Šveices banka UBS plāno likvidēt vairāk nekā trešo daļu darba vietu savā investīciju pakalpojumu struktūrvienībā, lai tādējādi uzlabotu savu finansiālo stāvokli. Izskanējušās ziņas likušas kāpt bankas akciju vērtībai. Analītiķi pieļauj, ka izmaiņas skars ne tikai UBS.

Paredzams, ka otrdien UBS nāks klajā ar otrā ceturkšņa finanšu rezultātiem, kā arī paziņos par iecerēto reorganizācijas plānu. Ārvalstu medijos izskanējis, ka tā ietvaros tuvāko trīs gadu laikā no darba tiks atlaisti 10 tūkstoši bankā strādājošo. Lielākā daļa darbinieku, kurus paredzēts atbrīvot no darba, strādā UBS investīciju pakalpojumu struktūrvienībā.

Reaģējot uz baumām par UBS apjomīgo reorganizāciju, pirmdien kāpusi bankas akciju vērtība. Rīta tirdzniecības sesijā Šveices biržā UBS akciju vērtība pieauga par 5,2 procentiem un sasniedza 12,87 frankus, kas ir augstākais rādītājs kopš šā gada marta.

Londonas tiesa piespriedusi septiņu gadu ilgu cietumsodu brokerim, kurš nodarīja Šveices bankai UBS milzu zaudējumus, kādēļ tā spiesta veikt apjomīgu reorganizāciju, samazināt investīciju struktūrvienības apmērus un atlaist desmit tūkstošus darbinieku, vēsta Bloomberg.

Brokeris Kveku Adaboli (Kweku Adoboli) 2011. gadā Šveices bankai UBS, veicot neautorizētus darījumus, nodarīja zaudējumus 2,3 miljardu ASV dolāru apmērā. Londonas tiesa viņu atzina vainīgu divās apsūdzībās krāpšanā, bet attaisnoja apsūdzībās saistībā ar finanšu pārskatu manipulācijām. Pats K. Adaboli atzinis, ka nodarījis bankai zaudējumus, taču uzsver, ka bankas vadība zinājusi par viņa darbībām un mudinājusi uzņemties risku, lai iegūtu lielāku peļņu.

K. Adaboli Londonas tiesa piesprieda septiņus gadus ilgu cietumsodu, no kura cietumā būs jāpavada vismaz puse.

Tiek pieļauts, ka UBS zaudējumi patiesībā var būt vēl iespaidīgāki. Kā tiesas procesa laikā norādīja USB investīciju nodaļas rīkotājdirektors Ruvans Wērasekera (Ruwan Weerasekera), K. Adaboli 2011. gada vasarā veicis tūkstošiem reālu un viltotu darījumu, un USB zaudējumi var sasniegt 12 miljardus ASV dolāru.

Šveices banka UBS pirmdien paziņoja, ka pabeigusi konkurenta "Credit Suisse" pārņemšanu, paverot ceļu vērienīgajam šo abu banku apvienošanās procesam.

"Mēs juridiski esam pabeiguši "Credit Suisse" pārņemšanu," UBS pavēstīja atklātā vēstulē, kas publicēta laikrakstā NZZ.

Turpmākie mēneši, visticamāk, būs sarežģīti, piektdien brīdināja UBS vadītājs Serdžo Ermoti, norādot, ka apvienošanās procesa laikā noteikti būs jāpieņem neskaitāmi sarežģīti lēmumi, jo sevišķi attiecībā uz nodarbinātību.

Analītiķi gan norāda, ka UBS jau pirms šī pirmdien publiskotā paziņojuma bija sākusi gatavoties, lai integrētu "Credit Suisse" savā darbībā. Investīciju grupas "Vontobel" analītiķis Andreass Venditi teic, ka UBS jau kopš marta vidus ir gatavojusies, un tai jau ir nojausma, ko tā vēlas paturēt, slēgt vai pārdot.

Apvienojoties Šveices bankām "Credit Suisse" un UBS, šo banku struktūrvienībās pasaulē varētu tikt likvidēti līdz 36 000 darbavietu, vēsta Šveices laikraksts "SonntagsZeitung".

Laikraksts, atsaucoties uz kādiem anonīmiem informācijas avotiem bankās, norāda, ka UBS vadība apsver iespēju likvidēt aptuveni 20%-30% darbavietu jeb 25 000-35 000 darbavietu.

Šveicē darbu varētu zaudēt līdz pat 11 000 strādājošo.

Pirms apvienošanās "Credit Suisse" un UBS nodarbināja attiecīgi aptuveni 50 000 un 72 000 cilvēku.

Jau vēstīts, ka marta vidū UBS piekrita pārņemt grūtībās nonākušo "Credit Suisse" par trim miljardiem franku (3,02 miljardi eiro).

Šveices Centrālā banka atbalsta pārņemšanas darījumu ar 100 miljardu franku (101,4 miljardu eiro) ārkārtas likviditātes palīdzību abām bankām. Vienlaikus centrālā banka ir atzinusi, ka tādas megabankas izveidošanās varētu radīt problēmas Šveicei, jo valstī lielākā banka UBS pārņems otru lielāko banku "Credit Suisse".

Šveices banku gigants UBS paziņojis, ka tā vadītājs Osvalds Grūbels (Oswald Gruübel) iesniedzis atlūgumu, ko valde apstiprinājusi, vēsta thelocal.ch.

Kā pagaidu vadītājs nosaukts Serdžio Ermoti (Sergio Ermotti). Viņam darbs jāuzsāk nekavējoties, liecina bankas paziņojums.

Lai gan valde paudusi nožēlu par Grūbela lēmumu, UBS priekšsēdētājs Kaspars Villigers (Kaspar Villiger) norādījis - Grūbels «uzskata, ka uzņemties atbildību ir viņa pienākums».

Villigers slavējis Grūbelu par «viņa bezkompromisa principiem un integritāti» un atzinis, ka, esot «pie bankas stūres», viņš kredītiestādi būtiski stiprinājis.

Db.lv jau rakstīja - 19. septembrī UBS paaugstināja zaudējumu, kurus radījusi neatļauta tirdzniecība, aplēses līdz 2,3 miljardiem ASV dolāru. Sākotnēji tika ziņots, ka banka cietusi 2 miljardu ASV dolāru zaudējumus. Banka arī norādījusi, ka treidera Kveku Adoboli aktivitāte nākusi gaismā, jo UBS uzsākusi izmeklēšanu. Tas pamudinājis Adoboli atzīties. Savukārt Grūbels uzsvēra, ka viņš pēc notikušā negrasās atkāpties no amata. «Es esmu atbildīgs par visu, kas notiek bankā,» Grūbels teicis Šveices medijiem un turpinājis: «Ja jūs jautāsiet man, vai es jūtos vainīgs, tad es teikšu - nē.»

Šveices UBS paaugstinājusi zaudējumu, kurus radījusi neatļauta tirdzniecība, aplēses līdz 2,3 miljardiem ASV dolāru. Sākotnēji tika ziņots, ka banka cietusi 2 miljardu ASV dolāru zaudējumus, ziņo BBC.

Banka arī norādījusi, ka treidera Kveku Adoboli aktivitāte nākusi gaismā, jo UBS uzsākusi izmeklēšanu. Tas pamudinājis Adoboli atzīties.

Šādu paziņojumu banka izplatījusi pēc tam, kad UBS boss Osvalds Grūbels uzsvēra, ka viņš pēc notikušā negrasās atkāpties no amata.

«Es esmu atbildīgs par visu, kas notiek bankā,» Grūbels teicis Šveices medijiem un turpinājis: «Ja jūs jautāsiet man, vai es jūtos vainīgs, tad es teikšu - nē.»

Adoboli šobrīd tiek turēts apcietinājumā.

Saskaņā ar apsūdzību krāpšana notikusi no šā gada janvāra līdz septembrim, taču negodprātīga rīcība konstatēta arī no 2008. gada oktobra līdz 2009. gada decembrim.

Šveices UBS ceturtdien paziņojusi, ka atklājusi neatļautu tirdzniecību, ko veicis treideris tās investīciju bankā, kā rezultātā radušies apjomīgi zaudējumi, ziņo Reuters.

«Lieta joprojām tiek izmeklēta, bet UBS pašreizējās aplēses liecina, ka nodarīti zaudējumi apmēram divu miljardu ASV dolāru apmērā,» īsā paziņojumā tieši pirms akciju tirgus atvēršanās informējusi banka.

«Ir iespējams, ka tas varētu novest pie tā, ka UBS būs jāpaziņo par šā gada trešajā ceturksnī ciestiem zaudējumiem,» turpinājusi banka, piebilstot, ka klientus treidera darbība nav skārusi.

Rezultātā nekavējoties strauji samazinājusies UBS akciju vērtība.

«Tas ir pārsteidzoši, ka kas tāds joprojām ir iespējams,» teicis ZKB tirdzniecības analītiķis Klaude Zenders. «Viņiem acīmredzot ir problēmas ar riska pārvaldību,» viņš piebildis un norādījis, ka tas mazina uzticību bankai.

Šveices banka UBS pērnā gada ceturtajā ceturksnī strādājusi ar 279 miljonu dolāru (260 miljoni eiro) zaudējumiem, kas radušies saistībā ar konkurenta "Credit Suisse" pārņemšanu, teikts otrdien publiskotajā bankas paziņojumā.

Taču šie zaudējumi bijuši mazāki par trešajā ceturksnī reģistrētajiem zaudējumiem 785 miljonu dolāru apmērā, kā arī par analītiķu prognozētajiem gandrīz 500 miljonu dolāru zaudējumiem.

Tikmēr pērn kopumā UBS strādājusi ar 29 miljardu dolāru tīro peļņu.

UBS norādīja, ka apvienošanās procesu ar "Credit Suisse" paredzēts pabeigt līdz šī gada otrā ceturkšņa beigām, bet abu banku Šveices struktūrvienību apvienošanu plānots noslēgt līdz trešā ceturkšņa beigām.

Kā ziņots, UBS pērn jūnija vidū pabeidza "Credit Suisse" pārņemšanu, paverot ceļu vērienīgajam šo abu banku apvienošanās procesam.

Marta vidū UBS piekrita pārņemt grūtībās nonākušo "Credit Suisse" par trim miljardiem franku.

Francija lūgusi Parīzes tiesu Šveices bankai UBS piemērot 1,6 miljardu eiro naudassodu par palīdzības sniegšanu klientiem, lai viņi varētu veikt veikt krāpšanos ar nodokļiem.

UBS lieta Parīzes tiesā tiek izskatīta kopš oktobra pēc sešus gadus ilgas izmeklēšanas, kurā konstatēts, ka UBS un bankas Francijas struktūrvienība legalizējusi ienākumus no krāpšanās ar nodokļiem, kas veikta laika posmā no 2004.gada līdz 2012.gadam.

UBS šīs apsūdzības noliedz.

Francijas valsti pārstāvošais advokāts Ksavjērs Normāns-Bodārs trešdien lūdza tiesu sodīt banku par izlikšanos, ka tā nav zinājusi par franču klientiem, kuri slēpj savus aktīvus Šveicē, lai apkrāptu Francijas nodokļu iekasēšanas institūciju.

Francijas Finanšu noziegumu apkarošanas vienība lēš, ka tādēļ valsts nodokļu iekasēšanas institūcijā nav deklarēti vismaz 9,76 miljardi eiro.

Sadarbojoties Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes (LU) zinātniekiem, ir radītas metodes, kas ļauj ieraudzīt agrīnus bojājumu materiālos, pirms tie rada katastrofu, informē RTU.

Kompozītmateriālu izmantošana, piemēram, būvniecībā, mašīnbūvē, aparātbūvē, aviācijā, dzeramā ūdens piegādes sistēmās, medicīnā un citur kļūst arvien izplatītāka. Lai izvairītos no konstrukciju neprognozētas sabrukšanas, ir būtiski savlaicīgi diagnosticēt materiālu mehānisko īpašību agrīnas izmaiņas.

«Mums ir vajadzīgi droši materiāli. Jebkura materiāla drošību var paredzēt,» stāsta projekta vadītājs, RTU Biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūta direktors profesors Jurijs Dehtjars.

Viena no metodēm izmanto fotoelektronu emisijas mērījumus materiāla mehāniskās deformācijas laikā. Elektronu emisijas diagnostika ļauj detektēt sabrukšanu elastības deformācijas sākumā. Sākoties materiāla sabrukšanai, plīst molekulārās saites, atbrīvojot elektronus. Lai palielinātu elektronu emisijas strāvu, sabrukšanas vieta papildu tiek apgaismota ar ultravioletas gaismas fotoniem. Savukārt otra diagnostikas metode kompozītmateriāla bojātās vietas iekrāso, tā atvieglojot dažādu konstrukciju tehniskā stāvokļa kontroli. Materiālā tiek ievadītas krāsas un krāsas attīstītāja mikrokapsulas. Materiālu pārslogojot, kapsulas plīst un iekrāso bojāto vietu.

Lielbritānijas bankas Barclay’s lielākie akcionāri aicinājuši Entoniju Dženkinsu (Antony Jenkins), bankas jauno izpilddirektoru, atteikties no investīciju struktūrvienības.

Pēdējo nedēļu laikā A. Dženkinss aizvadījis tikšanās ar vismaz 30 Barclay’s lielākajiem akciju turētājiem, kuri norādījuši, ka britu bankai būtu jāapsver Šveices UBS piemērs, kas nesen pavēstīja, ka samazinās savu investīciju biznesu un atlaidīs 30 tūkstošus cilvēku, vēsta Financial Times.

Avoti britu bankā norādījuši, ka investoru asinīm liekot vārīties fakts, ka pēc reorganizācijas uzsākšanas strauji palielinājusies UBS akciju vērtība. Tiekoties ar izpilddirektoru, investori esot arī pauduši savu izbrīnu par joprojām nemainīto bankas investīciju struktūrvienības darbības stratēģiju.

Šveices banka UBS plāno likvidēt 35 000 darbavietu jeb vairāk nekā pusi no konkurenta "Credit Suisse" kopējā darbavietu skaita, vēstī aģentūra "Bloomberg News".

"Credit Suisse" nodarbināja aptuveni 45 000 cilvēku pirms banka gandrīz piedzīvoja sabrukumu, radot nepieciešamību UBS īstenot vērienīgu tās glābšanu.

Analītiķi jau iepriekš norādīja, ka pēc šo banku apvienošanas varētu būt gaidāma vērienīga darbavietu likvidēšana, ņemot vērā darbības, kas abās finanšu institūcijas pārklājas.

Abas bankas kopā uz pērnā gada beigām nodarbināja aptuveni 120 000 cilvēku.

"Bloomberg News" ziņo, ka "Credit Suisse" darbinieki tikuši informēti par gaidāmo darbavietu likvidēšanu trīs posmos - pirmais paredzēts jūlija beigās, bet pārējie septembrī un oktobrī.

Kā ziņots, UBS jūnija vidū pabeidza "Credit Suisse" pārņemšanu, paverot ceļu vērienīgajam šo abu banku apvienošanās procesam.

Šveices banka UBS trešdien paziņoja, ka ASV atzīs vainu krāpniecībā attiecībā uz starpbanku procentu likmes Libor manipulēšanu un samaksās 203 miljonu dolāru (178,2 miljonu eiro) naudassodu, taču tā izvairījusies no apsūdzībām par valūtas kursu manipulācijām.

Šāds paziņojums izskan laikā, kad vēl citām četrām lielām bankām ASV un Lielbritānijas regulatori varētu piemērot naudassodus vairāku miljardu dolāru vērtībā par manipulācijām valūtas tirgos.

ASV Tieslietu ministrija atcēlusi apsūdzības UBS par valūtas kursu manipulācijām un piešķīrusi tai nosacījumu imunitāti par sadarbību ar varasiestādēm, norāda banka.

Neskatoties uz to, banka ASV Federālo rezervju sistēmai samaksās 324 miljonu dolāru sodu un veiks izmaiņas ārvalstu valūtas maiņas sistēmas darbā, vēsta UBS.

Tāpat UBS piekritusi atzīt vainu vienā apsūdzības punktā attiecībā uz Libor manipulēšanu un samaksāt 203 miljonu dolāru naudassodu, kā arī pieņemt pārbaudes laiku uz trīs gadiem.

Šveices banka UBS piekritusi maksāt 1,5 miljardus ASV dolāru lielu soda naudu Lielbritānijas, ASV un Šveices varasiestādēm, lai panāktu izlīgumu saistībā ar apsūdzībām Libor likmju manipulācijā.

UBS piespriestā soda nauda ir vairāk nekā trīs reizes lielāka nekā bankai Barclay’s, kurai jūnijā par Libor likmju manipulēšanu nācās maksāt soda naudu 450 miljonu ASV dolāru apmērā. UBS piespriestais sods ir otrs lielākais banku vēsturē, vēsta BBC.

Šveices banka maksās 1,2 miljardus dolāru lielu naudassodu ASV Tieslietu departamentam un Finanšu instrumentu tirdzniecības komisijai, 160 miljonus sterliņu mārcīju Lielbritānijas Finanšu pakalpojumu pārvaldei (FSA) un 59 miljonus Šveices franku regulatoram Finma.

Lielbritānijas finanšu regulators skaidro, ka krāpniecībā ar Libor likmēm bijuši iesaistīti 45 cilvēki, kas savas darbības pārrunājuši ar interneta sarunu vietņu un e-pastu palīdzību. FSA publiskojusi bankas brokeru e-pastus, kuros tie apspriež paredzamās manipulācijas un viens otru uzrunā par «supermenu» un «šodienas varoni». Tāpat FSA secinājusi, ka manipulācijas bankas iekšienē tikušas uzskatītas par normālu biznesa praksi. Britu varasiestādes arī norāda, ka UBS tik ļoti plaši manipulējusi ar Libor, ka, laika posmā no 2010. līdz 2005. gadam, par aizdomīgām uzskatāmas visas bankas darbības ar šīm likmēm.

Pirms Šveices bankas UBS īstenotas pārņemšanas no "Credit Suisse" pirmajā ceturksnī izņemti 61,2 miljardi franku (62,4 miljardi eiro), teikts pirmdien publiskotajā "Credit Suisse" paziņojumā.

"Credit Suisse" norāda, ka līdzekļu aizplūšana no bankas jo sevišķi izteikta bijusi marta otrajā pusē, ņemot vērā paniku pirms UBS realizētas bankas pārņemšanas.

Vienlaikus banka paziņoja, ka tā pirmajā ceturksnī strādājusi ar 12,4 miljardu franku peļņu, ņemot vērā parādsaistību norakstīšanu bankas pārņemšanas darījumā.

Šis tiek uzskatīts par pēdējo "Credit Suisse" publiskoto finanšu pārskatu tās 167 gadus ilgušajā vēsturē.

Jau vēstīts, ka marta vidū UBS piekrita pārņemt grūtībās nonākušo "Credit Suisse" par trim miljardiem franku.

Šveices Centrālā banka atbalsta pārņemšanas darījumu ar 100 miljardu franku ārkārtas likviditātes palīdzību abām bankām. Vienlaikus centrālā banka ir atzinusi, ka tādas megabankas izveidošanās varētu radīt problēmas Šveicei, jo valstī lielākā banka UBS pārņems otru lielāko banku "Credit Suisse".

Eiropas aizdevēji UBS un Deutsche Bank paziņojuši par ievērojami zemāku peļņu šā gada otrajā ceturksnī. Banku peļņu ekonomikas lejupslīdes rezultātā samazinājušas zemākas pakalpojumu un komisiju maksas, vēsta BBC.

Šā gada otrajā ceturksnī UBS nopelnījusi 425 miljonus Šveices franku (aptuveni 434 milj. ASV dolāru) iepretim vienam miljardam Šveices franku, ko tā nopelnīja analoģiskā laika posmā pirms gada. Tādējādi gada griezumā UBS peļņa samazinājusies par 58%. Banka norāda, ka 349 milj. Šveices franku zaudējumus tai radījis arī Facebook akciju pirmais publiskais piedāvājums (IPO), kad nenotika precīza un ātra darījumu noslēgšanās.

Savukārt Deutsche Bank ceturkšņa peļņa minētajā laika posmā samazinājusies līdz 375 miljoniem eiro (460 milj. ASV dolāru), kas ir par 63% mazāk, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pērn.

Bitkoina piekritēji daudzina, ka reiz pienāks diena, kad šī kriptovalūta aizvietos dolāru, taču UBS analītiķi tam nepiekrīt, raksta Bloomberg.

Taču UBS eksperti uzskata, ka vēl ir tālu līdz brīdim, kad bitkoinu uzskatīs par valūtu vai pat vērtīgu aktīvu klasi. Savukārt, lai bitkoins spētu aizvietot ASV naudas rezerves – papīra naudu, monētas, čekus vai citus ekvivalentus, tā cenai jāsasniedz 213 tūkstošus dolāru vai pat vairāk, vai arī ievērojami jāuzlabo tā apstrādes sistēmu.

Patlaban bitkoina sistēma var apstrādāt tikai daļu maksājumu apjomu, un tas turpinās ierobežot digitālās valūtas izmantošanas iespējas, norādījuši UBS analītiķi.

«Mūsu pētījums liecina, ka bitkoins tā esošajā formā ir pārāk nestabils un tā spējas kļūt par pasaules maksājumu tirgus dalībnieku vai nozīmīgu aktīvu klasi ir ierobežotas,» norāda eksperti.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Nesen Ķīna paziņojusi par jauniem noteikumiem, kas ļaus ārvalstu bankām pilnībā kontrolēt darbību šajā valstī, raksta CNN Money.

Uz šo lēmumu jau reaģējusi Šveices banka UBS, kas paziņojusi, ka palielinās savu dalību kopuzņēmumā Ķīnā līdz 51%. Tādējādi šī būs pirmā finanšu kompānija, kas izmantos Ķīnas lēmumu mazināt investīciju ierobežojumus ārvalstu bankām.

«Ķīna ir UBS mērķa tirgus,» teikts bankas paziņojumā, uzsverot, ka «Ķīnas finanšu sektora atvēršana rada lieliskas iespējas.»

UBS jau iesniedzis Ķīnas uzraugam lūgumu ļaut palielināt savas akcijas uzņēmumā UBS Securities no 25%. Patlaban uzņēmuma lielākais akcionārs ir Beijing Guoxiang Asset Management.

Pērnā gada novembrī Ķīna pieņēma lēmumu atļaut ārzemju kompānijām būt par Ķīnas banku un investīciju kompāniju īpašnieku.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Eirozonas līderi panākuši vienošanos par jaunu Grieķijas glābšanas programmu, pirmdien paziņoja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

«Eirozonas samitā panākta vienbalsīga vienošanās. Viss ir gatavs, lai īstenotu Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) programmu Grieķijai ar nopietnām reformām un finanšu atbalstu,» pavēstīja Tusks, norādot uz eirozonas glābšanas fondu, kas pārraudzīs jau trešo Grieķijas palīdzības programmu.

Eirozonas līderi pirmdienas naktī izvērtēja iespējas par vienošanās panākšanu Grieķijas krīzes atrisināšanai pēc tam, kad Atēnām tika izteikts ultimāts pieņemt bargas ekonomikas reformas vai kļūt par pirmo valsti, kas izstātos no eirozonas.

«Šis lēmums sniedz Grieķijai iespēju izvairīties no sociālām un politiskām sekām, kas rastos negatīva iznākuma rezultātā,» preses konferencē norādīja Tusks. «Būs nepieciešams ievērot bargus nosacījumus.»

Somijas finanšu ministre norādījusi, ka jebkuros apstākļos ir pret kopēju eirozonas obligāciju ideju, jo tas novestu pie morālā kaitējuma, ziņo Somijas laikraksts Helsingin Sanomat.

«Valstis, kuru finanses ir sakārtotas, tādā veidā būs atbildīgas par valstīm, kuras to nav izdarījušas. Mēs jebkuros apstākļos esam pret kopējām eirozonas obligācijām,» tā Somijas finanšu ministre Jutta Urpilainena.

Jāpiebilst, ka kārtējais jaunais risinājums eirozonas parādu krīzei tiks gaidīts 23. oktobrī, kad notiks Eiropas Savienības līderu samits. Tāpat J. Urpilainena kritizēja eirozonas politiķu lēno atbildi monetārā reģiona krīzes un uzsvēra, ka gaidāmais samits būs izšķirošs eirozonas nākotnei.

Līdz šim tieši Somija tikusi plaši kritizēta par to, ka sarežģījusi eirozonas parādu krīzes risināšanu prasot pilnu nodrošinājumu no Grieķijas par tai sniegtajām aizdevuma garantijām (to Somija arī beigās dabūja). Reuters raksta, ka šāda Somijas nostāja var apgrūtināt pietiekami pārliecinošu parādu krīzes risinājumu atrašanu arī nākotnē.

Pretēji gaidītajam, eirozonas līderu samitā 28.-29. jūnijā tomēr izdevās pieņemt dažus svarīgus lēmumus. Viens no šiem lēmumiem attiecas uz banku sektoru - tagad eirozonas perifērijas valstu bankas varēs saņemt atbalstu no Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) tiešā veidā, uzskata Hipo Fondi valdes loceklis Aleksejs Marčenko.

«Tas atvieglos ekonomisko situāciju valstī, kuras bankas pieteiksies pēc palīdzības. Tagad līdzekļi, kas tiks ieguldīti banku rekapitalizācijā, nepalielinās attiecīgas valsts budžeta deficītu. Līdz ar to perifērijas valstīm būs vieglāk plānot budžeta deficīta samazināšanu, jo teorētiski nebūs iespējama situācija, ka banku sektora glābšanas izdevumu dēļ pēkšņi pieaugošie valsts izdevumu pārsvītros visus centienus samazināt budžeta deficītu. Tas arī ļaus perifērijas valstīm (pirmkārt, Spānijai un Itālijai) nodrošināt savu valsts obligāciju zemākus ienesīgumus, jo situācijā, kad budžeta tēriņu līmenis būs stabils, investoriem būs vairāk uzticības attiecīgās valsts kredītspējai. Agrāk bija iespējama situācija, ka, sniedzot valstij finanšu palīdzību ar nosacījumu, ka oficiāliem kreditoriem valsts parāda restrukturizācijas gadījumā būtu priekšrocība salīdzinājumā ar privātiem kreditoriem, glābjamā valsts uzreiz zaudēja pieeju parāda tirgiem. Jo restrukturizācijas gadījumā privāto kreditoru zaudējumi būtu jo lielāki, jo vairāk attiecīgā valsts pirms tam saņēma palīdzības no oficiāliem kreditoriem. Jaunā shēma ļaus izvairīties no tādas situācijas,» uzskata A. Marčenko.

Kopš iestāšanās eirozonā Latvija Eiropas Stabilitātes mehānismam (ESM) veikusi divus maksājumus par kopējo summu 88,48 miljoni eiro.

ESM ir eirozonas dalībvalstu veidota starptautiska finanšu institūcija, kuras līdzekļi būs pieejami problēmās nonākušu eirozonas valstu situācijas risināšanai. Pašreizējā palīdzības programma Grieķijai netiek finansēta no ESM. Starptautiskā aizdevuma programma Grieķijai tiek finansēta no cita mehānisma - Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF), kurā Latvija nav veikusi iemaksas, tāpēc Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļi pašlaik nav novirzīti Grieķijai, pastāstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

Lai varētu lemt par ESM līdzekļu izlietošanu finanšu palīdzībai, būs nepieciešami lēmumi arī nacionālajā līmenī.

Starptautiskās kompānijas jau tagad gatavo rezerves plānu gadījumam, ja eirozona sašķelsies, secināts Financial Times veiktajā pasaules kompāniju vadītāju aptaujā.

Satraukušies par to, ka Eiropas politiskie līderi nespēs kontrolēt eirozonas dalībvalstu parādu krīzi, kas patlaban turpina izplesties, uzņēmumu vadītāji norāda uz nepieciešamību pasargāt savas kompānijas no iespējamā eirozonas sabrukuma. Kad Vācijas kanclere Angela Merkele (Angela Merkel) un Francijas prezidents Nikolā Sarkozī (Nicolas Sarkozy) šomēnes pieļāva Grieķijas izstāšanos no vienotās valūtas bloka, pirmo reizi Eiropas amatpersonu uzdrošinājās apšaubīt nu jau 13 gadus pastāvošās monetārās savienības pastāvību.

«Mēs esam sākuši domāt par to, kā sašķelšanās varētu izskatīties,» norādījis kompānijas Diego Europe prezidents Endrjū Morgans (Andrew Morgan). «Ja notiks kādas lielākas... izmaiņas ap eiro, tad mēs esam citādā situācijā. Valstīm atšķeļoties no eirozonas, notiks apjomīgas devalvācijas, kas importētās preces padarītu ļoti, ļoti dārgas,» tā Morgans.