Lai pārliecinātos par muitas deklarāciju noformēšanas pareizību, vienlaikus samazinot preču muitošanai patērēto laiku, regulāri tiek veikti muitas auditi.

2006.gadā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) teritoriālo iestāžu Muitas pārvalžu Muitas audita daļas veica 705 muitas auditus, no tiem 86 uzņēmumu muitas auditus un 619 darījumu muitas auditus. Muitas auditu veikšanas gaitā 94 % gadījumu tika atklāti muitas noteikumu pārkāpumi.

Veikto muitas auditu rezultātā VID 2006.gadā aprēķinājis muitas parādu, citu muitas iestāžu administrējamo nodokļu parādu un soda naudu kopumā 5,3 miljonu latu apmērā.

Salīdzinot ar 2005.gadā paveikto, 2006.gadā par 42 % ir palielinājies muitas auditu rezultātā aprēķinātais muitas parāds (muitas nodoklis, muitas nodoklis lauksaimniecības precēm, pagaidu/galīgais antidempinga maksājums).

2006. gadā muitas auditos vislielākais aprēķinātais muitas parāds un citu muitas iestāžu administrējamo nodokļu parāds sadalījumā pa preču grupām ir par transportlīdzekļiem un to daļām un piederumiem, kas sastāda 17 % no kopējās muitas auditos aprēķinātās summas, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Lai pārliecinātos par muitas deklarāciju noformēšanas pareizību, vienlaikus samazinot preču muitošanai patērēto laiku, regulāri tiek veikti muitas auditi. 2006.gadā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) teritoriālo iestāžu Muitas pārvalžu Muitas audita daļas veica 705 muitas auditus, no tiem 86 uzņēmumu muitas auditus un 619 darījumu muitas auditus.

Muitas auditu veikšanas gaitā 94 % gadījumu tika atklāti muitas noteikumu pārkāpumi. Veikto muitas auditu rezultātā VID 2006.gadā aprēķinājis muitas parādu, citu muitas iestāžu administrējamo nodokļu parādu un soda naudu kopumā 5,3 miljonu latu apmērā. Salīdzinot ar 2005.gadā paveikto, 2006.gadā par 42 % ir palielinājies muitas auditu rezultātā aprēķinātais muitas parāds.

Vai piekrīti, ka efektīvi izplānots un pārdomāts darba process noliktavā var palielināt Tava uzņēmuma peļņu? “AJ Produkti” var palīdzēt izveidot Tavām vajadzībām pielāgotu noliktavas risinājumu, kas ir optimizēts gan kapacitātes un loģistikas, gan ergonomikas un drošības ziņā.

Balstoties uz mūsu ilggadējo veiksmīgo pieredzi šajā jomā, esam sagatavojuši nelielu padomu un ieteikumu apkopojumu, kas palīdzēs uzsākt arī Tavas noliktavas optimizācijas procesu.

“Daudzi cilvēki, iekārtojot telpas, domā tikai par attiecīgā brīža vajadzībām. Mēs skatāmies tālāk nākotnē un iekļaujam savos plānos klienta varbūtējās turpmākās vajadzības, lai nodrošinātu pietiekami lielas iespējas pielāgot esošo noliktavas telpu ilgtermiņa vajadzībām.”Johans Elamsons, “ ''AJ Produkti'' projektu pārdošanas vadītājs Zviedrijā

Jautā padomu AJ Produkti ekspertiem

Vai Tev vajadzīga palīdzība noliktavas optimizēšanā? AJ Produkti ir pieredzes bagāta profesionāļu komanda, kas palīdzēs izplānot un iekārtot noliktavas telpas, ņemot vērā Tava uzņēmuma specifiskās prasības. Mums ir viss nepieciešamais noliktavu aprīkojums un kompetenti projektu vadītāji, kas optimizācijas procesu veiks soli pa solim kopā ar Tevi.

Eiropas Kopienu Tiesa (EKT) pirmais spriedums par Latvijas tiesas uzdoto prejudiciālo jautājumu: Gan iznīcināt kontrafaktas preces (preces ar apšaubāmu izcelsmi), gan piemērot administratīvo sodu.

Šā gada 12. februārī Eiropas Kopienu Tiesa (EKT) pasludināja spriedumu par Regulas Nr. 1383/2003 par muitas rīcību attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka tās pārkāpj atsevišķas intelektuālā īpašuma tiesības, un pasākumiem, ko veic attiecībā uz precēm, kas ir pārkāpušas šādas tiesības interpretāciju (lieta C-93/08). Minētais EKT spriedums ir ievērības cienīgs ne vien tāpēc, ka tas ir pirmais spriedums par Latvijas tiesas uzdoto prejudiciālo jautājumu, bet arī tāpēc, ka strīdi saistībā ar kontrafaktu preču ievešanu pēdējos gados ir kļuvuši aktuāli. Latvijā ievesto kontrafakto preču klāsts ir dažāds - automašīnu rezerves daļas, apģērbi, apavi, mobilo telefonu detaļas, parfimērijas preces, šķiltavas, suvenīri un citas preces. Šie gadījumi arī rada strīdus par to, kurš ir atbildīgs par intelektuālo īpašuma tiesību pārkāpumu.

Latvijas Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Muita gatavojas, ka jau no šā gada 30. marta tirdzniecības attiecības ar Apvienoto Karalisti būs tādas pašas kā ar jebkuru citu valsti ārpus Eiropas Savienības.

VID pagaidām saņem maz jautājumu no uzņēmējiem par gaidāmajām izmaiņām cietā Brexit gadījumā, ko skaidro ar to, ka uzņēmēji ir samērā labi informēti. Īpašā VID seminārā par Brexit ietekmi uz preču muitošanu bija daudz informācijas, kura, visticamāk, daudzus pārsteigs pēc 29. marta. Runa ir ne tikai par preču muitas nodevām dažādiem pasta sūtījumiem, bet arī par pirkumiem interneta veikalos, skaidras naudas pārvadāšanu, pat par dāvanām, kuras tiks sūtītas radiem Latvijā. Cietā Brexit gadījumā parādīsies gan muitas nodevas, gan PVN.

Nav pārejas perioda

Vēl aizvien ir iespējami abi Lielbritānijas izstāšanās varianti – gan vienojoties ar ES, gan izstājoties bez vienošanās. Ja vienošanās ar ES tomēr tiek panākta un parakstīta, tad, sākot no 2019. gada 30. marta, tiek noteikts pārejas periods, kura laikā vairums Lielbritānijas muitas un citas funkcijas turpina darboties kā ES dalībvalstij. Tas mīkstinātu pāreju tirdzniecības jomā. Pārejas periods darbojas līdz 2020. gada nogalei – 31. decembrim, un Liebritānija visas saiknes ar ES pārtrauc 2021. gada 1. janvārī.

No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Dzintars Jakāns saistībā ar Muitas kriminālpārvaldes direktora Vladimira Vaškeviča slepkavības mēģinājumu medijiem izplatītajā paziņojumā akcentē: " Mūs šobrīd vēro - gan nozieguma vaininieki, cerot uz mūsu iekšējo vājumu un nedrošību, gan sabiedrība, kuras ekonomisko drošību un valsts robežu mēs sargājam. Taču mēs neļausim šim gadījumam mūs iebiedēt."

VID uzskata, ka Muitas kriminālpārvaldes direktora V. Vaškeviča slepkavības mēģinājums saistāms ar viņa profesionālo darbību, kuras rezultātā noziedzīgajiem grupējumiem ar katru gadu tiek nodarīti milzīgi zaudējumi, tiek pārtrauktas kontrabandas shēmas un organizēto grupējumu darbība. Par to liecinot arī pēdējo gadu statistika.

VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns: "Neslēpšu, ka notikušais ir liels šoks visiem Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem, par situācijas nopietnību liecina arī valsts augstāko amatpersonu apņēmība piesaistīt lietas izmeklēšanai valsts augstākā līmeņa drošības iestādes.

Muitas reorganizācijas sekmētās dīkstāves ļaus Latvijas Dzelzceļam iekasēt sodus par tām un turpināt diktēt savus līgumu noteikumus.Kaut gan komersanti un ar muitu saistīti cilvēki par ieviestās reorganizācijas ēnas pusēm runā nelabprāt, tomēr visi kā viens akcentē Latvijas dzelzceļa (LDz) lomu minētajā reorganizācijā.

Db jau vēstīja (14.12.2005.), ka VID Rīgas muitas reģionālās iestādes iekšzemes muitas kontroles punkti (MKP) vēlējās būtiski samazināt savas darba dienas laiku. Toreiz komersanti norādīja, ka muitas deklarāciju un dažādu dokumentu noformēšanai uzņēmējam jārēķinās pat ar vairāk nekā 10 stundām, bet, ieviešot 8 stundu darba dienu, pastāv liela iespēja, ka vienā dienā dokumentus neizdodas noformēt. Šobrīd, kad minētā darba laika saīsināšana ir notikusi, tā acīmredzami ir izdevīga LDz.

Jau vairākus gadus LDz no kravu pārkraušanas termināļiem iekasē naudu par katru kravas tonnu jau pēc divām stundām, kopš vagonu sastāvs ir iebraucis ostā, bet krava nav izkrauta un vilciens ir dīkstāvē; izmantojot šādu jaunu sistēmu, LDz noteikti papildus pelnīs uz dīkstāvēm.

Ministru kabinets (MK) šodien, 20. jūnijā, pieņēma Finanšu ministrijas sagatavotos MK noteikumus, kas līdz nākamajam gadam būs jāievēro, formējot muitas deklarāciju – vienoto administratīvo dokumentu. Noteikumi reglamentēs, kā formējama muitas deklarācija jeb vienotais administratīvais dokuments un kuras ailes šajā dokumentā ir aizpildāmas papildus: • lai pieteiktu preces muitas procedūrai, kā arī ja tas paredzēts citos muitas jomu regulējošajos normatīvajos aktos; • preču izvešanai (eksportam), izvešanai pārstrādei, atpakaļizvešanai; • tranzītam; • muitas procedūrām, preces ievedot (izņemot muitas procedūru «ievešana muitas noliktavā»); • muitas procedūrai «ievešana muitas noliktavā».

19. septembrī, Ventspilī paredzēts Kurzemes Finanšu forums, ko organizē Finanšu ministrija (FM) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) sadarbībā ar Latvijas darba devēju konfederāciju. Tā ietvaros plānota diskusiju grupa „Muita šodien un rīt”, kurā piedalīties aicināti vairāk kā 70 Kurzemes reģiona uzņēmēji.

Diskusiju grupā FM Muitas lietu nodaļas vadītāja Jolanta Krastiņa un Nodokļu politikas departamenta vadītāja vietnieks Juris Stinka informēs par modernizētā muitas kodeksa un E-muitas ieviešanu, kā arī muitas procedūru vienkāršošanu, savukārt VID Galvenās muitas pārvaldes Intelektuālā īpašuma aizsardzības nodaļas priekšnieks Ainārs Lagons sniegs informāciju par muitas cīņu ar organizēto noziedzību – kontrabandas un viltojumu izplatību, aizliegto priekšmetu un izstrādājumu plūsmu.

FM speciālisti jau šobrīd strādā pie modernizētā muitas kodeksa un E-muitas izveides, kas, pielietojot IT risinājumus, nodrošinātu starptautiskās tirdzniecības drošības līmeņa paaugstināšanos, maksimāli atvieglotu muitas formalitāšu kārtošanu, kā arī paātrinātu preču pārvietošanu pāri ES robežām un samazinātu administratīvās izmaksas.

19. septembrī, Ventspilī paredzēts Kurzemes Finanšu forums, ko organizē Finanšu ministrija (FM) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) sadarbībā ar Latvijas darba devēju konfederāciju. Tā ietvaros plānota diskusiju grupa Muita šodien un rīt, kurā piedalīties aicināti vairāk kā 70 Kurzemes reģiona uzņēmēji.

Diskusiju grupā FM Muitas lietu nodaļas vadītāja Jolanta Krastiņa un Nodokļu politikas departamenta vadītāja vietnieks Juris Stinka informēs par modernizētā muitas kodeksa un E-muitas ieviešanu, kā arī muitas procedūru vienkāršošanu, savukārt VID Galvenās muitas pārvaldes Intelektuālā īpašuma aizsardzības nodaļas priekšnieks Ainārs Lagons sniegs informāciju par muitas cīņu ar organizēto noziedzību – kontrabandas un viltojumu izplatību, aizliegto priekšmetu un izstrādājumu plūsmu.

FM speciālisti jau šobrīd strādā pie modernizētā muitas kodeksa un E-muitas izveides, kas, pielietojot IT risinājumus, nodrošinātu starptautiskās tirdzniecības drošības līmeņa paaugstināšanos, maksimāli atvieglotu muitas formalitāšu kārtošanu, kā arī paātrinātu preču pārvietošanu pāri ES robežām un samazinātu administratīvās izmaksas.

Nekustamo īpašumu projektu attīstītāja un būvfirma SIA YIT celtniecība 2015.gadā zemesgabalu iegādē un jauno projektu būvniecībā plāno investēt 16 miljonus eiro, sacīja YIT celtniecības valdes priekšsēdētājs Andris Božē.

«Aptuveni desmit miljoni eiro tiek investēti katru gadu. Investējam gan zemesgabalos, gan būvniecībā. Šogad kopumā ir investēti 12 miljoni eiro, bet 2015.gadā plānots investēt 16 miljonus eiro. Zemesgabalu iegādei līdz pat 2018.gadam paredzēts katru gadu investēt divus līdz trīs miljonus eiro,» skiaidroja Božē.

Patlaban YIT celtniecība turpina projekta Biķerziedi attīstību Biķernieku ielā, kur tiek būvēta nākamā 65 dzīvokļu māja, un to paredzēts nodot ekspluatācijā 2015.gada vasarā. Tāpat jau ir pabeigts 65 dzīvokļu projekts Midtown Hospitāļu ielā 39, par šo projektu ir liela interese arī no vietējo pircēju puses. Božē sacīja, ka tas ir nedaudz dārgāks projekts, tas nav tik dārgs kā centrā, bet dārgāks nekā guļamrajonos.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) ieceri no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atdalīt kriminālizmeklēšanas iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi.

Līdz 2026.gada beigām tiks meklēta piemērotākā ministrija jaunās Nodokļu un muitas policijas pārvaldes pārraudzīšanai.

FM uzdots sagatavot un līdz 2024.gada 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus, kas paredz VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkciju un uzdevumu un VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju un uzdevumu izslēgšanu no VID funkcijām un uzdevumiem.

Tāpat FM sadarbībā ar Tieslietu ministriju līdz 2024.gada 1.jūnijam uzdots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas paredz precizēt izmeklēšanas iestādes un tām noteikto institucionālo piekritību, kā arī FM līdz 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par nodokļu un muitas policiju.

Kopējais 2006. gadā kriminālprocesu ietvaros izņemto narkotisko un psihotropo vielu daudzums ir 8213,397 grami, tostarp, hašišs, kokaīns, marihuāna, metamfetamīns un citas vielas, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtā informācija.

VID Muitas kriminālpārvalde 2006.gadā darbojusies saskaņā ar VID muitas iestāžu Kontrabandas novēršanas un apkarošanas stratēģiju 2005.-2009.gadam, kuras rīcības plānā bija noteikta divas darbības prioritātes, proti, narkotiku kontrabandas apkarošana un organizētās noziedzības apkarošana.

Labi rezultāti sasniegti kriminālprocesu izmeklēšana par narkotisko un psihotropo vielu kontrabandas jomā. Kopumā 2006.gadā Muitas kriminālpārvaldē tika uzsākti 16 kriminālprocesi par narkotisko un psihotropo vielu kontrabandu, no kuriem 11 tika nosūtīti kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Kopējais 2006. gadā kriminālprocesu ietvaros izņemto narkotisko un psihotropo vielu daudzums ir 8213,397 grami, tostarp, hašišs, kokaīns, marihuāna, metamfetamīns u.c. 2006. gada laikā izņemtas arī 35 234 gab. dažādas psihotropās vielas saturošas tabletes.

Lai atvieglotu un paātrinātu muitošanas procesu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka turpmāk fiziskām personām ir iespēja noformēt saņemtos kurjerpasta sūtījumus ne tikai līdzšinējā kārtībā, bet arī attālināti, organizējot dokumentu apriti elektroniski un neapmeklējot VID Lidostas muitas kontroles punktu klātienē. Jaunā iespēja attiecas gan uz komerciāliem, gan nekomerciāliem kurjerpasta sūtījumiem.

Lai persona, saņemot uzaicinājumu no kurjerpasta pakalpojumu sniedzēja par pasta sūtījuma saņemšanu, ar to saistītās muitas formalitātes varētu nokārtot attālināti, tai ir jānosūta VID Lidosta muitas kontroles punktam uz e-pasta adresi [email protected]šādi dokumenti (skenēti vai fotografēti): kurjerpasta pakalpojumu sniedzēja aicinājums un tam pievienotie dokumenti muitas formalitāšu kārtošanai; preču iegādi apliecinošs dokuments (preču rēķins/invoice, internetveikala pirkuma orderis), kurā ir norādīts pasūtītājs, informācija par preci, daudzums, preces vērtība, transporta un apdrošināšanas izmaksas; maksājuma izdruka (internetbankas pārskaitījums, PAYPAL, WESTERN UNION izdruka vai tml.); pases vai ID kartes kopija ar apliecinājuma tekstu uz kopijas vai e-pastā: «Piekrītu, ka mani personas dati tiek izmantoti pasta sūtījumu deklarēšanai», norādot datumu, vārdu, uzvārdu (1). E-pasta temata laukā jānorāda kurjerpasta pakalpojumu sniedzēja nosaukums un gaisa transporta pavadzīmes (AWB) numurs.

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

Birokrātija un iestāžu darba apjoms administratīvo naudas sodu izpildē kopumā ir pieaudzis, bet administratīvo naudas sodu nomaksas rādītāji būtiski neuzlabojas, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā, kurā vērtēts, vai izveidotā administratīvo naudas sodu izpildes sistēma darbojas efektīvi un vai sodu izpildi nodrošina ar iespējami mazākiem resursiem.

Kā aģentūru LETA informēja VK, administratīvās atbildības likums (AAL) stājās spēkā 2020.gada 1.jūlijā, nosakot vairākas izmaiņas administratīvo naudas sodu izpildes procesā. Revīzijas secinājumi izgaismo sākotnējās ietekmes novērtējuma un ietekmes pēcpārbaudes nozīmību, ieviešot jaunus regulējumus un reformas.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka, lai arī AAL sākotnējās ietekmes novērtējumā prognozēja, ka jaunais regulējums finansiāli neietekmēs valsts pārvaldes iestāžu un tiesu ikdienas funkcijas un tādēļ neplānoja papildu resursus, realitātē noticis pretējais - iestādēm vajag vairāk resursu nekā iepriekš un tas bija paredzams reformu plānošanas posmā.

Laiku pa laikam kādā noliktavā notiek ugunsgrēks vai kāda cita nelaime. 2008.gada augustā dega «Latvijas balzama» noliktava. 2010.gada februārī presē parādījās informācija par paaugstinātas bīstamības ugunsgrēku kokapstrādes uzņēmuma noliktavā Strenču novadā. Šogad maija beigās Dienas Bizness rakstīja par ugunsgrēku neapsaimniekotajās Hanzas ielas noliktavās.

Savukārt, viena no šīs nedēļas aktualitātēm ir ugunsgrēks biroju kompleksā Baltais vējš, par kuru pirmdien Dienas Bizness publicēja rakstu «Baltais Vējš ir bijis apdrošināts». Rakstā tiek norādīts, ka iznomātā ēka ir tikusi apdrošināta, bet tajā pat laikā nekas netiek teikts par noliktavās esošo ķīmisko vielu apdrošināšanu. Lai gan mums nekas nav zināms par konkrētajiem apdrošināšanas līgumiem un šajā gadījumā iesaistītajiem apdrošinātājiem, tomēr šis raksts lika aizdomāties par mūžseno patiesību – iznomātājam ir svarīgi, lai viņa ēka ir apdrošināta, savukārt nomniekam ir jādomā par savas kustamās mantas apdrošināšanu. Bet varbūt abām pusēm ir svarīgi, lai arī otras īpašums ir apdrošināts?

"Korupcija muitas sistēmā ir ieilgusi problēma. Un otra problēma – rīcības trūkums. Tiek ieņemta nogaidoša, aizsardzības pozīcija: ''Mums viss ir labi!''".

Tā intervijā par Terehovas muitas darbinieku masveida aizturēšanu un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadības kūtrumu muitas darba sakārtošanā laikrakstam Diena saka finanšu ministrs Jānis Reirs.

“Terehovas lietas atklāšana ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un VID Iekšējās drošības pārvaldes (IDP) darbības rezultāts. Tas ir skandalozi, ka muitas punktā vairāk nekā veselu maiņu darbinieku ir jānoņem no trases, bet VID un muitas vadība izliekas, ka neko nezina, un par to nerunā. Finanšu ministrijas departaments, kas atbild par ēnu ekonomikas apkarošanas politiku, ir norādījis uz šīm problēmām, bet praksē tā ieteikumi tiek ignorēti. Tas ir novedis pie tās situācijas, kāda tā ir. Un, es domāju, ka tad, ja VID vadība rīkotos tā, kā to dara citas valsts institūcijas, kas atklāti atzīst pastāvošās problēmas un informē sabiedrību par savu darbinieku pārkāpumiem, vesela maiņa muitnieku neatļautos organizēti grupā ilgstoši veikt visdažādākos pārkāpumus. Tas ir šokējoši!,” atzīst ministrs.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

2007.gada I ceturksnī muitas kontroles pasākumu rezultātā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki, konstatējot muitas noteikumu pārkāpumus, sastādījuši 189 administratīvo pārkāpumu protokolus. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu par muitas noteikumu neievērošanu juridiskām un fiziskām personām kopumā uzlikts naudas sods 12 977 LVL apmērā. Konfiscēto preču kopējā vērtība ir 82 448 LVL.

Kontroles pasākumu rezultāti

VID teritoriālo muitas iestāžu un VID Rīgas muitas reģionālās iestādes Muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas daļas (MNPND) 2007.gada I ceturksnī ir veikušas 76 765 fiziskās muitas pārbaudes (t.i., bagāžas, preču, kravu un transportlīdzekļu pārbaudes).

VID teritoriālo muitas iestāžu MNPND pārskata periodā veikušas 56 195 dažādu transportlīdzekļu pārbaudes, tanī skaitā 33 619 kravas automašīnu, 19 555 vieglo automašīnu un mikroautobusu, 995 - autobusu pārbaudes.

Veikto fizisko kontroles pasākumu rezultātā šī gada pirmajos trijos mēnešos 160 gadījumos konstatēti muitas noteikumu pārkāpumi, par kuriem sastādīti administratīvo pārkāpumu protokoli (APP). Visvairāk - 89 gadījumos - APP sastādīti par muitas noteikumu pārkāpumiem, pārvietojot rūpniecības preces, tad seko pārkāpumi, kas saistīti ar nelikumīgu cigarešu un tabakas (29 gadījumi) un naftas produktu (15 gadījumi) pārvietošanu. Kravu un transportlīdzekļu skenēšanas rezultātā veikto fizisko pārbaužu gaitā atklāti 6 pārkāpumi, par kuriem sastādīti APP.

Ja e-muitas otrajai kārtai netiks piešķirts finansējums nedaudz vairāk par 12 miljoniem eiro, tad no 2025. gada Latvijā nebūs iespējams tranzīts, eksports, imports. Iespējamais risinājums ir nākamā Eiropas Savienības plānošanas perioda struktūrfondi.

Šāda aina pavērās Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē, skatot jautājumu par e- muitu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls atzina, ka e-muitas pirmsākumi ir meklējami 2003. gadā, kad izskanēja Eiropas Komisijas priekšlikums par bezpapīru muitas un tirdzniecības vidi, kam 2008. gadā sekoja e-muitas lēmums (nosakot e-muitas sistēmu galvenās komponentes un dalībvalstu uzdevumus IT projektu izstrādei un ieviešanai). Savukārt 2013.gadā tika izdota regula, ar kuru izveido ES Muitas kodeksu, kurš tiek piemērots no 2016. gada 1. maija. Minētā regula paredz datu apmaiņu starp muitas dienestiem un uzņēmējiem. Izmaiņas ir veicamas pārejas periodā, katrai sistēmai paredzot noteiktu datumu laika posmā no 2016.gada līdz pat 2025.gadam.

Lai klātienē izrunātu uzņēmējiem neskaidros jautājumus saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iniciētajām izmaiņām un jaunu prasību piemērošanu tranzīta procedūrai, kā tas tika atspoguļots 2015. gada 29. septembra laikrakstā Dienas Bizness, 2015. gada 6.oktobrī notika VID vadības ierosināta tikšanās ar tranzīta nozares uzņēmumu pārstāvjiem un šos uzņēmumus pārstāvošo asociāciju vadītājiem.

Reaģējot uz laikrakstā Dienas Bizness izskanējušo informāciju par to, ka tranzīta uzņēmumiem radušās būtiskas neskaidrības un neapmierinātība saistībā ar izmaiņām tranzīta procedūras piemērošanā, kas palielina arī šīm procedūrām nepieciešamo laiku, VID ģenerāldirektore aicināja iesaistītos Latvijas tranzīta nozares pārstāvjus risināt radušos jautājumus klātienē un aicināja uz tikšanos, lai pārrunātu aktuālos jautājumus tranzīta jomā kopumā.

Tikšanās laikā VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone uzsvērusi: «Es pati dodu priekšroku konstruktīvai sarunai, dialogam – gan savās attiecībās ar iestādes darbiniekiem, gan ar nodokļu maksātājiem un sadarbības partneriem. Tādēļ iespējami operatīvi organizēju šo tikšanos, lai ar jums visiem klātienē konstruktīvi pārrunātu radušās neskaidrības, skaidrotu faktisko situāciju un kopīgi rastu optimālo risinājumu, kas ļautu jums un mums pilnvērtīgi un sekmīgi turpināt darbu.»