Lai Latvija būtu gatava 1. maijā iestāties ES, valdībai vēl ir jāizskata 36 likumprojekti un ap 200 Ministru kabineta noteikumu projekti.Tā valdības sēdē atzina Eiropas lietu biroja vadītāja Sanita Pavļuta-Deslandes. Viņa gan atzīst, ka visi darbi ir izdarāmi un radušos situāciju skaido kā pirmseksāmenu stresu studentam, kurš tāpat kā valsts institūcijas visu laiku ir strādādājušas, nevis sliknkojušas, bet tagad tiek pavilkta svītra, kas vēl jāizdara. Turklāt daudzi no normatīvajiem dokumentiem ir tehniski grozījumi vai pilnvarojuma deleģējumi, skaidroja S. Pavļuta-Deslandes. Eiropas lietu biroja vadītāja norādīja, ka pēc Saeimas Eiropas lietu komisijas informācijas Saeima līdz 1. maijam parastajā kārtībā varēs izskatīt un pieņemt tikai tos likumprojektus, kuri parlamentā iesniegti līdz 12.martam. Savukārt tie likumprojekti, kuriem jāstājas spēkā 1. maijā un kuri nav iesniegti līdz minētajam datumam būšot jāpieņem vai nu Saeimas ārkārtas sēdē, vai arī tos valdība varētu pieņemt Satversmes 81.panta kārtībā. Tā kā valdībai ir jāpieņem ļoti daudz normatīvo aktu projektu, tad šīs steidzamības dēļ būšot grūti izpildīt Ministru kabineta kārtības rullī paredzētās saskaņošanas procedūras, tēpēc tika ierosināts noteikt pagaidu kārtību to saskaņošanai. Proti, nosakot, ka pēc valsts sekretāru sanāksmes atzinumi par normatīviem aktiem ir jāsniedz nedēļas laikā. S. Pavļuta — Deslandes aicināja ministrijas apzināt tos tiesību aktus, kuri nav atkarīgi no Saeimā izskatāmajiem likumprojektiem, un nekavējoties virzīt izskatīšanai valdībā. Ministrijām ir jāizvērtē, kuri no atlikušajiem normatīvo aktu projektiem ir tādi, kuru aizkavēšanās var radīt zaudējumus, piemēram, uzņēmējiem, vai arī sankcijas pret Latvijas valsti. Šos normatīvos aktus Eiropas lietu biroja vadītāja aicināja virzīt kā prioritārus. Bez tam esot nepieciešams virzīt tos normatīvo aktu projektus, kuri kā nepadarīti darbi tiek minēti Eiropas Komisijas monitoringa ziņojumā. Bez tam tiek piedāvāts informēt sabiedrību, arī uzņēmējus, par tiem normatīvajiem aktiem, kuri stāsies spēkā 1. maijā un kas būtiski skars sabiedrības intereses. Līdz 19.martam valdība uzdeva ministrijām Valsts kancelejā iesniegt informāciju par jomām, kurās gaidāmas būtiskas pārmaiņas un kurās būtu nepieciešami skaidrojošie pasākumi.