Otrdien valdība apstiprināja izmaiņas noteikumos par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru, kā arī darbinieku prasījumu garantiju fondā un maksātnespējas procesa izmaksu segšanai ieskaitāmās nodevas daļu 2014.gadā, informē Ministru kabinets.

Grozījumu mērķis ir nodrošināt, lai par darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības un par kuru tiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis, darba devējam nav jāmaksā uzņēmējdarbības riska valsts nodeva.

Atbilstoši noteikumiem par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru darba devējs uzņēmējdarbības riska valsts nodevu maksā par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības - par pārskata mēnesi līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam. Tomēr no pašlaik spēkā esošā tiesiskā regulējuma izriet: ja ar pieaugušu laukstrādnieku ir noslēgts uzņēmuma līgums, uzņēmējdarbības riska valsts nodeva nav jāmaksā. Savukārt ar bērnu vai pusaudzi, slēdzot obligāti noteikto rakstveida darba līgumu, ir jāmaksā arī uzņēmējdarbības riska valsts nodeva.

No šā gada 1. oktobra uzņēmējdarbības riska valsts nodeva jāmaksā visām fiziskajām personām, kuras algo darbinieku, līdz tam šāda nodeva jāmaksā tikai juridiskajām personām, Baltijas kaimiņvalstīs atšķirīga pieeja.

Tādu ainu rāda AS BDO Latvia pētījums. Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva 2023.gadā Latvijā noteikta 0,36 eiro mēnesī par katru darbinieku.

BDO Latvia vecākā nodokļu konsultante Svetlana Nesinova vērš uzmanību, ka katrā Baltijas valstī ir radīta atšķirīga sistēma, kura neļauj ļoti korekti salīdzināt uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmērus. “Latvijā valsts nodevu ir pienākums aprēķināt ikvienam darba devējam, kuram saskaņā ar Maksātnespējas likumu var pasludināt juridiskās personas maksātnespējas procesu vai saskaņā ar Kredītiestāžu likumu var pasludināt kredītiestādes maksātnespēju (ja darba devējs ir kredītiestāde), par darbiniekiem, ar kuriem attiecīgajam darba devējam saskaņā ar Darba likumu ir nodibinātas darba tiesiskās attiecības. Tā kā Maksātnespējas likumu nepiemēro valsts, pašvaldību vai citu publisko tiesību juridisko personu maksātnespējas procesu noteikšanai, tad uzņēmējdarbības riska nodevu nemaksā: valsts, pašvaldību vai citas publisko tiesību juridiskās personas,” skaidro S. Nesinova. Viņa vērš uzmanību, ka šo nodevu nemaksā arī par darbinieku, par kuru tiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis. “Tas nav ļoti liels — tikai 0,36 eiro mēnesī par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības un par kuru netiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis,” skaidro S. Nesinova.

Sabiedriskās organizācijas pēc starpinstitūciju darba grupas tikšanās pauž atbalstu Tieslietu ministrijas lēmumam nevirzīt izskatīšanai valdībā obligāto notariālo formu darījumos ar nekustamo īpašumu, kas savā ziņā nozīmētu jauna «notāru nodokļa» uzspiešanu sabiedrībai, informēja Nacionālajā nekustamo īpašumu attīstītāju aliansē (NNĪAA).

Neizpratni par sākotnēji virzīto reformu, kuru iniciēja Zvērinātu notāru padome, Tieslietu ministrijas izveidotajā darba grupā pauda daudzas organizācijas - Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija, NNĪAA, Ārvalstu investoru padome Latvijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija, Zvērinātu advokātu padome un Latvijas Komercbanku asociācija.

Pret obligāto notariālo formu darījumos ar nekustamo īpašumu kategoriski iestājas astoņas sabiedriskās organizācijas un citi darba grupas dalībnieki, kas pēc darba grupas pauž gandarījumu, ka to bažas par obligātā notariālā akta ieviešanas negatīvo ietekmi uz sabiedrību kopumā, uzņēmējdarbības vidi un ekonomiku ir ņemtas vērā.

Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva (URVN) 2014. gadā paliks esošajā līmenī, proti, 0,25 lati jeb 0,36 eiro mēnesī, ko aprēķina par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības, otrdien lēma valdība.

Kā informē Tieslietu ministrija, lai nodrošinātu atlikuma uzkrājuma veidošanos garantiju fondā, URVN ieņēmumi, kas iekasēti vairāk par plānoto, tiks ieskaitīti darbinieku prasījumu garantiju fonda kontā.

URVN Latvijā ieviesta no 2003. gada, lai nodrošinātu darbinieku prasījumu apmierināšanu no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem darba devēja maksātnespējas gadījumā.

Ministru kabineta noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru, kā arī darbinieku prasījumu garantiju fondā un maksātnespējas procesa izmaksu segšanai ieskaitāmās nodevas daļu 2014.gadā reglamentē uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru, tās maksāšanas kārtību, darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļos un maksātnespējas procesa izmaksu segšanai ieskaitāmās nodevas daļu 2014.gadā.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva (URVN) arī nākamajos trīs gados paliks nemainīga - 36 centi par darbinieku mēnesī, izriet no Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotā informatīvā ziņojuma "Par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas sadalījumu 2021.-2023.gadam", kuru šodien uzklausīja Ministru kabinets.

Nākamajos trīs gados ieņēmumi no uzņēmējdarbības riska valsts nodevas tiek plānoti 2 872 800 eiro apmērā, no kuriem 1 733 452 eiro tiks novirzīti darbinieku prasījumu garantiju fondā darbinieku prasījumu segšanai, bet 1 139 348 eiro - maksātnespējas procesa pārvaldības izmaksu segšanai.

Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka, aprēķinot 2021.-2023. gada plānotos URVN ieņēmumus, jāņem vērā Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus, kas ietekmēja saimnieciskās darbības veicējus.

Līdz ar to šobrīd nav pieejamas vidējā termiņa prognozes par iespējamām Covid-19 izraisītās krīzes sekām, tomēr jāņem vērā, ka Covid-19 izraisītā krīze var negatīvi ietekmēt darbinieku, par kuriem būs jāveic URVN maksājumi, skaitu 2021.-2023. gadā. Darbinieku prasījumu garantijas fondā uz 2020.gada janvāri bija uzkrāti 12 105 165 eiro.

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Lai arī reformas tieslietu nozarē tiek īstenotas, uzņēmēji un eksperti vēlas straujāku to ieviešanu dzīvē , otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas tiesu noslodze un garie lietu izskatīšanas termiņi ir tās tieslietu sistēmas problēmas, kurām efektīvākās zāles tiek meklētas jau gadiem. Plānots, ka šobrīd notiekošās reformas tieslietu jomā palīdzētu gan samazināt izskatāmo lietu termiņus, gan celt darbinieku profesionalitāti un līdz ar to arī uzlabot uzņēmējdarbības vidi.

Statistikas dati liecina, ka, piemēram, pirmajā instancē saņemto civillietu skaits ik gadu samazinās. Tieslietu ministrija (TM) atzīmē, ka viens no izdarītajiem darbiem ir tieši lietu izskatīšanas termiņu saīsināšana un tiesu noslodzes mazināšana.

Zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis norāda: «Kopumā nav pamata runāt par kādām fundamentālām vai sistēmiskām izmaiņām, kas pēdējo gadu laikā būtu skārušas tieslietu jomu. TM kopā ar Saeimu ir strādājušas pie tiesvedībā esošo lietu izskatīšanas paātrināšanas, kas ir devis jūtamus rezultātus. Civillietās tas galvenokārt ir panākts ar lietu pārdali no Rīgas uz reģionu tiesām, bet administratīvajās lietās izskatīšanas ātrumu ir uzlabojis rakstveida process.»

Tieslietu padome Rīgas rajona tiesas un Latgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājiem rekomendējusi maksātnespējas procesa lietu problēmu ziņojumā minētajiem tiesnešiem vairs neizdalīt skatīšanai maksātnespējas lietas, aģentūrai LETA pavēstīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK).

LETA iepriekš vēstīja, ka Tieslietu padomes izveidotā ekspertu komisija secinājusi, ka Rīgas rajona tiesas tiesnesis Raimonds Buls, kādreizējā Siguldas tiesas, tagad Rīgas rajona tiesas tiesnese Valija Grebežniece un Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Jolanta Zaškina maksātnespējas procesos vairākkārtīgi ir pieņēmuši lēmumus, kas ir klajā pretrunā ar tiesu normām un godaprātu, teikts ekspertu komisijas publicētajā ziņojumā.

Bērziņš norādīja, ka Tieslietu padome attiecīgos secinājumus ir nosūtījusi Ģenerālprokuratūrai izvērtēšanai, vai par kādiem no konstatētajiem gadījumiem ir iespējams piemērot kriminālsodu.

Politiķis vērsa uzmanību, ka Juridiskā komisija ir iesniegusi izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā likuma grozījumus, kas paredz iespēju lemt par ārkārtas kvalifikācijas pārbaudes nozīmēšanu tiesnešiem.

Tiesu namu aģentūra ir spējusi uzkrāt ievērojamus līdzekļus 2 miljonu eiro apmērā, tomēr skaidra nākotnes redzējuma, kā šos līdzekļus ieguldīt nekustamajos īpašumos, nav, tāpēc līdzekļi ilgstoši stāv kontā, liecina Valsts kontroles revīzijas secinājumi.

Tieslietu nozares nekustamie īpašumi, izņemot ieslodzījuma vietu infrastruktūru, ir ieguldīti VAS Tiesu namu aģentūra pamatkapitālā. Tiesu namu aģentūra ir valsts kapitālsabiedrība, kuras pamatuzdevums ir pārvaldīt un apsaimniekot nozares nekustamos īpašumus.

Svarīgs aspekts ir kapitālsabiedrības iespēja attīstīt jaunus projektus, piesaistīt (aizņemties) finanšu līdzekļus, veidot uzkrājumus un izmantot tos nekustamo īpašumu attīstībai. Šāds modelis var arī atslogot tieslietu nozares iestādes no tām neraksturīgu funkciju veikšanas. Tieslietu ministrija ir šīs kapitālsabiedrības īpašniece un galvenā tās sniegto pakalpojumu pircēja.

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Ministru prezidenta amatam nominētā Laimdota Straujuma (V) Straujuma piedāvā Reformu partijai vadīt Iekšlietu, Ārlietu un Ekonomikas ministrijas; Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju - Nacionālajai apvienībai.

Saskaņā ar to Reformu partija saglabātu atbildību par Ārlietu, Iekšlietu un Ekonomikas ministrijām. Savukārt citas diskusijas izraisījušās ministrijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadība tiktu Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

Zaļo un zemnieku savienībai saskaņā ar Straujumas piedāvājumu tiktu Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija un Zemkopības ministrija, kā arī parlamentārā sekretāra amats Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK bez VARAM, piedāvāts uzņemties atbildību par Tieslietu ministriju un Kultūras ministriju, kā arī, iespējams, parlamentārā sekretāra amatu Labklājības ministrijā.

Tieslietu ministrija nosūtījusi Finanšu ministrijai, kā arī citām saskaņošanā iesaistītajām institūcijām precizētos priekšlikumus nekustamā īpašuma nodokļa reformai, informē ministrija.

Tieslietu ministrija aicina ieviest neapliekamo minimumu 100 000 eiro apmērā uz katru deklarēto personu, kā arī samazināt nodokli dzīvojamās apbūves zemei piecas reizes no 1,5% uz 0,3%.

Precizētie priekšlikumi tapuši pēc 21.jūlijā Tieslietu ministrijā notikušās saskaņošanas sanāksmes par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"".

Precizētie priekšlikumi paredz noteikt, ka neapliekamo minimumu nosaka uz katru deklarēto personu 100 000 eiro apmērā, bet vērtības atlikumam, ja tāds ir, piemēro samazinošo koeficientu 0,2.

Piemēram, ja mājokļa kadastrālā vērtība ir 80 000 eiro un tajā ir deklarējusies viena persona, nodoklis par mājokli nebūtu jāmaksā. Ja, piemēram, mājokļa vērtība ir 300 000 eiro un tajā deklarējušās divas personas, tad nodokli rēķinātu no 20 000 eiro. Minētais samazinošais koeficients darbotos tikai mājokļiem ar vērtību līdz 500 000 eiro.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas un Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiks apvienotas, no 2017. gada 1. februāra izveidojot tiesu ar nosaukumu - Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, informē Tieslietu ministrijā.

Jaunizveidotajai tiesai būs divas atrašanās vietas - līdzšinējo abu tiesu adresēs. Pieņemtais lēmums skar tiesas organizatoriskā līmenī. Uzsākto lietu izskatīšanu turpinās tie paši tiesneši, dokumentus tiesai būs iespējams iesniegt jebkurā no Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas atrašanās vietām, tādejādi palielināsies tiesas pieejamība apmeklētājiem.

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina norāda: tiesu darbības teritoriju reforma, ko ministrija sadarbībā ar Tieslietu padomi īsteno jau kopš 2015. gada, tiek atzīta par būtisku instrumentu tiesu efektivitātes paaugstināšanai Eiropas Savienības dalībvalstīs. Apvienojot Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesu ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesu, samazināsies noslodzes atšķirības starp šo tiesu tiesnešiem un būs iespējamas plašākas specializācijas iespējas. Minētajās tiesās ir samērā neliels tiesnešu un tiesu darbinieku skaits salīdzinoši arī citām Rīgas tiesām, pie tam tās ģeogrāfiski atrodas samērā tuvu. Līdz ar to šis solis ir kā loģisks turpinājums iesāktajam tiesu darbības teritoriju pārskatīšanas procesam.

Principā advokāta statuss un valsts amatpersonas statuss ir nesavienojams - tā intervijā saka Zvērinātu advokātu padomes loceklis Andris Rukmanis.

Fragments no intervijas

Valsts kontrole savā revīzijas atzinumā pauž viedokli, ka «valstī nav izstrādāta maksātnespējas politika». Ko nozīmē šis atzinums? Esošais likums taču nosaka to rāmi, kurā notiek process, – tātad politiku. Vai tas nozīmē, ka nepieciešams jauns Maksātnespējas likums?

Jā, absolūti, – ir kardināli jāmaina normatīvo aktu kopuma centrs, šis Maksātnespējas likums. Un tam ir konceptuāli jāatšķiras no tā visa nevajadzīgā un kopā salīmētā, kas ir esošajā likumā. Ir nepieciešamas sistēmiskas izmaiņas, kurām ir jābūt saistībā ar Valsts kontroles atklātajām nozares problēmām. Ir jāredz viss process kopumā, nevis pa gabaliņam, atsevišķi. Pašlaik kaut kas tiek darīts, bet pagaidām Tieslietu ministrijas rīcība diemžēl man atsauc atmiņā padomju laika teicienu, kam bija dziļa jēga – «udarim po bezdorožju avtoprobegom» (krievu val.). Kas nozīmē apmēram – «sakārtosim ceļus ar autopārbraucienu». Darbības ir nevis vērstas uz ceļu sakārtošanu, respektīvi, sistēmu, bet problēmas «risināšanu», pārejot uz «bobikiem». Mēs nevis konceptuāli nomainām veco ar visām problēmām, bet taisām sīkus remontus. Pašlaik Tieslietu ministrija virza jautājumus, ignorējot gan Satversmes tiesas procesus, gan Valsts kontroles atzinumu. Tomēr ir nepieciešams jauns, pārdomāts, kodolīgs, pārskatāms un viegli uzraugāms maksātnespējas procesa regulējums. Tagad galvenais lozungs ir «uzraudzība». Tātad pie tā visa, kas eksistē, pielikt klāt vēl Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzraudzību. Uzraudzība ir jāvienkāršo un jāpadara efektīvāka. Pašlaik ir daudz uzraugu, bet nav efekta. Sistēma dublējas un nav pietiekami centralizēta attiecībā uz maksātnespējas procesu. Uzskatu, ka ir nepieciešams maksātnespējas administratoru «brīvais tirgus», kas nozīmē, ka administratoru procesam izvēlas kreditori. Protams, šajā gadījumā valstij ir jāparūpējas par fiktīvo kreditoru «radīšanas» iespēju izskaušanu. Tāpat, iespējams, ir vajadzīga tiesu nolēmumu apstrīdēšana atsevišķos gadījumos. Taču, kāpēc šis process tika veidots pēc principa kā neapstrīdams…

Zīmīgi, ka atjaunotās Latvijas uzņēmējdarbības tiesiskais sākums meklējams trauksmainajās 1991. gada janvāra dienās: normatīvais akts, kas tolaik vēl neatkarību tikai deklarējušās Latvijas pilsoņiem deva iespēju sākt savu biznesu, lietu (angļu val. deal), tādējādi lielā mērā nostiprinot atmodas ideālus, — likums Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību — stājās spēkā 1991. gada 23. janvārī.

2006. gada 19. maijā pilnīgi stājās spēkā Komerclikums, izbeidzot likuma Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību darbību. Tajā pašā dienā spēku zaudēja arī hronoloģiski agrāk pieņemtais un kopš 1991. gada 1. janvāra spēkā bijušais likums Par akciju sabiedrībām. Taču tieši sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) kā visdemokrātiskākā, finansiāli mazāk ietilpīgā uzņēmējdarbības forma ļāva sākt biznesu praktiski jebkuram, kas to vēlējās. Turklāt, lai radītu privātās komercijas bāzi, sākotnēji jaundibinātās SIA ieguva pamatīgas nodokļu atlaides.

Situācijai mainoties un privātajam biznesam nostabilizējoties, jaunie uzņēmumi pakāpeniski zaudēja lielu daļu nodokļu privilēģiju, tomēr arī pašlaik valsts ir izveidojusi mehānismu, kas stimulē pilsoņus iesaistīties uzņēmējdarbībā, izmēģināt savas spējas komercdarbībā un sava uzņēmuma vadīšanā. Jaunuzņēmums (start-up) arī šobrīd bauda virkni priekšrocību, kuras cilvēkam palīdz ienākt biznesā un pamazām uzkrāt līdzekļus uzņēmuma attīstībai. Lai iesācējs šīs priekšrocības spētu racionāli izmantot, ir vērts sameklēt kādu, kas to visu jau ir piedzīvojis un pārzina zemūdens akmeņu karti.

Visa valsts pārvaldes lielība par draudzīgumu uzņēmējdarbības videi un aicinājumi pilnībā pāriet uz dokumentu elektronisku apriti, stāstot, cik tas ir ērti, tostarp piekodinot, ka obligāta ir e-adreses ieviešana uzņēmumiem, noplok praktiska piemēra priekšā par SIA dibināšanas laiku vienam ārvalstu uzņēmējam. Praktiski to ārvalstnieks var darīt pusotru mēnesi.

Tas, kas Latvijā tiek deklarēts, ir – uzņēmumu var nodibināt vienas līdz trīs darba dienu laikā. Patiesībā ir jau vairāki piemēri, kad uzņēmuma reģistrācija ievelkas un sagādā problēmas, turklāt ne tikai ārzemniekiem. To no savas pieredzes Dienas Biznesam atklāja zvērinātu advokātu biroja Spīgulis & Kukainis zvērināta advokāta palīgs Dairis Anučins. Viņa minētie piemēri liecina, ka patiesībā situācija prasa likumdevēja iejaukšanos, lai procedūra tiktu normalizēta, padarot to mazāk birokrātisku un uzņēmējiem krietni saprotamāku un draudzīgāku.

Paragrāfs saka: Aizdomīgs!

2022. gadā viens no lielākajiem Latvijas ražojošajiem uzņēmumiem iegādājās citu uzņēmumu Latvijā, kas nozīmēja, ka nepieciešams arī veikt uzņēmuma valdes nomaiņu. Lai varētu korekti izpildīt noslēgto līgumu, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (UR) tika iesniegti attiecīgi dokumenti valdes nomaiņai. “Darījums paredzēja, ka pārdevēja pārstāvji atkāpās no valdes, vienlaikus tiek iecelta jauna uzņēmuma valde, un attiecīgi jau tajā pašā dienā iesniedzām dokumentus par jaunās valdes un tās priekšsēdētāja reģistrāciju UR, par ko tika samaksāta trīskārša valsts nodeva, lai reģistrācija notiktu vienas darba dienas laikā un lai uzņēmuma jaunā valde varētu maksimāli ātri sākt darbu un pārstāvēt uzņēmumu, tajā skaitā iegūt piekļuvi uzņēmuma bankas kontiem, kuru banka piešķir tikai pēc tam, kad jaunās valdes reģistrācija UR ir notikusi.

Tiesiskums ir jānostāda kā prioritāte valsts līmenī un jāpanāk, ka cilvēki uzticas tiesiskajai sistēmai, uzskata tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

J. Bordāns raidījumā Dienas Rīts norādīja, ka nedomājot, ka jāveic reformas, kuras reformētu tiesisko bāzi. Tomēr kā prioritāte valsts līmenī ir jānostāda tiesiskums, kura sasniegšanā viena no fāzēm varētu būt tas, ka cilvēki uzticas tiesiskajai sistēmai.

Sarunā viņš arī atzina, ka tiesneši bijuši noslēgti komunikācijā ar sabiedrību. Tas būtu kaitējoši, ja tiesnesis runātu tiesas procesa laikā, tomēr tas nenozīmējot, ka viņam ir jānoslēdzas no sabiedrības, uzsvēra tieslietu ministrs.

Runājot par ebreju īpašuma restitūcijām, viņš akcentēja, ka Tieslietu ministrija patlaban negatavojot jaunu sarakstu ar īpašumiem. Tas darbs, kas prasīts no Tieslietu ministrijas, ir pabeigts, un premjers neko papildus nav prasījis, sacīja ministrs.

Ieslodzījumu vietu sistēmā ir konstatēti fakti, kas varētu liecināt par pārkāpumiem Publisko iepirkumu likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma normu īstenošanā, tādēļ,lai noskaidrotu tā iemeslus, Tieslietu ministrs Jānis Bordāns ir ierosinājis disciplinārlietu par Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieka Visvalža Puķītes rīcību.

Kā informēja Tieslietu ministrija, pēdējo gadu laikā Valsts kontrole, kā arī Tieslietu ministrija IeVP vairākkārt ir konstatējusi būtiskus trūkumus: iestādes vadītāja neatbilstošu rīcību ar finanšu līdzekļiem un amatpersonai noteikto pilnvaru izmantošanu.

Arī šajā gadījumā ir konstatēti fakti, kas varētu liecināt, ka IeVP priekšnieks V. Puķīte, iespējams, ilgstoši nav novērsis iestādē pastāvošās problēmas publisko iepirkumu un arī citās jomās. Līdz ar to brīdī, kad valdība ir jau atbalstījusi ieslodzījuma vietu infrastruktūras modernizācijas koncepciju un piešķīrusi budžeta līdzekļus jauna cietuma celtniecības projekta uzsākšanai Olainē, ir nepieciešams nodrošināt, ka visi piešķirtie finanšu līdzekļi tiek izmantoti lietderīgi. Tādēļ Tieslietu ministrs ir uzdevis pārbaudīt, vai konstatētie pārkāpumi neradīs būtiskus šķēršļus plānotā projekta realizācijā.

No 2017.gada varētu piemērot jaunu regulējumu maziem uzņēmumiem un uzņēmējdarbības sācējiem, atsakoties no mikrouzņēmuma nodokļa režīma.

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V) šodien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē sacīja, ka jauns regulējums būtu piemērojams uzņēmumiem, kuri sāk nodarboties ar uzņēmējdarbību, kā arī uzņēmumiem ar zemiem ieņēmumiem. Līdz ar to mikrouzņēmuma nodokļa režīmu varētu transformēt šajos divos virzienos, skaidroja Ašeradens.

Ja nākamgad līdz 1.septembrim Ekonomikas ministrija ar Finanšu ministriju piedāvātu šādu regulējumu, tas varētu stāties spēkā no 2017.gada.

Paredzēts, ka tiks izstrādāts likumprojekts par speciāla vienkāršota nodokļu režīma ieviešanu uzņēmējdarbības sācējiem to sākotnējās darbības posmā. Tāpat plānots veikt grozījumus normatīvajos aktos par specializēta vienkāršota nodokļu režīma ieviešanu maziem un mikrouzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu, paredzot vienkāršotu grāmatvedības uzskaiti, deklarāciju iesniegšanu un nodokļu nomaksu.

Stīvēšanās ap Stambulas konvenciju izraisījusi «vannas pārplūdi», dodot stimulu kurnētājiem skaidrāk formulēt iebildumus pret šajā amatā pieredzējušā tieslietu ministra darbību vai bezdarbību

Tieslietu ministra Dzintara Rasnača atteikums parakstīt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu raisījis diskusiju par ministra veiksmēm un neveiksmēm kopumā. Vieni viņam pārmet izdevīgas figūras lomu un marionetes striķīšu gūzmu, kas jau sacilpojušies mezglos, vēl citi ar smīnu atceras kautiņu ar bijušo sievu, kad tā iepērusi vīru ar rabarberiem, ko no Dz. Rasnača iesnieguma policijai citē izdevums Mūsu vēsture: 1985.–2005. Pats Dz. Rasnačs gan laikrakstam Diena šā gada februārī sacīja – esot absurdi uzskatīt, ka par tiesiskumu valstī atbild tieslietu ministrs. Šāda nostāja tikai pastiprina sajūtu, ka Tieslietu ministrija dzīvo no valsts atrautā realitātē, lai gan, uzsvēršu vēlreiz, Dz. Rasnačs neba pirmo reizi uzvilcis ministra buktētās bikses. No otras puses – pēdējā valdības vīru un sievu rotācijā jeb jaunas valdības veidošanas procesā īpašas izvēles tieslietu ministra amatam nemaz nebija, jo uzņemties vadīt tieslietu nozari – tam vajag lielu dūšu un vēl lielāku krampi. Vai Dz. Rasnačam tie abi bija? Vēl jājautā, vai Dz. Rasnačam, kurš zināmu laiku ir pavadījis Saeimas prezidija pavēnī, ir izpratne par to, ka ministra postenis nenozīmē sēdēšanu, bet svīšanu maratonā kalnos un karstumā.

Virkne no valdības deklarācijā apsolītajiem darbiem ir iesākti, tomēr viens no neiesāktajiem darbiem Valda Dombrovska vadītajai valdībai var būt visai riskants.

Reaģējot uz Valsts prezidenta Andra Bērziņa izteikumiem par to, ka valdības jaunie ministri pagaidām ievērības cienīgus darbus nav paveikuši, tāpēc valdības darbu vērtēt pēc nostrādāta pusgada neesot lietderīgi, DB apkopojis informāciju par visu 13 ministru darbu. Pagaidām darvas karoti valdības paveiktā medus mucā ielej jautājums, kas saistīts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošām personām paaugstināšanu. Valdības partneri iepriekš to uzsvēra kā īpaši svarīgu.

Tagad, pretēji tam, ka tika uzdots līdz 1. septembrim izstrādāt ziņojumu par iespējām palielināt neapliekamo minimumu no nākamā gada jūlija, koalīcija jau paziņojusi, ka pašlaik nav plānots virzīt neviena rādītāja paaugstināšanu. «Mēs redzam, ka valdība atkal melo, ka tās interesēs nav uzlabot strādājošo cilvēku materiālo stāvokli, nodrošināt tiem iespēju cienīgam darbam, cīnīties pret ēnu ekonomiku,» paziņojumā sašutumu pauž Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers. «Valdības lēmums, nepildīt vienošanos ar sociālajiem partneriem nav ilgtspējīgs un demonstrē, ka īstermiņa vajadzības ir svarīgākas par vēlmi risināt tautsaimniecības problēmas ilgtermiņā,» uzsver LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone.

Saeimas pērn pieņemtais likums, kas vērsts uz “piespiedu dalītā īpašuma sakārtošanu vērstu pasākumu īstenošanu”, bezkompromisa tiesiskuma apoloģēts zemes īpašniekus, faktiski, kvalificē vientiešos, baronos un sponsoros. Tagad lieta nonākusi Satversmes tiesā.

Tieslietu ministrija pēc būtības, maldinot premjeru un koalīcijas biedrus, radījusi likumdošanas brāķi, kas Saeimā pieņemts ar 75 balsīm “par”. Likums, acīmredzami, tapis priekšvēlēšanu gaisotnē.

Labam likumam jābūt kompromisam, kas saprātīgi un samērīgi salāgo pretējo pušu tiesības. Pretējā gadījumā tas ir brāķis vai populistu ierocis sev vien zināmu mērķu sasniegšanai. Iespējams, Saeimas 2021. gada 30. septembrī pieņemtais likums “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” tiešām bija labi domāts, un valdība naivi ticēja, ka šis Tieslietu ministrijas gara darbs “piespiedu laulības” starp zemes, dzīvokļu un savrupmāju īpašniekiem padarīs abām pusēm saprotamākas un pieņemamākas. Tomēr realitātē likums neatbilst ne tā izstrādāšanas mērķiem un uzdevumiem, ne arī Latvijas valsts stūrakmenim – Satversmei, norāda jomas pārzinātāji un eksperti.