Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Pret nekustamo īpašumu spekulantiem vērstās likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normas netiks ieviestas nākamgad. Taču Finanšu ministrijai uzdots sagatavot priekšlikumus, lai nodrošinātu nodokļu iekasēšanu arī no šī biznesa.

Esot pārāk neskaidras

Db (02.12.) jau vēstīja, ka Finanšu ministrija likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" grozījumos, kam jāstājas spēkā no 2007. gada 1. janvāra, bija iekļāvusi vairākas normas, kuru ieviešanas mērķis bija aplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) dažādus darījumus ar nekustamo īpašumu, kā arī IIN maksātāju ienākumus no uzņēmumu atsavināšanas.

Tomēr Ministru prezidents Aigars Kalvītis uzskatīja, ka likumprojektā iekļautās normas ir pārāk neskaidras.

"Ņemiet tās ārā no budžeta paketes šīs normas, tās ar loģiku nevar izskaidot," pauda premjers, iebilstot pret normu, kas paredzēja ar IIN aplikt nerezidentu ienākumus no Latvijā esošiem nekustamajiem īpašumiem, kas tiek atsavināti, tos ieguldot kapitālsabiedrību pamatkapitālā.

Finanšu ministrija ir apkopojusi galvenās nodokļu izmaiņas, kas pieņemtas ar nodokļu likumu grozījumiem 2010. gada valsts budžetu pavadošo likumu paketē un kas stāsies spēkā 2010.gadā.

Kopumā nākamgad mūs sagaida 38 nodokļu izmaiņas.Kādi nodokļu palielinājumi mūs sagaida 2010. gadā?

Līdz ar konvencijas parakstīšanu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu starp Latviju un Meksiku cerēts atvieglot Latvijas investoru darbību Meksikā un otrādi.

Pašlaik Latvijas un Meksikas investori otrā valstī tiek aplikti ar nodokļiem, vienīgi pamatojoties uz otras valsts nodokļu normatīvajiem aktiem, norādīja Finanšu ministrijā (FM). Plānots, ka konvencija veicinās ārvalstu investīciju piesaistīšanu, radīs stabilu investīciju vidi un sakārtos starptautiskos nodokļu uzlikšanas jautājumus atbilstoši starptautiski atzītiem standartiem.

«Abu valstu potenciālajiem investoriem tiks radīts stabilāks nodokļu uzlikšanas režīms otrā līgumslēdzējā valstī gan attiecībā uz uzņēmējdarbības ienākumu, gan arī uz tādiem pasīvajiem ienākumiem kā dividendes, procenti un autoratlīdzība, kas ir definēti konvencijā un attiecībā uz ko ir noteiktas maksimālās likmes, pēc kādām otra valsts drīkst šos ienākumus aplikt,» skaidro FM.

Ar 2008. gadu tiek plānots, ka uzņēmējiem Latvijā būs iespēja izvēlēties aplikt ar PVN darījumus, kuri parasti ir neapliekami ar PVN.

Bizness šo tiesību izmantošanu sola izvērtēt. To ļauj darīt ES 6. direktīva, un šāda norma ir ieviesta vairumā ES dalībvalstu. ES dalībvalstis pašas var izvēlēties - dot finanšu un nekustamā īpašuma sfēras uzņēmējiem šādas tiesības vai ne. Valdība pērn nolēma, ka darba grupai jāizvērtē šādas normas ieviešanas iespējas un nosacījumi. Darba grupā piedalās VID pārstāvji. Tā kā grozījumu izstrādāšanas galējais termiņš ir 2007.gada 1.jūlijs, daudzi jautājumi darba grupā vēl nav izskatīti, tāpēc nav prognozējama jauno normu ietekme uz nodokļa administrēšanu, skaidroja VID.

Uzlabos biznesa vidi

Saeima šodien galīgajā galīgajā lasījumā pieņēma Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likumu, kas nosaka plašāk publiskot komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju.

Finanšu ministrijā iepriekš skaidroja, ka jaunā likuma mērķis ir palielināt korporatīvo pārredzamību un uzlabot publisko kontroli par komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju, nodrošinot starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību publiskus pārskatus par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām neatkarīgi no koncerna galvenās mātes sabiedrības reģistrācijas vietas.

Likumā ir iekļauts galvenās mātes sabiedrības pienākums sagatavot, iesniegt un publiskot pārskatu par ienākuma nodokļiem, ja saskaņā ar konsolidētā finanšu pārskata datiem attiecīgā koncerna (grupas) konsolidētie ieņēmumi divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) galvenās mātes sabiedrības bilances datumā pārsniedz 750 miljonus eiro.

Iecere no nākamā gada 1. janvāra sākt aplikt ar nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) mājokļus, radījusi nesaprašanos Finanšu ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības ekspertu vidū.

Db rīcībā esošā informācija liecina, ka Latvijas Pašvaldību savienība ierosinājusi aplikt ar nekustamā īpašuma nodokli ne tikai dzīvojamās ēkās esošos mājokļus, bet arī treilerus, teltis un pēdējos gados popularitāti guvušās pārvietojamās mājiņas. Tādējādi tikšot novērsta iespēja izvairīties no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas, jo veikliem darboņiem tiks liegts savus mājokļus nodēvēt par teltīm vai treileriem un nemaksāt par to NĪN.

Savukārt Finanšu ministrija uzstāj, ka teltis un treileri gan var izmantot dzīvošanai, tomēr šāda veida mājokļi neesot uzskatāmi par ar NĪN apliekamu objektu. „Teltis un treilerus taču var pārvietot, tāpēc tos nevar uzskatīt par nekustamajiem īpašumiem. Baidos, ka drīz pašvaldības ar nodokli gribēs aplikt arī lietussargus un pludmales saulessargus,” tā kāds Finanšu ministrijas eksperts.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis būs jāmaksā par dividendēm, mantojumu, dāvanām, kas vērtīgākas par noteikto slieksni, kā arī par kapitāla pieaugumu. To paredz darba grupas izstrādātais jaunais iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likumprojekts, kurš gan vēl var tikt pakļauts būtiskām korekcijām.

"Ir radīts jauns nodokļu nodevu sistēmas skelets, kurš nav publiski pieejams un par to runās ar finanšu ministru. Konceptuāli esam pārliecināti, ka jāiet uz IIN apliekamās bāzes paaugstināšanu kā tas ir visās Eiropas valstīs, proti, kapitāla pieauguma, dividenžu aplikšanu ar nodokli," tā Finanšu forumā atzina Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Dāvids Tauriņš. Viņš gan norādīja, ka faktiski tas būtu jauns nodoklis un svarīgākais jautājums, vai pašreizējā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā tas būtu ieviešams.

Aktualizējusies ideja par iespējamo dividenžu aplikšanu ar ienākuma nodokli var likt mazajam biznesam pamest uzņēmējdarbību.Pēdējo divu gadu laikā, kopš samazināts uzņēmumu ienākuma nodoklis līdz 15 %, ir būtiski pieaugusi ne tikai Latvijā strādājošo uzņēmumu kopējā tīrā peļņa, bet arī izmaksāto dividenžu apmērs.

Uzņēmumu īpašniekiem, vadītājiem - fiziskajām personām -šobrīd ir izdevīgāk (lētāk) izmaksāt dividendes no tīrās peļņas, par kuru nomaksāts 15 % lielais uzņēmumu ienākuma nodoklis, nekā lielu darba algu, par kuras saņemšanu jāmaksā ne tikai 33 % lielais socnodoklis, bet arī 25 % iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Daļa īpašnieku arī legāli izmanto iespēju maksāt 15 % uzņēmumu ienākuma nodokli un saņemt dividendes, nevis saņemt lielas darba algas. Tieši šis fakts arī nereti tiek izmantots kā arguments, ka biznesmeņi - uzņēmumu vadītāji un īpašnieki vienā personā optimizējot savas izmaksas, kamēr strādājošie maksā ievērojami lielākus nodokļus.

Nav jauna ideja

Ar 2010. gadu tiek plānots, ka uzņēmēji Latvijā varēs izvēlēties, vai aplikt ar PVN lietota nekustamā īpašuma pārdošanas darījumus.

Šobrīd šāda veida darījumi ir neapliekami ar pievienotās vērtības nodokli. To paredz sagatavotais jaunais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumprojekts, kuram pēc Finanšu ministrijas plāniem vajadzētu stāties spēkā ar 2010. gadu. ES Padomes direktīva (2006/112/EC) neparedz dalībvalstīm kā obligātu pienākumu ieviest noteikumus par PVN piemērošanu lietota nekustamā īpašuma pārdošanā, taču šī jautājuma risināšana ir atstāta katras dalībvalsts pārziņā. Šobrīd Latvijā lietota nekustamā īpašuma pārdošana nav apliekama ar PVN, taču tāda norma pastāv daļā ES dalībvalstu, to skaitā Lietuvā un Igaunijā, un tagad tādu plānots ieviest arī Latvijā.

Uzlabos atgūšanu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šovasar jau ir zaudējis tiesā par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, jo tas nesniedza pieprasīto informāciju par citām personām.

Šodien interneta nozares ekspertu sasauktajā preses konferencē par sludinājumu portāla ss.lv slēgšanu un ar to saistītā uzņēmuma SIA Internet darbības apturēšanu zvērināts advokāts Jānis Zelmenis norādīja uz šo tiesas precedentu un sacīja, ka tas ievērojami uzlabo ss.lv īpašnieku izredzes tiesvedībā ar VID.

Administratīvā apgabaltiesa šā gada 12.jūnijā izskatīja AS Pagastiņi pieteikumu par VID 2015.gada 7.augusta lēmumu apturēt Pagastiņi saimniecisko darbību, pamatojoties uz likuma Par nodokļiem un nodevām 34.1 panta pirmās daļas 2.punktu, jo Pagastiņi VID noteiktajā termiņā nebija iesniegusi pieprasīto informāciju par darījumiem ar SIA RTS Baltic. 2015.gada 13.augustā VID Pagastiņu saimniecisko darbību atjaunoja, jo uzņēmums iesniedza prasīto informāciju, taču Pagastiņu pārsūdzēto lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu VID aizvien uzskatīja par tiesisku.

Finanšu ministrijas sagatavotie priekšlikumi nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanai paredz nepaaugstināt nodokļa likmi, bet paplašināt apliekamo objektu loku un dot lielāku rīcības brīvību pašvaldībām, lemjot par nodokļa pieauguma ierobežojumu, liecina medijiem sniegtā informācija.

To paredz ceturtdien, 30. jūnijā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par priekšlikumiem nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanai 2012. gadā un turpmākajos gados.

Paredzēts, ka, sākot ar 2012. gadu, nodokļa apmēra pieauguma ierobežojums 25% apmērā (salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas gadu) netiks saglabāts, taču pašvaldībām tiks deleģētas tiesības lemt par nodokļa pieauguma ierobežojumu zemei, tai skaitā tā procentuālo apmēru vai par nodokļa apmēra saglabāšanu iepriekšējā gada līmenī, jo ir teritorijas, kur joprojām šāds ierobežojums ir nepieciešams.

Lai būtu godīgi un novērstu situāciju, ka par auto novietošanu nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) jāmaksā tikai tām personām, kam šāda iespēja ir daudzstāvu ēkā iebūvētā stāvvietā, nu ir nolemts NĪN piemērot arī garāžām. Vispār jau godīgumu būtu bijis iespējams panākt, daudzstāvu ēku stāvvietu izmantotājiem to atceļot, bet valdības izvēle ir labāk aplikt ar nodokli arī garāžas. Ievērojot godīguma principu, ar nodokli varētu aplikt vēl visu ko, piemēram, ķemertiņu.

Tomēr ir skaidrs, ka ne jau godīguma princips interesē ministrus - galvenais ir atrast pēc iespējas vairāk iespēju nākamā gada valsts budžeta konsolidācijai. Bet pat tad, ja būtu vēlme it kā ievērot godīgumu, acīm redzami tiek aizmirsta sen zināma ekonomikas patiesība - nodokļus var noteikt tik lielus, cik apliekamie spēj maksāt. Proti, var aplikt ar nodokli tiešām visu, kas nekustas, kā arī reizi gadā palielināt likmi, taču fiskālais efekts tam būs stipri vien niecīgs, ja nebūs, kas to visu maksā. Un nebūs jau arī! Būtisks ir arī aspekts, ka, nosakot NĪN likmes, totāli netiek ņemta vērā reālā situācija valstī, iedzīvotāju labklājības līmenis un tas, kāpēc daļai cilvēku īpašuma vērtība skaitās milzīga.

Latvijas uzņēmumiem pieder aktīvi par 8,7 tūkstošiem eiro uz vienu iedzīvotāju, bet Igaunijas uzņēmumiem – 24,8 tūkstoši eiro.

2015. gada pirmajā ceturksnī Latvijas uzņēmumiem (izņemot bankas) kopumā piederēja aktīvi (īpašumi, iekārtas, nauda banku kontos u. c.) par 19,8 miljardiem eiro. Visi uzņēmumi kopumā bija parādā (pasīvi) bankām vai citiem uzņēmumiem 45,7 miljardus eiro. Teorētiski pieņemot, ja mēs 2015. gadā par bilances vērtību pārdotu visus Latvijas uzņēmumus (pilnīgi visus), tad ar to nebūtu iespējams nosegt visus uzņēmumu parādus un gaisā paliktu karājamies 25,9 miljardus eiro liels parāds. Tas nozīmē, ka visu Latvijas uzņēmumu kopējā vērtība 2015. gada pirmajā ceturksnī bija mīnus 25,9 miljardi.

Līdz pat 2018. gada pirmajam ceturksnim aktīvi palielinājās, bet saistības (pasīvi) pieauga vēl straujāk. 2018. gada pirmajā ceturksnī visu Latvijas uzņēmumu aktīvu vērtība sasniedza 26,6 miljardus eiro, pasīvi ‒ 56,6, bet neto finanšu vērtība jau bija mīnus 30 miljardi eiro. Pēc tam aktīvu vērtība samazinājās vai bija tuvu 26 miljardiem eiro, arī saistību apjoms visumā bija stabils ‒ 54‒56 miljardi eiro ‒, bet uzņēmumu vērtība līdz pat 2021. gada otrajam ceturksnim svārstījās ap lielumu mīnus 30 miljardi eiro. No 2021. gada otrā ceturkšņa aktīvu vērtība sāka palielināties, bet vēl lielākos tempos pieauga saistību apjoms.

Energonesēju cenas pašlaik ir zemas, un ir īstais brīdis tos aplikt ar lielākiem nodokļiem

Eiropas fiskālajā politikā vēl ir arī efektivitātes rezerve, lai lāpītu valstu problemātiskos budžetus, saka Eiropas Komisijas ekonomikas, monetāro lietu, eiro un sociālā dialoga komisārs Valdis Dombrovskis.

Starptautiskajam Valūtas fondam ir priekšlikums budžetu papildināšanai izmantot zemās resursu cenas un celt energonesēju nodokļus. Tas nozīmētu lejup slīdošo degvielas un apkures cenu atgriešanos iepriekšējā līmenī.

Energonesēju cenas pašlaik tiešām ir zemas, un šis ir īstais brīdis tos aplikt ar lielākiem nodokļiem. Ir gan jāsaprot, ka konkrētais SVF aicinājums ir vairāk adresēts nevis ES, bet citām pasaules valstīm, kur šie nodokļi ir daudz zemāki nekā Latvijā, un daudzviet fosilie resursi vispār tiek subsidēti. (Skat. DB 30.10.2015.) Tāpēc tur, kur ir subsīdijas, ir īstais brīdis tās atcelt, bet zemos nodokļus – paaugstināt.

Noteikumi, kas regulēs, kā labumu no dienesta automašīnas izmantošanas personiskām vajadzībām apliek ar nodokļiem, tiks pieņemti tikai trīs dienas pirms to spēkā stāšanās.

Proti, valdība šodien tā arī nespēja vienoties par šiem noteikumiem, tādēļ tie tiks pieņemti 28. decembrī, bet spēkā stāsies jau no 1.janvāra.

Apspriežot ieceri aplikt ar nodokļiem no dienesta automašīnu izmantošanas gūto labumu, ministri apšaubīja, vai izvēlēts labākais risinājums, jo Finanšu ministrija bija ierosinājusi to noteikt, vadoties tikai no motora tilpuma, nevis no izmantošanas biežuma.

Saskaņā Finanšu ministrijas versiju par kārtību, kādā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālajām iemaksām tiek aplikts labums, ko darba ņēmējs guvis, lietojot dienesta automašīnu personiskajām vajadzībām, minimālā ar nodokļiem apliekamā summa būs 40 Ls mēnesī, bet maksimālā – 150 Ls mēnesī.

Jau pēc dažiem mēnešiem stāsies spēkā grozījumi Latvijas likumdošanā, kas paredz starptautiskajiem holdingiem maksimāli labvēlīgu režīmu. Uz pozitīvo cerību fona parādās vairāku «ekspertu» viedokļi – no pesimistiskiem saistībā ar Latvijas perspektīvām pārvērsties par «jauno Kipru», līdz paniskiem – «valsts pārvērtīsies par ārzonu, kas pilna ar netīru kapitālu». Taču patiesībā ir citādi: Latvijai ir radusies pienācīga iespēja piesaistīt sev tūkstošus investoru, kā to jau ir izdarījusi Kipra, Malta, Luksemburga un citi kaimiņi Eiropā.

Grozījumi likumā «Par uzņēmumu ienākuma nodokli», kas stāsies spēkā 1. janvārī, paredz starptautiskajiem holdingiem ieviest labvēlīgāku nodokļu režīmu. Līdz ar to Latvijai, kas jau kopš deviņdesmito gadu sākuma ir iemantojusi visas postpadomju telpas reģionālā banku centra statusu, ir radušās visas iespējas vēl vienam izrāvienam finanšu pakalpojumu eksporta attīstīšanā.

Kā «bonuss» likuma grozījumiem ir kļuvusi arī beidzot ratificētā vienošanās ar Krieviju – nozīmīgāko ekonomisko partneri NVS valstīs – par dubulto neaplikšanu ar nodokļiem: oktobra sākumā prezidents Putins parakstīja Valsts domes pieņemto likumu. Šī vienošanās paredz samazināt vai atcelt nodokli, kas tiek ieturēts, izmaksājot no Krievijas uz Latviju dividendes, procentus, autortiesības un maksājumus par starptautisko pārvadājumu veikšanu. Ir iekļauta iespēja Krievijā ierēķināt Latvijā jau nomaksāto nodokli, kā arī daudz citu atvieglojumu.

Banku iespējas veikt riskantus finanšu darījumus lielā mērā pieļāva zināms pārraudzības un regulēšanas trūkums. Gan liela vaina arī reitingu aģentūrām un auditorfirmām, kuras, neskatoties uz riskanto darījumu daudzumu, piešķīra augstus kredītreitingus (atcerēsimies, ka ASV hipotekārās ķīlu zīmes lepojās ar ļoti augstu reitingu pasaulē, tomēr tieši to vērtība kritās visstraujāk un tieši ASV banku un finanšu institūciju nepārdomātie darījumi izraisīja pasaules mēroga krīzi).

Lai regulēšanu uzlabotu, Eiropas Komisija (EK) nupat oficiāli iepazīstināja ES finanšu ministrus ar savu paziņojumu un priekšlikumiem par finanšu sektoram iecerētajiem nodokļiem. EK priekšlikums apkopo divus nodokļu variantus. Viens no tiem - Finanšu darījumu nodoklis (FTT), ar ko paredzēts aplikt atsevišķas banku transakcijas, piemēram, valūtas maiņu, atvasinātos finanšu instrumentus, darījumus ar akcijām un obligācijām. EK līdz šim nav prezentējusi skaidras FTT nodokļa bāzes likmes, taču aprēķini liecina, ka FTT ES budžetā nodrošinātu no 20 līdz pat 150 miljardu eiro ienākumus. Kā redzams, arī ieņēmumu aprēķina variācija visai liela.

Valdība atbalstījusi Latvijas un Turkmenistānas valdības konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem projekta parakstīšanu.

Parakstot konvenciju, plānots nodrošināt katras līgumslēdzējas valsts investoriem stabilu nodokļu maksāšanas režīmu otrā līgumslēdzējā valstī, kuru neietekmēs otras valsts nodokļu normatīvo aktu grozījumi. Tāpat paredzēts radīt likumīgu pamatu abu valstu kompetento iestāžu tiešai sadarbībai un novērst iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas, veicot savstarpēju informācijas apmaiņu.

Konvencijā tiek noteikts, ka to izcelsmes valstī dividendes var aplikt ar nodokli, kas nepārsniedz 5% no dividenžu kopapjoma, ja dividenžu īstenais īpašnieks ir sabiedrība (kas nav personālsabiedrība), kas tieši pārvalda vismaz 25% tās sabiedrības kapitāla, kura izmaksā dividendes, un 10% no dividenžu kopapjoma visos pārējos gadījumos. Procentu maksājumus un autoratlīdzības to izcelsmes valstī var aplikt ar nodokli pēc likmes, kas nepārsniedz 10% no šo procentu vai autoratlīdzību kopapjoma. Līdz ar to investori iegūst skaidrību par to, cik lielā mērā izcelsmes valstī var tikt aplikti ar nodokļiem viņu gūtie ienākumi, skaidro Finanšu ministrija.

Latvijas pozīcija attiecībā uz Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumiem, kā nākotnē mazināt riskus finanšu sektorā, pagaidām ir atturīga un pat skeptiska, jo pastāv bažas, ka EK rosinātie nodokļi bankām varētu palielināt to izmaksas un gala rezultātā sadārdzināt banku pakalpojumus, kā arī kredītus, vēsta laikraksts Diena.

FAT ir Starptautiskā Valūtas fonda priekšlikums, kas EK vērtējumā neiejaucas finanšu tirgus uzbūvē un nediskriminē atsevišķus finanšu pakalpojumus, kā to varētu darīt FTT nodokļa bāze.

No Latvijas ievēlētā Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere (Vienotība) skaidro, ka patlaban jautājums par jaunu nodokļu ieviešanu ir tikai pašā sākuma stadijā. «To vispirms izvērtē finanšu ministri, pēc tam ne tikai Eiropadome, bet arī G-20 valstis, uz kurām vismaz viens no nodokļiem - finanšu darījumu nodoklis - varētu attiekties vistiešākajā veidā,» viņa norāda, piebilstot, ka patlaban esot daudz faktoru, kuri rūpīgi jāizanalizē, lai novērtētu, kādu ietekmi tie atstās ne tikai uz banku sektoru, bet uz ekonomiku kopumā. «Nav īstas skaidrības, kādi no šiem nodokļiem varētu būt ieņēmumi, - prognozes svārstās amplitūdā no 20 līdz 150 miljardiem eiro. Nav arī konkrētu plānu, kā šie līdzekļi tiktu izmantoti,» tā I. Vaidere.

Arvien straujāk attīstoties digitālajai ekonomikai un pieaugot digitālo biznesu īpatsvaram, aizvien aktuālāks kļūs jautājums par to aplikšanu ar nodokli, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas Komisijas (EK) Tiešo nodokļu, nodokļu koordinācijas, ekonomiskās analīzes un novērtēšanas direktorāta vadītājs Valērs Mutaljē DB norāda, ka EK priekšlikumā digitālais nodoklis tiek veidots, ņemot vērā godīgumu un izaugsmi. Proti: godīgums ir saistīts ar to, ka visiem biznesiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir fiziski vai digitāli, ir jāmaksā nodokļi. Savukārt izaugsmes aspekts saistīts ar to, ka šis nodoklis veidots tā, lai nekļūtu par šķērsli inovatīviem maziem un vidējiem uzņēmumiem un start up.

Kā norāda EK, ja pirms desmit gadiem tikai viena no divdesmit pasaules lielākajām kompānijām, vērtējot pēc tirgus kapitālizācijas, bija digitāla, tad pašlaik tādas jau ir 9 no 20. «Digitālizācija ir pavērusi neskaitāmas iespējas un devusi daudz pozitīva. Taču tā arī prasa tai pielāgot mūsu nodokļu sistēmas. Jo pašreizējā šādu kompāniju peļņas daļa, kas netiek aplikta ar nodokļiem, ir pārāk liela, Tas nav taisnīgi un godīgi,» norādījis EK viceprezidents Valdis Dombrovskis. Savukārt viņa kolēģis, Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas komisārs Pjērs Moskovici ir izteicies, ka «mūsu pirms interneta laika likumi neļauj dalībvalstīm aplikt ar nodokļiem tās digitālās kompānijās, kuras tur nedarbojas fiziski un tām nav pastāvīga pārstāvniecība».

Valstij vajadzētu nevis domāt par nodokļu sloga palielināšanu, bet gan uzlabot nodokļu iekasēšanas diciplīnu, tā uzskata Db.lv aptaujātie cilvēki Vecrīgā.

Lai arī valdības solījumi starptautiskajiem aizdevējiem (atjaunotajā Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmā) paredz augstākus nodokļus, taču db.lv aptaujātie ne tikai nevēlas maksāt augstākus nodokļus, bet norāda uz mazākiem ienākumiem.

Ar 2010. gadu valdība iecerējusi ar nekustamā īpašuma nodokli aplikt mājokļus. Nodokļa pamatlikme tiek solīta 1 % no īpašuma kadastrālās vērtības, taču pašvaldībām tiks piešķirtas tiesības noteikt papildu likmi, kuras maksimālais apmērs varēs būt 2 %.

No 2010. g. plānots paplašināt arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu bāzi – jau nākamgad ar nodokli sāks aplikt ieņēmumus no depozīta procentiem. Ar nodokli plānots aplikt arī kapitāla pieaugumu – šo nodokli par 2010. gadā gūtajiem ienākumiem no kapitāla pieauguma būs jāmaksā 2011. gadā. Bez tam PVN standartlikmi nākamgad var palielināt no 21 % līdz 23 % vai pat 24 %, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi pašnodarbinātajiem – no 15 % līdz 23 %, varētu tikt ieviests arī diferencēts IIN, kur lielā likme tiktu piemērota jau no 500 Ls.

Pievienotās vērtības nodokļa standartlikmi nākamgad plānots palielināt no 21 % līdz 23 %, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi pašnodarbinātajiem – no 15 % līdz 23 %, liecina Finanšu ministrijas sagatavotā jaunā Latvijas Ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma.

Programma arī paredz no 2010. gada paplašināt nekustamā īpašuma nodokļa bāzi, tas ir, sākt aplikt ar šo nodokli arī mājokļus. Nodokļa pamatlikme būs 1 % no īpašuma kadastrālās vērtības, taču pašvaldībām tiks piešķirtas tiesības noteikt papildu likmi, kuras maksimālais apmērs varēs būt 2 %. Vienlaikus likumā tiks noteikts, ka minimālais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums ir vismaz 10 Ls gadā par katru nekustamā īpašuma objektu. Nodokļa atvieglojumus plānots noteikt par katru mājoklī reģistrēto personu.