Otrdien, 2. septembrī Ministru kabinets pieņēma grozījumus noteikumos par materiālo palīdzību personām, kuras tiek atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm.

Grozījumi paredz, ka personām, kas tiek atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādes, atbrīvošanas dienā vairs neizmaksās vienreizējo materiālo pabalstu. Pēc grozījumu stāšanās spēkā stāšanās vienreizējā materiālā pabalsta izmaksai piešķirtos līdzekļus LVL 118 300 apmērā paredzēts novirzīt notiesāto uzturēšanās izdevumu apmaksai brīvības atņemšanas iestādēs.

Kā norāda grozījumu projekta autori, jau vairākus gadus Latvijā veiksmīgi darbojas Valsts probācijas dienests, kas sniedz nepieciešamo palīdzību personām, kas tiek atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādes, ja persona ar dienestu noslēgumu līgumu par postpenitenciārās palīdzības sniegšanu. Postpenitenciārās palīdzības ietvaros bijušie notiesātie var dzīvot sociālās rehabilitācijas centrā, ja tiem nav dzīvesvietas, kā arī saņemt cita veida palīdzību, kas vērsta uz personas integrāciju sabiedrībā pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas. Tādējādi ir izveidota valsts atbalsta sistēma personām pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes.

Šodien Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts projekts notiesāto personu iesaistīšanai darbā un darba samaksas kārtībai brīvības atņemšanas iestādēs. Noteikumu projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes speciālisti, liecina Tieslietu ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Noteikumu projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā ar brīvības atņemšanu notiesātās personas, kas sodu izcieš brīvības atņemšanas iestādē vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, iesaistāmas darbā, pārceļamas un atbrīvojamas no tā.

Kā teikts noteikumu projekta anotācijā, pašlaik notiesāto personu nodarbināšana tiek veikta saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksu. Spēkā esošā notiesāto nodarbināšanas kārtība paredz, ka notiesātajam ir astoņu stundu darbadiena sešu darbadienu nedēļā. Brīvības atņemšanas iestādēs gadā vidēji tiek nodarbināti 26% notiesāto personu.

Taču pašlaik spēkā esošie normatīvie akti skaidri nenosaka stundas tarifa likmi, kas būtu maksājama notiesātajām personām, kuras nodarbinātas brīvības atņemšanas iestādēs. Līdz ar to nepieciešami jauni noteikumi, kas noteiktu kārtību, kādā nodarbinātajiem notiesātajiem aprēķināma veiktā samaksa un kārtību, kādā tie iesaistāmi darbā.

Miljardieru Mihaila Fridmana, Pjotra Avena un Andreja Kosogova "Alfa-banka Ukraina" plāno palielināt bankas kapitālu par vienu miljardu eiro, vēsta vēsta "Forbes" Ukrainas izdevums.

Izdevums arī vēsta, ka Fridmans varētu atteikties no Krievijas pilsonības.

"Forbes" ziņo, ka bankas akcionāri Kosogovs (41% akciju), Fridmans (32,9%) un Avens (12,4%) ir gatavi palielināt bankas kapitālu par miljardu un darīt visu, lai Lielbritānijas, Eiropas Savienības un ASV regulatoros panāktu atļauju "atsaldēt" vajadzīgo summu bankas kapitāla palielināšanai. Izdevums norāda, ka papildus ieguldīt plānotais miljards divas reizes pārsniedz bankas pašreizējo pašu kapitālu.

Kā ziņo "Forbes" avoti, Ukrainā, Ļvivā dzimušais Fridmans nevēlas pārdot banku, turklāt apsver iespēju atteikties no Krievijas pilsonības, lai glābtu banku. Bez Krievijas pases Fridmans var izkļūt no sankcionēto loka, un Avens un Kosogovs varēs viņam nodot savas daļas Ukrainas biznesā, tā minējis kāds "Forbes" avots.

Saeimas deputāti šodien pēc vairākas stundas ilgām debatēm trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma Pilsonības likuma grozījumus, kas sakārto arī dubultās pilsonības jautājumu.

Normatīvais akts papildināts ar likuma mērķi, definējot tajā piecus likuma darbības aspektus. Likums noteiks personas, kuras uzskatāmas par Latvijas pilsoņiem, nodrošinās valstsnācijas piederīgajiem - latviešiem un līviem - tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoņiem, kā arī dos iespēju Latvijas trimdiniekiem un viņu pēctečiem reģistrēties par Latvijas pilsoņiem. Likuma mērķis ir arī veicināt saliedētas un uz Latvijas tautas kopīgajām vērtībām balstītas Latvijas sabiedrības attīstību, kā arī atzīt dubulto pilsonību atbilstoši Latvijas valsts politiskajiem mērķiem un interesēm un pieaugošas mobilitātes apstākļos saglabāt Latvijas pilsoņu kopumu.

Malta neatteiksies no ieceres tirgot savas pases ārzemniekiem, neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) iebildumiem. Maltas premjerministrs Džozefs Muskats paudis pārliecību, ka ieceres īstenošanas rezultātā valsts varētu nopelnīt miljardu eiro.

Eiropas Parlaments (EP) pieņēmis nesaistošu rezolūciju, par kuru nobalsojuši teju 90% deputātu, mudinot Maltu atteikties no šīs ieceres, tomēr, kā šķiet, uz Muskatu tā nav atstājusi lielu iespaidu.

«Mana valdība ir ievēlēta, lai valdītu nacionālajās interesēs. Tā ir ievēlēta, lai panāktu pārmaiņas un celtu dzīves līmeni,» žurnālistiem ceturtdien sacīja Muskats, kurš pats ir bijušais EP deputāts. «Mēs esam pieņēmuši zināšanai, kas ir ticis pateikts. Tagad dosimies uz priekšu.»

Attiecībā uz to, kādus cilvēkus apstiprināt plānam, valdība būs «ļoti selektīva», piebilda premjers. Viņš arī atzina, ka pēc tam, kad pagājušajā nedēļā sāka darboties šī programma, jau ir saņemti pirmie pieteikumi. Viņš gan nevēlējās atklāt, tieši cik pieteikumus valdība ir saņēmusi.

Eiropas Savienības sankcionētā Latvijas pilsoņa miljardiera Pjotra Avena biznesa partneris Mihails Fridmans ("Alfa-Group") izrāda interesi par Ukrainas pilsonības iegūšanu, vēsta Ukrainas "Forbes".

Fridmans konsultējoties par Ukrainas varasiestādēm saistībā ar šo jautājumu, paziņojis Nacionālās korupcijas novēršanas aģentūras vadītājs Aleksandrs Novikovs.

Fridmans ir dzimis Ļvivā, atgādina "Forbes". Savukārt Avena vectēvs ir latvietis.

Iepriekš "Forbes" vēstīja, ka "Alfa-banka Ukraina" plāno palielināt bankas kapitālu par vienu miljardu eiro. Tāpat izdevums ziņoja, ka Fridmans varētu atteikties no Krievijas pilsonības.

Avens ir Latvijas pilsonis un Krievijas - Ukrainas kara kontekstā atsevišķi politiķi Latvijā aktualizējuši pilsonības atņemšanas jautājumu. Saeimā nesen pat pieņemts atsevišķs likums, kurš regulēs pilsonības atņemšanas procedūru.

Līdz 2022.gada beigām no Krievijas varētu emigrēt ap 15 000 iedzīvotāju - dolāru miljonāri kopā ar ģimenēm, vēsta "The Guardian".

Londonā bāzētā uzņēmuma "Henley & Partners" pētījums liecina, ka galvenais tik dinamiskas emigrācijas iemesls ir karš Ukrainā un Vladimira Putina režīms.

"Henley & Partners" norāda, ka turīgu Krievijas iedzīvotāju emigrācija ir pastāvīgs process pēdējās desmitgadēs, kas ir tiešs indikators ekonomiskajām problēmām, kuras pēc kara Ukrainā saasināsies.

Daudzi Krievijas bagātākie iedzīvotāji ir pārcēlušies uz ASV un Apvienoto Karalisti. Ziņojumā norādīts, ka Apvienoto Arābu Emirāti (AAE) varētu būt viens no populārākajiem galamērķiem. Tiek lēsts, ka līdz šī gada beigām uz AAE būs pārcēlušies aptuveni 4000 miljonāri. Tāpat paredzams, ka liels skaits miljonāru pārcelsies uz Maltu, Maurīciju un Monako.

Reaģējot uz Maltas ieceri piedāvāt savas pases bagātiem ārvalstu investoriem, Eiropas Komisija (EK) trešdien brīdinājusi, ka ar pilsonību «nedrīkst tirgoties».

«Dalībvalsts pilsonības piešķiršana nozīmē arī ES pilsonības un ar to saistīto tiesību piešķiršanu,» uzrunājot Strasbūrā Eiropas Parlamentu, norādīja Eiropas Savienības (ES) iekšlietu komisāre Vivjena Redinga. «Dalībvalstīm pilsonība jāpiešķir tikai personām, ja pastāv patiess sakars vai patiesa saikne ar attiecīgo valsti. Pilsonību nedrīkst tirgot.»

Viņa piebilda, ka EK uzmanīgi novēro valstis, kas ieviesušas tā dēvētās investoru shēmas.

Līdzīgi Latvijai, kas caurumus budžetā cer aizlāpīt, tirgojot uzturēšanās atļaujas, arī Malta nolēmusi iegūt valsts kasē papildu līdzekļus, ražojot jaunus «eiropiešus».

Vienā no tā sauktajām «Latvenergo» kukuļņemšanas lietām notiesātie Aigars Meļķo un Andrejs Livanovičs ir nogādāti ieslodzījuma vietā, savukārt trešais notiesātais - Gunārs Cvetkovs - ir aizturēts un drīzumā tiks nogādāts ieslodzījuma vietā, lai izciestu savu brīvības atņemšanas sodu, liecina aģentūra LETA rīcībā esošā informācija.

Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā spēkā stājies tiesas spriedums, ar kuru šajā lietā bijušajam uzņēmuma «Latvenergo» viceprezidentam Meļķo, bijušajam ražošanas direktoram Cvetkovam un uzņēmuma «Energy Consulting» vadītājam Livanovičam piespriesti reāli brīvības atņemšanas sodi. Meļko piespriests četrus gadus un sešus mēnešus ilgs ieslodzījums, bet Cvetkovam un Livanovičam - katram trīs gadus un sešu mēnešus ilgs brīvības atņemšanas sodi.

Prokurors Māris Leja teica, ka līdz ar Augstākās tiesas (AT) lēmumu «Latvenergo» lietas viens posms ir noslēdzies un apsūdzētie saņēmuši atbilstošu sodu. Meļko un Livanovičs ir apsūdzēti arī «Latvenergo» pamatlietā, kuru patlaban skata Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Nākamā tiesas sēde šajā lietā paredzēta 4.novembrī. Ja Meļko un Livanovičs atradīsies apcietinājumā un sāks soda izciešanu, tad šim apstāklim nevajadzētu ietekmēt pamatlietas izskatīšanas gaitu, norādīja Leja. Saskaņā ar apsūdzību, kukuļošana notikusi laika periodā no 2007.gada 1.augusta līdz 2010.gada 15.jūnijam.

Turpmāk par ātruma pārsniegšanu no 51 līdz 60 kilometriem stundā netiks atņemtas tiesības, bet ierobežota to lietošana, paredz šodien valdībā apstiprinātie grozījumi Ceļu satiksmes likumā.

SM skaidro, ka likumprojekta «Grozījumi Ceļu satiksmes likumā» mērķis ir nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību uz ceļiem, kā arī atturēt personas no pārkāpumu izdarīšanas šajā jomā. Likumprojekts paredz noteikt administratīvos pārkāpumus ceļu satiksmes jomā, par tiem piemērojamos sodus un institūciju kompetenci sodu piemērošanā.

Lai īstenotu nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikāciju, SM izstrādājusi likumprojektu, kas papildina Ceļu satiksmes likumu ar nodaļu, kurā ir iekļauti ceļu satiksmes nozarē paredzētie administratīvie pārkāpumi un noteiktas kompetentās institūcijas, kurām būs piekritīgs administratīvo pārkāpuma process.

Kompetence administratīvo pārkāpumu procesa veikšanai ceļu satiksmes jomā atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam ir saglabāta Valsts policijai, Valsts robežsardzei, pašvaldības policijai, pašvaldības Transporta kontroles dienestam un pašvaldības administratīvajai komisijai un apakškomisijai. Katra no minētajām institūcijām realizē tām normatīvajos aktos noteiktās kontroles un uzraudzības funkcijas.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) nolēmusi uz mēnesi atlikt lēmuma pieņemšanu par parakstu vākšanas izsludināšanu par grozījumiem Pilsonības likumā.

Lēmuma pieņemšana atlikta, lai dotu iespēju likumprojekta iesniedzējiem iepazīties ar CVK saņemtajiem Tieslietu ministrijas, Saeimas Juridiskā biroja, Valsts prezidenta kancelejas un vairāku augstskolu ekspertu atzinumiem un sagatavot atbildes viedokli, informē CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Pēc viņas teiktā, likumprojekta «Grozījumi Pilsonības likumā» iesniedzēji šādu iespēju lūdza, jo CVK rīcībā esošajos tiesību ekspertu atzinumos pārsvarā pausts viedoklis, ka vēlētāju iesniegtais nav uzskatāms par pilnībā izstrādātu Satversmes 78. panta izpratnē. Šis pants nosaka, ka ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība iesniegt Valsts prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai.

Par tā saukto nepilsoņu referendumu Centrālā vēlēšanu komisijas (CVK) saņemtie atzinumi nav vienādi, tādēļ situācija nav viennozīmīga, un komisijai pašai būs jāizlemj, kurus argumentus ņemt vērā, sacīja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka saņemtie atzinumi saistībā ar referendumu par automātisku pilsonības piešķiršanu bijuši gan maigākā, gan arī stingrākā formā. Atzinumos tostarp teikts, ka likumprojekts nav pilnīgi izstrādāts, tomēr neesot arī viena vienojoša viena aspekta, uz kuru atsaukties. «Atkal ir tāda situācija, ka CVK pašai ir vien jāizlemj. Nav tas ideālais gadījums, kad visiem ekspertiem argumentācija ir vienāda,» sacīja A. Cimdars.

Par likumprojekta Grozījumi Pilsonības likumā tālāku virzību CVK lems šodien. A. Cimdars sarunā ar radio neatklāja, kā pats balsos, un norādīja, ka komisija vispirms vienosies par konceptuālu lēmumu likumprojekta virzīt vai nevirzīt tālāk, bet pēc tam būs jāstrādā pie administratīvā akta noformēšanas.

Šodien Daugavpils pilsētas domes sēdē pašvaldības deputāti atbalstīja deputāta pilnvaru izbeigšanu pirms termiņa aizdomās par saistību ar Valsts drošības komiteju (VDK) turamajam domes deputāts Borisam Ivanovam (Latgales partija).

Šādu lēmumu deputāti pieņēmuši, pamatojoties uz Ivanova iesniegumu, kurā viņš kā iemeslu deputāta mandāta nolikšanai min ģimenes apstākļus, kuru dēļ ir spiests uzturēties ārpus Latvijas un nevar pilnvērtīgi veikt Daugavpils domes deputāta pienākumus.

Ivanovu Daugavpils domē deputāta krēslā varētu nomainīt viņa partijas biedrs, Daugavpils Psihoneiroloģiskās slimnīcas valdes loceklis Reinis Joksts, kurš Latgales partijas deputātu kandidātu sarakstā ir nākamais populārākais politiķis.

Pēc Ivanova iesnieguma deputāti atbrīvoja viņi arī no Baltkrievu kultūras centra vadītāja amata. No ieņemamā amata Ivanovs atbrīvots pēc Darba likuma 114.panta pēc pušu vienošanās.

Par notāriem Latvijā nākotnē tomēr varēs strādāt arī citu Eiropas Savienības valstu pilsoņi

Tas izriet no Eiropas Savienības Tiesas (EST) pasludinātā nolēmuma pret Latvijas valsti. DB jau rakstīja, ka pagājušā gada sākumā Eiropas Komisija (EK) nolēma vērsties pret Latviju Eiropas Savienības Tiesā, jo Latvijā Notariāta likums nosaka, ka par notāriem var būt tikai Latvijas Republikas pilsoņi. Šobrīd valstī darbojas 110 notāru. Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča DB norādīja, notariāts no pilsonības kritērija atcelšanas nedz iegūs, nedz kaut ko zaudēs, jo tas ir tikai viens no kritērijiem, lai personas varētu strādāt Latvijā par zvērinātiem notāriem.

Saskata diskrimināciju

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) pērn valsts budžetu papildinājusi ar 4,4 milj. Ls, kas iekasēti par dažādiem pakalpojumiem, tai skaitā pasu izsniegšanu un uzturēšanās atļauju noformēšanu ārzemniekiem.

Lielāko daļu no iekasētās summas jeb 2,6 milj. Ls veido nodeva par pases izsniegšanu. Vēl 1,3 milj. Ls pienesumu valsts budžetam ir devusi nodeva par vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem, savukārt valsts nodeva par informācijas izsniegšanu no Iedzīvotāju reģistra budžetā ienesusi 0,4 milj. Ls.

Valsts budžets pērn papildināts arī ar 31,17 tūkst. Ls, kas iekasēti par naturalizācijas iesniegumu izskatīšanu, bet vēl 1,26 tūkst. Ls ieņemti valsts nodevās par atteikšanās no Latvijas pilsonības un pilsonības atjaunošanas dokumentēšanu.

Aizvadītajā gadā Latvijas pilsonībā uzņemtas 2213 personas, kas ir aptuveni par 5 procentiem mazāk nekā 2011. gadā, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotā statistika.

Lielāka interese par Latvijas pilsonības iegūšanu vēl joprojām ir novērojama Rīgā, kur saņemti 1398 iesniegumi, savukārt ārpus Rīgas par naturalizācijas procesu salīdzinoši liela interese bijusi Liepājā – saņemts 151 iesniegums.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ievērojami samazinājusies interese par naturalizācijas procesu Daugavpilī, kur 2011. gadā tika saņemti 174 iesniegumi, bet pērn – vairs tikai 95 iesniegumi.

PMLP norāda, ka no lielajām Latvijas pilsētām viszemākā nepilsoņu aktivitāte pērn bijusi novērojama Alūksnē un Preiļos, kur neticis saņemts neviens naturalizācijas pieteikums.

Pārvalde norāda, ka ar katru gadu pieaug naturalizēto ārzemnieku skaits. Aizvadītajā gadā vispopulārākās valstis, kuru pilsoņi vēlas iegūt Latvijas pilsonību, ir Krievija, Ukraina un Baltkrievija. Savukārt joprojām aktīvākie pilsonības pretendenti ir nepilsoņi vecumā līdz 32 gadiem.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien nolēma neizsludināt parakstu vākšanas otro posmu referenduma ierosināšanai par vēlētāju iesniegto likumprojektu «Grozījumi Pilsonības likumā» par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, jo piedāvājums «nav pilnīgi izstrādāts».

CVK lēmums tika pieņemts balsojumā, kurā seši komisijas locekļi nobalsoja pret likumprojekta tālāku virzību, bet divi bija par.

Ar apvienību «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» (PCTVL) saistītās kustības «Par vienlīdzīgām tiesībām» iesniegtais likumprojekts «Grozījumi Pilsonības likumā» paredz noteikt, ka, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, nepilsoņi, kuri līdz 2013.gada 30.novembrim Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nav iesnieguši iesniegumu par nepilsoņa statusa saglabāšanu, ir uzskatāmi par Latvijas pilsoņiem.

Saskaņā ar CVK rīcībā esošajām ziņām likumprojekta «Grozījumi Pilsonības likumā» ierosinājumu ir parakstījuši 12 686 vēlētāji.

Kopš referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) Latvijas vēstniecība Lielbritānijā ir saņēmusi 32 pieprasījumus par Latvijas pilsonības iegūšanu, pavēstīja Ārlietu ministrijas Mediju centrā.

Elektroniskie pieprasījumi ir saņemti no Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kā arī Austrālijas pilsoņiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Lielbritānijā.

Pārsvarā par Latvijas pilsonības iegūšanu interesējušies Latvijas pilsoņu pēcnācēji vai trimdinieki.

Nākamajā dienā pēc Lielbritānijā notikušā referenduma par tās turpmāko dalību Eiropas Savienībā Latvijas vēstniecība saņēma vairākus pieprasījumus par pilsonības iegūšanu no britiem. To intervijā aģentūrai LETA atklāja aizejošais Latvijas vēstnieks Lielbritānijā, nākamais vēstnieks ASV Andris Teikmanis.

Diplomāts skaidroja, ka pilsonības likuma izmaiņas ir bijis labs stimuls, lai pievērstu uzmanību Latvijai. Īpašu uzmanību pievērš tie, kuru interese par Latviju līdz šim nebija pārāk liela.

Komersanti būs ieinteresēti uzsākt darbību ieslodzījuma vietās, ja tiks skaidri definēts komersanta ieguvums – stabils, apmācīts darbaspēks, iespēja lētāk nomāt cietuma valdījumā esošu zemi, ēkas vai telpas un izvietot tur ražotnes, kas samazina saražoto preču pašizmaksu, un ieguldīto investīciju aizsardzība, uzskata Tieslietu ministrijas speciālisti.

Šodien, 29.novembrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts ar brīvības atņemšanas sodu notiesāto personu nodarbinātības koncepcijas projekts, kuru izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Koncepcijas projekta autori norāda, ka galvenā problēma notiesāto nodarbinātības organizācijā un tā veicināšanā ir spēkā esošie normatīvie akti, kas nenosaka pilnīgu, sistēmisku un mūsdienu prasībām atbilstošu notiesāto nodarbinātības regulējumu. Tomēr nodarbinātība soda izciešanas laikā ir ļoti cieši saistīta ar nodarbinātību pēc ieslodzījuma, tāpēc brīvības atņemšanas iestādēs ir maksimāli jācenšas veicināt notiesāto nodarbināšanu, tādējādi palīdzot ieslodzītajiem saglabāt gan sociālās, gan profesionālās iemaņas, kas būs nepieciešamas, meklējot darbu brīvībā.

Sākot ar šodienu, 20.novembri, ikviens, kuram nepieciešama jauna pase, var doties uz jebkuru Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nodaļu neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas, lai noformētu pieteikumu jauna parauga pases izsniegšanai.

PMLP atgādina, ka personu rīcībā esošās pases ir lietojamas līdz to derīguma termiņa beigām.

Taču pilsoņu pases, kas izsniegtas līdz 2002.gada 30.jūnijam, sākot ar 2008.gada 1.jūliju, nebūs derīgas ceļošanai, jo to drošības prasības neatbilst starptautiskajiem standartiem. No nākamā gada vidus šīs pases būs lietojamas tikai kā personu apliecinošie dokumenti Latvijas teritorijā.

Jaunā parauga pasēs ir iestrādāta bezkontakta mikroshēma, kurā tiek iekļauta informācija par personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, pases derīguma termiņu u.c., kā arī informācija par personas biometriju – sejas fotoattēls un, sākot ar 2008.gada 1.jūliju, labās un kreisās rokas rādītājpirkstu nospiedumu attēli. Pases mikroshēmā saglabātie dati tiks izmantoti tikai dokumenta autentiskuma un personas identitātes pārbaudei. Mikroshēma tiek iekļauta visu veidu pasēs. Visvairāk dokumenta dizains mainījies pilsoņa pasei - tās vāciņa krāsa ir bordo un papildus vārdiem „Latvijas Republika”, „Pase” un Valsts ģerbonim ir vārdi „Eiropas Savienība”, kā arī elektroniskās pases simbols.

Ministru kabinets 24.martā plāno skatīt rīkojumu projektus par e-lietas programmas pirmā posma ieviešanas termiņa pagarināšanu līdz 2021. gada 30. novembrim, jo COVID-19 negatīvi ietekmējis e-lietas programmas lietotāju apmācības tempu, informē Tieslietu ministrijā.

Termiņa pagarinājums nepieciešams arī lai nodrošinātu tiesu gatavību e-lietas ieviešanai un novērstu e-lietas projektu programmas pirmā posma testēšanas kavējuma riskus.

E-lietas programma paredz ieviest elektronisku lietu izmeklēšanu, tiesvedību un sodu izpildes procesu, nodrošinot lietas dalībniekiem un citām procesā iesaistītajām personām vienuviet elektroniski pieejamu visu informāciju par lietu – sākot no pirmstiesas procesa un beidzot ar nolēmuma izpildi.

Piemēram, procesā iesaistītajām personām vienuviet būs iespējams iepazīties ar lietas materiāliem jebkurā laikā, iesniegt vai aizpildīt elektroniskās veidlapas, elektroniski saņemt nolēmumu ar juridisko spēku, veikt nodevu un procesuālo izdevumu apmaksu, aplūkot nozīmētos tiesas sēžu datumus, audio un video protokolus, elektroniski veikt saziņu ar tiesu un saņemt citus pakalpojumus tiešsaistē, ļaujot efektīvāk īstenot savas likumiskās tiesības un intereses konkrētā procesā.

Līdz šim praktiski visi aizstāvji "Trasta komercbankas" likvidācijas lietā visa pērnā gada laikā lūguši tiesai iespēju iepazīties ar lietiskajiem pierādījumiem, līdz advokāts Saulvedis Vārpiņš "Dienas Biznesam" izteica šaubas par to, ka prokuratūra pati tos nav redzējusi vai arī apskatījusi ar nelicencētu programmatūru.

Latvijas Republikas prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska "DB.lv" apstiprināja, ka dati pirms nodošanas tiesai apskatīti ar legālu bezmaksas programmas versiju. Prokuratūra, sagatavojot "Trasta komercbankas" likvidācijas lietu tiesai, elektroniskos dokumentus apskatījusi ar legālu bezmaksas datu apskates programmas "AccessData FTK Imager" versiju, taču tas nekliedē aizstāvības šaubas par prokuratūras darbu kopumā. Pēc informācijas tiesas sēdē šā gada janvārī rodas pamatotas šaubas, ka visus pierādījumus ar demo versiju bijis iespējams apskatīt.

Neapskatāmie pierādījumi

Līdz apsūdzības nolasīšanai no lietas tika atstādināts prokurors Uldis Cinkmanis, kuram pārmeta Kriminālprocesa likuma pārkāpšanu. Ģenerālprokurors U. Cinkmanim vēlāk izteica piezīmi, kas ir viens no disciplinārsodu veidiem. Lietu pārņēma U. Cinkmaņa kolēģe Zane Pavāre, tomēr no tā pieļauto kļūdu lietas sagatavošanas gaitā nekļuva mazāk. Precīzi to raksturoja I. Dzeņa norāde aizstāvjiem tiesas zālē pērn, ka lieta ir pieņemta tiesā un visiem kopā būtu jātiek ar to galā, noslēgumā izsakot cerību, ka aizstāvība prokuratūras kļūmes neizmantos ļaunprātīgi.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis vēstulē aicina ģenerālprokuroru Jāni Maizīti izvērtēt Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča pilsonības lietu un izlemt par tās tālāko virzību.

9.septembrī V. Dombrovskis nosūtījis vēstuli Latvijas Republikas prokuratūras ģenerālprokuroram Jānim Maizītim, kurai pievienoti arī visi no Tieslietu ministrijas saņemtie materiāli par Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča Latvijas Republikas pilsonības iegūšanas likumības pārbaudi. Valdības vadītājs nodod minēto informāciju ģenerālprokuroram, aicinot to izvērtēt un pieņemt lēmumu par lietas tālāku virzību. Ministru prezidents vēstulē vērš ģenerālprokurora uzmanību uz vairākām pārbaudes lietas materiālu izskatīšanas procesa neatbilstībām likumam. Prokuratūras likumā noteiktās kompetences ietvaros, norāda premjers, ir uzdevums reaģēt uz likuma pārkāpumu un nodrošināt ar to saistītās lietas izlemšanu likumā noteiktajā kārtībā.

11. februārī īsi pirms pusnakts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes Mobilās vienības sadarbībā ar Lietuvas tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem Grenctālē aizturēja trīs par sevišķi smagiem noziegumiem agrāk sodītas personas ar gandrīz kilogramu metamfetamīna.

Veicot muitas kontroli Mercedes markas automašīnai, kurā atradās trīs vīrieši, VID darbinieki automašīnas salonā pie priekšējā sēdeklī sēdošā pasažiera kājām atrada iepirkuma masiņu, kurā atradās divi saiņi ar nezināmas izcelsmes vielu. Lielākajā no tiem bija aptuveni kilograms gaišas krāsas pulverveida vielas, bet mazākajā – neliels brūnas vielas gabaliņš, kas vizuāli izskatījās kā hašišs. Šajā pēcpusdienā saņemtie ekspertīzes rezultāti apliecina, ka lielākajā sainī esošā viela ir 990 grami metamfetamīna, bet mazākajā- 6.7 grami hašiša.

Par iespējamo narkotisko vai psihotropo vielu kontrabandu Muitas kriminālpārvaldē uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 190.1 panta 2.daļas un 253.1 panta 3.daļas – par narkotisko vai psihotropo vielu lielā apmērā kontrabandu, kā arī narkotisko vai psihotropo vielu lielā apmērā iegādāšanos, glabāšanu un pārvadāšanu. Par šādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu Krimināllikumā paredzēts brīvības atņemšanas sods no astoņiem līdz 15 gadiem.

Tiks samazināts sods personām, kas tīši vai netīši ir izpaudušas valsts noslēpumus.

To paredz Ministru kabineta akceptētie grozījumi Krimināllikumā (KL). Līdz ar to sods par apzinātu valsts noslēpuma izpaušanu, ja to ir izdarījusi persona, kura bijusi brīdināta par valsts noslēpuma neizpaušanu, turklāt šim nodarījumam nav spiegošanas pazīmju, būs samazināts no astoņiem gadiem brīvības atņemšanas līdz pieciem gadiem.

Sods ir samazināts, lai varētu par nodarījumu piemērot arī alternatīvos sodus, jo šādas sankcijas būtu efektīvākas nekā brīvības atņemšana.

Savukārt par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, sods ir samazināts no trim gadiem brīvības atņemšanas līdz diviem gadiem, turklāt sods ir papildināts ar vairākiem alternatīviem sodiem, piemēram, arestu, piespiedu darbu, kā arī ar papildsodu - ierobežojumi ieņemt noteiktu amatu vai darboties noteiktā profesijā.