Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Nesen iznākuši jaunumi par Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem saistībā ar jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas perioda (2021.–2027. gadā) iecerētajām naudas plūsmām. Tās gan vēl tiks apspriestas ar dalībvalstīm, bet ir skaidrs, ka prioritārie virzieni mainīsies.

Līdz šim Latvijas maksājumi ES budžetā veidoja aptuveni ceturto daļu no kopējās ES fondu ciklā piešķirtās summas. Arī turpmāk plānots, ka Latvija būs ES līdzekļu neto saņēmējvalsts, bet iezīmējas scenārijs, ka tuvāko gadu laikā, iespējams, mums pieejamais ES struktūrfondu finansējuma apjoms samazināsies. Pašreiz tiek apspriests variants, kur izdevumi kohēzijas politikai samazinātos par aptuveni 5%.

Šajā rakstā aplūkosim, kāda līdz šim ir bijusi ES struktūrfondu loma un kādas ir investīciju nākotnes perspektīvas šo jauno lēmumu kontekstā. Tai pat laikā, pievēršot uzmanību, ka bez struktūrfondiem ir arī citi veidi, kā uzņēmēji var nodrošināt līdzekļus investīcijām un pat saņemt atbalstu no ES.

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Latvija plāno atvēlēt 80 miljonus eiro ārvalstu elektroenerģijas ražotāju atbalstam, tādā veidā novēršot obligātajā iepirkumā (OI) nelikumīgi izmaksātā atbalsta sekas attiecībā pret citām Eiropas Savienības (ES) valstīm

To intervijā DB atklāja bijušais Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs, pašlaik Saeimas deputāts Ivars Zariņš. Viņš norāda, ka, solot kaimiņiem kompensēt nelikumīgā atbalsta īstenošanu, Latvija izpildījusi vienu no nosacījumiem, lai Eiropas Komisija (EK) atzītu šo valsts atbalstu par saskanīgu ar ES kopējo tirgu un neizvirzītu iebildumus. Lai gan ES tiesību akti nosaka, ka dalībvalstu nacionālo tiesu pienākums ir nodrošināt nelikumīgi izmaksāta valsts atbalsta atgūšanu, par atbalsta seku kompensāciju vietējam tirgum joprojām netiek domāts, pauž I. Zariņš. Par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmu pēdējā laikā plaši diskutē arī ekonomikas ministra Arvila Ašeradena izveidotā darba grupa, kura 14. jūnijā sanāk uz piekto sēdi. I. Zariņš reālus risinājumus no augsta līmeņa darba grupas negaida.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Pēdējo dažu nedēļu laikā Saeimas darba kārtībā bija iekļauti vismaz divi jautājumi, kuri radīja bažas par iespējamu nelikumīgu valsts atbalsta piešķiršanu – tika piedāvāts grozīt t.s. Privatizācijas pabeigšanas likumu, kā arī tika rosināti grozījumi Elektronisko mediju likumā Lattelecom monopolstāvokļa pagarināšanai ciparu TV apraides jomā. Neviens no abiem priekšlikumiem līdz balsošanai nenonāca (pirmo atsauca tā iesniedzējas, bet otra izskatīšanu liedza Saeimas kārtības rullis). Diskusijas, ko publiskajā telpā radīja šie priekšlikumi, liecina, ka iesaistītās personas apzināti vai nezināšanas dēļ ignorē noteikumus, kas nosaka valsts atbalsta piešķiršanas procedūras un nelikumīga valsts atbalsta piešķiršanas sekas.

Izdzirdot vārdu savienojumu «valsts atbalsts», vairums no mums iedomājas par valsts naudas piešķiršanu kādam uzņēmumam vai kādam noteiktam mērķim. Lielākajai daļai uzņēmēju prātā ienāks valsts vienreizējās garantijas vai garantiju (piemēram, eksporta) shēmas, bet lauksaimniecības nozarē strādājošie uzņēmēji valsts atbalstu asociēs ar dažādām subsīdijām lauksaimniekiem. Šīs asociācijas ir pareizas, tomēr valsts atbalsta jēdziens ir daudz plašāks.

Valsts atbalsta piešķiršana nenozīmē tikai un vienīgi naudas vai garantiju piešķiršanu. Valsts atbalsta piešķiršana var izpausties arī kādai personai vai personu grupai labvēlīga likuma pieņemšanā. Šajā gadījumā valsts naudu tieši nepiešķir, taču rada situāciju, kad atbalsta saņēmēji var izmantot ar likumu radītus apstākļus papildu ienākumu gūšanai vai arī izdevumu samazināšanai.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Lai arī lielākajā daļā Covid-19 atbalsta programmu ir noteikta prasība par atbalsta saņēmēju publiskošanu, kopumā šajā jomā nav ievērota konsekventa pieeja, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK vērtējumā, atšķiras publiskojamās informācijas tvērums - gan attiecībā uz informācijas apjomu, gan atbalsta saņēmēju loku. Revidenti norāda, ka daļu informācijas valsts institūcijas nav publiskojušas, tā vairs nav publiski pieejama vai arī publiskotā informācija nav pilnīga.

Lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem izvērtēt līdzšinējo atbalstu Covid-19 seku mazināšanai un mācītos no pieredzes, VK ir veikusi situācijas izpēti, vienkopus apkopojot un salīdzinot informāciju par tām Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas atbalsta programmām, kuras var klasificēt kā tiešu atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem.

VK padomes locekle Inga Vilka skaidro - ja netiek nodrošināta caurskatāma, aktuāla un pilnīga informācija par Covid-19 seku mazināšanas valsts atbalsta programmās sniegto atbalstu, tā apmēru konkrētiem saimnieciskās darbības veicējiem un programmu pārvaldīšanas izdevumiem, sabiedrība nevar gūt pārliecību par valsts budžeta līdzekļu atbildīgu un efektīvu izlietojumu.

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas spēlē būtisku lomu uzņēmumu attīstībā, piedāvājot dažāda veida atbalsta instrumentus. Programmu atbalsts sniedz uzņēmumiem iespēju attīstīties un konkurēt globāli.

Jau vairāk nekā 10 gadus strādājot ar Eiropas Savienību (ES) fondu projektiem un cieši sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumiem, varu teikt, ka uzņēmumi varētu pilnvērtīgāk izmantot atbalsta programmu piedāvātās iespējas. Ir arī redzams, ka nereti uzņēmumiem nav skaidrs, kā šīs programmas var palīdzēt uzlabot viņu konkurētspēju, attīstīties starptautiski vai veicināt inovāciju ieviešanu.

Mana absolūtā pārliecība ir, ka uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir fascinējošs instruments, kas uzņēmumiem piedāvā ļoti plašu atbalsta spektru, tāpēc vēlos dalīties ar savu redzējumu un sniegt dažus ieteikumus, kas, iespējams, varētu pamudināt uzņēmumus aktīvāk izmantot uzņēmējdarbības atbalsta programmu sniegtās priekšrocības. Tas ir tā vērts!

Ja vēlaties pārdot savu dzīvokli, pārliecinieties, vai visas pārbūves ir saskaņotas. Meklējot pircēju, nesaskaņota pārbūve var būt šķērslis ātrai īpašuma pārdošanai.

Jebkuras pārbūves gadījumā dzīvokļa īpašnieka rīcībā obligāti ir jābūt aktuālai (kas atbilst reālajai situācijai) telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietai un visām pārbūvēm ir jābūt saskaņotām būvvaldē. Ir svarīgi zināt, kāda veida - nesošās vai nenesošās - ir sienas, kuras vēlas pārbūvēt. Tikpat svarīgi ir arī tas vai telpas atrodas vēsturiskā centra ēkā un vai ēka nav kultūrvēsturisks piemineklis.

Pēdējā laikā sevišķi bieži novērojam, ka par šķērsli veiksmīgai īpašuma pārdošanas darījuma kārtošanai kļūst nelikumīga pārbūve. Tie nav tikai daži atsevišķi gadījumi. Nu jau tā kļūst par ikdienu. Dzīvokļa īpašnieki kaut ko ir pārbūvējuši vai pārplānojuši, bet nav parūpējušies izmaiņas noformēt oficiāli. Vēloties nekustamo īpašumu pārdot, ja pircējam darījuma nokārtošanai ir nepieciešams hipotekārais kredīts, tad obligāti ir jāveic īpašuma vērtējums. Vērtētājs fiksē nekustamā īpašuma reālo tehnisko stāvokli, un tad arī atklājas nelikumīgā būvniecība. Šādos gadījumos bankas ļoti bieži atsaka kredītu vai nosaka pircējam pienākumu legalizēt veiktās izmaiņas. Bieži vien to ātri un vienkārši izdarīt ir neiespējami, jo process prasa gan laiku, gan naudu. Tad jāmeklē pircējs, kuram īpašuma iegādei nav nepieciešams kredīts un kurš saprot, ka būs jāsaskaņo pārbūves.

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Saeimas deputātu iecerētā “atlaižu” piešķiršana hipotekāro kredītu ņēmējiem nesasniegs iecerēto mērķi, bet radīs negatīvas sekas.

Finanšu nozares asociācija (Asociācija) atkārtoti aicina parlamentu izmantot tās atbalsta iespējas, ko sniedz šī brīža nodokļu režīms, neradot jaunu, neloģisku, neproporcionālu birokrātiskā sloga radošu nodevu. Bankas šajā situācijā primāri aizstāv nevis savas, bet kredītņēmēju intereses, jo tieši kredītņēmēji nākotnē saskarsies ar šīs “atlaides” negatīvajām sekām, it īpaši jau minēto birokrātisko procesu, lai to izmantotu.

Problēmas ir dažiem, tās nav sistēmiskas un tiek risinātas

Atsevišķu politiķu virzīto likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, kas paredz ieviest jauna veida nodevu bankām, un iegūtos līdzekļus novirzīt “atlaides” segšanai hipotekāro kredītu ņēmējiem, pavada pārmetumi bankām plašā amplitūdā. Sākot ar to, ka bankām savā starpā nav konkurences, līdz tam, ka bankas pašas neko nedarot kredītņēmēju atbalstam. Tas neatbilst patiesībai. Asociācija ir vairākkārt norādījusi uz patieso ainu kredītmaksājumu statistikā, pamatojot to ar banku rīcībā esošajiem datiem. Piemēram, to, ka pēdējo trīs mēnešu laikā no 3476 izskatītajiem iedzīvotāju iesniegumiem komercbankām par ikmēneša kredīta maksājumu vai likmju pārskatīšanu, reālas maksātspējas grūtības fiksētas vien 57 gadījumos. Nedz arī tas, ka pēdējo trīs mēnešu laikā 2 082 mājsaimniecībām ir samazināta bankas procentu likme, 54 gadījumos veikta pamatsummas atlikšana, 51 gadījumā pagarināts kredīta atmaksas termiņš, bet 10 gadījumos nofiksēta procentu likme (šāda iespēja vairāk tika izmantota gada sākumā). Vienlaikus šajā laikā hipotekārās kreditēšanas apjomi nav būtiski sarukuši, dažos mēnešos (piemēram, 2023.gada jūnijā) tie pat bijuši līdzvērtīgi vai lielāki nekā pirms Eiropas Centrālās bankas (ECB) sāka celt procentu likmes.

Latvija budžetā no Eiropas Komisijas (EK) saņēmusi trešo no četriem 2004.-2006. gada perioda Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu noslēguma maksājumiem ~19 miljonu eiro apmērā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ietvaros.

«Tā ir ļoti pozitīva ziņa, jo nozīmē, ka Latvija ir veiksmīgi apguvusi visus iepriekšējā periodā pieejamos līdzekļus Eiropas Reģionālās attīstības fonda ietvaros, un tagad EK atmaksājusi pēdējos 5% no Latvijas deklarētajiem izdevumiem. Tādējādi kopumā šīs investīcijas ir nodrošinājušas tādu ieguldījumu Latvijas uzņēmējdarbības, zinātnes un publiskās infrastruktūras attīstībā, ko Latvija nebūtu spējusi panākt vienīgi ar budžeta līdzekļu un atbalsta saņēmēju pašu resursu palīdzību,» uzsver valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

ERAF ietvaros Latvijai 2004.-2006. gada periodā bija pieejams lielākais finansējuma apjoms salīdzinājumā ar citiem fondiem ~ 382 miljoni eiro, līdz šim Eiropas Komisija (EK) Latvijas budžetā bija atmaksājusi 95% no deklarētās summas ERAF ietvaros, savukārt atlikušos 5% EK dalībvalstīm izmaksā pēc tam, kad ir izskatīti un izvērtēti (konstatēts, vai izdevumi veikti atbilstoši) dalībvalsts iesniegtie noslēguma dokumenti par struktūrfondu apguvi. Latvija noslēguma dokumentus par struktūrfondu apguvi EK iesniedza kā viena no pirmajām ES dalībvalstīm trīs mēnešus pirms noteiktā termiņa 2010. gada jūnijā.

Patlaban ir pāragri runāt par atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem, atzina Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Viņš stāstīja, ka, raugoties uz norisēm ekonomikā, līdz ar ierobežojumu daļēju mīkstināšanu virkne uzņēmumu atsāk darbu un apritē atgriežas arī darbinieki. Tomēr viņš uzsvēra, ka Covid-19 pandēmija nav beigusies, saslimstības rādītāji ir augsti un spēkā joprojām ir virkne ierobežojumu, tādējādi daudzi uzņēmumi un darba ņēmēji joprojām ir smagas krīzes skarti.

Ņemot to vērā, Vilerts secināja, ka šis nav īstais brīdis, lai atceltu valsts atbalsta pasākumus. "Par atbalsta pasākumu izbeigšanu jādomā brīdī, kad vīrusa izplatība būs apturēta un vairs nebūs epidemioloģiskie ierobežojumi. Kamēr ir pandēmija, tikmēr atbalsta pasākumi ir jāsaglabā," uzsvēra Latvijas Bankas eksperts.

ES struktūrfondu līdzfinansējuma palielināšana par teju 21 milj. Ls, līdz 47 milj. Ls ir labs katalizators uzņēmēju iecerēto investīciju projektu īstenošanai.

Tā vakardienas valdības lēmumu vērtē aptaujātie uzņēmēji. «ES struktūrfondu atbalsts ir dopings ražotājam jaunas ražotnes izveidei vai arī esošās modernizācijai,» tā ES struktūrfondu līdzfinansējuma nozīmi vērtē asociācijas Latvijas koks izpilddirektors Andris Plezers. Viņš secina, ka tieši minēto iemeslu dēļ arī daudzi projekti tiek pieteikti atbalsta saņemšanai.

«Jā, daļa projektu pie kārotā atbalsta netiek un arī iecerēto projektu realizē mazākā apmērā vai sliktākajā gadījumā to iesaldē uz kādu laiku,» secina A. Plezers. Viņš gan norāda, ka ir uzņēmumi, kuri iecerēto investīciju projektu tomēr cenšas īstenot arī bez ES struktūrfondu atbalsta.

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Lauksaimniekiem piešķirtais atbalsts Covid-19 krīzē faktiski ir kalpojis kā ieņēmumu palielinājuma instruments, secinājusi Valsts kontrole.

Publiskotajā revīzijas starpziņojumā Valsts kontrole norāda, ka Covid-19 radītās krīzes pārvarēšanai un seku mazināšanai valdība 2020.gadā lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozaru atbalstam piešķīra 45,5 miljonus eiro no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Taču Valsts kontrole publiskojusi starpziņojumu par piešķirtajiem 35,5 miljoniem eiro, kuri, balstoties uz Zemkopības ministrijas aprēķiniem, tika paredzēti trim atbalsta programmām - atbalsts par iznīcinātajiem vai ziedotajiem produktiem, atbalsts krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai, kā arī atbalsts ienākumu stabilizēšanai noteiktu lopkopības nozaru lauksaimniekiem. No piešķirtajiem 35,5 miljoniem eiro izlietoti 84%.

Līdz ar valdības šodien pieņemto lēmumu esam spēruši pēdējo soli, lai sāktu sniegt valsts atbalstu jaunuzņēmumiem jeb start-up uzņēmumiem - aicinām jaunuzņēmumus un to investorus reģistrēties un iesniegt pieteikumus dalībai atbalsta programmās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Šā gada 7. februāra Ministru kabineta sēdē apstiprināts Ekonomikas ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts Jaunuzņēmumu atbalsta programmu pieteikšanas un administrēšanas kārtība.

Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvija kļūtu par jaunuzņēmumu jeb start-up uzņēmumu izvēli Nr.1 Baltijas valstīs. Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums ir pamats šādu uzņēmumu attīstības veicināšanai. Ieviešot specifiskas, tieši šai uzņēmēju grupai atbilstošas atbalsta programmas, sagaidām, ka ik gadu Latvijā radīsies vismaz 30 šādi uzņēmumi, kas būs piesaistījuši aptuveni 160 augsti kvalificētus darbiniekus, uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Kopš 2007. gada Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu ir izmantojuši simtiem Latvijas uzņēmumu un pašvaldību, un arī tagad ir pieejamas vairākas atbalsta programmas. Taču, gadiem ejot, tiek pilnveidotas Eiropas Savienības attīstības stratēģijas, tostarp finanšu subsīdiju piešķiršanas noteikumi. Eiropas projekti 2007. un 2017. gadā ir atšķirīgi – ES fondu stratēģiskie mērķi ir mainījušies, tāpēc pirms pieteikšanās līdzfinansējuma saņemšanai ir vērts iepazīties ar jauniem noteikumiem. Turpiniet lasīt, lai uzzinātu, kā ir mainījušās ES fondu stratēģijas un kādas ir aktuālas atbalsta programmas!

Lisabonas stratēģija 2007. - 2013.

2007. gadā sākās otrais pilnais ES fondu izmantošanas periods kopš iestāšanās Eiropas Savienībā.

2007. - 2013. gadu stratēģijas ietvēra šādu pamatraksturojumu:

- līdzfinansējumu piešķīra pieci ES fondi: Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF), Kohēzijas fonds (KF), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF);

- līdzfinansējuma piešķiršanas pamatā bija Lisabonas stratēģijas principi: ilgtspējīga zināšanu ekonomika, jaunu darbavietu radīšana un - sociālās vienotības atjaunošana;

- tika atbalstīti trīs mērķi: konverģence, reģionu konkurētspējas un nodarbinātības veicināšana un Eiropas teritoriāla sadarbība;

Uz Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) ES struktūrfondu informācijas centra bāzes izveidota jauna struktūrvienība - VPR ES struktūrfondu informācijas un uzņēmējdarbības centrs, kas nodrošinās koordinētu atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai reģionā, sadarbojoties ar iestādēm un organizācijām, kas piedāvā dažāda veida atbalstu uzņēmējiem.

Plānots, ka centrs pakāpeniski kļūs par vienas pieturas aģentūru uzņēmēju atbalstam, nodrošinot nepieciešamo zināšanu minimumu uzņēmējdarbības uzsākšanai.

Centra speciālisti interesentiem piedāvā konsultācijas gan par to, kā uzsākt savu biznesu, gan arī par pieejamajiem atbalsta instrumentiem, padarot rezultātu sasniegšanu efektīvāku. Pakāpeniski tiks izveidota atsevišķa informatīvā sadaļa VPR mājaslapā www.vidzeme.lv, kur vienkopus būs pieejama informācija par to, kā uzsākt uzņēmējdarbību, kur meklēt dažāda atbalsta iespējas.

Tāpat mājaslapā būs pieejama informācija par tuvākajā nākotnē plānotajiem semināriem un citiem pasākumiem, kuru apmeklēšana varētu būtiski stiprināt zināšanas par veiksmīgas uzņēmējdarbības uzsākšanu un attīstīšanu. Paralēli konsultācijām un informācijas nodrošināšanai mājaslapā, tiks organizēti arī dažādi pieredzes apmaiņas braucieni pašvaldību uzņēmējdarbības speciālistiem un uzņēmēju grupām. Veidojot vienotu pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta tīklu, tiks stiprināta sadarbība ar pašvaldībām, nodrošinot konsultatīvo atbalstu piemērotu industriālo zonu atrašanā potenciālajiem investoriem un uzņēmējiem, kas vēlētos uzsākt darbību konkrētajās teritorijās.

«Mēs sakām, ka negribam maksāt, bet mēs jau nezinām, cik būtu par zaļo enerģiju jāmaksā. Ja būtu godīga sistēma un mēs maksātu tikai zaļajai enerģijai,tad mums būtu jāmaksā par 2/3 mazāk nekā šobrīd.»

To intervijā DB saka ekonomiste Raita Karnīte, kura šovasar pabeigusi apjomīgu, 100 lapaspušu biezu Latvijas Zinātņu akadēmijas pētījumu par obligātā iepirkuma sistēmas efektivitāti un ietekmi uz tautsaimniecību.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kas, jūsuprāt, ir svarīgākais, kas par šo pētījumu būtu jāpasaka?

Būtiski ir saprast, ka elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem resursiem nav liekama vienādības zīme ar OIK (elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti – red.). Bieži tiek teikts, ka ar OIK kompensē palīdzību zaļās enerģijas ražošanai, taču patiesībā zaļā jeb atjaunojamā enerģija saņem tikai 1/3 no kopējā OIK maksājuma, bet 2/3 no šī maksājuma aiziet ar dabasgāzi kurināmām stacijām. Dabasgāze nav atjaunojamā enerģija, un tā nebūtu jāatbalsta, bet sabiedrībai šī informācija tiek pasniegta maldinoši – it kā viss OIK aizietu zaļajai enerģijai. Būtiski arī uzsvērt, ka lielākās ar dabasgāzi apkurināmās spēkstacijas pieder valsts uzņēmumam – Latvenergo, kas jau tā strādā ar miljoniem eiro lielu peļņu. Tāpēc īpaši ciniski ir it kā samazināt OIK slogu patērētājiem, izmantojot peļņas pārpalikumu no Latvenergo. Sanāk, ka ieguvums no OIK ceļo no patērētājiem pie Latvenergo un tad no Latvenergo uz valsts budžetu. Vispirms šis mehānisms ir pilnībā jāsaprot, un tad var jautāt, ko Latvijas sabiedrība grib un var atbalstīt. Es uzskatu, ka zaļā enerģija pagaidām ir jāatbalsta, un to atbalsta visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Turpretī dabasgāzi nevajag atbalstīt. Zaļo enerģiju atbalsta tāpēc, lai nebūtu jāpērk fosilie energoresursi, tajā skaitā dabasgāze, bet Latvijas situācija šajā ziņā ir pilnīgi absurda.

Tuvojoties jaunajai hokeja sezonai, atkal publiski dzirdami hokeja kluba Rīgas Dinamo pārstāvju aicinājumi valdībai un Saeimai ļaut valsts uzņēmumiem finansiāli atbalstīt šo hokeja komandu. Jāatzīst, ka arī es, tāpat kā daudzi citi Latvijas iedzīvotāji, sekoju līdzi komandas spēlēm un kā līdzjutējs priecātos par komandas izaugsmi un aizvien labākiem panākumiem. Taču arvien uzstājīgākie aicinājumi ļaut «lielajiem» valsts uzņēmumiem (presē minēti Latvenergo, Latvijas Dzelzceļš un Latvijas valsts meži) piešķirt finansējumu Rīgas Dinamo rada bažas, ka nepārdomāta valsts atbalsta piešķiršana klubam varētu radīt vairāk problēmu nekā ieguvumu.

Ja ieskatāmies hokeja kluba Rīgas Dinamo mājas lapā (dinamoriga.eu), tad redzam, ka šī nav amatieru hokeja komanda vai lokāla sporta biedrība, bet gan profesionāls sporta klubs, kas pieder akciju sabiedrībai Dinamo Rīga, kuras akcionāri ir viena juridiska un vairākas fiziskas personas. Kā zināms, jebkuras akciju sabiedrības mērķis ir peļņas gūšana un tās komerciālie panākumi paaugstina uzņēmuma vērtību, tātad arī akcionāriem piederošo akciju vērtību.

Profesionālas sporta komandas vistiešākajā veidā ir saistītas ar komerciju. Tās par atlīdzību rīko sporta pasākumus, kā arī pārdod televīzijām tiesības pārraidīt šos sporta pasākumus. Tādējādi tās padara sevi pievilcīgu potenciālajiem reklāmdevējiem, no kuriem arī tiek gūti ienākumi kluba kasē. Visbeidzot, profesionālie sporta klubi aktīvi piedalās spēlētāju tirgū – veiksmīgas darbības rezultātā tas var kļūt par labu ienākumu avotu. Spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, AS Dinamo Rīga darbība aptver visas iepriekš minētās jomas. Līdz ar to uz AS Dinamo Rīga kā uz komercdarbībā iesaistītu personu attiecas visas Eiropas Savienībā spēkā esošās tiesību normas, tai skaitā arī valsts atbalstu regulējošie noteikumi.

Ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām turpmāk varēs sodīt par politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, lēmusi Saeima, veicot grozījumus Krimināllikumā un pieņemot tos trešajā galīgajā lasījumā.

Savukārt, ja minētās darbības būs izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, sodīt varēs ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām.

Tāpat ar cietumsodu, piespiedu darbu vai naudassodu varēs sodīt par starpniecību politiskās organizācijas nelikumīgā finansēšanā lielā apmērā, kā arī par politiskās organizācijas nelikumīga finansējuma pieņemšanu lielā apmērā vai politiskās organizācijas finansējuma izspiešanu.

Savukārt no kriminālatbildības varēs atbrīvot personas, kas nelikumīgi finansējušas partiju, ja partijas nelikumīga finansēšana saistīta ar izspiešanu vai ja šī persona pēc partijas nelikumīgas finansēšanas labprātīgi paziņos par notikušo.

Vairāk nekā divu gadu laikā kopš jaunā ES struktūrfondu plānošanas perioda (2014.–2020.) sākuma atvērtas tikai 32 no kopumā 132 programmām, valsts iestāžu kūtrums rada ne tikai dīkstāvi uzņēmējiem, bet arī draudus Latvijai zaudēt daļu no ES piešķirtās aploksnes satura

Par to, ka, beidzoties iepriekšējā ES plānošanas perioda (2007. – 2013.) struktūrfondu projektiem 2015. gada decembrī, ir nepieciešams, lai jaunā ES plānošanas perioda (2014. – 2020.) programmas būtu jau atvērtas, DB jau vairākkārt rakstījis. Lai arī no tā brīža valdību veidojošajiem politiķiem skanēja optimistiski paziņojumi, tomēr realitāte ir daudz skaudrāka.

Viena lieta ir pieņemt noteikumus valdībā un juridiski atvērt programmas, bet pavisam kaut kas cits –veikt darbus, norāda SIA Leilands un Putnis valdes priekšsēdētājs Dzintars Putnis. Viņš atgādina, ka, lai varētu reāli īstenot projektus, ir nepieciešama attiecīga līguma parakstīšana, pirms tam vēl ir pieteikumu iesniegšana, to izvērtēšana, iespējams, vajadzīgi kādi precizējumi. To, ka politiķi komplektā ar ierēdņiem 2016. gadu ir padarījuši samērā trūcīgu attiecībā uz ES struktūrfondu pieejamību, atzīst arī citi. Uz ES struktūrfondu programmu atbalstu ir cerējuši daudzi – gan rūpnieki, gan celtnieki, gan pakalpojumu sniedzēji, un to trūkumu izjūt arī baņķieri. «Konkurētspējas paaugstināšanai bija iecere vēlreiz piesaistīt ES struktūrfondu atbalstu, taču pagaidām tāda eksistē tikai solījumu līmenī, kaut arī jau būs pagājuši vairāk nekā 20 mēneši,» sašutis par politiķu un ierēdņu neizdarību ir SIA Amber Wood līdzīpašnieks Ivars Akerfelds. Tā kā ģeopolitisko notikumu kontekstā Latvijā ir saasinājies jautājums par investīciju piesaisti, ES struktūrfondiem ir būtiska loma visas Latvijas tautsaimniecībā.