2009. gada sākumā Latvijas grāmatniecība saņēma trīs sitienus reizē. Praktiski visi Latvijā jūt pirktspējas kritumu, taču PVN grāmatām tika īpaši strauji pacelts.
Ar Jauno gadu PVN grāmatām paaugstināja no 5 uz 21 %. Salīdzinot ar citām precēm grāmatas jau ar gada pirmo dienu kļuva ievērojami dārgākas un kritums pieprasījumā, ko parasti piedzīvo gada sākumā, šogad ir neredzēts liels. Gaidāms, ka pircēji ar laiku pieradīs pie jaunajām cenu attiecībām, pie fakta, ka grāmatas salīdzinot ar citām precēm kļuvušas dārgākas. Situācijai normalizējoties, būs mērens kritiens pieprasījumā un apgādi atbilstoši izdos mazāk nosaukumus mazākos metienos. Izdevēju aptauja rāda, ka plāni jau ir izrevidēti atbilstoši.
Kā ārzemniekam, man bija pārsteigums - kamēr gandrīz visas citas Eiropas valstis piemēro nodokļu atvieglojumus grāmatām, tieši Latvija izvēlās šādā veidā neatbalstīt savu valodu. Arī Dānija ir izņēmums – tur grāmatām nav PVN atvieglojuma, taču dāņu valoda nekādā ziņā nav vājā pozīcijā. Kaut arī latviešu valoda ir izdzīvojusi par spīti daudz kam, politiķiem vajadzētu vēlreiz pārdomāt augsto PVN grāmatām un tā ietekmi uz valodu. Ar pašreizējo politiku grāmatas latviešu valodā būs pieejamas vēl mazāk un konkurence ar plašās izvēles lētām grāmatām angļu un krievu valodā būs nežēlīgāka, latviešu valodas pozīcija vājināsies. Pagājušajā gadā izskanēja priekšlikums paaugstināt nodokli arī azartspēlēm, bet politiķi to noraidīja ar pamatojumu, ka nozare varbūt to nepanesīs. Diemžēl atbilstoši neraizējās par grāmatām.
Otrs sitiens grāmatniecībai ir vispārējā ekonomiskā krīze un tai sekojošais pieprasījuma kritums. Krīzes laikā pircēji pastiprināti interesējas par iespēju lētāk iepirkties jeb par mazāku cenu uzturēt līdzšinējo dzīves līmeni. Tā iemesla dēļ gaidāmi dažādi veidi optimizēšanos arī grāmatniecībā. Izdevēji apcirps izmaksas gan poligrāfiskajam izpildījumam, iespējams biežāk izmantojot mīkstus vākus, jo tam var tagad gaidīt labāku noietu, gan honorāriem un algām, kā jau redzams citās mazās valstīs – Eiropā darbam ar grāmatām ir augsts prestižs un daudzi vēlas ar to nodarboties; lielā piedāvājuma rezultātā algas un honorāri šai nozarē mēdz būt salīdzinoši mazi. Dānijā, piemēram, pat labākie literārie tulkotāji nevar ar šo darbu pelnīt iztiku.
Arī citos grāmatniecības posmos gaidāmas tradīciju maiņas. Latvijā tirdzniecības telpas dažos gadījumos ir visai iespaidīgas. Dažās vietās varbūt samazināsies platības vai ekonomiskāk tiks izmantotas tās pašas. Dažviet jau nolēmuši grāmatnīcām saīsināt darba laiku. Tāpat izdevēji jau ar lielāku piesardzību izvēlas nosaukumus, daži riskantāki projekti ir apturēti, mazāk tiek iesākti jauni, izvairoties no grāmatām, kas iespējams sevi nevar atpelnīt. Līdz ar to var gaidīt šaurāku grāmatu sortimentu latviešu valodā, literārā inovācija būs lielāks retums. Jaunās izdošanas politikas sekas jau izpaužas tulkošanas tirgū, kur apgādi vairs nemeklē tulkotājus, bet tulkotāji meklē apgādus, jo pašlaik mazāk nosaukumu tiek gatavoti izdošanai.
Ja ekonomiskā krīze ievērojami ieilgs vai saasināsies, nebūs iespējams nozarei risināt problēmas ar optimizāciju un grāmatniecības tradīciju pielāgošanu. Droši var tikai teikt, ka no laukuma pazudīs vairāki spēlētāji. Taču minētais grāmatniecības prestižs un mīlestība pret grāmatām arī nozīme, ka drīzāk vai vēlāk, jauni entuziasti pieteiksies ar jauniem izdevumiem. Kaut arī entuziasti nedomā par peļņu, viņu maza daļa ar laiku izaugs par profesionāļiem. Pustukšā nozarē arī ārzemju kompānijas viegli var tikt pie vietējā uzņēmuma. Bet tā ka grāmatniecība vispār nav pazīstamas kā zelta bedre, un Latvijā tā tas laikam arī nekad nebūs, maz ticams, ka lielie ārzemju mediju konglomerāti pārņems Latvijas grāmatniecību kā tādu. Tiem mēs esam par sīku.
Trešais sitiens latviešu grāmatniecībai šogad ir valsts atbalsta straujais samazinājums. Agrāk Latvijas valsts plaši subsidēja kultūru, nodrošināja, ka vēlamie kultūras projekti tika īstenoti. Krīzes situācijā valsts jau drastiski samazinājusi piešķīrumus atbalstam, iespējams, ka arī pārvērtēs piešķiršanas pamatprincipus. Latvijā līdz šim tika uzskatīts par valsts uzdevumu kūrēt vēlamos mākslas darbus, lai tādi parādītos. Citur Eiropā atbalsta galvenokārt māksliniekus, arī rakstniekus, ar stipendijām, bet nav plaši pieņemts papildus atbalstīt vēlamus kultūras produktus, neskatoties uz to, vai produktiem, piemēram, publikācijām ir lasītāji - pircēji. Līdz šim sprieda, ka, gadījumā, ja kāds žurnāls ir ļoti vērtīgs, to vajag plaši dāvināt bibliotēkām un arī subsidēt tik pamatīgi, ka žurnālu varēja izdot, neraugoties uz to, vai tam ir pircēji – lasītāji. Izdevējs, kura grāmatām ir pircēji, vēlētos, lai valsts mazāk subsidētu kultūras žurnālus un atsevišķas grāmatas, tā vietā atvieglojot nodokļu slogu visām grāmatām, kas nāktu par labu latviešu valodai.
Ja valsts vēlas veicināt arī šīs nozares darbību, ir īstais laiks samazināt birokrātiju. Pēdējos gadus Eiropas Savienība ievērojami vienkāršojusi procedūras sakarā ar atbalstu grāmatniecībai, Latvijā diemžēl vērojama pretējā tendence.
Izmaiņas grāmatniecības nozarē būs atkarīgas no krīzes ilguma. Tomēr droši var teikt, ka grāmatas latviešu valodā būs arī turpmāk, kaut gan izvēle būs trūcīgāka. Krīzes laikā daudzi veiksmīgi maina dārgus paradumus, piemēram, atmet smēķēšanu, bet lasīšanas ieradumu laikam nav iespējams atmest. Iespējams, ka jaunajai paaudzei būs cita attieksme pret grāmatām, bet nav iemesla pieaugušiem vairs neuzskatīt labu grāmatu par iekārojamu īpašumu jeb kolekcionēšanas objektu.
