Pirmdien valdība izskatīja ministriju iesniegtos priekšlikumus jaunajām politikas iniciatīvām un citiem pasākumiem, kas pozitīvi ietekmē fiskālās telpas apjomu 2015. gadā. Izvērtējot un atbalstot ministriju iesniegtos priekšlikumus izdevumu daļā, fiskālā telpa 2015. gadā tika palielināta par vairāk nekā 36 miljoniem eiro.

Atzinīgi vērtēju ministrijas, kas atbildīgi attiecas pret valdības uzdevumu izvērtēt iespēju nākamgad īstenot jaunās politikas iniciatīvas, nepārsniedzot 2014. gadam paredzēto finansējuma apjomu. Izpratne par valsts budžeta veidošanas nosacījumiem veicinās pēc iespējas kvalitatīvāku un operatīvāku budžeta pieņemšanas procesu, norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Priekšlikumus izdevumu samazināšanai iesniedza Ekonomikas ministrija (EM), Finanšu ministrija (FM), Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija, Vides aizsadzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

FM iesniegtie priekšlikumi 12,9 miljonu eiro apmērā nākamgad būtiski palielina fiskālo telpu un dod iespēju citām ministrijām īstenot savus pasākumus.

Nākamā gada valsts budžeta projektā tomēr vairs netiek plānots piešķirt līdzekļus grupas Līvi albumam un pasākumam Bildes.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija precizējusi vairākus priekšlikumus nākamā gada budžetam, un saskaņā ar šiem precizējumiem atbalsts minētajiem pasākumiem vairs nav paredzēts.

Priekšlikumus piešķirt 30 000 eiro kā līdzfinansējumu grupas Līvi jubilejas albuma sagatavošanai un izdošanai, bet 20 000 eiro piešķiršanu pasākumam Bildes bija iesniegusi nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), tomēr vēlāk nolēma šos priekšlikumus atsaukt. Ņemot vērā, ka atbalstītos priekšlikumus atsaukt nevar, komisija šodien tos arī pārbalsoja. Tātad rīt Saeimas sēdē par šīm iecerēm deputātiem nebūs jālemj.

Šā gada laikā tiks vērtētas iespējas palielināt obligāto biodegvielas piejaukumu fosilajai degviela - līdz 7% dīzeļdegvielai un līdz 10% benzīnam. Degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma Latvija Statoil pārstāvis Artūrs Eglītis Db.lv norādīja, ka, palielinot obligāto biodegvielas piejaukumu, degvielas cena varētu palielināties par vienu santīmu litrā, taču tikai tādā gadījumā, ja saglabāsies esošā cenu atšķirība starp fosilo un tīru biodegvielu.

Nepieciešamību palielināt obligāto biodegvielas piejaukumu fosilajai degvielai Ekonomikas ministrija (EM) pamato ar līdzšinējās biodegvielu ražošanas nozares attīstības Latvijā un valsts atbalsta instrumentu analīzē secināto, ka biodegvielu ražošanas nozares turpmāko izaugsmi vislabāk stimulēs biodegvielu patēriņa pieaugums, savā ziņojumā norāda ministrija.

Ieviešot obligāto biodegvielas piejaukumu benzīnam 2009. gada rudenī un dīzeļdegvielai 2010. gada pavasarī, degvielas cenas nemainījās, jo tolaik spēkā bija akcīzes nodokļa atlaide Latvijā veiktam biopiejaukumam, kas kompensēja dārgākās biodegvielas cenu, skaidro A. Eglītis. Viņš norāda, ka degvielas cenas palielinājās par vienu santīmu 2011. gada janvārī, kad šo nodokļa atlaidi atcēla. Viens santīms litrā – tā ir atšķirība starp fosilo degvielu un tādu, kurai ir 5% piejaukums, jo tīra biodegviela ir līdz pat 30% dārgākā nekā fosilā, skaidro Latvija Statoil pārstāvis.

Pirmais vērtējums par ekonomikas sniegumu pērnā gada nogalē sagādā nelielu vilšanos. Salīdzinājumā ar 2016. gada 4. ceturksni iekšzemes kopprodukts (IKP) ir audzis par 4.2%. Saskaņā ar šiem provizoriskajiem datiem Latvijas ekonomika pērn kopumā auga par 4,5%, nevis par 4,7% vai pat 4,8%, kā varēja domāt iepriekš.

Sezonāli izlīdzinātais IKP, kas ņem vērā darba dienu skaita atšķirības, 4. ceturksnī pret iepriekšējo periodu audzis par 0.3%, bet gada laikā — par 4,8%. Savukārt 2017. gadā kopumā pievienotā vērtība varētu būt kāpusi par 5%.

Šos skaitļus precizēs un papildinās pēc mēneša. Uz citu datu fona pārsteidzoši zems šķiet iekasēto produktu nodokļu apjoma sākotnējais vērtējums. Vēl nav zināmi janvāra rezultāti, kas atspoguļo notikumus ekonomikā decembrī. Šķiet, ka brīdī pirms akcīzes nodokļa paaugstināšanas kāpumam drīzāk jābūt ļoti spēcīgam.

Par nelielu apbēdinājumu uzskatāms arī rūpniecības pievienotās vērtības kāpums 4. ceturksnī tikai par 5% gada griezumā. Šajā periodā bijusi grūti prognozējama enerģētikas dinamika. Laikapstākļi ir veicinājuši elektrības ražošanu, bet mazinājuši siltuma pieprasījumu.

Izskatot visus šā gada valsts budžeta grozījumu likumprojekta otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija bez valdības akceptētajiem pasākumiem atbalstījusi papildu tēriņus viena miljonu latu apmērā.

Līdz ar to komisija noslēgusi darbu pie 2012. gada valsts budžeta grozījumiem, un jau rīt tie galīgajā lasījumā tiks skatīti Saeimas sēdē.

Bez valdības atbalstītajiem priekšlikumiem papildu līdzekļu piešķiršanai deputāti atbalstīja vairākus priekšlikumus, kas Ministru kabinetā atbalstu neguva, piemēram, Liepājas pilsētas pašvaldības izglītības iestāžu labiekārtošanai un citus. Kopumā otrajā lasījumā komisijas deputāti atbalstīja papildu tēriņus nedaudz vairāk kā viena miljona latu apmērā, lēsa Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs. DB jau rakstīja, ka sākotnēji prioritārajiem pasākumiem šā gada budžeta grozījumos valdība kopumā piešķīrusi 70 miljonus latu, bet, izvērtējot budžeta grozījumu otrajam lasījumam Saeimā iesniegtos priekšlikumus, papildus piešķirti vēl 18,9 milj. Ls.

Valsts policija pēc tikšanās ar Vitronic Baltica un partneri pieņēmusi lēmumu lauzt līgumu ar stacionāro fotoradaru uzstādītāju.

Valsts policija norāda, ka atbilstoši nosacījumiem līgums tiks uzskatīts par izbeigtu 21. darba dienā pēc paziņojuma nosūtīšanas Vitronic, izņemot, ja komersants 20. dienā pēc paziņojuma saņemšanas būs novērsis līguma izpildītāja vainu un pakalpojuma neatbilstību vai iesniedzis motivētu situācijas skaidrojumu un atbilstošus priekšlikumus situācijas risinājumam.

Šādā gadījumā policija desmit darba dienu laikā būs jāizlemj par komersanta situācijas skaidrojuma un priekšlikumu noraidīšanu, un līgums tiks uzskatīts par izbeigtu ar šā gada 22.augustu, vai arī jāatzīst privātā partnera skaidrojums par atbilstošu un jādod termiņš (nedrīkst pārsniegt vienu kalendāro mēnesi) līgumsaistību izpildīšanai.

Valdība šodien, ārkārtas sēdē skatot Saeimas frakciju iesniegtos priekšlikumus nākamā gada budžetam, atbalstīja priekšlikumus vairāk nekā viena miljona eiro apmērā.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (V) šodien pēc valdības sēdes žurnālistus informēja, ka līdzekļi izdevumiem prasīti no budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem un Finanšu ministrijai būs jāveic aprēķini par izdevumiem.

Konkrētus atbalstītos priekšlikumus ministrs neminēja, taču pastāstīja, ka ir atbalstīts arī viens vai divi opozīcijas iesniegtie priekšlikumi, kas saistīti ar līdzekļu piešķiršanu.

Savukārt Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) norādīja, ka valdība savu lēmumu ir pieņēmusi un tic, ka Saeima 17.decembrī pieņems budžetu.

LETA jau ziņoja, ka nākamā gada valsts budžeta projektam un saistītajiem likumprojektiem iesniegts ap 460 priekšlikumiem. Ar budžetu saistītajiem likumprojektiem iesniegts ap 134 ierosinājumiem, vidēja termiņa budžeta ietvaram - 161 priekšlikums, bet pašam budžeta projektam - 165 ierosinājumi.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2013.gada valsts budžeta projekta un to pavadošo likumprojektu otrajam lasījumam kopumā saņēmusi vairāk nekā 400 priekšlikumus.

Vairāk nekā 300 priekšlikumu saņemts nākamā gada valsts budžeta likumprojektam un vidēja termiņa budžeta ietvara 2013.-2015.gadam likumprojektam. Savukārt 27 likumprojektiem, kas saistīti ar 2013.gada valsts budžetu, kopumā iesniegts vairāk nekā 100 priekšlikumu, informē Saeimas Preses dienestā. Saeimas kārtības rullī paredzētās tiesības iesniegt priekšlikumus izmantojušas visas Saeimas frakcijas, arī komisijas, individuāli deputāti un vairākas ministrijas.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli 2013.gada valsts budžeta projektam iesniegtos priekšlikumus atbildīgā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nosūta atzinuma sniegšanai Ministru kabinetam. Komisija priekšlikumus izvērtēs pēc valdības atzinuma saņemšanas.

Pēdējos sešos mēnešos visu aktīvo pensiju plānu ienesīgums ir bijis negatīvs. Atbildes uz Db.lv jautājumiem kāpēc tā un ko darīt sniedz SEB unifondu Pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Jānis Rozenfelds, Hansa Fondi Ieguldījumu pārvaldnieks Kristiāns Miķelsons un Parex Asset Management (IPAS) Pirmais Viceprezidents, Valdes loceklis Sergejs Medvedevs .

Pēdējos sešos mēnešos, apskatot valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānus, redzams, ka visiem aktīvajiem pensiju plāniem ienesīgums ir negatīvs, liecina pārskats par valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plāniem.

Apskatot sabalansētos pensiju plānus pēdējo sešu mēnešu laikā, tikai vienam plānam (SEB sabalansētais plāns) ir pozitīva bilance. Jāatzīmē, ka kopš 2008. gada sākuma visiem plāniem ir negatīvs ienesīgums.

Savukārt konservatīvo plānu ienesīgums ir pozitīvs.

Kādi ir galvenie cēloņi negatīvajam ienesīgumam?

Negatīvais ienesīgums pilnībā izskaidrojams ar straujo cenu kritumu akciju tirgos, kas novērojams pēdējo nedēļu laikā.

Brexit mainīs ne tikai ES un Lielbritānijas ekonomiskās un politiskās attiecības, bet dalībvalstīm jārēķinās ar lielākiem maksājumiem ES kopējā katlā vai mazākām izmaksām

Tādu ainu iezīmē Eiropas Parlamenta (EP) deputāti. Lai gan pašlaik prognozēt nākotni ir tas pats, kas mēģināt atrisināt matemātikas uzdevumu ar daudziem nezināmajiem, tomēr ir skaidrs, ka Lielbritānijas aiziešana no Eiropas Savienības (ES) mainīs šo valstu savienību kā tādu. Daudz tiek runāts par to, ko varētu zaudēt briti, izstājoties no ES, tomēr Baltijai svarīgāk ir saprast, kas un kā mainīsies mums, kādi varētu būt tirdzniecības nosacījumi ar Lielbritāniju, kas notiks ar ES viesstrādniekiem šajā valstī, kāds būs budžets nākamajam ES plānošanas periodam 2021.–2027. gadā, kā tiks kompensēta britu aiziešana no ES un līdz ar to iemaksas, kā arī iespējamie pavērsieni nodokļu regulācijā. EP deputātiem nav vienprātības par nākotnes scenārijiem.

Būvnieku apvienība BERERIX sākusi dzelzceļa tilta un pārvada būvniecības darbus Lāčplēša ielā.

Pirmā dzelzceļa pārvada izbūve ir nozīmīgs brīdis Rīgas Centrālā multimodālā transporta mezgla attīstībā un vienlaikus turpmākā projekta īstenošanā. Augustā uzsāktie dzelzceļa pārvada būvniecības darbi un daļēja uzbēruma norakšana mainīs pilsētvidi un ļaus īstenot projektēšanas risinājumus, kas uzlabos satiksmes, gājēju un velobraucēju pārvietošanos drošā un ērtā veidā.

"Lai stacijas apkārtni pārveidotu par galvaspilsētas centrālo satiksmes mezglu ar modernu un pieejamu infrastruktūru, būvniecības laikā gaidāmas satiksmes organizācijas izmaiņas, bet aicinām iedzīvotājus pret tām izturēties ar izpratni,” atzīmēja Satiksmes ministrijas Dzelzceļa politikas un infrastruktūras departamenta direktors Kārlis Eņģelis.

57 % respondentu plāno mainīt darbu tuvākā gada laikā, liecina interneta personāla atlases kompānijas CV Market veiktā un nra.lv publicētā aptauja.

Savukārt 26 % negrasās mainīt darbu, jo nav pārliecināti, ka būs iespēja atrast labu darbu. 17 % nemeklēs jaunu darbu tāpēc, ka ir apmierināti ar tagadējo darbu.

Štatu samazināšana darbavietā skārusi 32 % respondentu vai viņu ģimenes locekļu. CV Market pārdošanas vadītāja Inga Daliba paudusi nra.lv, ka šis skaitlis noteikti vēl augs, jo daudzi uzņēmumi pašlaik tikai plāno izmaksu samazināšanu, ar ko daudzi saprot tikai darbinieku atlaišanu. Lai gan 68 % aptaujāto nav skārusi štatu samazināšana, gandrīz puse no tiem – 32 % – pazīst vismaz vienu cilvēku, kas atlaists pēdējā laikā.

Telekomunikāciju uzņēmuma «Lattelecom» konsolidētais apgrozījums pērn bija 212 miljoni eiro, kas ir par 16 miljoniem eiro jeb 8% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt tā konsolidētā peļņa - 42 miljoni eiro, pirmdien žurnālistus informēja «Lattelecom» valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, atsaucoties uz uzņēmuma konsolidētajiem neauditētajiem datiem.

«Lattelecom» grupas apgrozījums 2017.gadā bija 195,67 miljoni eiro, savukārt tā peļņa - 40,7 miljoni eiro. Tostarp pērn EBITDA, kas ir peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas, sasniedza 67,9 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas uzņēmumi pērn valstij nodokļos nomaksāja kopumā 46 miljonus eiro. Savukārt kopējais investīciju apmērs «Lattelecom» grupā aizvadītajā gadā sasniedza 27,2 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas peļņa - 42 miljoni eiro - tiks izmaksāta dividendēs uzņēmuma akcionāriem - Latvijas valstij un «Telia Company».

Gulbis uzsvēra, ka «Lattelecom» apgrozījums ir palielinājies visiem uzņēmuma darbības virzieniem - datu centru pakalpojumiem, tehnikas mazumtirdzniecībai, reklāmas izvietošanai, mākoņpakalpojumiem, drošības risinājumiem un televīzijas pakalpojumiem. Straujākais ieņēmumu pieaugums 2018.gadā vērojams jaunajās biznesa līnijās, tai skaitā mākoņpakalpojumu (+109%) un drošības risinājumu (+113%) jomā. Tāpat būtisks pieaugums vērojams arī citos pakalpojumos, piemēram, mazumtirdzniecībā (+33%), datu centru nodrošināšanā (+25%), reklāmas biznesā (+22%). Aizvadītajā gadā uzņēmums turpināja palielinār arī elektrības tirgus daļas par 8%.

Lietuvas valdība apstiprinājusi Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu par eiro ieviešanu un nodos to Seima vērtēšanai, trešdien vēsta portāls Balsas.lt.

Likumprojekts paredz, ka no eiro ieviešanas brīža litus pret eiro bez atlīdzības neierobežotā apmērā un neierobežotu laiku mainīs Lietuvas Banka. Komercbankas, ārvalstu banku filiāles un nodaļas šo operāciju ar tādiem pašiem noteikumiem veiks sešus mēnešus pēc Lietuvas pievienošanās eirozonai. Beidzoties šim termiņam, vēl pusgadu to darīs banku nodaļas, kuru sarakstu apstiprinās Lietuvas Banka.

Bez atlīdzības litus pret eiro sešus mēnešus mainīs Lietuvas pasta kompānija Lietuvos paštas. Beidzoties šim termiņam, pasts varēs turpināt minēto operāciju kārtībā, kādu tas noteiks pats, bet atšķirībā no bankām pasts drīkstēs noteikt maksimālo pieļaujamo apmaināmās naudas summu.

Trešdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē, uzklausot sociālo partneru priekšlikumus nākamā gada budžetam, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) piedāvāja izvērtēt tos.

Straujuma sēdes dalībniekiem tomēr piebilda, ka ne visus priekšlikumus viņa atbalsta, piemēram, kategoriski viņa noraida pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšanu. Taču viņa atgādināja, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanas vietā varētu samazināt sociālo nodokli abām pusēm.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers uzsvēra, ka valsts budžetam ir izdevīgāk, ja sociālo nodokli samazina darba ņēmējiem. Arī pašiem darbiniekiem tas būtu izdevīgāk, jo tiktu izmaksāta lielāka alga.

Straujuma arī pauda, ka ir jādomā, kā palīdzēt ģimenēm ar bērniem - kā šai grupai mazināt sociālo nevienlīdzību. «Gribu piekrist, ka ir jādomā par ģimenēm ar bērniem, jo ģimenes ar bērniem diferenciācija nesasniedz. Šajā gadījumā mums ir ko domāt,» sacīja valdības vadītāja.

Finanšu ministrija (FM) aicina uzņēmējus informēt par līdz šim konstatētajām problēmām Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kā arī sniegt priekšlikumus PVN regulējošo normatīvo aktu uzlabošanai, lai novērstu iespējamās neprecizitātes.

Ministrija nosūtījusi aicinājumu 15 uzņēmēju pārstāvošām organizācijām izteikt savus priekšlikumus par nepieciešamajiem precizējumiem PVN regulējumā. Ministrija skaidro, ka, tā kā šajā gadā stājās spēkā visi pārstrādātie PVN regulējošie normatīvie akti, FM apzinās, ka varētu rasties nepieciešamība vēl redakcionāli precizēt atsevišķas likuma vai uz tā pamata izdoto Ministru Kabineta (MK) noteikumu normas.

Lai novērstu neprecizitātes vai kļūdas, FM aicina privātā un nevalstiskā sektora pārstāvjus līdz šā gada 1. aprīlim sniegt savus viedokļus un priekšlikumus par iespējamiem problēmjautājumiem, kas līdz šim vēl nav atrisināti, bet kas būtu jārisina PVN regulējošajos normatīvajos aktos.

Valdība, gatavojot 2016. gada valsts budžeta projektu, uzskata, ka var nepildīt agrāk doto solījumu par darbaspēka nodokļu samazināšanu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs. Viņš uzsver, ka darba devēji kā valdības sociālie partneri iestājas par sabalansētu valsts budžetu un ir piedāvājuši konstruktīvus priekšlikumus valsts maka papildināšanai, tomēr valdība tos ignorē.

Kā vērtējat 2016. gada valsts budžeta veidošanas gaitu?

Nevar noliegt, ka pasaulē nemitīgi notiek dažādas pārmaiņas un Latvijai kā mazai valstij ir jāseko līdzi šīm izmaiņām. Tomēr tas nenozīmē, ka valdībai ir tiesības neturēt solījumus. Nākamā gada valsts budžeta veidošanas process, jo īpaši politiķu darba stils un nostāja, darba devējus nepatīkami pārsteidza. Proti, pirmo reizi pēdējo 25 gadu vēsturē valdība situācijā, kad ir vērojama tautsaimniecības izaugsme, aug nodarbināto skaits, sarūk reģistrētie bezdarba rādītāji, izvēlējās nodokļu paaugstināšanu. Situācija ir unikāla – neraksturīga, jo sociālie partneri – darba devēji un arodbiedrības – ir vienā frontes līnijā un neatbalsta valdības rīcību. Latvijā ir pieņemts tāds plānošanas dokuments kā Nacionālās attīstības plāns, ir šīs valdības deklarācija un nodokļu politikas stratēģija 2015.- 2017. gadam, ko pērnā gada 1. oktobrī parakstīja tā brīža finanšu ministrs Andris Vilks no Vienotības un darba devēji – LDDK un LTRK. Budžeta veidošana ir pretrunā visiem minētajiem dokumentiem. Būtiskākie pārkāpumi – doto solījumu nepildīšāna – atteikšanās no likumā ierakstītā darbaspēka nodokļu likmes samazināšanas un jauna (tā dēvētā solidaritātes) nodokļa ieviešana. Faktiski pašreiz valdība mēģina «lāpīt» budžetu uz godīgo nodokļu maksātāju rēķina, bet izraisīs tieši pretēju reakciju. Tādējādi tiks veicināta ēnu ekonomika, jo lielākas algas maksāt kļūs arvien neizdevīgāk, faktiski darba devēji tiks sodīti par to, ka ir gatavi maksāt saviem darbiniekiem vairāk, tāpēc vilinājums to darīt citādi tikai pieaugs. Neko labu tas nedarīs nodarbinātības un investīciju piesaistē. Kā lai investori notic Latvijas valstij, ja valdība sola (likumā pat ierakstīts) vienu, bet rīkojas pilnīgi pretēji solītajam? Investori neticēs ne tikai valdības solītajam vai deklarētajam, bet arī likumā rakstītajam. Konkurentvalstu investoru piesaiste Latvijai pietiek. Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos šāda nestabilitāte un neprognozējamība nodokļu politikā vienkārši investoriem liks atturēties no ieguldīšanas Latvijā. Un tas notiek brīdī, kad investīcijas Latvijā ir ļoti vajadzīgas gan nodarbinātības, gan joprojām notiekošās emigrācijas kontekstā. Šāds hibrīdnodoklis, kas valdības iecerē ir pretrunā ar kopējo nodokļu sistēmu (tiktu iekasēts sociālās iemaksas apmērā, bet nenonāktu sociālajā budžetā), spiedīs uzņēmumus pārskatīt savas štata vietas un, lai noturētu (saglabātu atalgojumu līdzšinējā apmērā) augsti kvalificētos speciālistus, visticamāk, atlaidīs mazāku algu saņēmējus.

Saeimas deputāti šodien otrajā lasījumā atbalstīja apjomīgus grozījumus Imigrācijas likumā, tajā pašā laikā vairāki priekšlikumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu.

Atbalstīts priekšlikums piešķirt Ministru kabinetam (MK) tiesības izvērtēt termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību un vairākos gadījumos noteikt ierobežojumus šo atļauju izsniegšanai uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku kā uz pieciem gadiem.

Ierobežojumi attiektos uz visu vai kādas konkrētas trešās valsts pilsoņiem, teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) rosinātajos priekšlikumos.

Deputātu atbalstītie grozījumi paredz, ka MK, izvērtējot termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai valsts ekonomisko attīstību saistībā ar trešo valstu pilsoņu daudzumu valstī vai koncentrāciju noteiktā tās teritorijā, izdod noteikumus, kuros nosaka ierobežojumus atļauju izsniegšanai konkrētos gadījumos. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likuma redakciju grozījumi ļaus noteikt ierobežojumus attiecībā uz atļauju izsniegšanu par ieguldījumu veikšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai par valsts vērtspapīru iegādi.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sākusi apkopot priekšlikumus, kurus kampaņas «Pret ēnu ekonomiku – par godīgu konkurenci» ietvaros iesniedza dažādu nozaru eksperti un iedzīvotāji. Patlaban konfederācija uzsākusi šo viedokļu un ieteikumu apkopošanu.

Uzsākot priekšlikumu apkopošanu, LDDK secinājusi – jau šobrbīd ir iezīmējies darba tiesību un darba drošības aspekts. Pēc ieteikumu apkopošanas konfederācija vērsīsies pie atbildīgajām valsts iestādēm un 11. Saeimas deputātiem ar aicinājumu uz diskusiju un lēmumu pieņemšanu.

«Savus priekšlikumus aicinājām izteikt labākajiem ekspertiem, lai izstrādātu risinājumus, kā samazināt ēnu ekonomiku, paralēli uzrunājām arī nevalstiskās organizācijas un Latvijas iedzīvotājus,» stāsta LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Četru nedēļu garumā eksperti un atbildīgo institūciju pārstāvji diskutēja par šādām tēmām: Pirkums bez čeka, Strādāšana bez darba līguma, Publiskie iepirkumi un Kontrabanda. Līdztekus diskusijām interneta vietnē manaena.lv, kā arī sociālajos medijos Latvijas iedzīvotāji atklāja savu viedokli un priekšlikumus ēnu ekonomikas kontekstā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2014. gada valsts budžeta projekta un to pavadošo likumprojektu otrajam lasījumam kopumā saņēmusi vairāk nekā 820 priekšlikumus.

Nākamā gada valsts budžeta likumprojektam un vidēja termiņa budžeta ietvara 2014.-2016.gadam likumprojektam kopumā iesniegti vairāk nekā 400 priekšlikumi. Vairāk nekā 420 priekšlikumi saņemti arī 38 likumprojektiem, kas saistīti ar nākamā gada valsts budžetu, DB informēja Saeimas Preses dienestā.

Iepriekš līdzīgs priekšlikumu skaits tika saņemts 2004. vai 2005.gadā, kad budžeta projektam tika saņemti ap 870 priekšlikumi, DB minēja Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs (Vienotība).

DB jau rakstīja, ka, neskatoties uz aktīvi iesniegtajiem priekšlikumiem nākamā gada budžeta projekta otrajam lasījumam, lielas līdzekļus pārdales nav gaidāmas.Opozīcija vienmēr piedāvā alternatīvu politiku, iepriekšējos gados iesniegti priekšlikumi par 200-300 miljoniem latu , un šis gads, visticamāk, neatšķirsies, stāstīja J. Reirs. «Tomēr fiskālā telpa būtiski nav mainījusies nevienā budžetā,» viņš saka. «Skaidrs, ka tas nebūs desmitos miljonos latu,» norāda J. Reirs.

Eiropas Komisija (EK) izsludina Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta otro projektu konkursu, kurā būs pieejami vairāk nekā 7,6 miljardi eiro investēšanai transporta projektos.

6,5 miljardi ir paredzēti valstīm, kuras var pretendēt uz Kohēzijas fonda līdzekļiem, informē EK.

Junkera kolēģijai sākot otro darba gadu, EK rīkojas, lai papildus stimulētu investīcijas Eiropā, un izsludina otro uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ietvaros, atvēlot vairāk nekā 7,6 miljardus eiro svarīgu transporta projektu finansēšanai. 6,5 miljardi eiro ir atvēlēti projektiem dalībvalstīs, kuras ir tiesīgas saņemt atbalstu no Kohēzijas fonda, lai šīs valstis labāk integrētu iekšējā tirgū. Līdztekus investīciju plānam , ar kuru Komisija nāca klajā 2014. gada novembrī, un it īpaši jaunajam Eiropas Stratēģisko investīciju fondam (ESIF) ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu ir paredzēts gādāt, lai Eiropā netrūktu ieguldījumu izaugsmes un nodarbinātības stimulēšanai, kas ir Komisijas priekšsēdētāja Žana KlodaJunkera prioritāte.

Valdošās koalīcijas partneri neatbalsta Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Lolitas Čigānes (V) priekšlikumus, kas paredz palielināt valdības locekļu atalgojumu.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) žurnālistiem pēc koalīcijas padomes sēdes sacīja, ka koalīcija šo ierosinājumu neatbalsta, līdz ar to šis jautājums netiks virzīts tālākai izskatīšanai.

Arī nacionālās apvienības Visu Latvijai! - Tēvzemei un brīvībai"/LNNK politiķis Imants Parādnieks uzsvēra, ka pašlaik nav īstais brīdis runāt par šo priekšlikumu. Proti, ministru algas nepieciešams pārskatīt, tomēr nākamā gada budžeta veidošana būs sarežģīta, līdz ar to nav īstais brīdis, lai par to diskutētu.

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) neatbalsta šo ierosinājumu. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis norādīja - ja bija vēlme to darīt, tas bija jādara pirms vēlēšanām, citādi tā esot tautas mānīšana. Turklāt jāņem vērā ļoti sarežģītā situācija ar nākamā gada valsts budžetu, piebilda Brigmanis.

Kopējais valsts autoceļiem paredzētais finansējums 2015.gadā plānots 357 miljoni eiro, šodien pirmajā Autoceļu padomes sēde informēja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

No Eiropas Savienības (ES) fondiem periodam no 2014. līdz 2020.gadam paredzēti 98,3 miljoni eiro, un vēl 24,6 miljoni eiro ES finansējums no iepriekšējā finanšu perioda. Aptuveni 125 miljoni eiro plānots valsts budžeta bāzes finansējums. Tāpat 11 miljonus plānots iekasēt autoceļu nodevas, bet vēl 38 miljoni eiro būs valsts mērķdotācija pašvaldību autoceļiem un 12 miljoni eiro - Zemkopības ministrijas autoceļu programmām. 47,9 miljoni eiro budžetā plānoti jaunās politikas iniciatīvām, no tiem lielākā daļa - 32 miljoni eiro - paredzēta valsts autoceļu sakārtošanai.

Pēc Matīsa teiktā, lielāka skaidrība ir par šo līdzekļu izmantošanu valsts un reģionālo ceļu posmos, taču vēl tiks precizēta līdzekļu izmantošana vietējo ceļu posmu remontiem. Plānošanas reģioni ir izteikuši vēlmi noasfaltēt virkni vietējo autoceļu, taču šiem ceļiem ES finansējums netiekot novirzīt. Skaidrība par konkrētu ceļa posmu sakārtošanu būšot oktobrī.

Darbu pie 2015. gada budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara likuma valdība plāno pabeigt mēneša laikā , pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Proti, darbu pie nākamā gada budžeta plānots atsākt nākamnedēļ, 10.novembrī, nepilnu nedēļu pēc jaunās valdības apstiprināšanas. Saeimā budžeta projektu plānots iesniegt 10.decembrī, paredz Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais grafiks, par ko šodien lems valdība.

Iepriekš valdība par budžetu sprieda oktobra vidū, tostarp ministrijām tika uzdots pārskatīt savus pieprasījumus nākamajiem gadiem. Jāatgādina, ka kopumā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes jaunajām politikas iniciatīvām 2015. gadā pieprasījušas 567,7 miljonus eiro, 2016. gadā – 942 milj. eiro un 2017. gadā – 1,2 miljardus eiro. Budžets tiek veidots, prognozējot iekšzemes kopprodukta pieaugumu 2,8% apmērā.