Ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs un Latvijas vēstnieks Krievijā Andris Teikmanis 31.oktobrī tikās ar Krievijas rūpniecības un enerģētikas ministru Viktoru Hristenko, db.lv informēja Ekonomikas ministrija. A. Štokenbergs akcentējis, ka vēlas zināt Krievijas enerģētikas ilgtermiņa stratēģiju attiecībā uz Latviju, tai skaitā ilgtermiņa plānus dabas gāzes cenu izmaiņām.

Tikšanās laikā amatpersonas pārrunāja jautājumus par starpvaldību komisijas darbības atsākšanu un Latvijas - Krievijas ciešāku sadarbību enerģētikas jomā.Tiekoties ar Hristenko, Štokenbergs uzsvēra, ka Latvijas - Krievijas starpvaldību komisijai jākļūst par nozīmīgu institūciju divpusējās sadarbības jautājumu risināšanā, piemēram, par robežkontroles uzlabošanu. Štokenbergs aicināja Krievijas pusi komisijas priekšsēdētāja amatam izvirzīt ministru, kas saistīts ar ekonomikas, transporta vai enerģētikas jomām, jo šīs ir aktuālākās darbības sfēras.

Krievijas rūpniecības un enerģētikas ministrs piekrita, ka starpvaldību komisija dos pozitīvu ieguldījumu starpvalstu attiecībās un minēja, ka jautājumi par komisiju ir vairāk ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministra G.Grefa kompetencē.

Ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs no šodienas, 30.oktobra, līdz 1.novembrim devies darba vizītē uz Maskavu, kuras ietvaros ministrs tikties ar "Gazprom" amatpersonām, Krievijas valdības pārstāvjiem un piedalīties enerģētikas konferencē.

Tiekoties ar "Gazprom" amatpersonām, Štokenbergs vēlas pārrunāt kompānijas ilgtermiņa skatījumu uz attiecībām ar Latviju un iecerēm par dabas gāzes cenu izmaiņām. "Ir svarīgi saprast "Gazprom" ilgtermiņa cenu politiku un kompānijas investīciju plānus attiecībā uz Latviju" uzsver Štokenbergs.

Vizītes ietvaros Štokenbergam plānota tikšanās ar Rūpniecības un enerģētikas ministru V. Hrištenko, lai pārrunātu starpvaldību komisijas darbības uzsākšanu. Komisijai jākļūst par nozīmīgu institūciju divpusējās sadarbības jautājumu risināšanā, tāpēc Latvija ir ieinteresēta, lai Latvijas - Krievijas starpvaldību komisija sāktu strādāt jau tuvākajā laikā un izveidotu vairākas darba grupas, kas risinātu abpusēji svarīgus jautājumus, piemēram, par robežkontroles uzlabošanu. Tāpat šodien, 30.oktobrī, ministrs tiksies ar ES Enerģētikas komisāru Andri Piebalgu.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Šodien, 15.oktobrī, aprit 100 dienas kopš Valdis Zatlers Saeimā deva Valsts prezidenta zvērestu.

Līdz ar pirmo amatā stāšanās dienu, Valsts prezidents ir pildījis visus ar Satversmi uzliktos pienākumus, akcentē Prezidenta Preses dienests:

-reprezentējis valsti, pārstāvot Latviju starptautiskajās organizācijās, darba vizītēs apmeklējot tuvākās kaimiņvalstis, tiekoties ar ārvalstu amatpersonām, akreditējot ārvalstu vēstniekus, izsniedzot akreditācijas vēstules Latvijas vēstniekiem ārvalstīs;

-pildot Latvijas valsts bruņotā spēka augstākā vadoņa pienākumus, apmeklējis Latvijas armijas kareivjus viņu dienesta vietās Latvijā un Latvijas lielākajā starptautiskajā misijā Afganistānā;

"Es izsaku visdziļāko nožēlu par tiem huligāniem, kuri, skaidri redzamā alkohola ietekmē, ir devušies uz Saeimas māju," intervijā Latvijas Radio uzsvēra partijas Sabiedrība citai politikai līdzpriekšsēdētājs Aigars Štokenbergs.

"Spriežot pēc situācijas, var domāt, ka huligānisms un vandālisms pie Saeimas nama ir organizēts. Ar nožēlu var secināt, ka Latvijā ir tādi spēki un cilvēki, kuru mērķis bija diskreditēt mierīgi notikušo tautas sapulci Doma laukumā," uzsver A. Štokenbergs.

A. Štokenbergs Db.lv atkārtoti uzsvēra, ka sabiedrības organizētais pasākums izvērties grautiņā tikai IeM nekopetences dēļ, jo jau gandrīz nedēļu pirms mītiņa Drošības policijai bijis zināms par iespējamajiem grautiņiem.

"Mūsu organizētais pasākums beidzās bez starpgadījumiem. Turklāt es regulāri policiju informēju par norisēm Doma laukumā," teica A. Štokenbergs.

Lai rastu papildu finansējumu kultūrai, izglītībai un zinātnei, Sabiedrības citai politikai (SCP) Saeimas deputāts Aigars Štokenbergs iesniedzis priekšlikumus nākamā gada budžeta projektam, kas paredz pussantīmu liela akcīzes nodokļa ieviešanu dabasgāzei.

Štokenbergs portālam Delfi sacīja, ka, meklējot iespējas rast papildu finansējumu Kultūrkapitāla fondam, kura finansējums nupat saruks par 79%, kā arī zinātnei, kurai līdzekļi «apcirpti» teju par 30 %, SCP nonākusi pie atziņas, ka šāda akcīzes nodokļa ieviešana būtu taisnīga, jo dabasgāze ne visur Latvijā ir pieejama, turklāt tās cenas ir kritušās. SCP rosina iekasēt pussantīmu par mājsaimniecības patērēto gāzes kubikmetru.

Ar šādi nodokli varētu iekasēt aptuveni 2.8 miljonus latu, no kuriem ap 640 000 latu no mājsaimniecībām.

Patlaban Finanšu ministrijas eksperti novērtē iespēju dabasgāzi aplikt ar nodokli. Tiklīdz kā informatīvais ziņojums būs gatavs, to nekavējoties izskatīs Ministru kabineta sēdē.

Tautas partijas līderi no savām rindām pagājušās nedēļas nogalē nolēma izslēgt Aigaru Štokenbergu, kā arī pieprasīt viņa demisiju. Intervijā laikrakstam Dienas bizness A. Štokenbergs neslēpj savu sarūgtinājumu par notikušo, asu kritiku veltīdams šīs partijas ierindas biedram Andrim Šķēlem.

Uz laikraksta jautājumu: "Kāpēc, jūsuprāt, notika jūsu izslēgšana no Tautas partijas rindām?", A. Štokenbergs atbild, ka "notikušais kārtējo reizi pierāda Andra Šķēles milzīgo ietekmi partijā".

"Jūs taču zināt pēdējo mēnešu notikumus, kad es atļāvos runāt, ka ES un NATO dalībvalstij nepiedien tās metodes, ko A. Šķēle lietoja deviņdesmito gadu vidū. Protams, bija arī dažādi mazāki iemesli, kas A. Šķēli tracināja. Piemēram, pēdējais gadījums — viņa ģimenes atkritumu biznesa traucēšana," stāsta A. Štokenbergs.

Uz laikraksta jautājumu: "Jūs uzskatāt, ka Rīgas dome darbojas, atbilstoši A. Šķēles interesēm?", A. Štokenbergs atbild apstiprinoši: "Protams!"

Iespējams, šodien valdība pieliks punktu vairāku gadu diskusijām par administratīvi teritoriālo reformu, apstiprinot jauno novadu karti. Saskaņā ar sagatavoto projektu, līdz 2009. gada pašvaldību vēlēšanām Latvijā plānots izveidot aptuveni 95 novadus un desmit republikas pilsētas.

Varēs ķerties pie darba

«Pēc administratīvi teritoriālā iedalījuma kartes apstiprināšanas pie darba beidzot varēs ķerties ministrijas, kas vēlas nodrošināt iedzīvotājiem maksimāli ērtu valsts pārvaldes iestāžu tīklu, sākot no ugunsdzēsēju depo un beidzot ar Lauku atbalsta dienesta un zemesgrāmatu nodaļām,» skaidro reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs.

Būs moderna pārvalde

Latvijas Reģionu mazo un vidējo komersantu apvienības vadītāja Silvija Greste Db atzīst: «Teorētiski reforma ir atbalstāma kaut vai tāpēc, ka lielākā teritorijā ir iespējams saprātīgāk plānot infrastruktūru. Lielākas pašvaldības būtu pozitīvi vērtējamas gan no sakārtotības, gan no līdzekļu ekonomijas viedokļa. Protams, ir dzirdēti argumenti, ka nemaz jau tik daudz tie pašvaldību deputāti neizmaksā, tomēr vairāk deputātu nozīmē arī lielāku birokrātiju un arī laiks taču ir nauda! Lai šie deputāti pievēršas uzņēmējdarbībai, veido savus uzņēmumus un rada jaunas darba vietas.» Viņasprāt, galvenajam jauno novadu veidošanas kritērijam jābūt iedzīvotāju skaitam topošajā pašvaldībā, savukārt pašai reformai vairāk jābalstās uz brīvprātīgu pašvaldību apvienošanos, nevis valsts diktētām novadu robežām.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Kādreizējais ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs uzsver: «Latvijai ir pēdējais brīdis ekonomiskajos jautājumos no galēji labējas politikas pagriezties virzienā pa kreisi. No šī brīža situācijas kaut kā ir jātiek laukā!»

Par vienu no Latvijas politikas nezūdošajām vērtībām ir kļuvis vēlētāju balsojums «pret». Pret Saeimas pozīciju, pret valdību. Nav svarīgi, «par» ko nobalsot, galvenais, ka «pret», pret tiem vecajiem – riebīgajiem! Pirms katrām vēlēšanām rodas arvien jaunas partijas, par kurām, kā likums, nobalso ļoti liels vēlētāju skaits. Gadu no gada jaunās partijas sola citu politiku, citus laikus, citas personālijas, citu skatījumu un citas prioritātes. Un pieredze liecina, ka jaunas partijas dibināšana ir «drošs numurs».

Jautājums par orientāciju

Pašlaik uzmanības centrā ir nevalstiskā organizācija Sabiedrība citai politikai, kura maijā grasās pārtapt par pilnasinīgu partiju. Viss būtu loģiski, ja ne viens liels «bet». Tas ir jautājums par politisko orientāciju, kuru stabili politiķi, šķiet, nespēj mainīt vienā dienā tāpat kā «stabils heteroseksuālis» nespēj mainīt savu seksuālo orientāciju. Organizācijas Sabiedrība citai politikai līderis ir kādreizējais ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs, kurš tika izslēgts no Tautas partijas (TP) par «partijas rindu šķelšanu», kā arī bijušais ārlietu ministrs Artis Pabriks. Ņemot vērā šo abu politiķu līdzšinējo piederību izteikti labējam spēkam, organizācijas pirmā publiskā akcija – parakstu vākšana par izmaiņām likumā Par valsts pensijām – daudzos varētu radīt aizdomas par tās «patiesumu». Nenoliedzot šī darba svētīgumu, tā vien gribas jautāt – kādēļ politiķi, kuri savā līdzšinējā darbībā atbalstījuši izteikti labējās ekonomiskās prioritātes, pēkšņi pievērsušies sociālajiem jautājumiem?

Parakstot Latvijas — Krievijas divpusējās sadarbības līgumu un atjaunojot starpvalstu komisijas darbu, tiks uzlabota uzņēmējdarbības vide abu valstu uzņēmējiem. «Tas ir vairāku agrāk aizstāktā procesa — Krievijas pirmā prezidenta B. Jeļcinaun Krievijas pareizticīgo vadītāja Alekseja II vizīte Latvijā. Miinstru prezidenta A. Kalvīša tikšanās ar Krievijas prezidentu V. Putinu un valdības vadītāju M. Fradkovu — turpinājums, kas rezultējies ar divu dokumentu parakstīšanu,» uzsver ekonomika sministrs Aigars Štokenbergs. Viņš norāda, ka parakstītais starpvaldību komisijas izveides līgums paredz atjaunot šīs institūcijas darbību. Turklāt tas varētu notikt jau tuvākajā laikā, jo katra valsts no savas puses nosauks šis komisijas līdzpriekšsēdētāju un tad notiks komisijas pirmā sēde. «Manuprāt, šādas komisijas sēdes nav notikušas teju vai 10 gadu,» atzīst A. Štokenbergs. Viņš norāda, ka starpvalstu komisijas uzdevums ir divpusējās sadarbības ekonomiskajā, zinātniski tehniskajā, humanitārajā, kultūras un citās jomās apspriešana, rekomendācijas un starpvalstu līgumu projektu sagatavošana. Turklāt komisijas rūpju lokā būšot arī dažādu organizāciju un uzņēmumu sadarbības jautājumu izskatīšana. Savukārt starpvalstu sadarbības līgums paredz visplašāko sadarbības spektru, sākot ar investīcijām, transportu, enerģētiku un beidzot ar metroloģiju, tūrismu, sertifikāciju, standartizāciju un pārrobežu sadarbību, uzsver A. Štokenbergs. Viņš šāda līguma nepieciešamību un nozīmību kaidro ar to, ka pēdējo gadu laikā Latvijas eksports uz Krieviju ir palielinājies par 60 %. Pēc A. Štokenberga teiktā Latvijas un Krievijas uzņēmējiem šis līgums radīs gan papildu iespējas investēt, gan eksportēt savus izstrādājumus uz kaimiņvalsti. «Tiekoties ar Krievijas ekonomiskās attīstības ministru G. Grefu, pārrunājām sadarbību ne tikai enerģētikā, tranzītā, bet arī to, kā samazināt kravas auto rindas robežkontroles punktos,» uzsvēra A. Štokenbergs. Viņš norāda, ka tuvākajā laikā Latviju apmeklēs Krievijas biznesa delegācija.

13.februārī Ministru kabinets apstiprināja Latvijas Republikas pozīciju par jauno Eiropas Savienības enerģētikas politiku un pilnvaroja ekonomikas ministru Juriju Strodu š.g.15.februārī paust un aizstāvēt Latvijas intereses Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas Ministru padomes sēdē Briselē, kur plānota Eiropas Komisijas prezentācija par jauno enerģētikas politiku, paredzētas ministru diskusijas, biznesa portālu Db.lv informēja Ekonomikas ministrija.

Eiropas Komisija 2007. gada 10. janvārī publicēja dokumentu paketi, kurā ierosināts visaptverošs pasākumu kopums jaunas Eiropas enerģētikas politikas ieviešanai, lai apkarotu klimata pārmaiņas un veicinātu ES energoapgādes drošību un konkurētspēju.

Latvija augstu novērtējot Eiropas Komisijas ieguldījumu ES jaunās enerģētikas politikas dokumentu sagatavošanā un kopumā atbalsta to. Latvija vēlas, lai tiktu nodrošināts saprātīgs, ekonomiski pamatots līdzsvars starp klimata izmaiņu novēršanas politikām un to instrumentiem un ilgtspējīgu ES konkurētspējas nodrošināšanu, kā arī lai emisijas kvotu sadales principos tiktu ievērota šī līdzsvara nepieciešamība. "Izvirzot visām dalībvalstīm vienādus saistošus mērķus un nosakot vienādas galvenās vadlīnijas, Latvijas apstākļos galvenokārt tiktu sasniegti vides aizsardzības un apgādes neatkarības mērķi. Īstenojot Komisijas noteikto politiku Latvijas apstākļos (pašlaik ar augstāko atjaunojamo resursu īpatsvara rādītāju primāro resursu bilancē un siltumapgādē un ar trešo augstākais atjaunojamo energoresursu īpatsvaru elektroapgādē, un ar vieniem no zemākajiem CO2 emisiju rādītājiem uz iedzīvotāju) enerģijas cenu ziņā tiks panākts straujš cenu pieaugums, taču būs apgrūtināta elektroenerģijas bāzes jaudu deficīta problēmas risināšana. Rezultātā šādas politikas īstenošana nesekmēs Latvijas konkurētspēju un ierobežos ekonomikas attīstību," uzskata Ekonomikas ministrija.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs šodien, 17.augustā, Kuldīgā tikās ar rajona pašvaldību vadītājiem, lai pārrunātu topošo novadu attīstības perspektīvas un citus pašvaldībām aktuālus jautājumus.

Kuldīgas rajonā pašvaldības ir vienojušās par divu novadu izveidi. Kuldīgas novadā vēlas iekļauties Kuldīgas pilsēta un 13 pagasti - savukārt iniciatīvu par Skrundas novada veidošanu izteikušas četras pašvaldības - Skrundas pilsēta un trīs pagasti.

Diskutējot par Alsungas pagasta vēlmi saglabāt esošo statusu, ministrs A.Štokenbergs uzsvēra, ka spēcīgā novadā tiek koncentrēti pašvaldību finanšu resursi un ir vairāk iespēju atbalstīt dažādas visam novadam svarīgas prioritātes, tai skaitā kultūrvēsturisko tradīciju saglabāšanu.

Pašvaldību vadītājus interesēja arī iespējamās izmaiņas valsts iestāžu reģionālo nodaļu izvietojumā pēc novadu izveides. Ministrs informēja, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir uzsākusi konsultācijas ar nozaru ministrijām, lai vienotos par iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu valsts iestāžu tīklu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs pirmien ar Rīgas domes Satiksmes un transporta komitejas priekšsēdētāju Andreju Požarnovu vienojās, ka arī turpmāk Rīgas pilsētas autostāvvietas sestdienās un svētdienās rīdzinieki un galvaspilsētas viesi varēs izmantot bez maksas, Db.lv informēja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa.

Ministrs ar Rīgas domes pārstāvi tikās, lai pārrunātu Rīgas domes veiktos grozījumus pašvaldības saistošajos noteikumos par galvaspilsētas maksas autostāvvietu lietošanu.

Iepriekš Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) aicināja Rīgas domi skaidrot noteikumu grozījumu nepieciešamību un ekonomisko pamatojumu autostāvvietu lietošanas tarifa likmes palielināšanai, kā arī maksas noteikšanai par iedzīvotāja kartes izsniegšanu.

Vienojoties saglabāt līdzšinējo autostāvvietu izmantošanas kārtību brīvdienās, A.Štokenbergs un A.Požarnovs atzina, ka tas īpaši nozīmīgi ir ārpus Rīgas dzīvojošajiem iedzīvotājiem. "Iespēja bez maksas novietot automašīnu Rīgā ļaus ikvienam nedēļas nogalē bez raizēm apmeklēt dažādus kultūras un citus pasākumus, kas tiek rīkoti galvaspilsētā," sacīja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs.

Izvērtējot Latvijas enerģētikas sektora investīciju vidi un tirgus struktūru, Starptautiskā Enerģētikas Harta atzinīgi novērtējusi Latvijas līdz šim īstenotās reformas enerģētikas sektorā, vienlaikus norādot, ka investīciju palielināšana un reģionālā sadarbība varētu sekmēt energoresursu piegāžu drošību, informē Ekonomikas ministrijā.

Inovatīvas uzņēmējdarbības konferences ietvaros, prezentējot Starptautiskās Enerģētikas Hartas pārskatu par enerģētikas sektora investīciju vidi un tirgus struktūru Latvijā, Starptautiskās Enerģētikas Hartas ģenerālsekretārs, vēstnieks Urbans Rusnaks uzsvēra, ka labvēlīgs un pārskatāms investīciju klimats Latvijā piesaistīs jaunus investorus un sadarbības partnerus enerģētikas sektorā.

Pārskata rekomendācijās Latvijas valdībai uzsvērts, ka ilgtermiņa enerģētikas sektora plānošanas dokuments nodrošinās stratēģisku orientieri nozarei un sekmēs jaunu investīciju pieplūdumu. Tāpat uzsvērts, ka ES kopīgu elektrības un gāzes savienojumu projektu ieviešana palielinās piegāžu drošību Latvijai un reģionam kopumā. Latvijai ieteikts iesaistīties un izmantot dažādus ES atbalsta instrumentus reģionālās infrastruktūras un enerģijas starpsavienojumu izveidei Baltijas reģionā.

Enerģētiskā drošība pēdējo gadu laikā ir kļuvusi par vienu no visaktuālākajiem dienas kārtības punktiem jebkurā nopietnā diskusijā par Eiropas nākotni. Arī konference "Eiropa krustcelēs: ceļā no Rīgas uz Bukaresti", kas turpina NATO Rīgas samita akadēmiskās konferences tradīciju, pievēršas šim jautājumam un faktiski kļuvusi par ikgadēju "Rīgas mērvienību", kas vistiešākajā veidā attiecas uz enerģētiskās drošības un attiecīgas politiskās stratēģijas attīstības "izmērīšanu" gan Eiropā, gan Latvijā.

Eiropas valstīm sadarbība enerģētikas jomā tradicionāli ir veidojusies smagnēji. Nacionālās valdības ir bijušas aizdomīgas pret jebkādu ārēju klātbūtni enerģētikas sektorā. Tomēr pēdējā gada laikā ES valstis arvien vairāk apzinās enerģētiskā egoisma dilemmu- individuāli risinot enerģētiskās drošības jautājumus, drošība var mazināties nevis palielināties, jo arī pārējām dalībvalstīm, visupirms domājot par savām nevis kopējām interesēm un riskiem, ieguvējs beigu beigās nav neviens. Eiropas Komisija enerģētikas komisāra Andra Piebalga vadībā ir aktīvi ķērusies pie enerģētiskās solidaritātes un kopējās drošības stiprināšanas. Jau iepriekš tika uzsvērta resursu un piegādātāju dažādošanas nepieciešamība. Šobrīd Eiropa gatava spert vēl nozīmīgāku soli- tiek piedāvāts mazināt sektora monopolizāciju, ierobežot ar ne ES valstu valdībām saistītu kompāniju un investīciju fondu iespiešanos enerģētikas sektorā un izstrādāt vienotu pozīciju ilgtermiņa piegādes jautājumos. Šie Komisijas piedāvājumi var kļūt par nozīmīgu enerģētiskās drošības veicināšanas instrumentu.

Pirmdien, 17.septembrī

RAPLM ministrs Aigars Štokenbergs piedalās Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

RAPLM ministra Aigara Štokenberga vadībā notiek Nacionālās reģionālās attīstības padomes sēde. Tajā paredzēts izvērtēt Zemgales un Latgales plānošanas reģionu teritorijas plānojumus.

Otrdien, 18.septembrī

RAPLM ministrs Aigars Štokenbergs piedalās Ministru kabineta sēdē.

RAPLM Attīstības plānošanas uzraudzības departamenta direktors Artis Grinbergs un VRAA pārstāvji tiekas ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Vietējās ekonomikas un nodarbinātības attīstības programmas (OECD LEED) ekspertu Petri Uusikyla.

Tikšanās mērķis ir projekta ietvaros analizēt Latvijas praksi teritorijas attīstības uzraudzības un novērtēšanas jomā.

Turpinot konsultācijas par novadu veidošanu, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs trešdien, 15.augustā, darba vizītē apmeklēja Limbažus un Valmieru, tiekoties ar abu rajonu pašvaldību vadītājiem.

Limbažu rajonā ir trīs izteikti attīstības centri - Limbažu, Salacgrīvas un Alojas pilsētas, ap kurām varētu veidoties spēcīgi novadi.

Ministrs A.Štokenbergs šodien uzklausīja Limbažu rajona pašvaldību vadītāju priekšlikumus novadu veidošanai, diskutējot par atsevišķu pagastu attīstības iespējām un redzējumu, kā veicināt līdzsvarotu izaugsmi rajona teritorijā.

Arī tiekoties ar Valmieras rajona pašvaldību vadītājiem, galvenā uzmanība tika veltīta novadu veidošanas procesam.

Valmieras rajonā, apkopojot pašvaldību priekšlikumus, varētu veidoties četri novadi - Valmieras, Mazsalacas, Rūjienas, Brenguļu. Jau izveidotajam Burtnieku novadam vēlas pievienoties trīs pagasti - Valmieras, Rencēnu un Burtnieku.

Izdevniecība "Dienas Bizness" sadarbībā ar AS "Gaso", AS "Latvijas Gāze", AS "Latvenergo" un AS "Augstsprieguma tīkls" rīko ikgadējo enerģētikas nozares konferenci "Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu", lai runātu par svarīgākajiem jautājumiem nozares ilgtspējīgai attīstībai.

Enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo spēcīgas pārmaiņas, gan Eiropas zaļā kursa ietvaros, gan ar enerģētiku saistītajās nozarēs – siltumapgādes, transporta, ražošanas un citās tautsaimniecības nozarēs.

Ja vērtē no tehnoloģiju puses – Eiropā tiek īstenoti aizvien ambiciozāki projekti, kas apliecina nozaru gatavību kļūt klimatneitrālām, ieviešot jaunus risinājumus, kas balstīti, izmantojot zaļo enerģiju. Priekšplānā izvirzās valstis, kas attīsta enerģijas ražošanu no AER vai citiem resursiem atbilstoši Klimata plāna mērķu sasniegšanai.

Raugoties no finansējuma aspekta, nenoliedzami, ES atbalstam, valsts atbalsta politikai, uzņēmējdarbības videi un normatīvajam regulējumam ir izšķirīga nozīme enerģētikas un saistīto nozaru sekmīgai virzībai Eiropas zaļā kursa un Klimata mērķu sasniegšanas virzienā.

Trešdien, 15.augustā, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs dosies darba vizītēs uz Limbažiem un Valmieru, lai ar abu rajonu pašvaldību vadītājiem pārrunātu novadu veidošanas gaitu.

Plkst. 11 ministrs Limbažu rajona padomes ēkā (Rīgas ielā 16) tiksies ar Limbažu rajona pašvaldību vadītājiem. Limbažu rajonā ir trīs izteikti attīstības centri - Limbažu, Salacgrīvas un Alojas pilsētas, ap kurām, saliedējot apkārtējās lauku teritorijas, varētu veidoties spēcīgi novadi.

Tiekoties ar Limbažu rajona pašvaldību vadītājiem, A.Štokenbergs uzklausīs priekšlikumus novadu veidošanai un pārrunās arī citus pašvaldībām aktuālus jautājumus.

Plkst. 14 Valmieras rajona padomes ēkā (Lāčplēša ielā 2) ministrs tiksies ar Valmieras rajona pašvaldību vadītājiem.

Kā liecina Valmieras rajona padomē veikts apkopojums, rajona pašvaldības izteikušas iniciatīvu par trīs novadu izveidi. Patlaban Valmieras rajonā jau izveidots Burtnieku novads, un vēlmi tam pievienoties izteikuši vēl trīs pagasti - Valmieras, Rencēnu un Burtnieku.

Bagātajiem par saviem īpašumiem būtu jāmaksā, uzskata Saeimas deputāts Aigars Štokenbergs.

«Kā politiķis un ekonomists esmu ... teicis neskaitāmas reizes: bagātajiem jāmaksā vairāk! Par viņu maksātspēju man nav šaubu. Līdz šim nodokļu sistēma Latvijā bijusi tāda, ka bagātajiem pārsvarā nav jāmaksā it nekas. Ja turpmāk to saglabā, tad vienīgā iespēja, kā uztaisīt budžetu, ir joprojām samazināt algu tiem cilvēkiem, kuri pārtiek no algas kā vienīgā ienākuma. Tam mēs nepiekrītam,» norādīja Štokenbergs intervijā Latvijas Avīzei.

Ja šo īpašumu īpašnieki maksātu 2% nodokli, un tas nav dramatiski – tie ir 10 tūkstoši latu gadā, tad uz šī rēķina valdība atļautos šobrīd svarīgāko – samazināt nekustamā īpašuma nodokli ražotājiem, kam ir rūpnīcas un kuri dod ļaudīm darbu - tā būtu jādara krīzes situācijā, uzskata Štokenbergs.

Jaunais dabasgāzes nodoklis vissmagāk skars Latvijas ražotājus, padarot viņu preci vēl mazāk konkurētspējīgu. Tādu viedokli Db pauda vairāki aptaujātie uzņēmēji par partijas Sabiedrība citai politikai līdzpriekšsēdētāja Aigara Štokenberga iesniegto priekšlikumu 2010. gada budžetam.

Viņš ierosina ieviest akcīzes nodokli dabasgāzei, turklāt tā apmērs varētu būt 5 Ls par 1000 dabasgāzes kubikmetriem. Ņemot vērā a/s Latvijas gāze dabasgāzes prognozētos pārdošanas apjomus uz nākamā gada sākumu, kas veido 1.45 miljardus kubikmetru, iekasētais nodoklis nākamgad varētu būt 7.3 milj. Ls, lēš deputāts. Ekonomikas ministrs Artis Kampars izsakās negatīvi par budžeta lāpīšanas iespējām uz energotarifu paaugstināšanas rēķina.

Dabasgāzes nodokļa ieņēmumus A. Štokenbergs ierosina novirzīt kultūrai un zinātnei, piebilstot, ka šis nodoklis varētu būt stimuls arī pašmāju atjaunojamo energoresursu plašākai izmantošanai, turklāt kaimiņvalstī Igaunijā jau šāds nodoklis tiek piemērots. «Ja mēs tiešām gribam atbalstīt vietējos atjaunojamos energoresursus, tad vajadzētu sākt ar PVN samazināšanu no 21 līdz 10%, kā tas ir dabasgāzei. Rīcībai jābūt kompleksai, jāapsver kopēja fosilās enerģijas nodokļa ieviešana. Pretējā gadījumā tie 5 lati uz 1000 m3 vairāk izskatās pēc tīri formāla žesta, nevis patiesa atbalsta,» Db teica Latvijas Biomasas asociācijas LatBIONrg valdes loceklis Didzis Palejs.