - 273 tūkst. latu. Mooz! apgrozījums pagājušajā gadā bija 1,3 miljoni lati, kas ir par 8,7% vairāk nekā 2008.gadā.

Reklāmas aģentūras !Mooz īpašnieks Ēriks Stendzenieks portālam Nozare.lv atzina, ka aizvadītais gads uzņēmumam bijis veiksmīgs un krīze īpaši neesot izjusta.

Uzņēmuma īpašnieks norāda, ka aizvadītajos 5 - 7 gados Mooz! ir «attīstījis savu rokrakstu un izveidojis reputāciju».

«Klienti, kas mums zvana, visbiežāk jau zina, uz kurieni piezvanījuši, ko vēlas un kāda veida darbus no mums sagaidīt. Mums tikpat kā nav jāpiedalās konkursos, jo darba tāpat ir pāri galvai un vienīgais, kā pietrūkst, ir stundu skaits diennaktī,» tā Ē. Stendzenieks.

«Nodokļi jau nav nekas cits kā maksa par pakalpojumiem, kurus mums sniedz valsts. Ja šis pakalpojums ir slikts vai netiek sniegts, tad zūd interese... Es pazīstu gana daudz ekonomiski aktīvu cilvēku, kuri nodokļus maksā, bet ne valstij,» intervijā laikrakstam Diena sacījis reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks.

«Proti, viņi uztur savus nabadzīgos radiniekus, apmaksā tiem medicīnu utt. Respektīvi, viņi maksā nodokļus, bet «pa tiešo», nenosponsorējot kādai amatpersonai braucienu uz Bahamu salām,» viņš skaidrojis.

Runājot par sociālajām kampaņām, Ē. Stendzenieks stāstījis: «Kampaņa ir veiksmīga, ja tās vēstījums sakrīt ar cilvēka veselo saprātu. Piemēram, cilvēki sprādzējas automašīnās, jo saprot, ka trieciena spēks ir lielāks par paša spēju noturēt savu rumpi... Ja runā par iespējām, pasaules pieredze liecina, ka veiksmīgas ir kampaņas, kas aicina uz labāku attieksmi pret dzīvniekiem.»

«Cilvēki ļoti labi emocionāli reaģē uz ziņām par tiem, kuri ir vājāki, neaizsargātāki, tu vari justies mazliet pārāks un gādīgs vienlaikus. Turklāt sunim neko no tevis nevajag - viņš nemēģinās aizņemties naudu un neprasīsies darbā... Līdzīgi ir ar kampaņām par nemēslošanu dabā. Jo jautājums jau ir, kas mani caur šo kampaņu uzrunā - daba, kam es, simboliski izsakoties, ticu, vai politiķis, Eiropas Savienība utt., kuriem neticu,» teicis reklāmas speciālists.

Apvienības "Par labu Latviju" (PLL) vēlēšanu kampaņā nav pieļautas kādas kļūdas, un vēlēšanu rezultāti vairāk skaidrojami ar Latvijas sabiedrības miegainību reaģēt uz kādu apdraudējumu, uzskata reklāmists Ēriks Stendzenieks, kurš veidoja arī PLL vēlēšanu kampaņu.

«Īsos vārdos jāsecina, ka sabiedrība acīmredzot ir vadījusies pēc Status Quo principa - situācija, kāda tā ir, cerībā, ka viņa lēnām uzlabosies... man ir sajūta, ka uzreiz pēc budžeta pieņemšanas daudziem būs vilšanās,» teica Stendzenieks, piemetinot, ka pulksteņa pendele, kas liecina par sabiedrības noskaņojumu, svārstās ar sešu līdz astoņu mēnešu intervālu.

Uz jautājumu, vai PLL kampaņā tomēr bijuši kādi trūkumi un vai tās veidošanā kļūdaini noteikts sabiedrības noskaņojums, reklāmists atbildēja noraidoši.

«Nē, es to neuzskatu par kļūdu - tā bija vienīgā iespēja nostāties opozīcijā [premjera Valda] Dombrovska valdībai,» sacīja Stendzenieks, atsaucoties uz bažām par saistībām ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Uzņēmējs Armands Stendzenieks, kurš bijis notiesāts par krāpšanu, grasās Rīgas jūras līcī meklēt un iegūt dzelzs un mangāna rūdas.

Viņa uzņēmums SIA Pomerium jau vērsies Vides ministrijā, lai saņemtu atļauju veikt ģeoloģiskos izmeklējumus, raksta Bizness&Baltija. Līdz šim Latvijā izdota tikai viena licence dzīļu pētīšanai, proti, naftas krājumu izpētei Gudeniekos Kuldīgas novadā.

Savukārt Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētais profesors Ģirts Stinkulis laikrakstam pastāstījis, ka vēl pagājušā gadsimta 70. un 80.gados Rīgas jūras līcī veikti pētījumi, un 30 līdz 40 metru dziļumā atrastas dzelzs un mangāna konkrēcijas. Tie ir akmeņi, kuri pārsvarā atrodas jūras dibenā un kuri satur 15% līdz 20% dzelzs un mangāna, kas esot salīdzinoši augsts rādītājs.

Pagājušā gada komentētākie raksti portālā db.lv bijuši par un ap politiku – politiķu izteicieni reti kuru atstāja vienaldzīgu.

Daudze: kamēr iedzīvotāji krāps valsti, deputātu godprātība var būt dažāda

«Saeima ir sabiedrības spogulis! Neviens no deputātiem te nav no gaisa nokritis vai nez no kurienes pēkšņi parādījies,» tā norādījis Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS).

Ēķis: Lembergs, Šķēle un Šlesers nav savtīgi

«Ja cilvēks ir ar galvu, viņš pelna pats un ļauj to darīt citiem,» uz jautājumu, vai Aivars Lembergs, Andris Šķēle un Ainārs Šlesers ir nesavtīgi klāsta kustības Par labu Latviju vadītājs Andrejs Ēķis.

«Savā laikā nevienu būtisku lēmumu nepieņēmušais, allaž ar sirēnām braucošais, Ls 40 000 dīvānus slepeni pērkošais, uz Krievijas uzbrukuma piemeklēto Gruziju no olimpiskajām spēlēm nebraucošais, aploksnes ņemošais, četrus gadus oligarhus ne ar vārdu nepieminējušais Zatlers piepeši ir kļuvis par tautas varoni? Es apsveicu vēlētājus un noliecu galvu gudrās izvēles priekšā,» intervijā laikrakstam Diena sacījis reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks.

«Šīs vēlēšanas Latvijā bija tas pats, kas mašīnu dedzināšana un ielu kaujas nesen Londonā. Tikai pēcpadomju cilvēku izpildījumā. Londonā izmisušie cilvēki trakoja uz ielām, nedomājot, ka viņi demolē paši savu rajonu, savas darbavietas, savus veikalus un infrastruktūru. Viņi diemžēl nezināja citus risinājumus, jo auguši tiesiskā valstī ar pilsoniskām tradīcijām. Latvijas iedzīvotāji ir daudz radošāki. Latvijas cilvēki pacieta algu samazinājumu, pazemojumus, atlaišanu, ignoranci un tamlīdzīgas lietas un tieši tāpat gribēja revanšēties,» skaidro Stendzenieks.

Neoficiāla informācija liecinot, ka lēmums par to, kam uzticēt apjomīgās eiro informēšanas kampaņas īstenošanu, jau ir pieņemts - valdības dotais uzdevums līdz 60% palielināt atbalstu jaunajai valūtai iedzīvotāju vidū esot uzticēts pazīstamā reklāmas eksperta Ērika Stendzenieka vadītās reklāmas aģentūras !Mooz un sabiedrisko attiecību uzņēmuma Komunikāciju aģentūra tandēmam, vēsta laikraksts Diena.

Finanšu ministrija (FM) konkursa uzvarētāju plānojot paziņot pēc līguma saskaņošanas un parakstīšanas - aptuveni divu nedēļu laikā.

Ē. Stendzenieks šo informāciju Dienai neesot noliedzis, bet neesot arī apstiprinājis, norādot, ka nav tiesīgs publiskajā telpā izskanējušo informāciju komentēt līdz laikam, kamēr netiks oficiāli izziņoti konkursa rezultāti.

Kā atgādina laikraksts, medijos pretrunīgu reakciju un konkurējošā uzņēmuma MRS grupa pārstāvja Jēkaba Krastiņa iebildumus izraisīja fakts, ka Ē. Stendzenieks vēl pērn laikrakstam Dienas Bizness bija paudis skeptisku viedokli, ka «jebkura nauda, kas tiek izdota eiro ieviešanas reklāmā, ir zemē nomesta nauda». Vēlāk reklāmas eksperts uzsvēra, ka šis izteikums ir bijis saistāms ar situāciju, kad vēl nebija skaidrs, vai Latvija tiešām pievienosies eirozonai.

Saeimas vairākums, vērtējot priekšlikumus nākamā gada budžetam, atbalstīja Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK (NA) ierosinājumu izslēgt no budžeta finansējumu eiro ieviešanas komunikācijas pasākumu nodrošināšanai, kam bija paredzēti 280 815 eiro (197 132 lati).

Par šo ierosinājumu balsoja 44 deputāti no Zaļo un zemnieku savienības, Saskaņas centra un NA, bet pret bija 36 Vienotības, Reformu partijas un neatkarīgie deputāti, vēl pieci koalīcijas deputāti balsojumā atturējās. Savukārt balsojumā nepiedalījās 12 deputāti, raksta portāls Diena.lv.

NA deputāts Jānis Dombrava no tribīnes izteicās, ka šāds ierosinājums nācis, jo NA bija nikna par kampaņu termiņuzturēšanās atļauju jautājumā, kas bijusi vērsta pret šo partiju. Viens no šīs kampaņas veidotājiem ir reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks, kura vadībā top arī eiro popularizēšanas kampaņa.

Veidojot valsts budžetu, neizbēgami šis process vienā brīdi nonāk līdz stadijai, kad visai primitīvi tiek spriests, cik kuram dot un cik kuram ņemt nost. Tātad automātiski vieni tiek ierindoti vinnētājos, bet otri – zaudētājos.

Pie pēdējiem, lemjot par 2014. gada valsts budžetu, ir nonācis sabiedrībā labi zināmā reklāmas speciālista Ērika Stendzenieka uzņēmums !MOOZ. Proti, Saeimas vairākums, vērtējot priekšlikumus nākamā gada budžetam, atbalstījis Nacionālās apvienības (NA) ierosinājumu izslēgt no budžeta finansējumu eiro ieviešanas komunikācijas pasākumu nodrošināšanai, kam bija paredzēti 280815 eiro apmērā. Šis jautājums ir dalāms divās daļās.

Pirmkārt, jāatzīst, ka pati ideja – tērēt līdzekļus eiro ieviešanas komunikācijas pasākumiem – ir absurda. Tā kā minētais jautājums ir visnotaļ sensitīvs un skar pilnīgi visus uzņēmumus un iedzīvotājus Latvijā, daudzi dažādi informatīvie materiāli publiskajā telpā šobrīd tiek publiskoti, par tiem samaksas veidā no valsts neprasot nevienu santīmu. Proti, laikraksti, radio un televīzijas kanāli, kā arī dažādi portāli uzskata par pienākumu informēt savu auditoriju par gaidāmajiem procesiem eiro ieviešanas jomā. Un ir skaidrs, ka šī tēma būs visnotaļ «karsta» aktulitāte vēl vismaz nākamā gada pirmajos mēnešos. Arī informācijas sniegšana medijiem valsts iestādēm neprasa papildu līdzekļus. Šādos apstākļos reklāmas rullīšus televīzijā var uzskatīt pat par naudas šķiešanu. Paradoksālākais, ka faktiski šādu pašu viedokli DB slejās pauda arī Stendzenieks, uzzinot, ka minētajam mērķim plānots izdalīt pietiekami lielas naudas summas. Acīmredzot, pauzdams šādas atziņas, viņš vēl nenojauta, ka paša vadītajam uzņēmumam paveiksies uzvarēt konkursā par šīs naudas apguvi. Vai Stendzeniekam un !MOOZ var pārmest divkosību šajā jautājumā? Nevar! Šeit runa ir par biznesu, kad uzņēmums piegādā pasūtītājam to, par ko viņš ir gatavs maksāt naudu. Un nav faktiski nekādas starpības, par kādu produktu ir runa, par baltmaizes kukulīti vai informatīvo kampaņu.

#«Jebkurš, kurš šodien izsaka prognozes, ir vai nu gaišreģis, vai šarlatāns»

«Monētai ir divas puses,» sarunā ar biznesa portālu db.lv par to, kā notiekošais finanšu sektorā, ietekmē Latvijas tēlu un reputāciju, sacīja reklāmas eksperts Ēriks Stendzenieks.

«No vienas puses var teikt, ka skandāls zāģē kantes Latvijas finanšu reputācijai, no otras puses - varbūt tieši šobrīd Latvijas finanšu sistēma sakārtojas un attīrās. Varbūt, ka tā pat ir laba ziņa. Grūti pateikt,» sprieda Ē. Stendzenieks.

«Īsā laikā ir bijuši tik blīvi notikumi un tik daudz skandālu ar tik īsu intervālu, ka droši vien paies vēl daži mēneši, kamēr tās putas noskries un mēs pa īstam redzēsim, vai noguldītāji rauj ārā naudu no citām bankām un kā tas ietekmē visu pārējo ekonomiku.

Reklāmas aģentūra «McCann» no Ērika Stendzenieka iegādājusies reklāmas uzņēmumu «Mooz!», informēja «McCann» pārstāvji.

Iegādes darījuma summa netiek atklāta.

«McCann» pārstāvji uzsvēra, ka, nostiprinot līderpozīcijas Latvijas reklāmas tirgū, uzņēmums iegādājies Stendzenieka reklāmas aģentūru «Mooz!», kuras pievienošanās «McCann» grupai ļaušot ne vien stiprināt radošo pusi, bet arī daudz mērķtiecīgāk strādāt ārvalstu tirgu apgūšanā.

Ar šo darījumu «McCann» grupa turpinot iesākto biznesa stratēģiju - zem viena jumta apvienot nozares spožākos talantus, lai klientiem piedāvātu efektīvākos risinājumus.

«Ērika vadītās komandas izcilība vienmēr ir bijis radošums, ko esam gadiem redzējuši neskaitāmās kampaņās. Jaunie papildu spēki palīdzēs mums iekarot Eiropas tirgu un to izdarīt arī mūsu klientiem,» uzsver «McCann» grupas vadošais partneris, zīmolu stratēģis Kristaps Siliņš.

Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.