Ņemot vērā «veiksmīgo cīņu ar ēnu ekonomiku un nodokļu iekasēšanas rezultātus», Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) darbinieku motivēšanai plānots piešķirt 2,27 miljonus latu, liecina izskatīšanai valdībā iesniegtie dokumenti.

Iesniegtais rīkojuma projekts paredz finanšu ministram informēt Saeimu par nepieciešamību palielināt apropriāciju budžeta programmā «Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana» 2 270 815 latu apmērā un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piekrīt apropriācijas palielināšanai, palielināt likumā «Par valsts budžetu 2011.gadam» noteikto apropriāciju.

Finanšu ministrija rosina VID darbiniekus prēmēt šā gada novembrī, un tas nepieciešams, lai motivētu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas par ieguldījumu nodokļu iekasēšanas un darbības izpildes rādītāju uzlabošanā un muitas politikas īstenošanā, kas sekmējusi ēnu ekonomikas mazināšanos un veicinājusi godīgu konkurenci.

Valsts parāda apkalpošanas vadības procesā iesaistītie Valsts kases darbinieki nākamgad varēs tikt pie prēmijām, ja viņiem izdosies samazināt ar valsts parāda apkalpošanu saistītos izdevumus. Sekmīgi apkarojot ēnu ekonomiku, pie prēmijām varētu tikt arī Valsts ieņēmumu dienestā strādājošie.

Saskaņā ar valdības akceptētajā likumā «Par valsts budžetu 2013. gadam» noteikto, Valsts kases darbinieku centieni samazināt valsts parāda apkalpošanas izmaksas tiks novērtēti materiālā izteiksmē, ja «2013.gada deviņu mēnešu laikā Valsts kases amatpersonu (darbinieku), kuras iesaistītas valsts parāda vadības procesā, darbības rezultātā būtiski samazinās valsts budžeta izdevumi salīdzinājumā ar likumā «Par valsts budžetu 2013.gadam» spēkā stāšanās dienā plānotajiem procentu izdevumiem budžeta apakšprogrammā 31.02.00 «Valsts parāda vadība» un tiek prognozēts procentu izdevumu samazinājums līdz gada beigām.

No nākamā gada banku darbiniekiem maksātās prēmijas nevarēs pārsniegt gadā saņemtā atalgojuma apmēru. Ja tam piekrīt bankas akcionāri, tad divas gada algas, bet ar noteikumu, ka ceturtdaļa prēmijas tiks izmaksāta pēc pieciem gadiem.

Tā nolēmuši Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pārstāvji. Laikraksts Latvijas Avīze Latvijas banku pārstāvjiem jautājis, vai šis lēmums ietekmēs līdzšinējo prēmiju maksāšanas kārtību.

Swedbank pārstāve Kristīne Jakubovska sacījusi, ka bankā izmanto Eiropā jau sen pazīstamo prēmēšanu ar bankas akcijām. Tās var saņemt trīs gadus, skaitot no tā gada, kad tās bijušas piešķirtas.

«Šis ES lēmums mūs būtībā nekā neietekmē, jo bankā ieviestā prēmēšanas sistēma jau ietver riska ierobežošanu – prēmēšana notiek ar paša uzņēmuma akcijām, turklāt tās tiek uz trim gadiem iesaldētas, tādējādi veicinot tiekšanos uz ilgtermiņa darba rezultātiem,» skaidrojusi K. Jakubovska.

Par prettiesisku rīkojumu izdošanu saistībā ar darbinieku prēmēšanu no Nacionālā rehabilitācijas centra (NRC) Vaivari valdes atsaukta valdes locekle Anita Kehre.

«Saskaņā ar NRC Vaivari apstiprināto valdes reglamentu A. Kehrei nav tiesību parakstīt dokumentus, kas saistīti ar iestādes finansēm, atalgojumu un materiālu pabalstu piešķiršanu u.c. finanšu dokumentus. Tomēr, neskatoties uz to, viņa bez saskaņošanas ar valdes priekšsēdētāju bija izdevusi rīkojumu par prēmiju piešķiršanu atsevišķiem iestādes darbiniekiem,» Db skaidro Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas pārstāvis Oskars Šneiders.

Atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai valsts un pašvaldību institūcijas 2011.gadā nedrīkst izmaksāt prēmijas. Tādējādi lēmums par atsevišķu darbinieku prēmēšanu ir prettiesisks, norāda VM.

Valsts kanceleja (VK) izstrādājusi jaunu kārtību, kādā tiek nodrošināta kolektīvo pasākumu organizēšana un finansēšana valsts pārvaldes institūcijās.

Valsts kanceleja tagad izstrādājusi jaunus Ministru kabineta noteikumus, kā tiek nodrošināta kolektīvo pasākumu organizēšana un finansēšana, un tie pieteikti ceturtdien Valsts sekretāru sanāksmē.

Dokuments norāda, ka kolektīvie pasākumi ir pasākumi, kas tiek rīkoti darbinieku saliedēšanai un motivēšanai, svinīgi pasākumi darbiniekiem nozīmīgu iestādes gadadienu un valsts svētku atzīmēšanai, sporta pasākumi, izņemot tos, kas saistīti ar iestādes darbību atbilstoši normatīvajiem aktiem, iekšēji komunikācijas pasākumi, iestādes darbības plānošanas un pārskata sanāksmes, pasākumi, kas veltīti ar nozares darbību saistītām starptautiski atzīmējamām dienām, un struktūrvienību un profesionālo grupu mācības, kas saistītas ar komandas veidošanu un kolektīva saliedēšanu.

Finanšu ministrija konstatējusi, ka, neraugoties uz dažādiem aizliegumiem, pērn vairākas pašvaldības joprojām turpinājušas maksāt prēmijas un visādi citādi šķiesties ar naudu.

Principā jau var teikt tā — nekas jauns vai ārkārtējs jau nav atgadījies, jo visu laiku Latvijā ir bijušas amatpersonas, ierēdņi, kas ir izdomājušas, kā dažādus lēmumus apiet ar līkumu, turklāt tā, lai viss izskatās gluži vai likumīgi. Runājot par konkrēto situāciju, jāteic tā — prieks, ka ir pašvaldības, kas jau ilgu laiku pastāvošo ekonomisko krīzi neizjūt, taču šeit būtu jāievēro zināmas konsekvences.

Pirmkārt, jāņem vērā, ka prēmēšanas aizliegums valstī jau zināmu laiku tomēr ir noteikts, un tādējādi dažādās piemaksās izsniegtajai naudai būtu jāatgriežas pašvaldību kasēs. Tas ir viegli izdarāms — ņemot vērā, ka par katras prēmijas piešķiršanu ir jābūt rīkojumam ar konkrētas personas parakstu, lai tad arī parakstītāji attiecīgo summu atmaksā. Domājams, nevienā no «pieķertajām» pašvaldībām nebūs ilgi jāmeklē prātīgāki veidi, kā šo naudu izlietot.

Satversmes tiesa ierosinājusi lietu saistībā ar izmaiņām, kas tika veiktas tiesnešu, zemesgrāmatu tiesnešu un prokuroru atalgojumu sistēmā.

Apstrīdētās normas paredz, ka tiesneša mēnešalgas apmērs ir saistīts ar valsts tiešās pārvaldes iestādes augsti kvalificēta jurista mēnešalgas apmēru. Tāpat normas paredz prēmēšanas un piemaksu iespējas, kā arī ievieš vairākas izmaiņas tiesnešu un prokuroru sociālajās garantijās.

Pieteikumu iesniegušie tiesneši un prokurori norāda, ka apstrīdētās normas pārkāpj varas dalīšanas principu, tiesnešu neatkarības principu un tiesiskās drošības principu. Izmaiņas likumos esot pieņemtas sasteigti, neuzklausot un neņemot vērā tiesu varas viedokli.

Pieteikumā pausts viedoklis, ka tiesnešu un prokuroru atalgojuma apmēru nedrīkst ietekmēt izpildvara. Tāpat tiesneša un prokurora darbs nedrīkstot būt prēmēšanas objekts, proti, šāda situācija būtiski ietekmējot tiesneša un prokurora neatkarības garantijas.

Rīgas brīvostas darbinieki turpmāk vairs nevarēs saņemt vairāk par trīs prēmijām algas apmērā gada laikā, bet ar īpašu valdes lēmumu ir iespēja izdabūt arī ceturto, taču pats «trakākais» ir tas, ka prēmēšana vairs nevarēs būt paredzēta darba līgumos.

Kaut ko tādu izlasot ziņu aģentūru slejās, teju vai gribas DB rubrikā Zaudētājs ievietot visu Rīgas brīvostas kolektīvu, jo acīmredzot līdz šim situācija ir bijusi viņiem ievērojami labvēlīgāka. Vienīgi, uzzinot šo faktu, nenovēršami rodas pāris jautājumu.

Pirmkārt, vai tiešām Latvija ir atgriezusies, teiksim, 2006. gadā, kad vismaz pāris prēmiju algas apmērā gada ietvaros valsts vai pašvaldību struktūrās netika uzskatīts par kaut ko īpašu. Ne reizi vien ir dzirdēts par gadījumiem, kad privātā uzņēmumā uz darba interviju ieradies valsts vai pašvaldību iestāžu darbinieks skaidri noprasa – cik prēmiju jūs man maksāsiet? Parasti šādus cilvēkus ļoti ir izbrīnījis pretjautājums – par ko?! Vai varbūt Latvija sāk pielīdzināties vienai otrai Dienvideiropas valstij, kuras iedzīvotāji pat dzirdēt negrib par to, ka taupības nolūkos varētu pāriet no 14 un 13 mēnešalgām gadā, kurā, kā zināms, vairāk par 12 mēnešiem nemaz nav. Tiesa gan, joprojām Rīgas brīvosta ir gatava dragāt vēl glaunāk, nekā minētā reģiona valstis, apmaksājot 12 mēnešu darbu ar 16 mēnešu algu.

Rīgas brīvostas valdē šodien akceptētas izmaiņas brīvostas darbinieku prēmēšanas sistēmā, nosakot, ka turpmāk darbinieks gada laikā varēs saņemt ne vairāk kā trīs prēmijas darba algas apjomā, bet brīvostas valde ar atsevišķu lēmumu par īpašiem sasniegumiem varēs piešķirt arī ceturto prēmiju, pastāstīja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR).

Rīgas brīvostas pārvaldnieka prēmija turpmāk nebūs līgumā paredzēta summa, bet par to lems brīvostas valde.

Līdz šim darbinieku prēmijas tika aprēķinātas kā procents no ostas apgrozījuma. Mēneša laikā tiks veiktas atbilstošas izmaiņas brīvostas darbinieku līgumos. Šīs izmaiņas tiks ieviestas, balstoties Valsts kontroles ieteikumiem.

Jau ziņots, ka Rīgas brīvostas valde apstiprināja ostas gada pārskatu, tādējādi ostas pārvaldniekam Leonīdam Loginovam automātiski piešķirot vairāk nekā 48 tūkst. latu prēmiju. Prēmija izraisījusi pretrunīgu reakciju, jo Valsts kontrole šogad revīzijā konstatējusi, ka no 2009. līdz 2011.gadam Rīgas brīvostā ir bijuši nelietderīgi un nelikumīgi tēriņi vairāk nekā 41 miljona latu apmērā.

Šodien Rīgas brīvostas valde apstiprināja ostas gada pārskatu, tādējādi ostas pārvaldniekam Leonīdam Loginovam automātiski piešķirot prēmiju vairāk nekā 48 000 latu, ziņo portāls Lsm.lv.

Kā skaidroja Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC), šāda prēmēšanas sistēma paredzēta līgumā. Ja tiktu nolemts neizmaksāt prēmiju, jebkurš brīvostas pārvaldes darbinieks varētu vērsties tiesā un tiesa lemtu, ka prēmija ir jāizmaksā, norāda Ušakovs.

Viņš solīja, ka šis būs pēdējais gads, kad prēmijas tiks izmaksātas pēc šādiem nosacījumiem, jo prēmēšanas sistēma brīvostas pārvaldē tiks mainīta.

Kā ziņots, Valsts kontrole konstatējusi, ka laika periodā no 2009. līdz 2011.gadam Rīgas brīvostā ir bijuši nelietderīgi un nelikumīgi tēriņi vairāk nekā 41 miljona latu apmērā.

VK revīzijā tika secināts, ka Rīgas brīvostas pārvaldes finanšu līdzekļi 595 000 latu apmērā nelikumīgi tērēti gan darba samaksas noteikumiem neatbilstošām prēmijām, dāvanām un veselības apdrošināšanai valdes locekļiem, gan kļūdaini aprēķinātiem pabalstiem, atvaļinājuma naudai un darba nespējas lapas naudai.

Aizvadītajā gadā vairāk darba devēju ir izmantojuši prēmijas labāko darbinieku papildu motivēšanai, vēsta laikraksts Dienas bizness.

Pēdējo gadu laikā prēmēšanas pieeja uzņēmumos ir būtiski pārskatīta, norāda SIA Fontes Vadības konsultācijas Pētījumu grupas vadītāja, valdes locekle Inga Bērziņa.

«Ekonomikas lejupslīdes gados prēmijas praktiski netika izmaksātas, jo uzņēmumi centās saglabāt pamatalgas nemainīgas un nodrošināt darbiniekiem stabilitātes sajūtu. Taču, sākot no pagājušā gada, gandrīz katrs otrais uzņēmums atkal pārskata prēmēšanas pieeju modeļus. Bieži pamatalgas pieauguma vai tuvināšanas agrākajam līmenim vietā tiek sniegta iespēja nopelnīt lielāku atalgojuma mainīgo daļu. Šādā veidā darbinieks vairāk tiek iesaistīts atbildībā par uzņēmuma darbību, un uzņēmēji saglabā zemāku fiksēto izdevumu riska līmeni ekonomikas nelabvēlīgas attīstības gadījumā.»

Lai arī eksporta kredītu garantēšanai šogad novirzīti 10 milj. Ls, līdz šim līgumi par eksporta kredītu garantiju piešķiršanu parakstīti tikai ar diviem komersantiem, turklāt šo līgumu kopējā summa ir tikai 81 tūkst. eiro.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas apkopoto informāciju, līdz šī gada 14. septembrim Latvijas Garantiju aģentūrā bija iesniegti 35 pieteikumi par kopējo atliktā maksājuma summu 13.185 milj. eiro. Līdz šim apstiprināti tikai 12 garantiju projekti, bet 15 pieteikumiem eksporta kredīta garantiju piešķiršana atteikta.

Eksporta kredītu garantijas Latvijas komersanti vēlējušies saņemt ne tikai eksportam uz tādiem tradicionāliem eksporta tirgiem kā Krievija, Baltkrievija un Kazahstāna, bet arī uz tādām eksotiskām valstīm kā Nigērija un Somālija.

Kopš krīzes daudzi strādājošie Latvijā jau paspējuši piemirst par materiālajiem labumiem, ko darba devēji pirms dižķibeles visai dāsni piešķīra viņu motivēšanai un uzticības veicināšanai. Tomēr nu šādas lojalitātes programmas uzņēmumos atkal sākušas atjaunoties, vēsta laikraksts Diena.

Tas gan nenotiekot strauji, taču jaunā tendence esot tā, ka to darīt sāk arī vidēja izmēra (100-300 darbinieki) vietējie uzņēmumi, kas iepriekš par šādām lojalitātes programmām nedomāja.

«Mērķis ir darbinieku noturēšana, jo tirgū ir trūcīgs speciālistu piedāvājums,» komentējusi organizāciju psiholoģe Gitāna Dāvidsone, konsultāciju uzņēmuma ODA vadītāja.

Pie strādājošo piesaistīšanas ar taustāmiem labumiem atgriezies, piemēram, uzņēmums Latvijas Finieris - tas šā gada martā atjaunojis savu darbinieku lojalitātes fondu.

Tā ietvaros par darbiniekiem tiek veiktas iemaksas uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā. Lojalitātes fonds esot viens no papildu elementiem Latvijas Finiera atalgojuma sistēmā, un tas tiekot veidots vairākos ciklos. Pirmajā ciklā uzkrātos līdzekļus darbinieki saņems pēc pieciem gadiem, nākamajos ciklos izmaksu laiks jau būs īsāks.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ministrijās, valsts iestādēs un kapitālsabiedrībās kopš krīzes sākuma tika liegtas vai ierobežotas iespējas materiāli stimulēt darbiniekus papildus darba algai. Šobrīd tas nav aizliegts, tomēr Valsts kanceleja atgādina valsts institūciju vadītājiem, ka prēmēt pilnīgi visus darbiniekus tikai tāpēc, ka ir gada beigas vai kāds zīmīgs datums, nav pareizi - materiālajam stimulam jābūt saistītam ar konkrētiem sasniegumiem, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Krīzes laikā valsts iestādēs prēmijas un piemaksas faktiski tika aizliegtas, taču, kā Dienai norāda Valsts kancelejas direktores vietniece Eva Upīte, aizliegumi pakāpeniski zaudējuši spēku: «Atļautas ir gan prēmijas, gan piemaksas, naudas balvas un ikgadējais darba novērtējuma pabalsts. Vadītājiem ir dotas iespējas izmantot visus motivācijas elementus.» Vienlaikus E. Upīte gan vairākkārt uzsver, ka darbinieku prēmēšanai jābūt par konkrētu rezultātu sasniegšanu, nevis tāpēc, ka gada beigās atalgojuma fondā pāri palikusi nauda: «Iestādes vadītājs ir tieši atbildīgs, lai prēmētu tos, kuri sasnieguši konkrētus mērķus - un tie ir sabiedriski nozīmīgi. Mēs esam kategoriski pret to, ka prēmijas izmaksā visiem, pat ja izvirzītie mērķi nav sasniegti. Nevar būt, ka 120 cilvēku ir vienādi ieguldījuši darbu mērķu sasniegšanā, un nevar arī būt, ka darbiniekam izvirzīti četri mērķi, neviens nav sasniegts, bet gada beigās tomēr ir naudas balva. Tā ir pilnīgi nepareiza motivācija,» uzsver Valsts kancelejas pārstāve.

Lai arī ar birokrātijas apkarošanas lozungu tiek izdarītas izmaiņas normatīvos par valsts reģistros esošo datu nepieprasīšanu papīrā, tomēr ir valsts iestādes, kuras turpina tādas pieprasīt

To apliecina ne tikai nosacīti veci stāsti, bet arī pavisam svaigi. Faktiski normatīvu prasības valstī netiek ievērotas. Vēl vairāk – vienas iestādes prasība pēc citas iestādes izziņas faktiski vairo pēdējās ienākumus, jo par velti tās nav.

Turpina prasīt apliecības

Proti, grozījumi normatīvajos aktos paredz, ka no šā gada 17. februāra reģistrācijas apliecības Uzņēmumu reģistrs turpmāk izsniedz tikai pēc uzņēmēja pieprasījuma un par maksu – 11,38 eiro. Līdz tam pēc uzņēmuma reģistrēšanas uzņēmējam tika izsniegta izdrukāta reģistrācijas apliecība ar parakstiem un zīmogiem. Lai arī tas tiek uzskatīts par loģisku soli ceļā uz atteikšanos no papīra dokumentiem un arvien lielāku elektronisko dokumentu apriti, jo uz reģistrācijas apliecības jau nekādas lielās informācijas nav, tomēr vairāki uzņēmēji saskārušies ar to, ka lietas nevar nokārtot, ja šādas papīra reģistrācijas apliecības nav. Lai arī jaundibināto uzņēmumu pārstāvji nevēlējās publiski kritizēt jauno kārtību, tomēr atzina, ka papīra reģistrācijas apliecību vēloties redzēt gan valsts iestādes, gan dažas ietekmīgas kapitālsabiedrības. Pēc Uzņēmumu reģistra datiem, no 17. līdz 27. februārim ir reģistrēti 639 jauni subjekti, no kuriem 317 jeb 49,6% lūguši izsniegt tradicionālās papīra reģistrācijas apliecības, bet jau par 11,38 eiro.

Nepastāv šķēršļu reorganizēt vai likvidēt vairākas mazās valsts institūcijas, izvērtējot 17 ļoti mazu un mazu valsts pārvaldes iestāžu darbību, secinājusi Valsts kontrole.

Pēc Valsts kancelejas lūguma Valsts kontrole šī gada pirmajā pusē veica izvērtējumu par 17 ļoti mazo un mazo valsts pārvaldes iestāžu darbību, vērtējot vai to līdzšinējā darbībā ņemti vērā labas pārvaldības principi, vai to reorganizācijai nav juridisku šķēršļu.

Valsts kontrole vērtēja tādas iestādes kā Latvijas Institūts, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Latvijas Sporta muzejs, Studiju un zinātnes administrācija, Latvijas zinātnes padome, Latviešu valodas aģentūra, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, Nacionālais kino centrs, Kultūras informācijas sistēmu centrs, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, Valsts dzelzceļa administrācija, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, Juridiskās palīdzības administrācija, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija un Vides pārraudzības valsts birojs.

Jaunajā 2021./2022.mācību gadā no 1.septembra klātienes mācībās drīkstēs piedalīties tikai tie skolēni un izglītības darbinieki, kuri digitālā vai papīra formātā varēs uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu, savukārt pārējiem būs jārēķinās ar zināmām grūtībām un izaicinājumiem.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātos grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kuru mērķis ir noteikt tiesiskā regulējuma ietvaru izglītības un sporta procesa nodrošināšanai, sākot 2021./2022.mācību gadu klātienē. Kā norādīja IZM, turpmāk izglītības process īstenojams klātienē visās izglītības pakāpēs - tostarp vispārējā un augstākajā izglītībā.

Lai sāktu 2021./2022.mācību gadu un turpmāk nodrošinātu izglītības procesu epidemioloģiski drošā mācību vidē, divu metru distance nebūs jāievēro izglītības programmas apguvē vienā klasē, grupā vai kursā, tostarp dejās. Prasība tiek attiecināta arī uz starptautiskajām skolām.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(331).jpg

VID administrētie nodokļu ieņēmumi šā gada oktobrī pārsnieguši plānu par 5,8%. Šāda skaista, iepriecinoša, optimistiska ziņa vakar pāršalca Latviju, vismaz uz mirkli ļaujot iedomāties, ka VID kaut vai nedaudz ir izdevies samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru valstī.

Principā, ņemot vērā, ka apstākļos, kad par pusotru simtu miljonu latu ir jākonsolidē valsts budžets, valdība atļāvās iztērēt vairāk nekā divus miljonus latu VID darbinieku prēmēšanai, būtu tikai pareizi, ja pelēkā ekonomika vismaz par minēto naudas apjomu arī tiktu ierobežota. Tomēr vairāk gan jāsliecas domāt, ka valsts amatpersonas, kuras Latvijā plāno dažādus ieņēmumus un izdevumus, vismaz uz vienu gadu derētu aizsūtīt pastažēties privātajā sektorā ar vienu uzdevumu - sastādīt reālu izņēmumu un izdevumu plānu, turklāt gada laikā to arī realizēt. Proti… Tā saucamajos treknajos gados valdība izcēlās ar to, ka, plānojot gada budžetu, paredzēja salīdzinoši pieticīgu ekonomikas izaugsmi un ieņēmumus valsts kasē, lai gada vidū varētu sev sist pie krūtīm par it kā labi padarītu darbu un pārdalītu to naudu, ko ir izdevies iekasēt vairāk par plānoto. Tikai vēlāk mēs uzzinājām, ka tas viss notika uz hiperinflācijas rēķina. Faktiski šobrīd notiek kaut kas ļoti līdzīgs. Plānojot, cik daudz ir jāiekasē VID katra mēneša laikā, prognozes ir pieticīgas. Turklāt pat gadījumos, kad tās tiek pārpildītas, tas vēl nebūt neliecina par to, ka VID būtu izdevies kaut ko izdarīt ēnu ekonomikas jomā. Piemēram, PVN ieņēmumu jomā oktobrī plāns pārsniegts par 3,9% jeb 3,49 miljoniem latu, iekasējot 94,05 miljonus latu. Kā zināms, PVN ir tas nodoklis, attiecībā uz kuru uzņēmumiem, kuri ir tendēti uz nodokļu nemaksāšanu, noblēdīties ir visgrūtāk, jo tam jābūt ierēķinātam preces cenā. Tātad nevajag pat iekšzemes patēriņa pieaugumu, lai PVN veidā iekasētās naudas apjoms pieaugtu - pilnībā pietiek ar kaut vai nelielu inflāciju. Katrs inflācijas procents dod miljonus klāt budžetā PVN ieņēmumos.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudīs, vai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) nav pārkāpis interešu konfliktu, piešķirot naudas balvu sava biroja vadītājai un savai draudzenei Kristīnai Pelšai.

KNAB preses pārstāve Inta Šaboha aģentūrai LETA apstiprināja, ka birojs savas kompetences ietvaros vērtēs, vai šajā gadījumā ministrs nav nonācis interešu konflikta situācijā un pārkāpis likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» valsts amatpersonām noteiktos ierobežojumus un aizliegumus.

Likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» teikts, ka valsts amatpersonai ir aizliegts, pildot valsts amatpersonas pienākumus, sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, slēgt līgumus vai veikt citas darbības, kurās šī valsts amatpersona, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti.

Veiksmīgu un uz rezultātu vērstu nelegālo preču kustības apkarošanu traucējis politiskās gribas trūkums, secinājuši Alkoholisko dzērienu ražotājus un tirgotājus pārstāvošās apvienības (ARTA) pārstāvji pēc šodien notikušās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdes, kurā ticis izskatīts jautājums par kontrobandas apkarošanu.

«Ir apsveicami, ka valsts beidzot ir nonākusi līdz vēlmei analizēt un vērtēt atbildīgo tiesībsargājošo institūciju darbu kontrabandas akcizēto preču plūsmas apkarošanā. Diemžēl pirmā un būtiskākā atziņa ir tā, ka līdz šim trūcis politiskās gribas to darīt. Līdz ar to tikai varam izteikt cerību, ka nākamais Saeimas sasaukums atradīs sevī vēlmi pievērsties kontrabandas apkarošanai kā vienai no prioritātēm un vājajiem punktiem valsts ekonomiskajā izaugsmē», saka ARTA valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters.

Kaut arī «vezums ir izkustējies» un ierosinātas vairākas izmaiņas likumdošanā, kas sekmētu policijas un robežsardzes darbu, reālajā dzīvē legālā alkohola nozare nekonkurē savā starpā – kas būtu normāli, bet joprojām konkurē ar nelegālo tirgu, uzsver ARTA valdes loceklis Vitolds Bremmers.

Covid-19 pandēmijas laikā par visu tirdzniecības vietu atvēršanu atkal varētu sākt domāt tad, kad valstī netiktu reģistrēti vairāk par aptuveni 270 jaunā koronavīrusa gadījumiem dienā.

Tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pavēstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvis, epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.

Viņš atzina, ka ar šādu saslimušo skaitu dienā Latvija panāktu divu nedēļu kumulatīvo saslimstību ap 200 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Pēc epidemiologa teiktā, šādu indikatīvo rādītāju izmantojot arī daudzas citas valstis, lai saprastu, vai situācija tiek kontrolēta.

Patlaban Latvijā ik dienu tiekot reģistrēti ap 850 jauniem saslimšanas gadījumiem, bet divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 660 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju.

Perevoščikovs atzina, ka arī valstīs, kurās saslimstība ar Covid-19 patlaban ir krietni zemāka nekā Latvijā, stingri ierobežojumi aizvien ir spēkā, jo pastāv jauni riski, tai skaitā saistībā ar atšķirīgo vīrusa paveidu, kurš tiek uzskatīts par krietni lipīgāku.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

Dažas apdrošinātāju valdes pērn dāsni atalgotas, pārspējot pat savus uzraugus, ceturtdien informē laikraksts Dienas bizness.

No pieejamiem nedzīvības apdrošinātāju 2010. gada auditētajiem pārskatiem izriet, ka apdrošinātāju valdes vairumā gadījumu ir labi atalgotas, padomes atalgojumu nesaņem, bet vidējais darbinieku atalgojums pārsniedz vidējo atalgojumu valstī.

Vislielāko atalgojumu no četriem lielākajiem nedzīvības apdrošinātājiem 2010. gadā saņēma Gjensidige Baltic valdes trīs locekļi - vidēji 13,3 tūkst. Ls mēnesī jeb 159,3 tūkst. Ls gadā katrs. Šāds atalgojuma līmenis pārspēj Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājas Irēnas Krūmanes un Latvijas Bankas vadītāja Ilmāra Rimšēviča atalgojumu mēnesī, 2010. gadā kopā ņemot.