Lai rastu papildu finansējumu kultūrai, izglītībai un zinātnei, Sabiedrības citai politikai (SCP) Saeimas deputāts Aigars Štokenbergs iesniedzis priekšlikumus nākamā gada budžeta projektam, kas paredz pussantīmu liela akcīzes nodokļa ieviešanu dabasgāzei.

Štokenbergs portālam Delfi sacīja, ka, meklējot iespējas rast papildu finansējumu Kultūrkapitāla fondam, kura finansējums nupat saruks par 79%, kā arī zinātnei, kurai līdzekļi «apcirpti» teju par 30 %, SCP nonākusi pie atziņas, ka šāda akcīzes nodokļa ieviešana būtu taisnīga, jo dabasgāze ne visur Latvijā ir pieejama, turklāt tās cenas ir kritušās. SCP rosina iekasēt pussantīmu par mājsaimniecības patērēto gāzes kubikmetru.

Ar šādi nodokli varētu iekasēt aptuveni 2.8 miljonus latu, no kuriem ap 640 000 latu no mājsaimniecībām.

Patlaban Finanšu ministrijas eksperti novērtē iespēju dabasgāzi aplikt ar nodokli. Tiklīdz kā informatīvais ziņojums būs gatavs, to nekavējoties izskatīs Ministru kabineta sēdē.

Bagātajiem par saviem īpašumiem būtu jāmaksā, uzskata Saeimas deputāts Aigars Štokenbergs.

«Kā politiķis un ekonomists esmu ... teicis neskaitāmas reizes: bagātajiem jāmaksā vairāk! Par viņu maksātspēju man nav šaubu. Līdz šim nodokļu sistēma Latvijā bijusi tāda, ka bagātajiem pārsvarā nav jāmaksā it nekas. Ja turpmāk to saglabā, tad vienīgā iespēja, kā uztaisīt budžetu, ir joprojām samazināt algu tiem cilvēkiem, kuri pārtiek no algas kā vienīgā ienākuma. Tam mēs nepiekrītam,» norādīja Štokenbergs intervijā Latvijas Avīzei.

Ja šo īpašumu īpašnieki maksātu 2% nodokli, un tas nav dramatiski – tie ir 10 tūkstoši latu gadā, tad uz šī rēķina valdība atļautos šobrīd svarīgāko – samazināt nekustamā īpašuma nodokli ražotājiem, kam ir rūpnīcas un kuri dod ļaudīm darbu - tā būtu jādara krīzes situācijā, uzskata Štokenbergs.

Šī gada 1. janvārī stājās spēkā steidzamā kārtā pieņemtie grozījumi likumā «Par nekustamā īpašuma nodokli», kā arī saistītie Ministru kabineta noteikumi Nr. 495 «Likuma «Par nekustamā īpašuma nodokli» normu piemērošanas kārtība».

Liela daļa nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksātāju jau ir saņēmuši paziņojumu par 2010. gadā maksājamo nodokli, tomēr joprojām nav skaidrs, kā likumā ietvertās normas būtu interpretējamas.

Nodoklis dzīvojamām ēkām

Saskaņā ar NĪN likumu progresīvās likmes (0,1%, 0,2% un 0,3%) piemērojamas vienģimenes un divģimenes dzīvojamām mājām (tai skaitā, vasarnīcām, dārza mājām, rindu un dvīņu mājām), daudzdzīvokļu mājām un to daļām (neatkarīgi no tā, vai tās ir sadalītas dzīvokļu īpašumos), nedzīvojamo ēku daļām, ja to funkcionālā izmantošana ir dzīvošana un ja tās netiek izmantotas saimnieciskajā darbībā. Progresīvās likmes tiek piemērotas šādi: 0,1% likme tiek piemērota kadastrālās vērtības (KV) daļai līdz LVL 40 000, 0,2% – KV daļai no LVL 40 000 līdz LVL 75 000, bet 0,3% – KV daļai virs LVL 75 000. Tomēr skaidri nav norādīts tas, kā progresīvās likmes būtu jāpiemēro. Tādēļ šobrīd NĪN likumu var interpretēt dažādi:

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) 5.augustā Mežaparka Lielajā estrādē atklāja pieteikšanos inovatīvo biznesa ideju konkursam “Ideju kauss 2021”.

“Ik gadu redzam, kā konkursa laureāti no biznesa idejas nonāk līdz dzīvotspējīgam biznesam un pilnvērtīgam produktam. Šogad esam palielinājuši gan balvu fondu, gan finālistu skaitu, lai no pandēmijas posma izietu vēl spēcīgāki. Turklāt pētījumā par uzņēmējdarbības uzsākšanu secinājām, ka aptuveni katram ceturtajam Latvijas iedzīvotājam savs bizness ir sapnis, kamēr nerealizēta biznesa ideja kopumā – 39% cilvēku,” akcentē LIAA Tehnoloģiju departamenta direktore Lauma Muižniece.

LIAA inovatīvo biznesa ideju konkursu “Ideju kauss”, kurā ikviens Latvijas iedzīvotājs vecumā no 18 gadiem ir aicināts piedalīties, organizē 13. reizi. Ņemot vērā šī gada konkursa konceptu “Domā skaļi!”, par atklāšanas pasākuma norises vietu simboliski tika izvēlēta Mežaparka Lielā estrāde, iedrošinot sabiedrību aktīvi ģenerēt savas biznesa idejas un izteikt tās skaļi.

Foto: Metropoleoptika.lv / Metropole

Sasniedzot 40 gadu slieksni, redzes problēmas vairs nav retums, turklāt redzi bieži vien vajag koriģēt gan tālumā, gan tuvumā. Šādā gadījumā ierasts risinājums ir vairākas brilles, vienas no tām izmantojot lasīšanai, citas – lai labi redzētu tālumā, un dažkārt vajadzīgs arī trešais briļļu modelis darbam pie datora. Nemitīga briļļu nomaiņa var būt visai nogurdinoša, tāpēc ir vērts iepazīt alternatīvu – progresīvās jeb multifokālās brilles, par kurām pastāstīsim raksta turpinājumā!

Kas ir progresīvās brilles?

Atšķirībā no brillēm, kurām lēcas viscaur ir ar vienādām dioptrijām jeb lēcu stiprumu, progresīvajām brillēm optiskais stiprums pakāpeniski mainās, tādējādi sniedzot iespēju izmantot vienas brilles, lai nodrošinātu optimālu redzamību ikvienā attālumā. Proti, briļļu augšējā daļa ļauj skaidri saskatīt tālumā esošus objektus, bet, acis nedaudz nolaižot, ass attēls būs vidējā zonā. Savukārt lēcas apakšējā daļa ļaus strādāt tuvumā un lasīt.

Līdz 8. septembrim ikvienam ir iespēja savu biznesa ideju pieteikt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā inovatīvo biznesa ideju konkursā Ideju kauss 2019.

Biznesa ideju konkurss Ideju kauss notiek jau 11. gadu, un pirmajā pastāvēšanas desmitgadē tas palīdzējis daudziem savas ieceres realizēt dzīvē un uzsākt veiksmīgu biznesu. Pērn konkursā pieteica 160 idejas un 79 autoru komandām bija iespēja soli pa solim apgūt biznesa pamatus, bet 12 no tām iekļuva finālā, lai cīnītos par trīs galvenajām naudas balvām. Tiek prognozēts, ka arī šogad interese par konkursu būs liela, jo papildus tajā 25 labas idejas ar 2000 eiro lielu naudas balvu atbalsta Rīgas dome.

Konkursa kārtība

Dalībai LIAA organizētajā konkursā nav nekādu ierobežojumu, līdz ar to visi, kuriem idejas ir, var piedalīties.

«Reti izdodas izveidot ilglaicīgu un ilgtspējīgu pasākumu, bet Ideju kauss sevi ir pierādījis. Šobrīd ir izsludināta pieteikšanās Ideju kausam, kas norisināsies līdz 8. septembrim. Konkurss tiek organizēts kā sacensība, bet vienlaikus tās ir arī vērtīgas apmācības, kuru beigās tiek noteikti uzvarētāji. Grūti ir pateikt, kas ir nozīmīgāks – apmācības vai tas, ka beigās tiek noteikti trīs labākie, kas saņem naudas balvas. Jebkurā gadījumā gan mentori, gan eksperti, kuri piedalās apmācību programmās, ir augstākās raudzes. Ieteikumi un pamācības ir nozīmīgas un tiek novērtētas. Tās ir unikālas zināšanas. Kopskaitā visā apmācību posmā būs seši vebināri. Tas ir unikāls piedāvājums konkursantiem piedalīties apmācībās gan uz vietas, gan attālināti,» konkursa atklāšanā konceptuālajā mākslas telpā Berga Bazārā informēja LIAA Tehnoloģiju direktors Edgars Babris.

Jaunais dabasgāzes nodoklis vissmagāk skars Latvijas ražotājus, padarot viņu preci vēl mazāk konkurētspējīgu. Tādu viedokli Db pauda vairāki aptaujātie uzņēmēji par partijas Sabiedrība citai politikai līdzpriekšsēdētāja Aigara Štokenberga iesniegto priekšlikumu 2010. gada budžetam.

Viņš ierosina ieviest akcīzes nodokli dabasgāzei, turklāt tā apmērs varētu būt 5 Ls par 1000 dabasgāzes kubikmetriem. Ņemot vērā a/s Latvijas gāze dabasgāzes prognozētos pārdošanas apjomus uz nākamā gada sākumu, kas veido 1.45 miljardus kubikmetru, iekasētais nodoklis nākamgad varētu būt 7.3 milj. Ls, lēš deputāts. Ekonomikas ministrs Artis Kampars izsakās negatīvi par budžeta lāpīšanas iespējām uz energotarifu paaugstināšanas rēķina.

Dabasgāzes nodokļa ieņēmumus A. Štokenbergs ierosina novirzīt kultūrai un zinātnei, piebilstot, ka šis nodoklis varētu būt stimuls arī pašmāju atjaunojamo energoresursu plašākai izmantošanai, turklāt kaimiņvalstī Igaunijā jau šāds nodoklis tiek piemērots. «Ja mēs tiešām gribam atbalstīt vietējos atjaunojamos energoresursus, tad vajadzētu sākt ar PVN samazināšanu no 21 līdz 10%, kā tas ir dabasgāzei. Rīcībai jābūt kompleksai, jāapsver kopēja fosilās enerģijas nodokļa ieviešana. Pretējā gadījumā tie 5 lati uz 1000 m3 vairāk izskatās pēc tīri formāla žesta, nevis patiesa atbalsta,» Db teica Latvijas Biomasas asociācijas LatBIONrg valdes loceklis Didzis Palejs.

Vērojot drūmo ainu šodienas finanšu un ekonomiskajā sistēmā, kurai vēl pirms 1.5 gada bija uzplaukuma laiki, nevar neparādīties jautājums «kas tad kļuva par krīzes cēloni un kāpēc situācija tik ievērojami pasliktinājās tik īsā laikā?».

Mēģināsim atbildēt uz šo jautājumu.

Vispār jau kapitālistiskajā saimniekošanas sistēmā krīzes notiek regulāri. Parasti to rašanos izskaidro ar ekonomisko procesu cikliskumu. Taču esošās recesijas raksturs un dziļums to padara par krietni atšķirīgu no visām iepriekšējām, jo tā ir radusies vispasaules finanšu krīzes dēļ. Pagājušā pusotra gada laikā finanšu kompāniju (bankas, brokeri, apdrošinātāji) tiešie zaudējumi krīzes dēļ jau pārsniedza $1,3 trlj. (Bloomberg dati). Pasaules akciju un obligāciju tirgus kapitalizācijas zaudējumi šajā periodā tiek novērtēti kā $30 trlj. - $40 trlj. Un šī summa, tā vai citādi, pazuda no kompāniju un privāto investoru bilancēm. Tādi zaudējumi pasaules finanšu sistēmai nav bijuši visā tās pastāvēšanas vēsturē.

Ar Šķēles atnākšanu problēmas valstī tikai saasināsies, intervijā laikrakstam Telegraf prognozē Sabiedrība citai politikai līderis, bijušais Tautas partijas biedrs Aigars Štokenbergs.

Andra Šķēles atgriešanās mērķis ir kļūt par premjeru, uzskata A. Štokenbergs. Viņam tā šobrīd ir vienīgā iespēja – Tautas partijai ir 20 mandātu Saeimā, bet nākamajā var būt tikai 5 – 6, labākajā gadījumā, uzskata A. Štokenbergs.

Līdz budžeta apstirpināšanai valdības gāšana diez vai esot iespējama, taču pēc tam sākšoties «uzbrukums».

Tomēr, SCP līderis uzskata, ka Šķēle partijas reitingu var pacelt par vienu – diviem procentpunktiem. Un nākamajās vēlēšanās ap 40 % varētu savākt Saskaņas centrs, kas diez vai gribēs premjera posteni atdot Šķēlem. Tāpēc šis brīdis esot vienīgā izdevība tikt pie valdības vadīšanas. Taču pirms vēlēšanām, iespējams, Tautas prtija kā projekts tikšot slēgta, lai finanšu resursus novirzītu citas partijas atbalstam, apgalvo A. Štokenbergs. Viņš to pamato ar Šķēles biznesa filozofiju – neviens Šķēles biznesa projekts nav vērsts uz ilglaicīgu ieguldījumu politiku.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitātes ieviešana Latvijā pagaidām tikai diskusiju līmenī, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tāds ir aptaujāto uzņēmēju un nodokļu ekspertu secinājums un prognozes par iespēju Latvijā ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi. Diskusijas par to, ka Latvijā varētu ieviest diferencētu IIN, raisīja finanšu ministrs Jānis Reirs, jo, prezentējot diferencētā nepaliekamā minimuma izstrādāto modeli, kā otrais variants tika norādīta tieši progresīvo IIN likmju ieviešana. Ministrs gan atzina, ka progresīvo likmju ieviešana netiekot izskatīta kā otra iespēja, bet tas esot vairāk sagatavots kā sava veida izziņas materiāls. Tādējādi arī Finanšu ministrijas prezentācijā iekļautais diferencētais IIN (mazākā likme 23%, bet lielākā 35%) palika ēnā, tomēr uzņēmēju vidū šī prezentācija izraisīja efektu, kas pielīdzināms eļļas ieliešanai ugunī.

Lai iegūtu vairāk ieņēmumu valsts budžetā, lielajiem privātajiem uzņēmumiem vajadzētu ieviest progresīvo uzņēmumu ienākuma nodokli, ierosinājis Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (TB/LNNK) līderis Roberts Zīle.

Tā vēstī Latvijas Avīze. Zīle skaidrojis, ka valstij piederošajiem lielajiem uzņēmumiem valsts pašreizējā situācijā var uzlikt lielāku maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu, taču lielajiem privātajiem uzņēmumiem kā Latvijas Gāze, Latvijas Mobilais telefons, Tele2, Lattelecom varētu ieviest progresīvo uzņēmuma ienākuma nodokli no 15% līdz 25%.

Politiķis arī norādījis, ka, ieviešot progresīvo uzņēmumu ienākuma nodokli lielajiem uzņēmumiem, nodokļu ieņēmumu veidā no tā būtu daudz lielāks efekts nekā palielinot nodokļu slogu iedzīvotājiem un mazajiem uzņēmējiem, piemēram, palielinot pašnodarbinātajiem iedzīvotāju ienākuma nodokli no 15% uz 23% vai samazinot attaisnoto izdevumu apmēru, par ko tiek atmaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, no pašreizējiem 300 latiem līdz 150 latiem.

Atklājot ceturto inovatīvo biznesa ideju konkursu «Ideju kauss 2010», organizatori aicina Latvijas iedzīvotājus iesaistīties ideju ģenerēšanā un kļūt par jaunās paaudzes uzņēmējiem. Lai gūtu atbalstu iecerētā biznesa īstenošanai, ikviens pilngadīgs Latvijas iedzīvotājs līdz š.g. 31.jūlijam konkursam var iesniegt savu biznesa ideju. Konkursā tiek ievērota konfidencialitāte un biznesa ideju aizsardzība.

Konkursa nolikums mājaslapā: www.idejukauss.lv.

Konkursus «Ideju kauss 2010» norisināsies no 2010.gada 15.jūnija līdz 6.oktobrim. To organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar rīkotājpartneri Rīgas Tehniskās universitātes Studentu parlamentu.

15.jūnijā preses konferencē konkursu atklāja LIAA direktors Andris Ozols, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Ivars Knēts, kompetences partnera - biedrības Līdere valdes priekšsēdētāja Aiva Vīksna, RTU Studentu parlamenta prezidents Artūrs Zeps un konkursa «Ideju kauss 2009» fināliste Zane Lase-Lasmane.

Latvijā padziļinās banku krīze un tuvākajā laikā bankrotēs vēl kāda banka, intervijā Neatkarīgajai (NRA) apgalvo Ventspils mērs Aivars Lembergs. Lai šobrīd veiktu privatizāciju, neesot valstiski racionālu argumentu, jo šobrīd varēs dabūt zemāko cenu, norāda A. Lembergs.

«Ja ir mērķis valsts īpašumus pārdot kādam pircējam, kas zināms vien dažiem, par zemāko cenu – tad tā jau ir cita loģika,» tā A. Lembergs. Parex banku gan varot pārdot, jo tur uzdevums ir atgūt valsts ieguldīto naudu ar nelieliem procentiem, viņš piebilst. Tomēr pamatā banku krīze prasa mainīt komercbanku darbības politiku ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē, pirmkārt, jau ASV, uzskata Lembergs. Viņaprāt, šobrīd Latvijā padziļinās banku krīze. Lai varētu īstenot krīzes vadību, banku uzraudzība pilnībā būtu jānodod attiecīgo valstu valdībām. Jau 15 gadus valdība banku darbību neuzrauga, atgādina Ventspils mērs. Rezultātā šobrīd par banku kļūdām maksā valdība, tātad nodokļu maksātāji. Par kļūdām esot jāmaksā banku īpašniekam, nevis valdībai. Uz jautājumu, vai tuvākajā laikā Latvijā bankrotēs vēl kāda banka, Ventspils mērs atbild nešaubīgi: Protams. Viņš uzsver, ka viens no Latvijas trumpjiem sarunās ar SVF varēja būt arguments – ja jūs mums nepalīdzēsiet, mēs neglābsim ziemeļvalstu bankas. «Banku afēras ir problēmu problēma. Banku uzraudzība nevar būt ārpus valdības,» norāda A. Lembergs.

Neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir apveltīts ar plašu iztēli un spēj radīt jaunas idejas kaut miegā, vai arī ir nepieciešams izmantot dažādas metodes, lai veicinātu radošās izpausmes cilvēka iztēlē, ir svarīgi izvērtēt ikvienu biznesa ideju un novērtēt tās ilgtspēju. Vai arī Tevi interesē, kādi ir labākie biznesa ideju un iespēju avoti, kur atrast šīs iespējas, lai uzsāktu savu biznesu, un kā attīstīt idejas, kuras radušās? Turpini lasīt Kimbi.lv sagatavoto rakstu un uzzini!

Gadu gaitā nemainīgs ir palicis fakts, ka nereti cilvēki vēlas uzsākt savu personīgo biznesu, un tas ir raksturīgi gan tiem, kuriem ir pieejams starta kapitāls, gan tiem, kuriem tas vēl ir jāiegūst. Idejas, kuras īstenot, ir dažādas, un tās iespējams atrast ik uz soļa. Galvenais, kas jāatceras - nepieciešams strādāt ar sevi, lai iemācītos šīs iespējas saskatīt un realizēt. Raksta turpinājumā minēti 5 avoti, kur atrast savu ilgi meklēto biznesa ideju kādam produktam vai pakalpojumam. Lasi un iepazīsties, kādi tie ir!

##Sāc ar sevi!

Visvieglākais veids, kā smelties idejas savam biznesam, ir, analizējot un izpētot savas stiprās puses, talantus un prasmes, tādējādi ielūkojoties sevī un izmantojot to, ko daba ir devusi. Lai neapstātos idejas realizēšanas pusceļā slinkuma vai garlaicības dēļ, ir vērts izvēlēties ideju no savu interešu loka, kas uzturēs Tevī adrenalīnu un vēlmi ideju realizēt.

Biznesa ideju konkursā "Ideju kauss 2019" šogad uzvarētāju vidū ir idejas ar potenciālu kļūt par pelnošiem un veiksmīgiem uzņēmumiem. Pirmās vietas ieguvējs - "Vertexo Sports" - jau ir eksportspējīgs uzņēmums, kura platformā reģistrējušies vairāk nekā 3200 sportistu no visas pasaules 5 sporta veidos.

Šogad konkursam pieteikumus iesniedza 227 dalībnieki. Idejas izvērtējot, konkursa žūrija atlasīja 114 veiksmīgākās idejas ar vislielāko izaugsmes potenciālu, kuras turpināja cīņu par atbalstu savas idejas attīstīšanai. Konkurss sniedza iespēju piedalīties profesionālās apmācībās - 6 vebināros par ideju validāciju, digitālo un satura mārketingu, budžeta un finanšu plānošanu, kā arī prezentāciju prasmēm. 12 finālisti, savukārt, saņēma iespēju apgūt padziļināti prezentāciju prasmes Dāvida Štēbeļa un Kristapa Pētersona vadītās darbnīcās.

Pirmās vietas ieguvējs "Vertexo Sports" saņēmis 7 000 eiro sava biznesa attīstīšanai. Tā ir platforma, kas domāta sporta spēlētāju reģistrācijai kā licencētiem spēlētājiem, kā arī izspēles sistēma turnīriem. Idejas autori ir koncentrējušies uz sporta veidiem, kas ir ātri augoši un jauni, piemēram, pludmales teniss.

Vēl tikai dažas dienas - līdz 8.septembrim - var pieteikties ideju konkursam Ideju kauss 2019, kas ir lieliska iespēja topošajiem uzņēmējiem iegūt vērtīgus ekspertu padomus un kontaktus savas biznesa idejas pilnveidošanai, kā arī piesaistīt starta kapitālu uzņēmējdarbības sākšanai.

«Ideju kauss» jau 11 gadus sniedz iespēju saņemt finansējumu, lai īstenotu savas biznesa idejas gan Latvijas, gan pasaules mērogā. Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) nodrošina 7000 eiro naudas balvu spožākās idejas autoram, bet otrās – 5000 eiro un trešās labākās idejas autori iegūs 3000 eiro. Savukārt 25 rīdzinieki varēs pretendēt uz Rīgas Domes grantu – katrs 2000 eiro vērtībā.

Konkursam var pieteikties, aizpildot anketu vietnē idejukauss.lv un nosūtot to uz e-pasta adresi [email protected]. Konkursā var piedalīties ikviens, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu un ir gatavs uzsākt uzņēmējdarbību, īstenojot savu biznesa ideju Latvijas vai pasaules mērogā. Īpaši aicinātas pieteikties ideju konkursam tiek autoru komandas, jo jebkura veiksmes stāsta pamatā ir komandas darbs.

Nodokļu sistēmas progresivitāti var palielināt, arī neieviešot tā saukto progresīvo nodokli, norāda DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, skaidrojot, ka, pēc viņa domām, noteikti apsverama būtu nodokļu paaugstināšana ienākumiem no kapitāla, piemēram, dividendēm. «Ir jau apnicis runāt par nodokļiem uz nekustamajiem īpašumiem,» tā viņš.

Strautiņš atzīst, ka emocionālā cīņa par un pret progresīvo nodokli lielā mērā ir putrošanās ar terminiem.

«Varētu teikt, ka Latvijā progresīvais nodoklis jau ir - 0% likme līdz noteiktam līmenim, par pārējo algas daļu: 25%. To tātad varētu saukt par divpakāpju progresīvo nodokli. Vai vajadzētu vairāk pakāpju, teiksim, 0%, 15 % un 25%? Tas būtu apsverams variants,» norādīja Strautiņš. Pēc viņa teiktā, var arī apgalvot, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme nav tik liela, lai būtu vērts to dalīt, un progresivitāti var arī palielināt, ceļot neapliekamo minimumu, bet nepazeminot likmi. Atšķirību praktiskā nozīme nebūtu ļoti liela, uzskata ekonomikas eksperts.

Progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) perspektīvā var stāties solidaritātes nodokļa vietā

Tā secināms pēc Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes, kurā tika vērtēti iespējamie solidaritātes nodokļa alternatīvie risinājumi. Pusvērtēts gan tika tikai viens — progresīvais IIN.

Liela starpība

Pēc Finanšu ministrijas (FM) speciālistu aplēsēm, lai solidaritātes nodokli aizstātu ar progresīvo IIN un nemainītos kopējie ienākumi, likmei būtu jābūt 31,68% apmērā. FM valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins norādīja, ka, darba ņēmējam maksājot IIN + sociālo nodokli + solidaritātes nodokli, zaudējums būs mazāks nekā tad, ja maksās IIN ar papildlikmi + sociālo nodokli. Piemēram, darba ņēmējs ar 100 tūkst. eiro gada ieņēmumiem, maksājot IIN ar papildlikmi + sociālo nodokli, būs spiests papildus samaksāt 16 281 eiro, bet, maksājot IIN + sociālo nodokli+ solidaritātes nodokli – tikai 4156 eiro. «Tādējādi pieaug nodokļu slogs darba ņēmēju pusē,» uzsvēra I. Šņucins. Viņš atzina, ka nezina nevienu valsti Eiropā, kur būtu regresīva nodokļu sistēma darba ņēmējiem, kāda tā ir Latvijā cilvēkiem, kuru darba alga ir lielāka par 4000 eiro mēnesī (tas ir slieksnis sociālā nodokļa maksāšanai). Pēc FM ziņām šādu solidaritātes nodokļa maksātāju skaits Latvijā esot 4700. Saeimas deputāts Imants Parādnieks kritizēja ministrijas pieeju rēķināt progresīvo IIN tikai darba algai, kaut arī klasiski tas nozīmējot rēķināt visus ienākumus un tad tos pakļaut attiecīgai likmei. «Tā ir cita ar nodokli apliekamā bāze,» tā I. Parādnieks.

Latvijā vairums jeb 63% iedzīvotāju uzskata, ka sarežģītākais posms biznesa uzsākšanā ir finansējuma un kapitāla piesaiste, liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un kompānijas "Norstat" veiktais pētījums.

Tikmēr nepilna puse jeb 44% respondentu norāda, ka sarežģītākais posms biznesa uzsākšanā ir nodokļi un nodevas. Savukārt gandrīz trešdaļa jeb 31% iedzīvotāju par sarežģītāko posmu uzskata licences un atļaujas.

Aptuveni katrs ceturtais jeb 23% cilvēku kā sarežģītāko norāda biznesa plāna sagatavošanu. Tam seko biznesa ideju ģenerēšana un formulēšana, ko minējis gandrīz katrs piektais respondents jeb 22% cilvēku.

"Topošajiem uzņēmējiem nepieciešams saprast, vai biznesa ideja ir īstenošanas vērta. Bieži sākumā kapitāls un finansējums nemaz nav nepieciešams. Konkursā "Ideju kauss" pieredzējuši uzņēmēji un lektori soli pa solim palīdz pretendentiem sagatavot biznesa plānu, veikt pirmos aprēķinus. Principā konkursa "Ideju kauss" gaitā dalībnieki pilnveido zināšanas un attīsta ideju, lai varētu to prezentēt finanšu institūcijām vai potenciālajiem investoriem," skaidro LIAA Inovāciju motivācijas programmas vadītāja Sarmīte Karlsone.

Elektrizēta kalnu dēļa “Rhino Board” ražošana, tirdzniecība un noma atzīta par inovatīvāko biznesa ideju Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) konkursā “Ideju kauss 2021”.

Kopumā 20 finālisti tiešsaistes apbalvošanā sadalīja 40 000 eiro atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai.

LIAA organizētajā konkursā “Ideju kauss 2021”, kura mērķis ir stimulēt inovatīvu biznesa ideju attīstību, par uzvarētāju kļuva elektrizēta kalnu dēļa “Rhino Board” risinājums un tā autors Raimonds Jurgelis. Viņš saņēma 10 000 eiro naudas balvu elektrizētu kalnu dēļu “Rhino Board” ražošanai, tirdzniecībai un nomai. Attiecīgais risinājums aprīkots ar pietiekamu jaudu, lai spētu pārvietoties pa daudzpusīgiem ceļu segumiem, īpaši trasēm un kalniem.

“Es jūtos super, esmu pārsteigts. Liels paldies par ticēšanu man, kā arī atbalstu, ko mums devāt,” prieku un saviļņojumu apbalvošanā izrādīja “Rhino Boards” biznesa idejas autors Raimonds Jurgelis.

Noslēgusies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā inovatīvo biznesa ideju konkursa «Ideju kauss» otrā kārta, kurā no žūrijas izvirzītajām 78 biznesa idejām trešajai, noslēdzošajai, kārtai izvēlētas 12 labākās idejas, informē LIAA.

Lielākā daļa no tālāk izvirzīto biznesa ideju autoru komandām jau veikušas nopietnus priekšdarbus, tostarp projektos ieguldītas zināmas investīcijas, sākts darbs pie prototipu izstrādes, kas liecina par nopietniem nodomiem idejas attīstīt tālāk. Finālistu vidū visplašāk ir pārstāvēta IT joma un tirdzniecība, paredzot radīt jaunus produktus un aplikācijas interneta vidē, tāpat dalību konkursā turpina biznesa idejas par ūdens sporta veidu apģērba, inovatīvu akustisko paneļu, bērnu ceļojumu somu un attīstošo rotaļu namiņu ražošanu, alternatīva izglītības modeļa izveidi, jaunu medicīnisko ierīču un preparātu izstrādi, kā arī tūrisma un atpūtas objekta attīstīšanu.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir atklājusi uzņēmējdarbības kustību #Trāpiarideju, līdz 6. septembrim aicinot iedzīvotājus no 18 gadu vecuma uzdrīkstēties iesniegt savas biznesa idejas konkursā “Ideju kauss 2022”, lai pretendētu uz finansējumu sava biznesa uzsākšanai.

“Mums ir svarīgs katrs biznesa idejas autors, kurš ir gatavs izkāpt no komforta zonas, mesties nezināmajā un aizstāvēt savu ideju. Konkursu varam uztvert kā biznesa treniņnometni, kur LIAA nodrošina visu primāro ekipējumu – zināšanas un prasmes, kā arī finansējumu. Dalībniekiem ir iespēja pārbaudīt savas idejas konkurētspēju, saņemt praktiskus padomus no profesionāļiem par pirmajiem soļiem biznesā, sākot ar aprēķiniem līdz precīzam mārketinga plānam. Konkursa noslēgumā 12 veiksmīgāko ideju autori saņems finansiālu atbalstu sava biznesa uzsākšanai,” akcentē LIAA direktors direktors Kaspars Rožkalns.

LIAA inovatīvo biznesa ideju konkursu “Ideju kauss”, kurā ikviens Latvijas iedzīvotājs vecumā no 18 gadiem ir aicināts piedalīties, organizē 14. reizi.

Koka interjera un dekoratīvie izstrādājumi kļūst arvien pieprasītāki ne tikai ārzemēs, bet arī Latvijā; lai paplašinātu savu iespēju arsenālu, SIA Kreder factory uzstāda jaunu CNC frēzi

Tādējādi uzņēmumā līdzās lāzergriešanas iekārtai būs vēl viena, kas paver jaunas iespējas gan dažādu produktu izstrādē, gan esošo, potenciālo klientu vēlmju materializēšanai dzīvē. Uzņēmums pašlaik vairāk strādā tieši ar pircējiem Latvijā, tomēr vairāki radītie izstrādājumi ir nonākuši ārzemēs, un perspektīvā SIA Kreder factory īpašnieks Ēriks Miķelsons neizslēdz eksporta iespējas. «Produkcija ir nosūtīta uz Islandi, Franciju un Zviedriju, iespējams, ka ir vēl kādā citā valstī. Tiesa, tur tā ir nonākusi, pateicoties mūsu klientiem – produkcijas pircējiem, nevis mūsu pašu apzinātām aktivitātēm ārvalstu tirgus apguvē,» viņš skaidro.

Uzņēmums izgatavo dažādus koka izstrādājumus – vizītkartes, medaļas, ielūgumus, atslēgu piekariņus, rotaslietas, ķemmes, koka kastītes, glāžu paliktņus, apsveikumus, svečturus, reklāmas stendus, saliekamos plauktus un dažādas korporatīvās dāvanas.