Veselības ministrijā (VM) top likumprojekts, kas aptieku biznesā ļaus darboties tikai farmaceitiem, tādējādi lielām ķēdēm liedzot darboties šajā nozarē.

Farmaceitiskās aprūpes likumprojekts, kurš turpmāk Farmācijas likuma vietā regulēs aptieku darbību, paredz, ka aptiekas telpas varēs piederēt jebkuram, tomēr licence farmaceita prakses veikšanai tiks piešķirta farmaceitam, nevis aptieku īpašniekiem, Db informēja VM Komunikācijas departamentā.

Strādās vēl 2.5 gadus

Pašlaik spēkā esošais Farmācijas likums paredz, ka, sākot no 2011. gada 1. janvāra, visām aptiekām jāpieder farmaceitiem. Tādēļ aptieku tīklos esošajām aptiekām, kas veido gandrīz pusi no visa Latvijas aptieku skaita, licences piešķirtas tikai līdz 2010. gada pēdējai dienai. Diskusijas par topošo likumu vēl turpinās, tādēļ arī termiņi jaunajai aptieku īpašuma formas ieviešanai pagaidām nav zināmi. Tāpat vēl nav skaidrs, vai tīklos ietilpstošās aptiekas pēc divarpus gadiem varēs pagarināt darbības licenci.

Farmaceitu un aptieku tīklu starpā arvien aktuāla kļūst diskusija par normu, ka no 2010. gada aptiekas Latvijā drīkstēs piederēt tikai farmaceitiem. Pret šo normu ir lielās aptieku ķēdes, savukārt par – farmaceitu biedrība.

Lai izprastu konkrētās normas iemeslus, ir jāatgriežas desmit gadu senā pagātnē, kad Farmācijas likums tika pieņemts. Toreiz tika noteikts desmit gadu ilgs pārejas posms, lai visas aptiekas pārkārtotos tā, lai no 2011. gada atbilstu šim likumam. Ir jāteic, ka desmit gadi ir ļoti ilgs laika posms, un to laikā daudzas lietas mainās, –mūsu uzskati, arī vide ap mums. Mainījusies ir arī mūsu domāšana. Tāpēc šis likums ne velti tiek apspriests vēlreiz, jo ir skaidrs, ka 2000.gadā uzrakstītais vairs neatbilst tai realitātei, ko diktē šodienas prasības.

Kaut kas jāmaina tajos gadījumos, ja ir slikti un nepieciešamas korekcijas. Šajā gadījumā kārtība būtu jāmaina tad, ja aptiekas nefunkcionē pietiekami labi un ja iedzīvotājiem netiek nodrošināta kvalitatīva farmaceitiskā aprūpe. Līdz ar to rodas jautājums: vai tiešām ir tik slikti, lai būtu kaut kas tik radikāli jāmaina? Pavērtējot šodienas situāciju, ir jāsecina, ka patiesībā tādu problēmu nav.

Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi un izsludinājusi starpinstitūciju saskaņošanai 11 Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas paredz apjomīgas izmaiņas būvniecības regulējumā, lai stiprinātu kvalitātes, drošības un atbildības prasības nozarē, īpaši attiecībā uz sabiedriski nozīmīgajām ēkām.

Izmaiņas, ko paredz jaunais Būvniecības likums un tam pakārtotie normatīvie akti, stāsies spēkā šā gada 1.februārī, informē EM.

«Par jauno Būvniecības likumu Saeimā diskusijas ilga vismaz piecus gadus. Šogad 1.februārī jaunais Būvniecības likums beidzot stāsies spēkā un nozari sagaida būtiskas un apjomīgas izmaiņas. To mērķis ir celt būvniecības kvalitāti un panākt, ka speciālistu būvētās ēkas ir drošas cilvēkiem ne tikai uz papīra un dokumentos, bet arī dzīvē. Īpaša vērība un ievērojami stingrākas prasības ir izvirzītas tieši sabiedriski nozīmīgo ēku projektēšanā un būvniecībā. Savukārt, ja būvniecības procesā ir pārkāpumi, tad beidzot ir arī skaidra katra iesaistītā atbildība, tostarp arī finansiālā. Zolitūdes traģēdija notika pie vecā būvniecības regulējuma, un mēs nedrīkstam pieļaut, ka nozare ilgstoši turpina darboties pēc vecajiem noteikumiem,» uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

AS Senator Farm aptiekas, kam pieder aptieku tīkls Mēness aptiekas, valdes locekle Svetlana Grenge vairākām aptiekām izplatījusi paziņojumu, kurā norāda, ka Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija uzspiežot aptiekām pārdot alternatīvas zāles, kas esot novedis pie medikamentu dārdzības Latvijā.

«Šāda vēstule un tās saturs ir absurdi - tur pat nav, ko komentēt,» sašutumu biznesa pauda asociācijas valdes priekšsēdētāja Evita Jaunzeme.

Izplatītajā vēstulē minēts, ka medikamentu dārdzību izraisījusi «gresīvā un dārgā reklāma», ko izmantojot asociācija, aicinot izmantot patentbrīvos medikamentus.

Tāpat vēstules autore uzsver, ka šādas asociācijas aktivitātes ir neētiskas, «tāpēc aicinām farmaceitus atturēties no plaši izreklamētu zāļu prioritārās piedāvāšanas pacientiem».

Savukārt Jaunzeme norādīja uz Ministru kabineta noteikumos Par kompensējamām zālēm noteikto farmaceitu pienākumu piedāvāt lētākas alternatīvas izrakstītajiem valsts daļēji vai pilnībā kompensējamajiem medikamentiem.

Latvijā vienus no lielākajiem pacientu izdevumiem par veselības aprūpes pakalpojumiem veido tieši maksa par zālēm

Lai spriestu, kā zāles padarīt pieejamākas pacientiem, DB uz apaļā galda diskusiju Kā veidojas cenas zālēm aicina farmācijas jomas pārstāvjus. Diskusijā piedalās Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, Farma Balt aptieka valdes priekšsēdētājs Ilgvars Ķipēns, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas valdes loceklis Imants Sinka, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene.

Starptautiskās organizācijas Health Action International 2014. gada pētījuma, kurā analizētas dažādu zāļu cenas astoņās ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, secinājums ir gana skarbs – Latvijā ģimene maksā desmit reizes dārgāk par ārstēšanu ar oriģinālām amoksicilīna zālem nekā ģimene Francijā un 20 reizes dārgāk nekā ģimene Vācijā. Mājsaimniecība Latvijā no saviem ikmēneša ienākumiem par medikamentiem tērē vairāk nekā mājsaimniecības citās ES valstīs. Kā jūs komentētu pētījuma secinājumus?

Farmaceiti aicina Saeimu rūpīgi pārdomāt izmaiņas Farmācijas likumā par 2001.gadā iestrādāto normu, kas paredz, ka no nākamā gada aptiekas valstī varēs piederēt tikai farmaceitiem.

Vēstuli Valsts prezidentam Valdim Zatleram, Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem, Saeimas deputātei un Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai Aijai Barčai un Latvijas Farmaceitu biedrības prezidentei Līgai Krīgerei ir parakstījuši 233 farmaceiti un farmaceitu asistenti.

Vēstulē farmaceiti uzsver, ka jautājums, ko šonedēļ sāks izskatīt Saeimas komisijas, ir būtisks jautājums nozarē, jo likumam paliekot pašreizējā redakcijā, 2011. gadā reorganizācijai vai likvidācijai ir pakļautas vairāk nekā puse visu Latvijas aptieku.

Tas būtu smags trieciens farmācijas nozarei, jo sagrautu to veselības aprūpes sistēmas daļu, kas pēdējo desmit gadu laikā attīstīta aptieku sektorā. Turklāt tiktu radīts jauns cenu kāpumu zālēm.

Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs aptieku īpašumtiesību saglabāšana tikai farmaceitiem nav pretrunā ar brīvas uzņēmējdarbības un konkurences pamatprincipiem, tā lēmusi Eiropas Kopienu Tiesa.

Tādējādi saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas lēmumu ES dalībvalstis drīkst aizliegt aptiekām piederēt kapitālsabiedrībām un ierobežot aptieku īpašumtiesības, atstājot tās farmaceitiem.

Jau ziņots, ka Latvijā farmaceitu un aptieku tīklu starpā arvien aktuāla kļūst diskusija par kādreiz apstiprināto normu, kas paredz, ka no 2010. gada aptiekas Latvijā drīkstēs piederēt tikai farmaceitiem. Pret šo normu ir lielās aptieku ķēdes, bet par – farmaceitu biedrība. Tikmēr Veselības ministrija ir ieņēmusi nogaidošu pozīciju.

No trešdienas pēcpusdienas līdz ceturtdienai Igaunijā slēgti vairāki simti zīmolu "Apotheka", "Benu", "Euroapteek" un "Sudameapteek" aptieku, to tīkliem cenšoties vērst uzmanību uz negatīvo ietekmi, ko radīs plānotā aptieku reforma.

Aptieku tīklus apvienojošā Igaunijas Aptieku asociācija informēja, ka dežurējošās aptiekas tiks atvērtas plkst.20, kad savas durvis slēgs farmaceitiem piederošās aptiekas, kas protesta akcijā nepiedalās.

Ar šo akciju aptieku tīkli protestē pret parlamenta otrdien pieņemto lēmumu neatcelt aptieku reformu, kurai spēkā jāstājas 1.aprīlī.

"Katram lēmumam ir sekas. Tā kā politiķi ir norādījuši, ka Igaunijā pietiek ar 200 aptiekām un 300 aptiekas var slēgt, nekaitējot aptieku pakalpojumu vai medikamentu pieejamībai, viņiem ir jāuzņemas atbildība," paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem paudis Aptieku asociācijas vadītājs Timo Daņilovs.

Viņš norādīja, ka pašlaik reformas prasībām neatbilst 56 aptiekas lauku rajonos, bet kopumā apdzīvotās vietās ar mazāk nekā 4000 iedzīvotājiem tādu aptieku skaits sasniedz 74. Daņilovs uzskaitīja vairākas mazpilsētas, kā arī lielākas pilsētas, piemēram, Kohtlu-Jervi un Narvu, kur aptieku pieejamība cietīs no reformas prasībām. Viņš apgalvoja, ka pēc reformas Tallinas centrā palikšot tikai divas aptiekas.

Ja šogad tiks izlemts, ka aptiekas var piederēt tikai farmaceitiem, jau 2011. gadā medikamenti varētu sadārdzināties.

2010.gada beigās izšķirsies, vai Latvijas aptieku nozare turpmāk strādās un turpinās izaugsmi, vai arī uz vairākiem gadiem ieslīgs birokrātisku formalitāšu dūksnājā, kurš jau 2011.gada sākumā varētu novest pie medikamentu sadārdzinājuma. Tā, paužot neapmierinātību ar esošo Farmācijas likumu, vēstulē valsts augstākajām amatpersonām norāda aptieku nozares vadošie speciālisti, uzņēmēji un aptieku nozari pārstāvošās nevalstiskās organizācijas.

2001.gadā Saeima pieņēma esošā Farmācijas likuma redakciju, kas paredz, ka tikai farmaceitam ir tiesības atvērt jaunu aptieku. Likumā tika noteikts arī pārejas posms līdz 2011.gadam, kad tiem aptieku īpašniekiem, kuri nav farmaceiti, savu darbību ir jāpārkārto.

Neskatoties uz Veselības ministrijas (VM) apgalvojumiem, ka topošais Aptieku likums neierobežos nozari, vairumam nozares pārstāvju skepse un bažas nav zudušas. VM izstrādātais Aptieku likuma projekts, kas ir izsūtīts visām farmaceitu sabiedriskajām organizācijām apspriešanai un priekšlikumu iesniegšanai, paredz daudzas farmaceitiem nepieņemamas normas un tie cer, ka lielākā daļa no tām tiks mainītas. Latvijas Farmācijas biedrības seminārā Farmacijas departamenta vaditājs Juris Bundulis uzsvēra, ka «likums nekādā gadījumā negrasās farmaceitiem sarežģīt dzīvi un stiprināt birokrātiju». Seminārā tika skaidrotas topošā likuma normas un atbildēts uz farmaceitus interesējošiem jautājumiem. Lai arī asas diskusijas starp farmaceitiem un VM par topošo likumu neizvērtās, vairums farmaceitu sarunā ar Db norādīja, ka bažas nav zudušas. «Nekas cits neatliek kā vien gaidīt, kad jaunais likums stāsies spēkā un tad jau redzēsim, kā būs,» norādīja kāda farmaceite no Rīgas, kas nevēlējās atklāt savu vārdu. J. Bundulis sarunā ar Db norādīja, ka farmaceitu satraukums ir saprotams, jo «viss jaunais un nezināmais vienmēr rada satraukumu». Galvenais gan esot turpināt skaidrot likuma priekšrocības un strādāt ar nozares pārstāvjiem. «Vajag vairāk nekā vienu dienu, lai cilvēki mums noticētu,» piebilda J. Bundulis.

Farmaceits valsts pārregulētā nozarē ir nepietiekami novērtēts; speciālistu trūkums ir aptieku īpašnieku lielākais bieds

Par to un citām aktuālām tendencēm nozarē – DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā, kurā piedalās Repharm holdinga ģenerāldirektors Dins Šmits, zāļu lieltirgotavas AS Recipe Plus un AS Sentor Farm aptiekas (pārvalda Mēness aptieku tīklu) valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs, SIA Benu Aptieka Latvija mazumtirdzniecības direktore un valdes locekle Anete Rožkalna, SIA Benu Aptieka Latvija valdes locekle un Farmācijas daļas vadītāja Vizma Vīksna, Sirowa grupas kosmētikas kategorijas vadītājs Baltijas valstīs Mārcis Dedzis, Dzirciema aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes priekšsēdētāja Sigita Čulkstena, Āgenskalna aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes locekle Zinta Iekļava, kā arī AS DNB banka Lielo uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ilze Opmane – Jēgere un AS DNB banka korporatīvo darījumu vadītājs Vladislavs Motrohins.

Pirms desmit gadiem pieņemtais lēmums, ka aptiekas varēs piederēs tikai farmaceitiem bija sekas darījumam starp «tēvzemiešiem» un Andri Šķēli, tiesa politiķis savu saistību noliedz un to sauc par klajiem meliem.

«Pirms desmit gadiem Andris Šķēle kāpa Saeimas tribīnē un paziņoja, ka Latvijā aptiekas būs tikai farmaceitiem un katram tikai viena. Tās bija sekas darījumam starp «tēvzemiešiem» un Šķēli, jo viņam kaut ko vajadzēja no pilsētas un «tēvzemieši» viņam varēja izlīdzēt. «Tēvzemieši» cerēja pieairēt aptiekas saviem puišiem,» Kapitālam atklājis Saules un Mēness aptieku tīkla izveidotāja Guntis Belēvičs, kas šobrīd pievērsies briežu dārzu biznesam.

«Tēvu zemes boļševiki bija paredzējuši, ka aptiekas viņiem būs jāatdod jau pēc gada. Ar ļoti cienījamās Vairas Vīķes-Freibergas un ārzemju uzņēmēju atbalstu man izdevās iekārtot desmit pārejas gadus. Termiņa vidū savas aptiekas pārdevu un, kā paredzēts likumā, sev atstāju tikai vienu aptieku,» izteicies A. Belēvičs.

Bankām būs jaunas prasības attiecībā uz aizņēmumiem, izsniegtajiem kredītiem, kas kredītiestādes padarīs drošākas un stiprākas, vienlaikus tiek veikti pasākumi, lai stiprinātu eirozonas valstu ekonomisko noturību un krīzes pārvarēšanas mehānismu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas viceprezidents Eiro un sociālā dialoga, kā arī finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jomā Valdis Dombrovskis. Viņš norāda, ka pārmaiņas ir neizbēgamas, jo tādu nepieciešamību diktē iepriekšējā ekonomiskā krīze, kas sāpīgi skārusi ne vienu vien ES dalībvalsti.

Latvijā pašlaik ir pieteikts finanšu sektora uzraudzības kapitālais remonts. Vai visā ES arī notiks kaut kas līdzīgs?

Banku sektorā ir jānodala divas uzraudzības sistēmas – prudenciālā un cīņa ar naudas atmazgāšanu. Eiropas banku sistēmas kapitālais remonts kontekstā ar prudenciālo uzraudzību ir veikts jau pirms 4-5 gadiem, kad tika izveidota banku savienība – vienoti noteikumi, vienots uzraudzības un noregulējuma mehānisms. 2016. gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu paketi tālākai banku sektora stabilitātes nostiprināšanai. Likumdošanas darbs pie šīs banku paketes noslēdzās ar Eiropas Parlamenta balsojumu šī gada aprīlī. Tā bankām ES uzliek par pienākumu izpildīt starptautisko standartu (tā dēvētās Bāzeles) prasības. Ir noteikts ierobežojums – cik daudz bankas drīkst aizņemties naudu, lai aizdotu tālāk, tiek ieviesta prasība, kura faktiski bankas ierobežo īstermiņa aizdevumus izmantot ilgtermiņa kreditēšanai u.tml. Šo jauninājumu ieviešanas termiņi ir no 1,5 līdz 2 gadiem atkarībā no normas. Kamēr ES ievieš tikko nobalsotos standartus banku darbībā, tikmēr Bāzeles komiteja jau ir vienojusies par jauniem nosacījumiem un prasībām, kuras spēkā stāsies, sākot ar 2021. gadu, bet būs pārejas laiks līdz 2027. gadam. Eiropas Komisija jau ir uzsākusi konsultācijas par jauno standartu ieviešanu. Līdz ar šo prasību ieviešanu varēs sacīt, ka pēckrīzes regulējošais ietvars būs izveidots. Svarīgākie uzstādījumi – bankām jānodrošina lielākas kapitāla rezerves, lielāki likviditātes buferi, lai bankas varētu sekmīgi pārdzīvot iespējamus finanšu nestabilitātes vai tirgus turbulences periodus. Vienlaikus jāveic darbs pie tā dēvēto slikto kredītu īpatsvara samazināšanas, ir apstiprināts plāns slikto kredītu apmēra samazināšanai. Pašlaik ES vidēji slikto kredītu īpatsvars ir 3,3%, bet starp dalībvalstīm šis īpatsvars ir krasi atšķirīgs. Piemēram, Grieķijā slikto kredītu īpatsvars sasniedz 43,5% pēc summas, kam seko Kipra, Portugāle, Itālija, savukārt Latvijai – 6%, kas salīdzinājumā ar minētajām valstīm ir labs rādītājs, taču, vērtējot pret ES vidējo, arī Latvijai tā apmērs ir jāsamazina uz pusi. Ja prudenciālo jomu kontrolē Eiropas Centrālā banka, tad naudas atmazgāšanas uzraudzība ir valstu nacionālo kontroles dienestu pārziņā. Protams, cīņas ar naudas atmazgāšanu jomā (AML – anti money laundering) ir būtiski palielinātas prasības – ES direktīvu veidolā. Turklāt piektās ES AML direktīvas prasības vēl nav ieviestas, jo vēl nav iestājies attiecīgais termiņš. Ja izvirzītās AML prasības ES ir vienas no stingrākajām visā pasaulē, tad nacionālo kontroles dienestu uzraudzības līmenis varētu būt augstāks. Redzot situāciju ar daudzajiem naudas atmazgāšanas skandāliem ES dalībvalstīs, Eiropas Komisija nāca ar priekšlikumu dot lielākas tiesības Eiropas banku iestādei, kura varētu uzdot nacionālo valstu iestādēm īstenot noteiktus pasākumus, ja tiktu konstatēta šo iestāžu bezdarbība, vai īpašos gadījumos konkrētu banku sakarā arī rīkoties valstu kontrolējošo iestāžu vietā. Par šādu risinājumu salīdzinoši nesen ir panākta politiskā vienošanās, un Eiropas Parlaments to arī savā sesijā ir akceptējis, tagad notiek darbs pie tās iedzīvināšanas procedūrām.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pilnībā noraidījusi Čehijas kompānijas "Black Duck Invest" pieteikumu pret zāļu ražotāja AS "Olainfarm" lielāko akcionāru SIA "Olmafarm" par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, liecina tiesas lēmums.

Čehijas kompānija bija lūgusi tiesu apķīlāt "Olmafarm" piederošās 42,5% "Olainfarm" akcijas, kā arī aizliegt "Olmafarm" izmantot uzņēmumam piederošo "Olainfarm" akciju balsstiesības.

Tāpat noraidīts "Black Duck Invest" lūgums piemērot "Olmafarm" aizliegumu pieņemt lēmumus par "Olainfarm" pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, peļņas sadali, likvidāciju vai reorganizāciju, pieņemt lēmumus par grozījumu izdarīšanu "Olainfarm" statūtos par pārvaldes institūciju kompetences un lēmumu pieņemšanas kārtības maiņu, kā arī "Olainfarm" padomes locekļu atsaukšanu un/vai ievēlēšanu.

Pieteikumā tiesai "Black Duck Invest" norādīja, ka 2021.gada 27.aprīlī parakstīts līgums par "Olmafarm" piederošo "Olainfarm" akciju pārdošanu Čehijas investoriem, un, Čehijas uzņēmuma ieskatā, šis līgums ir likumīgs un spēkā esošs.

Ministri un dienaskārtība izglītības politikā mainās, bet iedzīvotāju vērtējums izglītībai valstī ir diezgan stabils, kaut arī ne īpaši atzinīgs. Kā liecina nesen publiskotā «DNB Latvijas barometra» pētījuma rezultāti, izglītības kvalitāti augstskolās un vispārizglītojošajās skolās 2013.gadā par teicamu atzinuši 10% aptaujāto, bet vidējās profesionālajās izglītības iestādēs – 7%.

Interesanti, ka augstākās izglītības vērtējums, neņemot vērā skandālus to akreditācijas jomā, ir nedaudz pieaudzis (vidējais rādītājs skalā no 1 līdz 5 ir palielinājies no 3.44 pērn līdz 3.53 šogad). Tikmēr vispārizglītojošajās skolās iegūstamās izglītības kvalitātes vērtējums praktiski nav mainījies (2012.gadā vērtējums bija 3.50, 2013.gadā – 3.48), un arī vidējās profesionālās izglītības kvalitāte, neraugoties uz paziņojumiem par Eiropas fondu naudas ieguldījumiem, tiek vērtēta tāpat vai pat nedaudz sliktāk nekā pirms gada (2012.gadā – 3.40, 2013.gadā – 3.36). Tiesa, vērtējot izglītības kvalitātes izmaiņas kopumā, 2013.gadā uz uzlabošanos norādīja 20% aptaujāto, kas ir nedaudz biežāk nekā pirms gada (14%).

Nākotnē bankām būs jāapvienojas, prasības tām kļūs stingrākas, kredīti - pieejamāki uzņēmējiem.

Cītīga kļūdu labošana pēc globālās finanšu krīzes, kā arī Parex bankas iespējamā pārdošana - šie bez šaubām būs galvenie faktori, kas visvairāk ietekmēs Latvijas banku nozari turpmākajos gados. Bet vai tā banka, uz kuru pēc pieciem gadiem iesim pēc kredīta vai maksājuma kartes, būtiski atšķirsies no tās, kuras pakalpojumus izmantojam šodien? Ekspertu vērtējumi par to ir dažādi, taču skaidrs ir viens: spēles noteikumi, kurus bankām izvirzīs uzraugošās iestādes, kļūs daudz stingrāki, kas neizbēgami iespaidos arī klientus.

Jaunā un vecā jeb labā un sliktā

Parex bankas pārdošana mazinās spriedzi gan tās klientu vidū, gan arī pārējos tirgus dalībniekos - tā uzskata Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane. Bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis savukārt uzsver, ka Parex sadalīšana jaunajā un vecajā jeb labajā un sliktajā interesi par nacionalizēto banku palielinās. «To sadalot, mēs palielinām aktīvu vērtību - kamēr tie ir samaisīti kopā, tie pircējiem nav interesanti,» skaidro N. Melngailis. Tas ļaus arī uzlabot «labās» daļas bilanci, jo tā tiks atbrīvota no problemātiskākiem kredītiem, kuriem jāveido uzkrājumi, kas palielina bankas zaudējumus. N. Melngailis atgādina, ka «labā» banka pārņems tos kredītus, ar kuru atgūšanu grūtību nav, visu klientu bāzi, līzinga biznesu, kompāniju Parex Asset Management, nerezidentu apkalpošanu utt. Savukārt sliktajā bankā, kas būtībā būs nekustamā īpašuma fonds, nonāks tie īpašumi, kurus banka bija spiesta pārņemt, piemēram, nepabeigtos attīstītāju projektus. Tie gaidīs labākus laikus, bet kapitāla fondam pietikšot vairākiem gadiem, apgalvo bankas prezidents. Pēc N. Melngaiļa teiktā, šādu pieeju izmanto daudzas Eiropas bankas.

Zāļu ražotājs AS "Olainfarm" trijos gados investējis vairāk nekā 100 000 eiro izglītojošā platformā mediķiem un farmaceitiem "OpenOlainfarm", informē uzņēmuma pārstāvji.

Digitālu platforma "OpenOlainfarm" piedāvā iespēju ārstiem un farmaceitiem attālināti apmeklēt vairāk nekā 70 lekciju tādās medicīnas nozarēs kā alergoloģija, ginekoloģija, infektoloģija, kardioloģija, psihiatrija/neiroloģija un uroloģija, kā arī izglītojošu lekciju ciklus Aritmijas skolā, Acetilholīna skolā un Emociju akadēmijā.

Šobrīd platformu "OpenOlainfarm" kā apmācību instrumentu izmanto vairāk nekā 4000 Latvijas veselības aprūpes speciālistu. Platformā ir reģistrējušies 87 dažādu specialitāšu pārstāvji, galvenokārt ģimenes ārsti, kardiologi, neirologi un farmaceiti.

Līdz šim izsniegti 2460 sertifikāti par tālākizglītības apguvi.

Jau vēstīts, ka "Olainfarm" koncerna apgrozījums 2021.gadā bija 137,747 miljoni eiro, kas ir par 12,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 34,1% - līdz 12,712 miljoniem eiro.

Baltijā vienīgā antroposofo zāļu izgatavotāja "Dzirciema aptieka" (SIA "Insbergs) pārcēlusies uz jaunām mājām - speciāli farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniegšanai projektētu un būvētu modernu ēku, kurā vienkopus atrodas telpas tirdzniecībai, zāļu gatavošanai un arī semināriem medicīnas speciālistiem.

Aptiekas jaunās ēkas būvniecībai izmantots pašu un bankas "Citadele finansējums" 376 000 eiro apmērā. Stiklotās ēkas būvniecībā izmantota pēc individuāla pasūtījuma izgatavota ārējā tērauda un alumīnija fasāde. Ēkai ir B klases energoefektivitātes pakāpe.

"Uzņēmumam attīstoties dzima sapnis par savas aptiekas būvniecību, bet ceļš līdz projekta izstrādei un apstiprināšanai bija ilgs. Arhitektoniskajā risinājumā izmantoti elementi, kas ikvienam ēku ļauj asociēt ar ārstniecību un farmāciju. Esam pilna sortimenta aptieka, kas specializējusies antroposofo zāļu izplatīšanā un izgatavošanā. Jaunā aptiekas ēka ar savu atvērto konceptu ir klientam draudzīga, ar iespēju redzēt arī zāļu izgatavošanas procesu. Vienlaikus centāmies radīt ērtu darba vidi saviem farmaceitiem," stāsta SIA Insbergs līdzīpašniece un klīniskā farmaceite Sigita Čulkstena.

Pēdējā laikā ir izskanējis daudz dažādas informācijas par farmācijas nozari, un jāteic, ka liela daļa no tās ir bijusi sagrozīta un vienpusēja. Proti, sāk parādīties apgalvojumi, ka, iespējams, kļūdaina ir bijusi likumdevēja rīcība, paredzot, ka, sākot ar 2011. gadu, aptiekas drīkstēs piederēt tikai farmaceitiem.

Uzskatīt farmāciju par nozari, kuras vienīgais uzdevums ir peļņa, manā skatījumā ir amorāli. Aptiekas tāpat kā visas medicīnas nozares galvenajam uzdevumam jābūt nesavtīgam darbam pacienta, sabiedrības labā. Aptieka nekad nebūs tā nozare, kurai būs treknie gadi, aptiekai ir jāaprobežojas ar savas darbības un savu farmaceitu atalgojuma nodrošināšanu. Tie, kuri tīko pēc lielas peļņas kā aptiekāri, ir kļūdījušies ar nozares izvēli. Aptiekas īpašnieks — farmaceits to labi apzinās, jo izvēlējies profesiju pēc sirds aicinājuma. Veselība ir ļoti sensitīva joma, un diemžēl šobrīd Latvijā ieviešas tas, ko pasaulē sauc par vertikālo integrāciju – visas ar veselības nozari saistītās jomas nonāk vienās rokās. Pirms dažiem gadiem mēs jau saskārāmies ar to, ka medikamentu lieltirgotāji labprāt iekārtoja arī savas aptiekas. Tagad jau esam nonākuši tik tālu, ka viņi iegulda medikamentu rūpnīcās, kā arī ārstniecības iestādēs. Var teikt, ka visi ķēdes posmi nonāk vienās rokās. Tas ir process, pret ko intensīvi cīnās daudzas Eiropas valstis, jo principā šīs vertikālās integrācijas mērķis ir pieaudzēt zāļu patēriņu. Tas ir absolūti nepareizs mērķis – zāles ir jāsāk lietot vien tajā brīdī, kad visas citas iespējas ir izsmeltas. Biznesmeņu kontrolētas medicīnas apstākļos pacients nevar būt drošs par medicīnas personas un farmaceita neatkarību lēmumu pieņemšanā. Saprotot, ka pārējās veselības aprūpes jomas pamazām tiek pakļautas šai sava veida konsolidācijai, farmaceitu vēlme ir panākt, lai vismaz aptiekas no tā tiek pasargātas, kā to Saeima paredzēja likumdošanā jau 2001. gadā. Proti, aptieku īpašumtiesības ir jāsaglabā ekskluzīvi farmaceitiem.

Saasinājušās attiecības starp zāļu tirgotājiem un ražotājiem. Ražotāji norāda, ka tas var atsaukties uz zāļu cenām, raksta Diena.

Konflikts ir starp ietekmīgu aptieku tīklu un patentbrīvo medikamentu ražotājiem. Ražotāji ir satraukti par savu biznesu, taču bažas ir arī par to, ka konflikta dēļ iedzīvotāji var netikt pie lētākajām zālēm.

Ražotāji norāda: īpaši tas varētu skart patentbrīvās zāles, ko mēdz saukt par ģenerētiķiem. Tās ir krietni lētākas zāles, kuras var ražot pēc tam, kad orģinālmedikamentiem beidzies patents.

Konflikta redzamā puse ir lielā Mēness aptieku tīkla a/s Sentor Farm aptiekas valdes locekles rakstīta vēstule virknei aptieku, tajā viņa atgādina par to, ka Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija (LPMA) bija iestājusies par ķēdes aptiekām nelabvēlīgu normu –vēlējās saglabāt likumā paredzēto regulējumu, ka aptiekas var piederēt tikai farmaceitiem.

Latvijā farmācijas nozarē šogad vislielākie šķēpi tika lauzti par aptieku īpašumtiesībām.

2010. gadā aktīvi turpinājās diskusijas par normu, kas pieņemta desmit gadiem un paredzēja, ka no 2011. gada aptiekas Latvijā varētu piederēt tikai farmaceitiem. Pēc ilgām cīņām starp lielajiem aptieku tīkliem, kuri aicināja normu atcelt, un farmaceitiem, kas iestājās par normas saglabāšanu, Saeima nolēma, ka aptieka drīkstēs strādāt tad, ja farmaceitam pieder vismaz 50% tās kapitāldaļu vai arī no tās valdes locekļiem vismaz puse ir farmaceiti.

«Farmācijas likuma grozījumu rezultātā nozares profesionālis - farmaceits tiek mērķtiecīgi izstumts no aptiekām kā darba devējs,» DB sašutumu pauž Latvijas Brīvo Farmaceitu apvienības (LBFA) valdes priekšsēdētāja vietniece Sigita Čulkstena. Pēc biedrības domām, šobrīd ir izveidojusies situācija, kad ārzemju investori redz farmaceitu tikai darba ņēmēja lomā, iejaucoties farmaceita attiecībās ar klientu, jo investors vada aptiekā esošo zāļu noliktavu, kas atsaucas uz zāļu izsniegšanas kvalitāti. «Grozījumu rezultātā, kas tika uzskatīti par kompromisa variantu, patiesībā notika aptieku sektora pilnīga liberalizācija, jo farmaceita klātbūtne valdes locekļa statusā ir izpildāma formāli,» ir pārliecināta S. Čulkstena.

Vai jūs satrauc, ka no septembra aptieku pašapkalpošanās nodaļās vairs nevarēs atrast bezrecepšu medikamentus? Nieki, toties tagad tos brīvi var iegādāties internetā!

Kā zināms, Veselības ministrijas ierēdņus jau ilgstoši māc aizdomas, ka iedzīvotāji pārlieku nodarbojas ar pašārstēšanos. Lai ierobežotu iespēju pašiem pieņemt lēmumu, kādus medikamentus pirkt, tika veikti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, un tie turpmāk aizliedz izvietot zāles pašapkalpošanās nodaļās brīvi pieejamos plauktos. Ierēdņi cer, ka tādējādi piespiedīs cilvēkus konsultēties ar farmaceitiem.

Tomēr ministrija ir liels veidojums ar daudzām struktūrvienībām, kurās strādājošie cits ar citu laikam taču tiekas tikai lielos svētkos, tāpēc nav jābrīnās, ka tā vienlaikus spēj censties sasniegt pilnīgi pretējus mērķus.

Kamēr «labā roka» nodarbojas ar bezrecepšu medikamentu pieejamības apgrūtināšanu tradicionālajās aptiekās, «kreisā roka», respektīvi, šīs pašas ministrijas pakļautībā esošā Zāļu valsts aģentūra ir izdevusi atļauju tirgot medikamentus internetā. Tikai naivais var iedomāties, ka medikamentu iegāde internetā notiek pēc nopietnām konsultācijām ar farmaceitiem.

Ministru kabinets šodien apstiprināja grozījumus prasībās zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtībā. Kā informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), grozījumi izstrādāti, lai aktualizētu, un vienkāršotu zaļā publiskā iepirkuma prasības un nodrošinātu otrreiz pārstrādāto materiālu izmantošanu publiskajos iepirkumos.

Kopumā veikti grozījumi deviņās preču un pakalpojumu grupās, no kurām piecas ir zaļā publiskā iepirkuma obligāti piemērojamās grupas, kurās ietilpst datortehnika un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) infrastruktūra, pārtika un ēdināšanas pakalpojumi, tīrīšanas līdzekļi un pakalpojumi, iekštelpu apgaismojums, ielu apgaismojums un satiksmes signāli.

Tāpat grozījumi veikti četrās brīvprātīgi piemērojamās grupās, kurās ietilpst tādi publiskie pakalpojumi kā būvniecība, ceļu būve, mēbeles un transports. Izstrādāti arī jauni zaļā publiskā iepirkuma kritēriji atpūtas un sporta infrastruktūras preču un pakalpojumu grupai. Jaunie kritēriji atpūtas un sporta infrastruktūrai paredz ražošanā izmantot videi draudzīgus materiālus un procesus. Noteikts, ka infrastruktūras izbūvē un tās objektu izbūvē ir jāizmanto gan pirmreizēji, gan pārstrādāti materiāli, piemēram, pārstrādāta koksne, plastmasa, metāls, gumija vai nolietotas riepas, tādā veidā veicinot otrreiz pārstrādāto materiālu noietu.

Finanšu sektoram pēc iepriekšējās finanšu krīzes mainīties vajadzēja, lai gan pārlieku stingras regulatoru banku prasības var negatīvi ietekmēt ekonomikas aktivitāti .

Globālās finanšu sistēmas gandrīz notikušais sabrukums 2008. gadā licis tai mainīties, kur pie tā, lai šāds process notiktu, pēdējo gadu laikā jūtami piestrādājuši ietekmīgākie pasaules šīs jomas regulatori. Bankām tiek noteiktas daudz stingrākas prasības gan kapitāla, gan jaunu nodokļu, gan finanšu instrumentu tirdzniecības izteiksmē. Turklāt nav izslēgts, ka nākotnē regulatoru prasības pret banku sektoru kļūs vēl stingrākas, piemēram, vecajā kontinentā Eiropas Centrālās bankas uzraudzība pār reģiona finanšu iestādēm ir vēl pašā sākuma stadijā. DB vairāki šīs jomas eksperti sacījuši, ka pastāv finanšu sektora «pārregulēšanas risks» jeb risks, ka bankām prasības tiks noteiktas pārāk stingras, kas galu galā apdraudēs to biznesu. Jaunās banku regulēšanas prasībās finanšu iestādēm jau likušas ievērojami apcirpt darbinieku skaitu un, iespējams, nākotnē augs arī to pakalpojumu cena.