«Tas, ka lielākā daļa agrāk reģistrēto uzņēmumu pārreģistrēsies Komercreģistrā pēdējā brīdī, jau sen bija skaidrs,» atzīst Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidents un SIA Andris vadītājs Andris Lasmanis. Viņš atzīst, ka diemžēl tā ir raksturīga īpašība, no kuras liela daļa biznesa netiek vaļā – daudzus jautājumus risināt pēdējā brīdī. «Pārreģistrācijas tempi tikai pierāda, ka trīs gadu garā pārreģistrācijas termiņa noteikšana vairāk bija reveranss no likumdevējiem nekā objektīva nepieciešamība,» norāda A. Lasmanis. Viņaprāt, varbūt daļa, nepārreģistrējoties Komercreģistrā, cerēja, ka pārreģistrācijas termiņi tiks pārbīdīti, taču tas neattaisnojās un tāpēc arī notika pārreģistrācijas «sturmēšāna».

Aviokompānijai airBaltic, kā arī tās līdzīpašniecei SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) Uzņēmumu reģistrā vakar ir uzlikts visu veidu pārreģistrācijas liegums

Šāds liegums uzlikts pēc Valsts policijas lūguma. «Jā, vakardien ļoti operatīvi tika uzlikts visu veidu pārreģistrācijas - dalībnieku, amatpersonu, pamatkapitāla - liegums nacionālajai aviokompānijai Air Baltic Corporation, kā arī tās līdzīpašniecei SIA Baltijas aviācijas sistēmas,» tā sarunā ar DB apliecināja Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Ringolds Balodis.

Viņš norāda, ka Uzņēmumu reģistrs ir tikai nodrošinājuma līdzekļa uzlikšanas - ieraksta izdarīšanas - iestāde. «Par iemesliem, kāpēc šāds lūgums par visu veidu pārreģistrācijas aizliegumu tiek izteikts, jautājumi jāuzdod Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes policijai,» tā uz jautājumu par lieguma noteikšanas iemesliem un motivāciju atbild R. Balodis.

Liepājas domes finanšu komiteja 13. novembrī lems par vairāku nekustamo īpašumu atpirkšanu ielu programmas ietvaros.

Sakarā ar ES līdzfinansējumam pieteikto projektu, kas paredz izbūvēt Liepājā jaunu maģistrāli pašreizējās Zirņu ielas vietā, pašvaldība lems par nekustamā īpašuma Zirņu ielā 101 iegādi.

No pilsētas budžeta 2009. gadā šim nolūkam nepieciešami Ls 201 000, kā arī Ls 4230, kas nepieciešami īpašuma tiesību pārreģistrācijas izdevumu segšanai. Šī paša projekta ietvaros plānots atpirkt arī īpašumu Salmu ielā 53 par Ls 250 000, bet vēl Ls 5309 nepieciešami īpašuma tiesību pārreģistrācijas izdevumu segšanai.

Savukārt īpašumu Celtnieku ielā 2 plānots atpirkt, lai nojauktu sakarā ar Liepājas pilsētas Celtnieku ielas izbūvi. Nekustamā īpašuma iegādei no pilsētas budžeta 2009.gadā nepieciešami Ls 154432.40 un Ls 2064.60, kas nepieciešami īpašuma tiesību pārreģistrācijas izdevumu segšanai.

Rīgas domes Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komiteja šodien, 17.aprīlī, akceptējusi Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta sagatavotos priekšlikumus par to, kā uzlabot bērnu pārreģistrācijas kārtību un risināt radušās problēmas, liecina sniegtā informācija medijiem.

Departaments ir noskaidrojis, ka pērn 50 pirmsskolas izglītības iestādēs (kopējais bērnudārzu skaits 151) kopumā 168 gadījumos vecāki izvēlējušies mainīt pirmsskolas izglītības apguves uzsākšanas laiku, lai varētu saņemt Ls 50 latu lielu pabalstu mēnesī, un tāpēc mainījās viņu kārtas numurs rindā.

Departaments ir konstatējis, ka vēlāk saņemti 16 iesniegumi anulēt reģistrācijas datu maiņu.

Tā kā šogad aprīlī atkal notiek kārtējā pārreģistrācija, vairākiem vecākiem radušies jautājumi, un departamentam nosūtītas 15 pretenzijas, ka samazinājusies iespēja bērnus uzņemt pirmskolā.

Pēc Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta skaidrojuma problēmas radušās tāpēc, ka bērnu pārreģistrācijas kārtība tika apstiprināta 2006. gada sākumā, bet noteikumi par pabalsta piešķiršanu, ja nav iespējams nodrošināt vietu bērnudārzā, tikai 2006. gada decembrī. Uzsākot bērnu pārreģistrāciju 2007. gada aprīlī, pirmsskolas izglītības iestādēs ne vienmēr sniegta precīza informācija, par to, kā mainīsies kārtas numurs, ja vecāki izvēlēsies mainīt pirmsskolas izglītības apguves uzsākšanas laiku, lai varētu saņemt pabalstu.

Polijas valsts kontrolētā naftas un gāzes kompānija «PGNiG» informējusi Krievijas gāzes koncernu «Gazprom», ka tā nepagarinās ilgtermiņa līgumu par gāzes importu, kad pēc trīs gadiem beigsies tā termiņš.

Par to Polijas uzņēmums pavēstīja piektdien publiskotajā paziņojumā.

Polija cenšas samazināt atkarību no Krievijas enerģijas avotiem, kurus Maskava reizēm izmanto kā instrumentus politiskā spiediena izdarīšanai uz citām valstīm.

Pūliņi šīs atkarības mazināšanai ietvēruši ilgtermiņa līgumu noslēgšanu par sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm no ASV, Kataras un citām valstīm, kā arī jauna gāzes vada izbūvi kopīgi ar Norvēģiju, lai saņemtu piegādes no Ziemeļjūras.

«PGNiG» nosūtījusi «Gazprom» paziņojumu, ka uzņēmums nepagarinās kontraktu pēc 2022.gada 31.decembra.

Polija vairākkārt norādījusi, ka līguma ar «Gazprom» finanšu nosacījumi ir nelabvēlīgi, un tā maksā augstāku cenu nekā citas Eiropas valstis.

Dienu pirms noteiktā termiņa beigām, kad valsts un pašvaldības uzņēmumiem jāiesniedz pieteikums par pārreģistrāciju komercreģistrā joprojām lielais vairums šo uzņēmumu to nav izdarījuši. Daļa valsts un pašvaldības uzņēmumu līdz 31. oktobrim neiesniegs pārreģistrācijas pieteikumu Komercreģistrā un tie tiks likvidēti. To atzīst LR Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Viņš gan norāda, ka pēdējās dienās ir vērojams valsts un pašvaldību uzņēmumu pieteikumu pieaugums pārreģistrācijai Komercreģistrā. Jāatgādina, ka valdība pagājušajā valdības sēdē izlēma daudzu valsts uzņēmumu turpmākos likteņus, daļu piesakot pārreģistrācijai, daļu likvidējot. Tā vakar un aizvakar LR Uzņēmumu reģistrs ir saņēmis vairāk nekā 100 pieteikumus par valsts un pašvaldību uznēmumu pārreģistrāciju Komercreģistrā. LR Uzņēmumu reģistra apkopotā informācijas liecina, ka reforma attiecināma uz vismaz apmēram 900 uzņēmumiem, bet nebija pārreģistrēti apmēram 600. J. Endziņš atzīst, ka daļa no šiem uzņēmumiem, kuri vēl nav iesnieguši dokumentus pārreģistrācijai, to izdarīs šodien paši iesniedzot tos Uzņēmumu reģistrā vai nosūtot pa pastu, savukārt daļa nemaz nenāks uz pārreģistrāciju, jo jau sen reāli nestrādā un tie ir jālikvidē tik un tā. Tomēr konkrētu skaitli cik tad īsti valsts un pašvaldību uzņēmumu neiesniegs pārreģistrācijas pieteikumu un tiks likvidēti, J. Endziņš varēšot nosaukt tikai novembrī. Uzņēmumu reģistra vadītājs arī atzīst, ka nekāda termiņu pārbīde valsts un pašvaldību uznēmumu pieteikšanai pārreģistrācijai Komercreģistrā nav sagaidāma, jo savulaik jau tā tika pārcelta no 2003. gada 31. decembra uz 2004. gada 31. oktobri.

Kopš šī gada sākuma Valsts kases iekšējā aizņēmuma vērtspapīru izsolēs vērtspapīru kopējais pārdotais apjoms sasniedza 81.073 miljoni latu pēc nominālvērtības.

Trešdien, 4. jūnijā notika valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru konkurējošās daudzcenu izsoles, bet ceturtdien, 5. jūnijā - valsts iekšējā aizņēmuma fiksētas likmes vērtspapīru izsoles tām vērtspapīru emisijām, kuras tika pārdotas konkurējošās izsolēs, Db.lv informē Valsts kases Finanšu resursu departamenta direktors Ģirts Helmanis

Valsts iekšējā aizņēmuma konkurējošās daudzcenu izsolēs vienlaicīgi tika piedāvāti četru dažādu termiņu vērtspapīri - īstermiņa parādzīmes ar dzēšanas termiņu 2009. gada 9. janvārī un 2009. gada 5. jūnijā, vidēja termiņa obligācijas ar dzēšanas termiņu 2013. gada 14. martā, kā arī atkārtoti - ilgtermiņa obligācijas ar dzēšanas termiņu 2018. gada 10. augustā.

Visvairāk uzņēmumu, kuri nav pārreģistrējušies Komercreģistrā un uzskatāmi par darbibu izbeigušiem, ir dibināti 1997. un 1998. gadā. To liecina SIA Lursoft apkoptā informācija pēc LR Uzņēmumu reģistra datiem. Kāpēc vislielākais skaits uzņēmumu, kuri nepārreģistrējās Komercreģistrā ir dibināti tieši 1997. un 1998. gadā, tiek skaidrots ar to, ka 1997. gada 1. janvārī beidzās SIA pamatkapitāla palielināšanas no 100 Ls līdz 2000 Ls termiņš, kā arī ar vidējo uzņēmumu mūža ilgumu. «Šobrīd ir pabeigta to uzņēmumu pārreģistrācijas dokumentu izskatīšana, kuri tos bija iesnieguši šā gada janvāra sākumā,» uzsver LR Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Viņš atzīst, ka pārreģistrācijas procesā gan vēl ir vairāki uzņēmumi, kuriem šis termiņš dažādu iemeslu dēļ ir pagarināts uz vairākiem mēnešiem. Kopumā likvidācijai tiek pakļauti 22 941 uzņēmums, kuriem vajadzēja, bet kuri nav pārreģistrējušies Komercreģistrā. Šobrīd ir atlasītas pirmās 500 uzņēmumu lietas pēc vecuma, kuras tiks izskatītas vispirms. Uzņēmumu reģistrs pieņems atbilstošu lēmumu un veiks ierakstu Uzņēmumu reģistra žurnālā, kā arī sagatavos publikāciju laikrakstam Latvijas Vestnesis par šo uzņēmumu darbibas izbeigšanu, skaidro J. Endziņš. Tādējādi vispirms tiks likvidēti uzņēmumi, kuri reģistrēti kā pirmie, sākot ar 1991. gadu.

Uzņēmumu reģistra (UR) Rīgas nodaļa pabeigusi to valsts un pašvaldību uzņēmumu (statūtsabiedrību) izslēgšanu, kuri nav veikuši pārreģistrāciju no uzņēmumu reģistra komercreģistrā un kuriem likumā noteiktajā termiņā nav pieteikušies kreditori,norādīts Uzņēmumu reģistra informācijā. Par darbības izbeigšanu pavisam pieņemti lēmumi pret 107 valsts un pašvaldību uzņēmumiem, kas reģistrēti UR Rīgas reģionālajā nodaļā (tās piekritībā ir Rīga, Jūrmala, Ogres, Rīgas un Tukuma rajons). (SIA “Lursoft” statistika). No tiem 25 uzņēmumiem (statūtsabiedrībām) ir pieteikušies kreditori (saņemti prasījumi 425 394, 87 latu apmērā), bet 82 uzņēmumi (kuriem kreditori nebija pieteikušies) izslēgti no UR bez likvidācijas procedūras. Pēc UR datiem, līdz pagājušā gada 1. novembrim, kas bija pēdējā diena pārreģistrācijas pieteikumu iesniegšanai, to nebija izdarījis 171 valsts un pašvaldību uzņēmums (statūtsabiedrība). Atbilstoši Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumam, Uzņēmumu reģistrs attiecībā pret nepārreģistrētajiem uzņēmumiem izdarīja ierakstu par darbības izbeigšanu un šo uzņēmumu sarakstu pagājušā gada 16. decembrī publicēja laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” kreditoru prasījumu pieteikšanai. Kreditoru prasījumi bija piesakāmi UR triju mēnešu laikā no publikācijas dienas. Ja šajā laikā neviens kreditors nav pieteicies, uzņēmums tiek izslēgts no uzņēmumu reģistra bez likvidācijas procedūras. Lai gan iepriekšminētais termiņš - 1.novembris - attiecās uz pilnīgi visiem valsts un pašvaldību uzņēmumiem (tādu kopumā bija pa 900), nepārreģistrētā 171 uzņēmuma vidū 38 ir zinātnes, kultūras un izglītības iestādes. Attiecībā uz šīm bezpeļņas organizācijām, Saeima 2004.gada 4.novembrī akceptēja grozījumus Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā, nosakot, ka to pārreģistrācijas termiņš ir 2005.gada 1.septembris. Tādējādi ir legalizētas šo valsts un pašvaldību uzņēmumu tiesības turpināt darbību arī pēc 2004.gada 1.novembra, norādīts Uzņēmumu reģistra informācijā

Šī gada 1. maijā stājās spēkā jaunākie grozījumi Komerclikumā. Lielākā daļa no pieņemtajiem grozījumiem veltīti samazināta pamatkapitāla SIA ieviešanai, kas ir pietiekami plaši diskutēts temats, taču attieksies uz nosacīti nelielu uzņēmēju daļu. Taču papildus jau minētajiem grozījumiem Komerclikumā ir izdarītas izmaiņas arī virknē citu noteikumu.

Vēlos vērst Jūsu uzmanību uz grozījumiem noteikumos par valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņiem un likvidāciju, jo tie attiecas uz visām līdz šim nodibinātajām SIA un AS un uzņēmējiem ir vērtīgi par tiem zināt, jo grozījumu rezultātā attiecīgās Komerclikuma normas ir kļuvušas uzņēmējiem draudzīgākas, proti, ļaus ietaupīt gan laiku gan naudu.

Valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņš

Grozījumi Komerclikumā nosaka, ka turpmāk SIA valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņš nebūs ierobežots. Praktiski tas nozīmē, ka tajās SIA, kuru statūtos nav norādīts valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņš jebkad turpmāk ievēlētie valdes un padomes locekļi paliks amatā neierobežotu laiku līdz lēmuma par viņu atsaukšanu pieņemšanai vai līdz brīdim, kamēr viņi paši atkāpsies no attiecīgā amata. Pie tam, saskaņā ar pārejas noteikumiem, ja SIA statūtos nav norādīts valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņš un laikā līdz 2010. gada 30. aprīlim ievēlētajiem valdes un padomes locekļiem vēl nav beidzies pilnvaru termiņš (trīs gadi no ievēlēšanas dienas), tad attiecīgās personas ir uzskatāmas par ievēlētām uz nenoteiktu laiku. Savukārt tām SIA, kuru statūtos ir norādīts valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņš, tagad jebkurā brīdī ir iespējams statūtus grozīt nosakot, ka valdes un padomes locekļi tiek ievēlēti uz nenoteiktu laiku un tā izvairīties no valdes un padomes locekļu pārreģistrācijas katrus trīs gadus (un attiecīgi, no visām problēmām, kas saistītas ar to, ka bieži vien par pārreģistrācijas nepieciešamību tiek piemirsts). Visizdevīgāk to darīt brīdī, kad pašreizējai valdei un padomei beidzas pilnvaras, vienlaicīgi ar dokumentiem par amatpersonu pārvēlēšanu Komercreģistrā iesniedzot arī grozījumus SIA statūtos. No Komerclikuma grozījumiem izriet, ka gadījumos, kad SIA statūtos patreiz noteikts ierobežots valdes un padomes locekļu pilnvaru termiņš, nebūs iespējams izvairīties no to valdes un padomas locekļu pārvēlēšanas, kuri ievēlēti līdz grozījumu pieņemšanai, pat ja tiek grozīti SIA statūti. Šo valdes un padomes locekļu pilnvaras beigsies iepriekš noteiktajā termiņā.

Ja 72% jeb 986 valsts un pašvaldības uzņēmumi, kuri vēl līdz šim nav pārreģistrējušies Komercreģistrā, līdz 31. oktobrim neiesniegs pārreģistrācijas pieteikumu, tiem draud piespiedu likvidācija. To liecina SIA Lursoft pēc LR Uzņēmumu reģistra apkopotā informācija. Kopumā reforma attiecināma uz vismaz 1364 uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām u.c. nodibinājumiem (neskaitot a/s), kurās ir valsts vai pašvaldību kapitāla daļas. Gandrīz pusi no nepārrēģistrējušos uzņēmumu kopskaita — 986— veido pašvaldībām piederoši uzņēmumi (429), pārējo īpašnieks ir valsts dažādu ministriju un valsts iestāžu personā. pēc Lursoft datiem, kopējie valsts un pašvaldības ieguldījumi šo uzņēmumu pamatkapitālā pārsniedz 688 milj. Ls, bet nepārreģistrējušos uzņēmumu valsts un pašvaldību kapitāla daļa joprojām pārsniedz 158 milj. Ls (22%). Vislielākās problēmas ar pārreģistrācijas uzsākšanu vērojamas medicīnas jomā— pārreģistrāciju nav uzsākusi 141 medicīnas un ārstniecības iestādes. Nav pārrēģistrējušās 61 nekustamā īpašuma pārvaldošas organizācija, 65 uzņēmumi, kas nodarbojas ar pašvaldības teritorijā esošo objektu energoapgādi, vairāk nekā 50 uzņēmumu, kuru pamatdarbība saistāma ar zinātni un izpēti. Visvairāk nepārreģistrējušos uzņēmumu atrodami (neatkarīgi no to īpašuma piederības) Rīgā vai Rīgas rajonā— 397, Liepājā (53), Daugavpilī (43), Ventspilī (29), Jelgavā (29). Pašvaldību griezumā — visvairāk nepārreģistrto uzņēmumu (141) pieder Rīgai. Nav veikta pārreģistrācija 21 Daugavpils pilsētas un un rajona pašvaldību uzņēmumiem, 27— Cēsu, 23 — Liepājas , 18 —Jelgavas pilsētas un rajona pašvaldību uzņēmumi.

Komercreģistrā tiek pārreģistrēti tie uzņēmumi, kuri savus pieteikumus bija iesnieguši pērnā gada nogalē, bet to dokumenti neatbilda izvirzītajām prasībām un Uzņēmumu reģistrs deva laiku atklāto nepilnību novēršanai. Februārī komercreģistrā pārreģistrēti 575, bet martā — 264 agrāk reģistrēti uzņēmumi, tādējādi komercreģistrā kopumā pārreģistrēti 37 190 uzņēmumi. To rāda SIA Lursoft apkopotie dati pēc LR Uzņēmumu reģistra informācijas. «Šobrīd komercreģistrā tiek pārreģistrēti tie uzņēmumi, kuru pieteikumos pārreģistrācijai bija atklātas kādas nepilnības, kuru novēršanai tika dots laiks – visbiežāk divi mēneši,» skaidro Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Viņš atzīst, ka precīzi, cik ir tādu uzņēmumu, kuriem ir dots noteikts laiks visu pārreģistrācijai nepieciešamo dokumentu savešanai kārtībā atbilstoši izvirzītajām prasībām, nosaukt nevar. «Šobrīd tādu uzņēmumu skaits ir mērāms dažos desmitos,» norāda J. Endziņš. Viņš arī uzsver, ka dažiem uzņēmumiem ir dots ilgāks termiņš par diviem mēnešiem. Šie uzņēmumi turpina darboties pēc vecajiem likumiem, bet to lietās ir izdarīts ieraksts par pārreģistrācijas atlikšanu komercreģistrā. Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs uzskata, ka no šādām problēmām varēja izvairīties, ja konkrētie uzņēmumi būtu snieguši dokumentus uz pārreģistrāciju nevis pērnā gada pēdējās dienās, bet gan vismaz pāris mēnešu iepriekš. «Tad visas nebūšanas būtu novērstas jau pērn vai sliktākajā gadījumā, sā gada pašā sākumā un tās nebūtu ievilkušās līdz 2005. gada pavasarim,» uzsver J. Endziņš. Viņš arī atgādina, ka vislielākais pieteikumu skaits pārreģistrācijai komercreģistrā ticis saņemts tieši decembra pēdējās dienās, kaut arī pārreģistrāciju varēja veikt kopš 2002. gada 1. janvāra — tātad trīs gadus. Pārreģistrācijas atlikšana uz pēdējo brīdi radīja ne tikai papildu galvassāpes Uzņēmumu reģistram, bet arī pašiem gumijas stiepējiem, uzskata J. Endziņš.

Lai arī līdz Komerclikuma reformas pabeigšanai atlikuši vairs tikai 4 mēneši, tomēr liela daļa uzņēmumu vēl joprojām nesteidzas pārreģistrēties Komercreģistrā. To rāda SIA Lursoft dati pēc LR Uzņēmumu reģistra informācijas. Šā gada augustā Komercreģistrā pārreģistrējušies 1617 Uzņēmumu reģistrā agrāk ierakstītie uzņēmumi, kas ir par 2.3 % jeb 38 uzņēmumiem mazāk nekā šā gada jūlijā. Kopumā līdz šim Komercreģistrā ir pārreģistrējušies 19 893 uzņēmumi, taču pēc Uzņēmumu reģistra aplēsēm, vēl līdz gada beigām jāpārreģistrējas apmēram 46 000 uzņēmumu, no tiem apmēram 25 000 šādus pieteikumus cer sagaidīt. «Lai arī jūlijā un augustā ir atvaļinājumu laiks, tomēr, neraugoties uz to, pārreģistrācijas pieauguma temps Komercreģistrā ir saistīts ar šī termiņa beigām, kā arī nosacījumu, ka SIA ir jāpārreģistrējas, Komercreģistrā izdarot jebkurus grozījumus,» skaidro LR Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Viņaprāt, pakāpeniski pārreģistrācijas pieteikumu skaits augs un savu apogeju sasniegs decembrī.

Jāņem vērā arī Komerclikuma norma, kura paredz pieteikumu izskatīšanu trīs darba dienu laikā no 2005. gada 1. janvāra (šobrīd Uzņēmumu reģistrs pieteikumus var skatīt 30 dienas). Ja 2004. gada otrajā pusgadā līdz gada beigām netiks nodrošināts izskatīšanu gaidošo pieteikumu uzkrājuma samazinājums līdz trīs dienu uzkrājumam — piemēram, šobrīd izskatīšanu gaida pieteikumi, kuri iesniegti pirms divām nedēļām —, minēto Komerclikuma noteikumu izpildīt nebūs iespējams, norādīja LR Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Viņš norāda, ka šā gada pirmajos piecos mēnešos attiecībā pret šo laika posmu 2003. gadā pārreģistrācijas pieteikumu skaits pieaudzis par 324 %, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Darba apjoms audzis arī citās Uzņēmumu reģistra darbības jomās, piemēram, jaunu komersantu un uzņēmumu reģistrācijas skaits audzis par 32 %, reģistrējamo komercķīlu skaits - par 39 %. Viena no iespējām ir izdarīt grozījumus normatīvajos aktos, pagarinot valsts notāru lēmumu pieņemšanas termiņus, taču tas radīšot tikai uzņēmēju neapmierinātību un grautu LR Uzņēmumu reģistra prestižu, tāpēc labākais risinājums ir piešķirt papildu līdzekļus uzņēmumu pārreģistrācijas procesa nodrošināšanai 2004. un 2005. gadā.

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?! Ir ieviesta obligātā brīdinājuma kārtība?! Ko nozīmē 60 dienas?!

Vai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus?

Vai kreditoram šajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas.

Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu informēti.

Viss minētais satraukums un jautājumi radās pēc likuma stāšanās spēkā - "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts:

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas biedri ir izteikuši bažas par mazo tirgotāju pārreģistrācijas savlaicīgu neveikšanu. 11.novembrī LPUF nosūtīja Latvijas Tirgotāju asociācijai (LTA) vēstuli ar lūgumu informēt par LTA rīcībā esošo informāciju un situācijas novērtējumu par tirgotāju pārreģistrācijas norisi. Ir zināms, ka līdz 2005.gada 1.janvārim Latvijas uzņēmumiem ir jāveic pārreģistrācija Komercreģistrā. Uzņēmumu reģistra dati liecina, ka 2004.gada oktobrī Komercreģistrā pārreģistrējušies bija 39 000 uzņēmumu, bet 46 000 vēl nepārreģistrēto uzņēmējsabiedrību strādā pēc līdzšinējiem normatīvajiem aktiem. Gadījumā, ja mazie tirgotāji neveiks savlaicīgu pārreģistrāciju, to darbības izbeigšanas rezultātā zaudēs ražotāji. Līdzšinējā ražotāju un tirgotāju sadarbība tika balstīta uz pēcapmaksas sistēmu. Tas nozīmē, ka tirgotājs saņem preci pirms apmaksas veikšanas.

Līdz šim tikai 97 jeb 17.6 % bezpeļņas kooperatīvo sabiedrību ir pārreģistrējušās, kaut arī līdz bezpeļņas organizāciju pārreģistrācijas termiņa beigām atlikuši tikai nedaudz vairāk par 3 mēnešiem.To liecina Uzņēmumu reģistra informācija. Ja bezpeļņas kooperatīvās sabiedrības līdz šā gada 31. augustam neiesniegs Uzņēmumu reģistrā pieteikumu par statūtu grozījumiem, tad tās atzīs par darbību izbeigušām un tiks likvidētas. Pārreģistrācijai ir pakļauti 551 jeb 25 % jeb ceturtā daļa koperatīvo sabiedrību no kopumā Latvijā reģistrētajiem 2166. Tās koopaertīvās sabiedrības, kuru nosaukumā nav ietverts vārds «bezpeļņas», var nesatraukties, jo pārreģistrācijas prasības uz tām neattiecas. «Komerclikuma reformas ietvaros šā gada 1. septembrī spēku zaudēs likums «Par bezpeļnas organizācijām», kas deva iespēju uzņēmējdarbību veicošajiem kooperatīviem veikt saimniecisko darbību bez peļņas gūšanas mērķa,» skaidro Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra vietniece Aleksandra Kļava.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) SIA Baltstor noliktavā Rīgā atklājis vairāk nekā trīs tonnas kafijas Merrild ar viltotu derīguma termiņu. Viltotās kafijas izplatīšana apturēta, uzņēmumam tā jāatsauc no tirdzniecības.

Pagājušajā nedēļā PVD saņēma informāciju, ka tirdzniecībā pieejama kafija Merrild InCup 500 g un Merrild Red 250 g ar, iespējams, viltotu derīguma termiņu. PVD veica pārbaudi ziņotāja norādītajā tirdzniecības vietā, kur konstatēja kafiju Merrild ar labotu derīguma termiņu. Kafiju Merrild veikalam piegādājis SIA Baltstor. Piedaloties Finanšu policijai, PVD veica pārbaudi SIA Baltstor noliktavā, kur atklāja lielu daudzumu, kopumā 3,9 tonnas jeb gandrīz 13 tūkstošus kafijas Merrild iepakojumu ar neatbilstošu marķējumu - daļa kafijas iepakojumu jau bija pārmarķēta ar jaunu derīguma termiņu, daļai oriģinālais derīguma termiņš bija notīrīts, bet jauns vietā uzspiests vēl nebija. SIA Baltstor kafiju ar beigušos derīguma termiņu iegādājies no kāda PVD nereģistrēta uzņēmuma. PVD šajā noliktavā ir konstatējis arī citus pārtikas produktus – sausās zupas, konfektes un citus produktus ar beigušos derīguma termiņu.

Zemnieku saimniecības nodarbojas ne tikai ar lauksaimniecisko darbību, bet arī visdažādākajās citās jomās. To liecina SIA Lursoft pētījums par zemnieku saimniecībām (z/s). «Tā kā pašreizējais z/s pārreģistrācijas projekts neparedz nekādu z/s šķirošanu pēc darbības, jo nav noslēpums, ka z/s nodarbojas ne tikai ar lauksaimniecību, bet arī citās jomās, tad arī «bruģa z/s» bez jebkādām problēmām varēs pārreģistrēties,» secina SIA Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņaprāt, z/s pie pārreģistrācijas obligāti būtu jānorāda īpašumā esošās vai apsaimniekojamās lauksaimniecības zemes platība. «Norādītā zeme būtu sava veida parametrs, kurš norādītu konkrētās z/s atbildību, jo tās ir pilnas atbildības saimniecības, kur īpašnieks par z/s saistībām atbild ar visu savu mantu,» norāda A. Brūvelis. Viņaprāt, tas arī ļautu izskaust iespēju uz kāda bomža vārda reģistrēt z/s un no valsts pieprasīt akcīzes nodokļa atmaksu, kā arī saņemt platībmaksājumus par apsaimniekojamo zemi, par kuru tieši tādu pašu atbalstu prasa vēl kāda cita z/s. Db jau rakstīja, ka z/s likumprojekta izstrādes darba grupa aicināja izvērtēt iespēju turpmāk noteikt ierobežojumu šādu saimniecību reģistrācijai un darbībai tikai tad, ja vismaz 70 % ienākumu gūti no lauksaimnieciskās ražošanas, taču šis nosacījums nav guvis atbalstu.

Valdībā apstiprināti grozījumi Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumos, kas pilnveido līdzšinējo transportlīdzekļu reģistrācijas kārtību, informē Satiksmes ministrijā.

Ar grozījumiem paredzēts mazināt tā saucamo PVN karuseļu iespējamību, veicot vairākkārtējās transportlīdzekļu reģistrācijas un pārreģistrācijas operācijas dažādās valstīs nolūkā nemaksāt un izkrāpt PVN.

Nereti ir konstatēta krāpniecisku shēmu veidošana, transportlīdzekli īslaicīgi izvedot no Latvijas un pēc neilga laika to atkal atkārtoti reģistrējot Latvijā, lai izvairītos no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas. Līdz ar to noteikumi papildināti ar nosacījumu par noņemšanu no uzskaites izvešanai ne ātrāk kā piecas darba dienas pēc transportlīdzekļa pirmās reģistrācijas Latvijā.

Grozījumi arī paredz, ka turpmāk pirms transportlīdzekļa pirmās vai atkārtotās pirmās reģistrācijas Latvijā, informācija, vai transportlīdzekļa ievešana Latvijā ir noformēta normatīvajos aktos par muitas lietām noteiktajā kārtībā, būs jāpārbauda Valsts ieņēmumu dienesta informatīvajā sistēmā, tādejādi samazinot administratīvo slogu un CSDD iesniedzamo papīra dokumentu skaitu.

Autovadītāji teorētiski atkal var pirkt un pārdot auto sērijas numurzīmes, kā tas bija pirms 2008. gada septembra, kad tika izdarīti attiecīgi grozījumi Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumos.

Tā secinājis izsoļu portāls Numur1.lv, kas apkopo auto numurzīmju pirkšanas un pārdošanas piedāvājumus, Db informēja portāla redaktors Alberts Ziemelis.

Tagad tas atkal iespējams, jo Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi, kas nosaka transportlīdzekļu reģistrācijas un numurzīmju piešķiršanas kārtību, 2009.gada 31. jūlijā zaudējuši spēku saskaņā ar grozījumiem Ceļu satiksmes likumā, kas stājās spēkā 2009. gada 19. martā. Šie grozījumi paredz, ka līdz 2009. gada 31. jūlijam Ministru kabinetam jāizdod jaunie Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi, taču tie joprojām nav pieņemti, lai gan Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti jau aprīlī.

Trešdien notika valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru konkurējošās daudzcenu izsoles, bet ceturtdien - valsts iekšējā aizņēmuma fiksētas likmes vērtspapīru izsoles tām vērtspapīru emisijām, kuras pilnībā netika pārdotas 12.marta izsolēs, informēja Valsts kases preses sekretārs Mārtiņš Lācis.

Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru konkurējošās daudzcenu izsolēs vienlaicīgi tika piedāvāti četru dažādu termiņu vērtspapīri - īstermiņa parādzīmes ar dzēšanas termiņu 2008. gada 12.septembrī un 2009. gada 13.martā, vidēja termiņa obligācijas ar dzēšanas termiņu 2013. gada 14.martā, kā arī atkārtoti – ilgtermiņa obligācijas ar dzēšanas termiņu 2018. gada 10.augustā.

Kopumā izsolēs tika piedāvāti valsts parāda vērtspapīri par kopējo summu 40,0 miljoni latu pēc nominālvērtības. Izsoļu dalībnieku kopējais vērtspapīru pieprasījuma apjoms sasniedza 10,36 miljonus latu. Līdzīgi kā iepriekšējās izsolēs tirgus dalībnieki joprojām lielāku interesi izrāda par īstermiņa ieguldījumiem. Neskatoties uz likviditātes palielināšanos Latvijas finanšu tirgū un tam sekojošu starpbanku naudas tirgus likmju samazināšanos, pieprasījums attiecībā pret piedāvāto apjomu bija zems, investoriem tomēr pieturot latus un nogaidot turpmākās Latvijas makroekonomikas attīstības tendences.

Otrdien Ministru kabinetā (MK) izskatīti Finanšu ministrijas virzītie MK noteikumu grozījumi, ar kuriem tiek ieviesta stingrāka disciplīna attiecībā uz sākotnēji plānoto Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondu) projektu īstenošanas un plānoto maksājumu pieprasījumu iesniegšanas termiņu, kā arī apjoma ievērošanu.

Kā iepriekš ziņots, atsevišķās nozarēs ir vērojami projektu plānu izpildes kavējumi. Secināts, ka finansējuma saņēmēji maksājumu pieprasījumu iesniegšanas plānu izpildē būtiski neievēro disciplīnu – bieži neiesniedz maksājumu pieprasījumus plānotajā termiņā un plānotā finanšu apjomā, kā arī vairākkārt iesniedz mainītus maksājumu pieprasījumu plānus, tos ievērojami samazinot gan pa mēnešiem, gan gadā kopumā.

Lai novērstu turpmākus ES fondu finansējuma ieviešanas riskus un disciplinētu projektu īstenošanu, lemts par nepieciešamību virzīt grozījumus ar projektu īstenošanas nosacījumu kontroli saistītajos MK noteikumos.

MK noteikumu grozījumi sagatavoti, lai noteiktu Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) kā sadarbības iestādes rīcību situācijā, kad finansējuma saņēmēja projekta gada finanšu plāns nav izpildīts par vairāk nekā 25% vai finansējuma saņēmējs projektu vēlas pagarināt par vairāk nekā 6 mēnešiem.