Valdības sēdē otrdien, 20. decembrī paredzēts izskatīt informatīvo ziņojumu par oficiālo divpusējo sarunu uzsākšanu Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu ieviešanai Latvijā periodā no 2014. līdz 2021. gadam.

Šajā laikā Latvijai pieejamais bruto finansējums abu finanšu instrumentu ietvaros ir 102,1 miljons eiro, no kura aptuveni 20 miljoni eiro ir iezīmēti saskaņā ar apstiprināto ieviešanas regulējumu (donorvalstu administratīvās izmaksas, obligātā 5 % rezerve, divpusējās sadarbības veicināšanas fonds, tehniskā palīdzība, obligātais NVO fonds u.c.), savukārt 80,2 miljoni eiro ir novirzāmi investīciju programmu ieviešanai.

Iespējamo investīciju priekšlikumu virzībā tika ņemta vērā līdzšinējā EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu īstenošanas pieredze, vispārējās investīciju vajadzības Latvijā atbilstoši nozaru attīstības stratēģijām un nacionālajiem plānošanas dokumentiem, kā arī plānoto investīciju skaidri sasniedzamie rezultāti, to potenciālā ietekme uz nozari (investīciju koncentrēšana) un papildinātība, īstenoto ieguldījumu dzīvotspēja pēc investīciju pabeigšanas un ietekme un valsts un pašvaldību budžetiem.

Latvijā izveidotās Eiropas Savienības (ES) fondu un finanšu instrumentu sistēmas darbojas, tomēr lielākie klupšanas akmeņi projektu ieviešanā joprojām ir publiskie iepirkumi.

Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu Revīzijas iestāde (RI) ir iesniegusi Ministru kabinetā (MK) informatīvos ziņojumus par ES fondu un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu 2015. gada revīziju rezultātiem. MK iesniegtie informatīvie ziņojumi atspoguļo pārbaužu apjomus, auditu rezultātā konstatēto un kopējos secinājumus par veiktajām pārbaudēm, informē FM.

«Kopumā izveidotā ES fondu un EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu vadības un kontroles sistēmas darbojas, taču ir nepieciešami uzlabojumi,» skaidro FM ES fondu RI vadītāja Nata Lasmane.

Viņa norāda, ka auditori sistēmas darbību vērtē četru baļļu skalā, un esošo sistēmu vērtējums gan ES fondiem, gan EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentiem ir divi, kas kopumā ir uzskatāms par labu. Ar atzīmi viens kontroles sistēma tiek novērtēta tikai tad, kad tā ir pilnīga un bez kļūdām, bet tas ir visai rets gadījums ES dalībvalstu vidū. Savukārt zemāks vērtējums var signalizēt par nepieciešamību apturēt investīcijas nacionālā līmenī līdz sistēmas darbības uzlabošanai.

Ceturtdien Finanšu ministrijā (FM) notika ikgadējā Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu gada sanāksme. Tās laikā ministrijas pārstāvji ar Norvēģijas Ārlietu ministrijas, Finanšu instrumentu biroja un Norvēģijas vēstniecības Latvijā pārstāvjiem pārrunāja EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu īstenošanas gaitu un programmu ieviešanas progresu 2014.-2015.gadā, informē FM.

Šobrīd notiek aktīvs projektu ieviešanas periods. EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu ieviešanai Latvijā paredzētais neto finansējums ir 67,1 miljons eiro. Ieguldījumu mērķis ir novērst sociālo un ekonomisko nevienlīdzību EEZ, kā arī stiprināt divpusējās attiecības starp donorvalstīm un saņēmējvalsti. Patlaban no kopējā finansējuma izlietoti 22% jeb 14,7 miljoni eiro. Paredzēts, ka visas programmas noslēgsies 2017. gadā.

Norvēģu finansējuma investīcijas Latvijā veicina mūsu iedzīvotāju labklājību un sniedz sabiedrībai reālus ieguvumus. Šo atbalstu izjūt ne tikai galvaspilsētā, bet arī tuvākos un tālākos Latvijas reģionos, kur ikdienā ar projektu starpniecību tiek veidotas jaunas darbavietas, daudzveidīgāki pakalpojumi, saglabāts un attīstīts kultūras mantojums. Iedzīvotāji novērtē Norvēģijas finansējuma sniegto atbalstu, norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Otrdien, 5. decembrī, Ministru kabinetā izskatīts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts par Eiropas Ekonomikas zonas instrumenta ieviešanu 2014.–2021. gadā.

Atbilstoši saprašanās memorandiem EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros kopumā būs pieejams finansējums 102,1 miljona eiro apmērā, kas, rēķinot par abiem instrumentiem kopā, ir par 29,15 miljoniem eiro jeb 40 procentiem vairāk nekā iepriekšējā periodā. Oficiālā memorandu parakstīšana norisināsies 14. decembrī.

Investīciju plānošanā tika ņemta vērā līdzšinējā EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu īstenošanas pieredze, vispārējās investīciju vajadzības Latvijā atbilstoši nozaru attīstības stratēģijām un nacionālajiem plānošanas dokumentiem, kā arī plānoto investīciju skaidri sasniedzamie rezultāti, to potenciālā ietekme uz nozari (investīciju koncentrēšana) un papildinātība, īstenoto ieguldījumu dzīvotspēja pēc investīciju pabeigšanas un ietekme un valsts un pašvaldību budžetiem.

IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite” tīkla dati liecina, ka šobrīd mobilo datu patēriņš viesabonēšanā EEZ valstīs ir sasniedzis pirmspandēmijas laika apjomu, līdz ar to var secināt, ka cilvēki ievērojami aktīvāk dodas atpūtas un darba braucienos, sevišķi Eiropas robežās.

2022. gada jūnijā Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) cilvēki visvairāk datus patērējuši Vācijā un Zviedrijā, bet ārpus tās – Turcijā.

Salīdzinot mobilo datu patēriņa apjomu 2022. gada un 2019. gada otrajā ceturksnī, tas pārsniedz 200 000 MB. Lai gan 2022. gada otrajā ceturksnī patērētais mobilā interneta apjoms ir par 2% mazāks nekā identiskā laika periodā 2019. gadā, atšķirība ir maznozīmīga un datu patēriņš viesabonēšanā EEZ robežās kopumā ir atgriezies pirmspandēmijas līmenī.

Savukārt ārpus EEZ valstīm datu patēriņš pieaug lēzenāk. Proti, 2019. gada otrajā ceturksnī ārpus EEZ patērēti 65 448 MB mobilā interneta, bet līdzīgā periodā 2022. gadā – 45 520 MB, kas ir par 30% mazāk nekā pirmspandēmijas laikā.

Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) aicina Latvijas zinātniskās institūcijas iesniegt projektus Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu programmas Pētniecība un Stipendijas aktivitātē Pētniecība. Aktivitātē pieejams finansējums 4 435 556 eiro apmērā, lai veicinātu sadarbību zinātnē starp Latviju un Norvēģiju, liecina medijiem sniegtā informācija.

Pētniecības aktivitāte vērsta uz divpusējās sadarbības stiprināšanu starp Latvijas un Norvēģijas pētniecības iestādēm, tādējādi veicinot iestāžu ilgtermiņa sadarbību, kā arī to kapacitātes un kompetenču attīstību. Projekta ietvaros ir obligāta partnerība ar vismaz vienu institūciju no Norvēģijas.

Projektiem pieejams finansējums 4 435 556 eiro apmērā, ko veido Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansējums (3 992 000 eiro) un Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums (443 556 eiro). Viena projekta minimālais finansējums ir 60 000 eiro, savukārt maksimālais - 1 milj. eiro. Projektus var īstenot līdz 2017. gada 30. aprīlim.

Projektu var iesniegt tikai Latvijas zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā institūcija – zinātniskais institūts vai augstskola, kas atbilst konkursa nosacījumiem. Projektiem jāatbilst šādām tematiskām jomām:

Latvijas ekonomikai strauji attīstoties, 2007.gadā ir pieaugusi arī darba devēju interese par ārvalstu darbaspēka piesaistīšanu, Db.lv informēja starptautisko attiecību departamenta projekta vadītāja Ilze Haberlinga.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs 2007.gada I pusgadā tika apstiprināti darba izsaukumi 1370 ārzemniekiem no trešajām valstīm, tai skaitā 447 no Ukrainas, 420 no Moldovas, 109 no Uzbekistānas, 95 no Baltkrievijas, 77 no Krievijas, 55 no Armēnijas, 41 no Turcijas, kā arī citām valstīm.

Darba devēji plānoja ārzemniekus nodarbināt šādās profesijās: būvniecībā (936), rūpniecībā (203, pārsvarā - kuģu būvē), viesnīcās (88), transporta un sakaru nozarē (52), lauksaimniecībā (24) u.c. Salīdzinot ar 2006. gada I pusgadu, apstiprināto darba izsaukumu skaits valstī palielinājies aptuveni 4 reizes. Vislielākais pieaugums ir vērojams būvniecības nozarē - 9,65 reizes un rūpniecībā - 1,85 reizes.

Latvijas ekonomikai strauji attīstoties, 2007.gadā ir pieaugusi arī darba devēju interese par ārvalstu darbaspēka piesaistīšanu.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs 2007.gada I pusgadā tika apstiprināti darba izsaukumi 1370 ārzemniekiem no trešajām valstīm, tai skaitā 447 no Ukrainas, 420 no Moldovas, 109 no Uzbekistānas, 95 no Baltkrievijas, 77 no Krievijas, 55 no Armēnijas, 41 no Turcijas, kā arī citām valstīm. Darba devēji plānoja ārzemniekus nodarbināt šādās profesijās: būvniecībā (936), rūpniecībā (203, pārsvarā - kuģu būvē), viesnīcās (88), transporta un sakaru nozarē (52), lauksaimniecībā (24) u.c. Salīdzinot ar 2006. gada I pusgadu, apstiprināto darba izsaukumu skaits valstī palielinājies aptuveni 4 reizes. Vislielākais pieaugums ir vērojams būvniecības nozarē - 9,65 reizes un rūpniecībā - 1,85 reizes. Tas izskaidrojams ar minēto nozaru strauju attīstību un kvalificēta darbaspēka trūkumu valstī. Konstatēts, ka 87% gadījumu darba devēji pirms darba izsaukuma apstiprināšanas NVA filiālēs reģistrēja vakances, un pēc reģistrēšanas tās bija brīvas ne mazāk par mēnesi, tomēr piemērotus darbiniekus NVA varēja piedāvāt tikai atsevišķos gadījumos. 32 atteikumi apstiprināt darba izsaukumus tika pamatoti ar attiecīgu dokumentu (pārsvarā izglītību apliecinošu) trūkumu.

Otrdien, 14.martā, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto 2016. gada otrā pusgada informatīvo ziņojumu par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanas statusu, informē FM.

Šobrīd turpinās 7 EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu līdzfinansēto programmu ieviešana, kuru ietvaros Latvijas tautsaimniecībā investētais finansējums sasniedza 60,2 miljonus eiro jeb 80,2% no kopējā Latvijai pieejamā EEZ/Norvēģijas finansējuma. Kopumā līdz pārskata perioda beigām no 339 projektiem ir pabeigta lielākā daļa - 84% jeb 283 projekti. Atlikušie projekti jāpabeidz līdz 2017. gada 30. aprīlim.

2017. gada 30. aprīlī kā pirmā tiks noslēgta programma NVO fonds, kā rezultātā tika īstenoti 205 projekti. Liela daļa projektu tika īstenoti ar mērķi stiprināt demokrātiskās vērtības, bet daļa no tiem bija vērsti arī uz rasisma, ksenofobijas, homofobijas mazināšanu un romu iekļaušanu sabiedrībā.

Ar Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finansējuma atbalstu Elejas muižas parkā būs iespējams restaurēt autentisko Tējas namiņu un arkveida mūra žogu, kas patlaban ir kultūrvēsturiskie pieminekļi avārijas stāvoklī.

Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone informēja, ka Jelgavas novada pašvaldība ir saņēmusi apstiprinājumu projektam, ko iesniedza EEZ finanšu instrumenta programmā Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana.

Ar šīs programmas atbalstu būs iespējams restaurēt Elejas muižas parka ansambļa autentisko kādreizējās Elejas pils Tējas namiņu un Zemgales reģionā tik reto arkveida mūra sienu, kas ir kultūrvēsturiskie pieminekļi un patlaban nonākuši avārijas stāvoklī.

Kaņepona skaidroja, ka Elejas muižas ansamblis - savulaik Kurzemes klasicisma pērle, izcilais būvniecības paraugs Eiropā - ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, bet diemžēl patlaban tā objekti ir avārijas stāvoklī.

Jau šā gada trešajā ceturksnī interesentiem būs iespēja iesniegt projektus atklātos projektu konkursos pētniecības un stipendiju, kultūras un dabas mantojuma saglabāšanas, vides un «zaļās ražošanas» jomu programmās.

2009.-2014. gada periodā EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanai Latvijā paredzētais neto finansējums no finanšu instrumentiem ir 47,42 miljoni latu. Projekti tiek īstenoti programmu veidā, un ieguldījumu mērķis ir novērst sociālo un ekonomisko nevienlīdzību EEZ ietvaros, kā arī stiprināt divpusējās attiecības starp donorvalstīm un saņēmējvalsti.

Trešdien Finanšu ministrijā (FM) notika ikgadējā Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu gada sanāksme, kuras ietvaros FM pārstāvji tikās ar Norvēģijas Ārlietu ministrijas, Norvēģijas karalistes vēstniecības Latvijā un Finanšu instrumenta biroja, kas atrodas Briselē, pārstāvjiem, lai pārrunātu EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu 2009.-2014. gadam īstenošanas gaitu, kā arī turpmākās aktualitātes.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

No 1. aprīļa LMT atceļ viesabonēšanu internetam Eiropā (EEZ*).

LMT maina Internets telefonā pakalpojuma struktūru un paaugstina pieejamo datu apjomu. Tādējādi par izdevīgāku cenu var izmantot lielāku interneta apjomu — 1 GB datu, tai skaitā 0,84 GB citās EEZ valstīs, pieejami par 3,99 EUR mēnesī. 3 GB, tai skaitā 1,67 GB citās EEZ, — par 7,99 EUR mēnesī. Neierobežotais tarifu plāns Latvijā un vēl 2,51 GB, ceļojot citās EEZ valstīs, pieejami par 11,99 EUR mēnesī. Pieejamais datu apjoms citās EEZ valstīs ir noteikts saskaņā ar Eiropas Savienības Viesabonēšanas regulu un periodiski mainīsies atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumiem.

Klienti no 1. aprīļa var pieslēgt kādu no jaunajiem tarifu plāniem, un no 1. maija tie stāsies spēkā visiem LMT klientiem, informē uzņēmumā.

Saeimā pieņemti grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā, ļaus būtiski paātrināt atbalsta saņemšanu abu minēto līdzfinansētos projektos.

Šie grozījumu paredz vienkāršot projektu pārskatu izskatīšanas kārtību nacionālajā līmenī, paātrinot to apstiprināšanu vismaz par nedēļu, līdz ar to arī ļaujot atbalsta saņēmējiem finansējuma atmaksas saņemt ātrāk.

Projekta īstenotājs var saņemt atpakaļ finansējumu no donorvalstīm tikai pēc projekta pārskatu apstiprināšanas nacionālajā līmenī un donorvalstu līmenī.

Tāpat grozījumi paredz apvienot vienā komitejā EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu Uzraudzības komiteju un vadības komiteju, tādējādi samazinot iesaistīto institūciju skaitu un līdz ar to arī administratīvos resursus.

Jau pagājušā gada nogalē Finanšu ministrija (FM) uzsāka darbu pie EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu vadības sistēmas vienkāršošanas, un grozījumi likumā ir viens no posmiem, lai optimizētu finanšu instrumentu ieviešanu Latvijā.

Rīt, 20.septembrī Sabiedrības integrācijas fondā svinīgi tiks parakstīts pirmais finansēšanas līgums Latvijā, kas tiek finansēts EEZ un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumentu ietvaros, kā rezultātā nauda reāli nonāks pie pirmajiem projektu īstenotājiem jauno finanšu instrumentu ietvaros.

Pasākums notiks 20. septembrī plkst. 11.00 Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk - SIF) telpās Brīvības ielā 40-39, 6.stāvā. Līguma parakstīšanas pasākumā piedalīsies SIF sekretariāta direktors Nils Sakss, Norvēģijas Karalistes vēstniecības padomnieks EEZ finanšu instrumenta ietvaros Henriks Foins Šerve, Finanšu ministrijas Finanšu instrumentu koordinācijas departamenta Ieviešanas un uzraudzības nodaļas vadītāja vietniece Guntra Podniece.

Žurnālisti ir laipni aicināti piedalīties pasākumā.

Kā ziņots iepriekš, š.g. 4.septembrī Sabiedrības integrācijas fonda Padome apstiprināja konkursu rezultātus divās programmās "NVO darbības atbalsta programmā" un "NVO kapacitātes stiprināšanas programmā", kopā atbalstot 38 projektus, ar kuriem tuvākajā laikā tiks noslēgti finansēšanas līgumi.

Ceturtdien, 7. aprīlī, Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietnieks Eiropas Savienības (ES) fondu jautājumos Armands Eberhards tikās ar Islandes vēstnieci Latvijā Kristīnu Adalbjorgu Arnadotiru (Kristín Aðalbjörg Árnadóttir) un Norvēģijas vēstnieku Latvijā Steinaru Ēgilu Hāgenu (Steinar Egil Hagen), lai pārrunātu EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu ieviešanas progresu Latvijā un jaunā perioda fokusu, informē Finanšu ministrija.

Kā atzina visi klātesošie, valstu līdzšinējā sadarbība EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu 2009.-2014. gada perioda ieviešanā bijusi sekmīga un sniegusi būtisku atbalstu gan Latvijas tautsaimniecībai un iedzīvotājiem, gan valstu savstarpējo bilaterālo attiecību stiprināšanā. Šī perioda projekti pilnībā tiks pabeigti līdz 2017. gada aprīļa beigām, tāpēc jau tagad būtiski ir gatavoties jaunajam finanšu instrumentu periodam un kopā ar donorvalstīm noteikt tā prioritātes.

Tāpat gan FM valsts sekretāres vietnieks, gan vēstnieki atzina to, ka jaunajā periodā jātiecas uz ilgtspējīgu un visai sabiedrībai būtisku projektu atbalstīšanu, kā tas bijis līdz šim, tomēr finansējuma piešķiršana varētu būt vēl mērķētāka, lai panāktu maksimālu efektu un izvirzīto mērķu sasniegšanu. Kā arī papildus būtu jādomā par finanšu instrumentu vienkāršošanu.

Pārdomas par aizgājušo krīzi

Ko esam mācījušies no 2008/2009. gada finanšu krīzes: (1) vismazāk pasargātie ir pasīvie gala investīciju produktu patērētāji; (2) fragmentētais finanšu instrumentu tirgus ES rada domino efekta risku; (3) neregulētie ārpusbiržas finanšu instrumentu tirgi, kuri apjoma ziņā ir vieni no lielākajiem visā finanšu ekosistēmā, caurskatāmības trūkuma rezultātā rada visaptverošu tirgus nestabilitātes risku jeb tā saucamo sistēmisko risku, kas var radīt būtisku satricinājumu pat valstu līmenī.

Kas ir MiFID II?

Otrā finanšu tirgus instrumentu direktīva jeb MiFID II (Markets in Finanical Instruments Directive) un saistītā Finanšu instrumentu tirgus regula (Markets in Financial Instruments Regulation jeb MiFIR) ir rezultāts Eiropas Komisijas centieniem nodrošināt vienotu likumdošanas ietvaru visas ES finanšu instrumentu tirgos. Akronīms MiFID II bieži tiek lietots, lai apzīmētu abus regulējumus, neizdalot tos; būtiskā atšķirība starp abiem ir tā, ka MiFIR ir tieši piemērojama visā ES no spēkā stāšanās datuma šī gada 3. janvārī, kamēr pie direktīvas transponēšanas Finanšu instrumentu tirgus likumā Latvijas atbildīgās institūcijas vēl aktīvi strādā.

Starptautiskais Investīciju strīdu izšķiršanas centrs (ICSID) pēc trīs gadu ilga tiesas procesa nolēmis noraidīt SIA "North Star LTD" un īpašnieka Pētera Pildegoviča prasību atzīt Norvēģijas nodarītos zaudējumus uzņēmumam sniega krabju zvejā, liecina ICSID publicētā informācija.

Pildegovičs un "North Star LTD" prasību ICSID iesniedza 2020.gada martā pēc tam, kad Norvēģijas varas iestādes arestēja "North Star LTD" zvejas kuģi "Senator", kas atbilstoši iepriekš noslēgtiem līgumiem zvejoja sniega krabjus Svalbāras ūdeņos.

Prasītājs norādīja, ka Norvēģija ar savu rīcību pārkāpusi Latvijas un Norvēģijas līgumu par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību un zaudējumos no Norvēģijas pieprasīja 388 miljonus eiro.

Strīdu izšķiršanas centrs lēmis Pildegoviča un "North Star LTD" prasības noraidīt pilnībā.

Tāpat ICSID lēmis, ka prasītājam pilnībā jāsedz atbildētāja jeb Norvēģijas šķīrējtiesas izmaksas. Kopumā "North Star LTD" jāsedz Norvēģijas šķīrējtiesas izmaksas 597 307,04 dolāru apmērā, kā arī jākompensē Norvēģijai izmaksas, kas saistītas ar pārstāvniecību, 809 724,07 dolāru apmērā.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Norvēģijas darba inspekcija apturējusi Latvijas autopārvadājumu uzņēmuma "Kreiss" darbību šajā valstī, jo uzņēmums autovadītājiem maksājis daudz mazāk nekā paredz Norvēģijā spēkā esošie noteikumi, informē Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācija.

Līdz ar to "Kreiss" no 20.janvāra vairs nedrīkst veikt kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, teikts NFL interneta vietnē.

Pēc Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas sniegtajām ziņām, Norvēģijas darba inspekcijai ir nesaskaņas ar "Kreiss" par to, ka uzņēmums autovadītājiem, kas veic kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, maksā daudz mazāku atalgojumu nekā prasa noteikumi.

Atbilstoši asociācijas sniegtajai informācijai, "Kreiss" šoferiem maksājis tikai 24 norvēģu kronas (2,43 eiro) stundā, lai gan minimālā darba samaksa kravas automobiļu vadītājiem Norvēģijā ir 175,95 kronas (17,81 eiro) stundā.

Tā kā "Kreiss" nav sniedzis Norvēģijas darba inspekcijai pieprasītās ziņas, inspekcija nolēmusi apturēt uzņēmuma pārvadājumus valsts teritorijā, sacīts Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas vietnē.

Līdz 2013. gada 31. decembrim kopumā noslēgti 6000 līgumu par projektu īstenošanu 4,9 miljardu eiro apmērā jeb 98,1% no pieejamā publiskā finansējuma.

Otrdien Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta, Norvēģijas finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas apguvi līdz 2013. gada 31. decembrim. Šādu ziņojumu FM iesniedz MK reizi ceturksnī.

Ziņojumā sniegta informācija par Eiropas struktūrfondu un Kohēzijas fonda, (EEZ), Norvēģijas un Šveices finanšu instrumentu finanšu progresu un sasniegtajiem rezultātiem, neatbilstoši veikto izdevumu tendenču analīzi. Tāpat akcentēti ES fondu zaudēšanas riski un nepieciešamie pasākumi to mazināšanai.

Lai atbalstītu valsts slimnīcu dalību Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas valdības divpusējā (EEZ/Norvēģijas) finanšu instrumentu projektu ieviešanā veselības nozarē, valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 15.maijā izsludināts ministru kabineta noteikumu grozījumu projekts.

Projekts maina sistēmu finanšu plūsmai un samazina finanšu slogu slimnīcām, kuras ir apstiprinātas kā finanšu instrumentu projektu īstenotāji, Db.lv informē Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Diāna Bērziņa.

Pašreiz Veselības ministrijas pārziņā esošās slimnīcas sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus un tām ir ierobežoti resursi finanšu instrumentu projektu īstenošanai, līdz ar to pastāv risks samazināt finansējumu kvalitatīvu ārstniecības pakalpojumu nodrošināšanai, ja slimnīcas būs spiestas piesaistīt finansējumu no pašu līdzekļiem.

Tādēļ Finanšu ministrijas izstrādātais noteikumu projekts nosaka, ka veselības aprūpes nozares kapitālsabiedrības, kurās centrālā valsts iestāde ir valsts kapitāla daļu turētāja, EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu finansētus individuālos projektus īsteno no valsts budžeta finansējuma.

Lietu un materiālu otrreizēja pārstrāde ir tendence arī mūzikas instrumentu tapšanas procesā - to izveidei noder pat caurules un tukši gāzes baloni, Db.lv pārliecinājās jaunatklātajā izstādē Mūzikas instrumentu būve Latvijā.

Izstādē apkopoti 35 Latvijas mūzikas instrumentu izgatavotāju darbi, piemēram, klasiskās ģitāras, vijoles, čelli, alti, klavihordi, cītaras, cimboles, kokles, dažādi perkusijas instrumenti, marimbas, kā arī basītes, ģīgas, dūdas, stabules un elektriski instrumenti.

Vairums instrumentu top Vidzemē un Rīgas apkārtnē, bet ir pārstāvētas arī tādas vietas kā Krāslava, Jaunpiebalga, Rēzekne, Jūrkalne, Ugāle, Cēsis un Ikšķile.

Instrumentu darināšanai visbiežāk tiek izmantots koks,metāls, māls, bet bungu virsmām - āda. Tāpat arvien vairāk tiek izmantoti netradicionālie materiāli, piemēram, plastmasas caurules, tukši gāzes baloni. Otrreizēja pārstrāde ir viens no veidiem kā šobrīd izpaužas mūzikas instrumentu būvētāji. «Es domāju, ka mūzikas instrumenti arī turpmāk tiks radīti no visa, kas ir apkārt. Tas var attīstīties neierobežoti, bet ir jāizveido tāda vide, lai meistari viens otru redz un saprot, ko otrs dara un spēj viens otru papildināt un pilnveidot,» komentē izstādes organizētājs Rihards Valters.

Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums Latvijas sniega krabju zvejas kuģim «Senator» ir nelabvēlīgs un liedz zvejot Svalbāras ūdeņos, aģentūrai LETA pastāstīja kuģa īpašnieks Pēteris Pildegovičs.

Pēc viņa teiktā, Norvēģijas Augstākā tiesa ir lēmusi, ka sniega krabis ir sēdoša suga, un to var uzskatīt par šelfa resursu. Tādējādi sniega krabis, pēc Pildegoviča teiktā, tiek pielīdzināts tādiem resursiem kā nafta un gāze, un jebkāds cits risinājums tiesvedībā skars arī jautājumus saistībā ar šiem resursiem. Ja Norvēģijas Augstākā tiesa būtu lēmusi, ka sniega krabis ir migrējoša suga, arestētais zvejas kuģis «Senator» būtu varējis atsākt zvejot.

Pēc viņa sacītā arī otrajā tiesas skatītajā jautājumā, vai un cik lielā mērā Norvēģijas likumi diskriminē citu valstu kuģus saistībā ar krabju zveju, Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums bija negatīvs. «Tiesa neuzskata, ka valsts rīkojas diskriminējoši, neizsniedzot licenci sniega krabju zvejai un neļaujot tos zvejot, lai gan bijām vērsušies pie Norvēģijas iestādēm, pieprasot šādu licenci,» rezumēja Pildegovičs.

2018. gada 3. janvārī stājas spēkā finanšu instrumentu jomai saistoši jauni noteikumi, ko paredz (pirmā līmeņa ES normatīvie akti) - Finanšu instrumentu tirgus direktīva 2014/65/EU (MiFID II) un Finanšu instrumentu tirgus regula Nr. 600/2014 (MiFIR).

Jauno tiesību aktu galvenais mērķis ir stiprināt to klientu aizsardzību, kuri iegulda līdzekļus vērtspapīros un citos finanšu instrumentos, kā arī padarīt ES finanšu tirgu stabilāku un pārredzamāku, samazināt sistēmiskos riskus, nodrošināt finanšu tirgu efektivitāti un samazināt to dalībnieku izmaksas.