Tā secina ne tikai nekustamo īpašumu tirgus dalībnieki, bet arī nodokļu eksperti. SIA BDO Tax pētījums liecina, ka tādējādi Latvijā valsts nodeva būs visaugstākā Baltijā. Valdība valsts nodevas griestu atcelšanu īpašumu ierakstīšanai zemesgrāmatā saista ar papildu ienākumiem budžetā. Nākamgad tie plānoti 3,39 milj. eiro, bet 2015. gadā un turpmāk 3,84 milj. eiro.

Vairāki nekustamo īpašumu biznesā strādājošie bija pārsteigti par valdības kursa straujo maiņu. Proti, 24.09.2013. MK izdarīja grozījumus noteikumos par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, kas pašreizējos šīs nodevas maksimālos apmērus latu vietā no 2014. gada noteica eiro. Tomēr jau 29. oktobra valdības sēdē šie grozījumi tika anulēti un pieņemti citi, kuri paredz ne tikai augstāku valsts nodevas apmēru par reģistrāciju zemesgrāmatā vairākām īpašumu kategorijām, bet arī par 50% palielina paredzēto valsts nodevas apmēru tiem, kuri ar reģistrāciju zemesgrāmatā kavēsies ilgāk par sešiem mēnešiem. Šī iemesla dēļ daži uzņēmēji valdību uzskata par negodīgu eiro ieviesēju, kurš pāreju uz eiro izmanto nodevas un līdz ar to arī cenas pacelšanai.

Ministru kabinets apstiprinājis autoceļu lietošanas nodevas (vinjetes) maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas kārtību, kas nosaka, ka autoceļu lietošanas nodevas maksātājs – autoceļu lietošanas nodevas atbrīvojuma saņēmējs, pirms autoceļa lietošanas uzsākšanas laika saņem atbrīvojumu no nodevas par laika posmu no 10. jūlija līdz 30. septembrim.

Atbrīvojumu var saņemt, izmantojot CSDD nodrošināto e-pakalpojumu, norādot konkrēto transportlīdzekli un datumu, kad izmanto atbrīvojumu. Kārtība stāsies spēkā no 2018. gada 1. jūlija.

Kārtība paredz, ka lai VAS «Ceļu satiksmes drošības direkcija» (CSDD) var piemērot normatīvajos aktos noteiktos atbrīvojumus par konkrētās personas īpašumā vai turējumā esošajiem transportlīdzekļiem. Savukārt Lauku atbalsta dienests līdz katra gada 1.janvārim CSDD iesniedz tā maksājumu saņēmēju datu bāzē iekļauto fizisko un juridisko personu sarakstu, kas tiek atbrīvoti no nodevas maksāšanas, norādot ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas pēdējā iesniegtajā uzņēmuma gada pārskatā vai pēdējā iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā, neieskaitot saņemto valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai.

Valsts aizgādībā aizvien esošajai Latvijas riska kapitāla nozarei ir strukturāli šķēršļi un maz iniciatīvas

Tā ir Latvijas anomālija, ka šejienes riska kapitāls pēc tā struktūras joprojām lielākajā daļā bāzējas valsts nevis privātajā kapitālā, saka juridiskā biroja Sorainen vadošā partnere un Riska kapitāla asociācijas valdes locekle Eva Berlaus.

Kas pašlaik notiek uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) tirgū un cik liela nozīme tajā ir no austrumiem ienākošajai naudai?

Es neteiktu, ka no austrumiem ienākošie investori tajā spēlētu svarīgu lomu. Ir atsevišķi pārpirkšanas darījumi, tomēr pārsvarā viņus interesē savu uzņēmumu dibināšana šeit. Bet globāli šis visdrīzāk būs M&A rekorda gads ar apgrozījumu virs 2007. gada apjoma. Pirmajā ceturksnī globāli bija 21% pieaugums. Galvenokārt aug darījumu vērtība un ne tik daudz to skaits. Krīzes gados ir uzkrāts milzīgs kapitāls, kas nav tērēts, makroekonomiskie faktori, piemēram, naftas cenas un USD vērtība, ir tam labvēlīga, un uz korporācijām ir milzīgs akcionāru spiediens ieguldīt to naudu attīstībā. Eiropā šī tendence ir citāda, jo ir vietējie riski – Grieķija un zināmas bažas par eiro, tāpēc šeit pirmajā ceturksnī šī tirgus apjoms nedaudz pat saruka. Tomēr globālais spiediens ir tik liels, ka kopumā arī Eiropā šogad M&A rādītāji visdrīzāk tomēr būs pozitīvi. USD kursa dēļ par Eiropas aktīviem palielināta interese ir ASV un arī Ķīnas investoriem, kam vienkārši ir daudz naudas.

Uzņēmējdarbības riska nodeva no 2013. gada līdz 2015. gadam tiks saglabāta esošajā apmērā – 0,25 lati par katru darbinieku mēnesī.

Jāatgādina, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodeva Latvijā ieviesta no 2003. gada, lai nodrošinātu darbinieku prasījumu apmierināšanu no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem. Nosakot nodevas apmēru nākamajiem trim gadiem, valdība arī paredzējusi iespēju izvērtēt fonda atlikuma uzkrājuma un izmaksājamo summu apmēru un nepieciešamības gadījumā pārskatīt uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru atbilstoši esošai situācijai.

Lai nodrošinātu atlikuma uzkrājuma veidošanos, sākot no 2013. gada 1. janvāra visus uzņēmējdarbības riska valsts nodevas ieņēmumus, kas iekasēti vairāk par plānoto, plānots ieskaitīt darbinieku prasījumu garantiju fonda kontā.

Otrdien valdība apstiprināja izmaiņas noteikumos par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru, kā arī darbinieku prasījumu garantiju fondā un maksātnespējas procesa izmaksu segšanai ieskaitāmās nodevas daļu 2014.gadā, informē Ministru kabinets.

Grozījumu mērķis ir nodrošināt, lai par darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības un par kuru tiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis, darba devējam nav jāmaksā uzņēmējdarbības riska valsts nodeva.

Atbilstoši noteikumiem par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru darba devējs uzņēmējdarbības riska valsts nodevu maksā par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības - par pārskata mēnesi līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam. Tomēr no pašlaik spēkā esošā tiesiskā regulējuma izriet: ja ar pieaugušu laukstrādnieku ir noslēgts uzņēmuma līgums, uzņēmējdarbības riska valsts nodeva nav jāmaksā. Savukārt ar bērnu vai pusaudzi, slēdzot obligāti noteikto rakstveida darba līgumu, ir jāmaksā arī uzņēmējdarbības riska valsts nodeva.

Iespējams, tiek gatavota augsta riska transakcijas nodeva, kas attieksies uz katru otro pilsoni un uzņēmumu

Vai jaunai nodevai jāgatavojas katram pilsonim, kurš kaut reizi pārdevis vai iepircies pa 15 tūkstošiem eiro, un katram uzņēmumam, kas apgroza 300 tūkstošus mēnesī? Laikraksta rīcībā ir nonākusi, visticamāk, Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) sagatavota vēstule par Finanšu ministrijā gatavotajiem augsta riska transakcijas nodevas ieviešanas plāniem, kas, pēc asociācijas domām, praksē varētu skart «katru otro».

Vēstulē paustas bažas: «Ja klients ir fiziska persona, kas kaut reizi ir veikusi darījumu par summu, kas pārsniedz 15 tūkstošus, un šāds ir, iespējams, katrs otrais, jo cilvēki pērk vai pārdod īpašumus vai aizdod, vai vienkārši nodeklarē, ka būs šāds apgrozījums, tad klients ir pakļauts padziļinātai izpētei uzreiz, bet tas nenozīmē paaugstinātu risku.»

Plānots, ka līdz 2020.gadam Latvijas uzņēmējiem caur dažādiem riska kapitāla finansējuma instrumentiem, tai skaitā, Baltijas fondu programmu, būs pieejami papildu vismaz 200 miljoni eiro, informē Eiropas Privātā un riska kapitāla asociācijas pārstāvji.

Attīstītajās pasaules valstīs riska kapitāls jeb, tā saucamā, gudrā nauda”bieži tiek izmantots uzņēmumu izaugsmes un tālākas attīstības finansēšanā. Tomēr šī iespēja Latvijā pilnvērtīgi netiek izmantota. Latvija būtiski atpaliek no Eiropas vidējā līmeņa. Piemēram, salīdzinot ar kopējo riska kapitāla ieguldījumu pret nacionālo kopproduktu Centrālās un Austrumeiropas valstīs riska kapitāla ieguldījumi sasniedza tikai 0,0063% kopprodukta, tālu atpaliekot no Eiropas vidējā rādītāja 0,253%. Lai arī ne pēdējā sarakstā, Latvija ar 0,0047% atpaliek no Lietuvas (0,052%) un ļoti daudz no Igaunijas, kas ar 0,149 izvirzījusies par reģiona līderi.

Šī gada 17. februārī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā, ar kuru atzina juridisko personu tiesības uz atbrīvojumu no valsts nodevas samaksas vispārējās jurisdikcijas tiesās, dodot laiku likumdevējam līdz šī gada 1. oktobrim ieviest atbilstošu tiesisko regulējumu. 1. oktobris jau pagājis, tomēr no Tieslietu ministrijas (TM), kas ir atbildīga par tiesu un tiesību politikas nozari valstī, nemana nekādu iniciatīvu un rīcību, lai šo spriedumu savlaicīgi izpildītu.

Satversmes tiesa lietu skatīja pēc kāda ārvalstu komersanta pieteikuma, kuram par prasības pieteikuma iesniegšanu Latvijas tiesā tika noteikts maksāt valsts nodevu gandrīz 177 tūkstošu eiro apmērā. Nespējot samaksāt tik lielu valsts nodevu, komersantam faktiski nebija iespējas iesniegt iecerēto prasību un nodrošināt lietas izskatīšanu tiesā. Likuma regulējums arī neparedzēja tiesai iespēju attiecīgo nodevu samazināt.

Formāla atbilde

Diena vērsās tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres birojā ar lūgumu sniegt ministres viedokli par situāciju un izskaidrot, kādēļ joprojām nav izpildīts Satversmes tiesas spriedums, kad to plānots izpildīt, kā arī to, vai ministre vispār personīgi ir informēta, ka spriedums joprojām nav izpildīts un vai tiks prasīta atbildība no attiecīgajām ministrijas amatpersonām. Diemžēl pašas ministres viedoklis, tostarp atbildes uz viņai personīgi adresētajiem jautājumiem saņemti netika, un atbildi – jāatzīst – valsts pārvaldei ierasti formālā stilā sniedza TM valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

No otrdienas, 1.jūlija, Latvijā tiek ieviesta autoceļu lietošanas nodeva kravas transportlīdzekļiem, ko paredz Autoceļu lietošanas nodevas likums, atgādina Satiksmes ministrija.

Autoceļu lietošanas nodevas likums Saeimā tika pieņemts 2008.gada 11.decembrī, tādējādi pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada un 2006.gada Direktīvas, kuras noteica infrastruktūras lietošanas maksu smagajiem kravas transportlīdzekļiem. Saeima, veicot grozījumus 2010.gada decembrī, nolēma, ka likuma spēkā stāšanās tiek noteikta 2014.gada 1.janvārī, taču pēc tam nodevas ieviešanas termiņš tika pagarināts par pus gadu.

Nodeva attieksies uz tiem kravas transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām un kuri paredzēti vai tiek izmantoti kravu autopārvadājumiem, un šo nodevu būs jāmaksā arī par ārvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem.

Ceturtdien, 31. maijā, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš tikās ar mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības padomi, lai diskutētu par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu, Db.lv informēja Tieslietu ministra preses sekretārs Mārtiņš Panke.

Ministrs uzskata, ka šobrīd uzņēmējdarbības riska nodevu samazināt nav pamata, jo viss liecina, ka pretējā gadījumā var nepietikt līdzekļu, lai apmierinātu maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumus. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, cilvēki aizvien vairāk apzinās savas tiesības un maksātnespējīgo darbinieku prasījumu skaits aizvien pieaug. Tāpat jāņem vērā arī darba atalgojuma pieaugums.

Turklāt, paredzams, ka ar 2008. gadu spēkā stāsies jaunais Maksātnespējas likums, kas paredz maksātnespējas subjektu loka paplašināšanu - maksātnespēju varēs pieteikt arī biedrības un nodibinājumi, tādējādi uz izmaksām no darbinieku prasījumu garantiju fondu varēs pretendēt arī to nodarbinātās personas.

Lai gan ir skaidrs, ka lielākā dala no uzņēmējdarbības riska nodevas ieņēmumiem šogad netiks izmantota, valdība nesteidzas samazināt tās apjomu. 2004. gada valsts budžeta projektā uzņēmējdarbības riska nodevā iekasējamās naudas apjoms 5.2 milj. Ls tiek saglabāts tāds pats kā šogad. «Nākošā gada ieņēmumus no uzņēmējdarbības riska nodevas un Darbinieku prasījumu garantiju fonda ieņēmumus plāno pēc šā gada valsts budžetā iestrādātajiem cipariem,» skaidro tieslietu ministrs Aivars Aksenoks. Viņš uzsver, ka šobrīd vēl nav iespējams precīzi prognozēt, kādas būs reālās izmaksas no Darbinieku prasījumu garantiju fonda šogad un arī 2004. gadā un tikai 2003. gada nogalē valdība pārskatīs uzņēmējdarbības riska nodevas apjomu nākošajam gadam, un tad arī minētie ieņēmumi tiks koriģēti. A. Aksenoks norāda, ka Darbinieku prasījumu garantiju fonds pastāv tikai kopš šī gada un reālās izmaksas tiek veiktas tikai tiem maksātnespējīgo uzņēmumu darbiniekiem, kuri par maksātnespējīgiem ir atzīti 2003. gadā, tāpēc vairākus mēnešus nekādas izmaksas no šī fonda nenotika. Tieslietu ministrs arī pieļāva iespēju, ka izmaksas no Darbinieku prasījumu garantiju fonda pieaugs pakāpeniski. A. Aksenoks arī uzsvēra, ka Tieslietu ministrija viena pati neko šajos jautājumos nevar izlemt, jo tas ir valdības kompetencē. «Pašlaik tiek meklēts risinājums, lai 2003. gadā neizmantoto Darbinieku prasījumu garantiju fonda ieņēmumu daļu varētu pārcelt uz 2004. gada budžetu, tikai tad vadoties no šī atlikuma lieluma un prognozēm, varēs pārskatīt uzņēmējadrbības riska nodevas apmēru 2004. gadam,» skaidro valsts aģentūras Maksātnespējas administrācija direktore palīdze Gunda Ignatāne. Savukārt finanšu ministrs Valdis Dombrovskis norāda, ka ir informēts par izveidojušos situāciju ar Darbinieku prasījumu garantiju fonda ieņēmumiem un izdevumiem. Taču, tā kā šis fonds ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā, tad V. Dombrovskis sagaidot rīcību no Tieslietu ministrijas puses, piemēram, priekšlikumus, vai ir nepieciešams veikt izmaiņas fonda darbībā, normatīvos aktos, likmēs utt. Db jau 25. augusta numurā rakstīja, ka līdz 22. augustam četru maksātnespējīgo uzņēmumu 529 strādājošajiem no Darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāti tikai 203 000 Ls, kamēr tā ienākumi bijuši 2.9 milj. Ls. Tādējādi maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai šogad izlietoti 7 % no Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzšinējiem ieņēmumiem. To liecina valsts aģentūras Maksātnespējas administrācija dati. Jāatgādina, ka kopumā Darbinieku prasījumu garantiju fonda 2003. gadā plānotie ieņēmumi ir 3.9 milj. Ls (tikpat arī plānoti 2004. gadā), ko veido 75 % samaksātās uzņēmējdarbības riska nodevas (0.75 Ls par katru strādājošo mēnesī).

Obligātās energoefektivitātes prasības joprojām nav izpildījuši 80 lielie elektroenerģijas patērētāji, prasību termiņa pagarinājumu izmantojuši tikai 11 komersanti

Saeima 25. aprīlī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Energoefektivitātes likumā, pagarinot sākotnējā energoefektivitātes pienākuma izpildes termiņu lielajiem enerģijas patērētājiem no 2018. gada 1. aprīļa līdz 2019. gada 15. maijam. Ekonomikas ministrijā (EM) informē, ka laika posmā no 25. aprīļa līdz 15. maijam prasības izpildījuši 11 uzņēmumi.

Jāmaksā tāpat

Grozījums likumā gan neatceļ sākotnējo pienākumu izpildes un nodevas maksāšanas termiņu, skaidro EM, norādot, ka arī tiem uzņēmējiem, kas pasākumus veica pagarinātajā termiņā, soda nauda būs jāmaksā, taču to varēs atgriezt. «Komersantam, kas izpildījis prasības līdz 2019. gada 15. maijam, nesamaksājot nodevu, ir tiesības pretendēt uz atbrīvojumu no šī pienākuma, savukārt pēc 2019. gada 15. jūnija komersantam ir tiesības pieteikties uz nodevas atmaksu, ja prasības īstenotas pagarinātajā termiņā. Šī atmaksas procedūra ir saistīta ar to, ka šāda termiņu atlikšana atsevišķai komersantu grupai, kas neizpildīja likumā noteiktās prasības sākotnējā termiņā, atbilst valsts atbalstam, saskaņā ar ko arī jāievēro attiecīgais regulējums,» informē ministrijā, piebilstot, ka likumā Par nodokļiem un nodevām noteikts, ka pārmaksātās vai nepareizi iemaksātās valsts nodevu summas atmaksā no valsts budžeta 15 dienu laikā pēc nodevu maksātāja pamatota iesnieguma iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestam.

Valsts sekretāru sanāksmē Satiksmes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 1.oktobra noteikumos Nr.443 "Kārtība, kādā iekasē, maksā un administrē transportlīdzekļu ikgadējo nodevu un piemēro atbrīvojumus no nodevas maksāšanas un nodevas atlaides"".Noteikumu projekts izstrādāts atbilstoši likuma "Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu" un grozījumu deleģējumam. Grozījumu projekts nosaka kārtību, kādā notiek nodevas maksāšana par divasu un trīsasu puspiekabēm,norādīts Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta informācijā. Projekts paredz, ka maksājot nodevu par divasu vai trīsasu puspiekabi, nodevas likme tiek izvēlēta pamatojoties uz informāciju, kas norādīta "Deklarācijā par puspiekabes izmantošanu kārtējā gadā, kura sastādīta saskaņā ar šo noteikumu pielikumā norādīto veidlapu. Deklarāciju sastāda nodevas maksātājs (īpašnieks vai persona, kas veic maksājumu) katrai puspiekabei atsevišķi. Deklarāciju paraksta īpašnieks vai uzņēmuma vadītājs un apliecina ar uzņēmuma zīmogu. Paredzēts, ka Ceļu satiksmes drošības direkcija pārbauda piemērotās nodevas likmes pareizību atbilstoši likumam "Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu un Deklarācijā norādītai informācijai.Piemērojot nodevas likmi puspiekabei, seglu vilcēja pašmasas un puspiekabes pilnas masas summa tiek noteikta puspiekabes reģistrācijas apliecībā uzrādītai puspiekabes pilnai masai pieskaitot: 7 000 kg, ja puspiekabe saskaņā ar Deklarāciju galvenokārt tiek vilkta ar divasu seglu vilcēju; 8 000 kg, ja puspiekabe saskaņā ar Deklarāciju galvenokārt tiek vilkta ar trīsasu seglu vilcēju.Ja nodeva par puspiekabi par iepriekšējo gadu nav maksāta, nodevas likmi puspiekabei piemēro, pieņemot, ka puspiekabe ir tikusi vilkta ar trīsasu seglu vilcēju ar dzenošā tilta mehānisko atsperojumu. Grozījumi paredz, ja uz lauksaimnieka vārda ir reģistrēti vairāki kravas automobiļi ar pilnu masu līdz 20000 kg un vairākas piekabes, nodevas atlaidi piemēro par vienu kravas automobili un vienu piekabi uz 50 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes neatkarīgi no tā, cik pašvaldību teritorijā šī zeme atrodas. Lauksaimnieks var izvēlēties, par kuru kravas automobili un piekabi piemērojama nodevas atlaide, norādīts Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta informācijā.

No 2023.gada 1.janvāra Rīgā, līdzīgi kā daudzviet Eiropā un pasaulē, tiks ieviesta tā dēvētā tūrisma nodeva, informē Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Līdz ar to visām tūristu mītnēm par viesu izmitināšanu būs jāmaksā nodeva viena eiro apmērā par katra ciemiņa nakšņošanas dienu, bet ne vairāk kā desmit eiro, ja viesis galvaspilsētā uzturas ilgāk.

Kā informē pašvaldība, nodeva par tūristu uzņemšanu esot plaši piemērota Eiropā. Tā ieviesta daudzās tūristu vidē populārās pilsētās, piemēram, Berlīnē, Amsterdamā, Romā, Venēcijā, Vīnē, Briselē, Lisabonā u.c.

Nodevas apmērs dažādās valstīs un pilsētās esot ļoti atšķirīgs un esot vairāki aprēķināšanas modeļi, piemēram, noteiktā likme pie pakalpojuma cenas, diferencētā maksa atkarībā no tūristu mītnes kategorijas vai sezonas, vai arī par katru nakšņojumu.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti lūguši Valsts kontroli veikt revīziju Maksātnespējas administrācijā, lai izvērtētu šīs iestādes darbības izmaksu pamatotību. Par to Db informēja komisijas priekšēdētāja Jevgēnija Stalidzāne, norādot, ka deputātu uzmanību piesaistījušas augstās uzņēmējdarbības riska nodevas administrēšanas izmaksas, kas 2004. gadā veido 48 % no šīs nodevas ieņēmumiem valsts budžetā. Valsts kontrole saņēmusi vēstuli ar lūgumu veikt revīziju Maksātnespējas administrācijā, taču pagaidām nav zināms, vai šāda revīzija tiks iekļauta 2004. gada revīziju plānā, atzina valsts kontroliera padomniece Indira Ozola, piebilstot, ka nākamgad Valsts kontrole plāno pievērst pastiprinātu uzmanību dažādām valsts aģentūrām. Dārgā administrēšana Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme Db uzsvēra, ka plānotās uzņēmējdarbības riska nodevas administrēšanas izmaksas — ap teju puse no kopējiem nodevas ieņēmumiem — ir pārāk augstas, jo Darbinieku prasījumu garantijas fondā nākamgad plānots ieskaitīt tikai 52 % no kopējiem nodevas ieņēmumiem, kas plānoti 2. 7 milj. Ls. Šogad garantiju fondā tika ieskaitīti 75 % no kopējiem nodevas ieņēmumiem. I. Jaunzeme pauda neizpratni, kādēļ uzņēmējiem jāsedz arī ar nodevas administrēšanu saistītās izmaksas, kuras turklāt ir visai augstas. Maksātnespējas administrācijas pārstāve Gunda Ignatāne Db gan uzsvēra, ka Maksātnespējas administrācijas izmaksu segšanai tiks novirzīti tikai 11 % no kopējiem nodevas ieņēmumiem, turklāt tās izmaksas, salīdzinājumā ar 2003. gadu, ir būtiski samazinātas. Lielāko daļu no administrēšanai novirzītajiem ieņēmumiem — 16 % — plānots izlietot maksātnespējīgo uzņēmumu administrēšanas izmaksu segšanai gadījumos, kad to nevar segt no maksātnespējas procesā atgūtajiem līdzekļiem. No šiem līdzekļiem tiks segtas, piemēram, administratoru atalgojums. Savukārt Tieslietu ministrijas Padotības iestāžu departamenta direktors Aldis Gobzems Db norādīja, ka, saskaņā ar VID un Maksātnespējas administrācijas prognozēm, nākamgad varētu strauji palielināties ierosināto maksātnespējas lietu skaits, kas nozīmē arī maksātnespējas administrēšanas izmaksu pieaugumu.

Ministru kabinets neatbalstīja LDDK viedokli par Ministru kabineta noteikumu projektu „Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru un darbinieku prasījumu garantiju fondā ieskaitāmās nodevas daļu 2007.gadā". Ministru kabineta sēdē LDDK norādīja, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodevas paredzētais apmērs 2007.gadā – 0,25 LVL par darbinieku pārskata mēnesī – ir neadekvāti liels attiecībā pret 2007.gadā nepieciešamajām izmaksām no darbinieku prasījumu garantiju fonda. Ņemot vērā šajā fondā izveidojušos uzkrājumu no iepriekšējiem gadiem, kas uz 2007.gada sākumu sastādīs nedaudz vairāk kā 3 miljonus latu, kā arī iepriekšējos gados darbinieku prasījumu apmierināšanai veikto izmaksu dinamiku. Piemēram, 2005.gadā tika iztērēti tikai 56% procenti no darbinieku prasījumiem paredzētajiem līdzekļiem, šobrīd pastāv pietiekams finansiāls pamats un iespējas nodevas apmēru samazināt. LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle atzīmēja, ka «diemžēl sociāli atbildīgu uzņēmēju argumenti no valdības puses sadzirdēti netika. Valsts turpina iedzīvoties uz nodevas rēķina sedzot Tieslietu ministrijas, Maksātnespējas aģentūras un Valsts ieņēmumu dienesta administratīvos izdevumus, kas sedzami no valsts budžeta dotācijām palielinot uzņēmējiem administratīvo slogu.» LDDK arī uzskata, ka ir nepieciešams konceptuāli risināt jautājumu par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas nākotni un tās ieņēmumu izlietošanas kārtību. Pašreizējā kārtība nepamatoti apgrūtina uzņēmējus, uzliekot par pienākumu maksāt nodevu par katru darbinieku situācijā, kad nodeva jau sen vairs nepilda savu tiešo funkciju, bet gan sedz Tieslietu ministrijas pakļautībā esošās Maksātnespējas aģentūras izdevumus, kurus ir jāfinansē no valsts budžeta. Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu vairs nevar uzskatīt par valsts nodevu, jo ir zudis tās speciālais mērķis, ņemot vērā faktiskos tās uzkrājumus un ienākumu izlietojumu.

2007. gadā uzņēmējdarbības riska nodeva netiks samazināta un paliks līdzšinējā apmērā 0.25 Ls par katru darbinieku mēnesī, kaut arī attiecīgajā fondā ir vairāki milj. Ls lieli uzkrājumi. To paredz noteikumu projekts par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru un Darbinieku prasījumu garantiju fondā (DPGF) ieskaitāmās nodevas daļu 2007.gadā, kas pašlaik tiek saskaņots ar ministrijām un valsts pārvaldes iestādēm. Šāds noteikumu projekts pēc valsts aģentūras Maksātnespējas administrācijas sabiedrisko attiecību speciālistes Elvīras Stepanovas skaidrojuma sagatavots balstoties uz pērn valdībā pieņemto informatīvo ziņojumu par DPGF ieskaitītās uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apjomu 2003. un 2004.gadā un tā izlietojumu. Informatīvajā ziņojumā tika paredzēts, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodevas likme piecu gadu garumā paliks nemainīga un prognozējama, tādējādi ļaujot uzņēmējiem savlaicīgi plānot savus izdevumus, tāpēc arī sagatavots projekts, ka 2007.gadā uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēr saglabāsies 0.25 Ls apmērā mēnesī par katru darbinieku.

Traumatiskā vēsture Latvijā ir radījusi pateicīgus apstākļus finanšu tehnoloģiju attīstībai, vērtē ZAB Cobalt Latvijas biroja vadošais partneris Lauris Liepa. Šī saruna notiek, ieskicējot problemātiku Baltijas finanšu un regulējumu samitam FINREG 2017, ko 3. martā DB rīko partnerībā ar ZAB Cobalt.

Fragments no intervijas:

Pērnais gads iezīmējās ar riska kapitāla investīciju kritumu fintech jomā, pirmām kārtām ASV. Bet varbūt tā nav problēma? Varbūt mēs varam piesaistīt sev uzmanību ar kaut kādu savu citādību?

Uz riska kapitālu neattiecas tie ierobežojumi, kurus mēs redzam likumsakarīgi piemērotus banku sektorā un pensiju kapitāla investīcijās. Riska kapitāls lielā mērā ir saistīts ar pārrobežu kustību, un faktiski tas nozīmē tiesības izvēlēties, kurā valstī riska kapitālists ir gatavs savu naudu pazaudēt. Es pasvītroju – riska kapitāls nozīmē gatavību naudu pazaudēt, nevis stabili, mierīgi nopelnīt. Riska kapitāla gadījumā viens supersekmīgais projekts no 100 atsvērs fonda un ieguldītāja veiksmīgu darbību.

Latvijas darba devēju konfederācija ierosina valdībai ar 2006. gadu atcelt uzņēmējdarbības riska nodevu, ko daudzkārt lūguši uzņēmēji, bet Maksātnespējas administrācijai paredzēt finansējumu no valsts budžeta. Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļu uzkrājums 2003. — 2004. gadā 4.32 milj. Ls un tā pieaugums šā gada I ceturksnī ir pamats, lai uzņēmējdarbības riska nodevas maksāšana tiktu atcelta vismaz uz tuvākajiem 2 vai pat 3 gadiem. Ja situācija nemainās un ik gadu maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai tiek tērēti 1.3 milj Ls, tad nodevu var neiekasēt nākamajos trīs gados, uzsver Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) tautsaimniecības un finanšu eksperts Aleksejs Sviridenkovs. Pēc uzņēmēju domām, vislabākais risinājums būtu vispār atcelt tā dēvēto blēžu nodevu. Ja tas nav iespējams, tad LDDK iestājas par to, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodeva pilnā apmērā tiek novirzīta Darbinieku prasījumu garantiju fondā, bet valsts no budžeta nodrošina administrācijas izdevumus. Tādējādi nodevas apmērs būtu ap 15 santīmiem (šobrīd 35 santīmi) par katru strādājošo mēnesī, bet nākamo 2 — 3 gadu laikā nodevas apmērs būtu 0 santīmu, jo tiktu izmantots iepriekšējos gados uzkrāts pārpalikums, skaidro A. Sviridenkovs. Darba devēji norāda, ka neviena direktīva vai konvencija neliek valstīm piemērot atsevišķus nodokļus un nodevas vai uzturēt garantiju institūciju darbību. Tas, kādā veidā tiek segti darbinieku prasījumi, ir valsts iekšējā lieta, skaidro A. Sviridenkovs. Turklāt direktīvā ir teikts, ka darba devēji piedalās finansēšanā, nevis uztur visu sistēmu, un piedalās tikai tad, kad valsts to pati pilnībā neuzņemas. Latvijas gadījumā visi izdevumi novirzīti uz darba devējiem un izveidots mehānisms, kā papildināt dažu valsts institūciju budžetus. Valsts iestāžu finansēšanai uzņēmēji maksā jau citus nodokļus, turklāt ieņēmumi valsts budžetā pēdējos gados pārsniedz prognozes un iepriekšējo gadu rezultātus, skaidro A. Sviridenkovs. Viņš arī atgādina, ka lielākajā daļā ES dalībvalstu darba devēji piedalās garantiju fonda finansēšanā, nevis valsts iestāžu uzturēšanā. Tāpēc retoriski skan jautājums: vai var uzskatīt par efektīvu darbinieku prasījumu apmierināšanas mehānismu, ja prasījumu apmērs gadā ir ap 1.3 milj. Ls, bet to administācijai nepieciešams vēl vairāk nekā 1. milj. Ls — Maksātnespējas administrācijai, Tieslietu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam. Db jau aprīlī rakstīja, ka maijā valdība varētu sākt diskutēt par uzņēmējdarbības riska nodevas samazināšanu.

Satversmes tiesa atzinusi, ka nodevas par iebraukšanu īpaša režīma zonā likmei jābūt sabalansētai ar sabiedrības spēju šo nodevu samaksāt. Pretējā gadījumā iebraukšana īpaša režīma zonā būtu pieejama vienīgi nelielai, turīgajai sabiedrības daļai.

Ministra rīkojumā nebija ietverti argumenti tam, ka nodevas likme triju euro apmērā, to piemērojot visu gadu, būtu acīmredzami nesamērīga.

Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības dome 2021.gada 30.septembrī pieņēma grozījumus saistošajos noteikumos, kuri citstarp paredzēja palielināt par iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā maksājamās nodevas apmēru līdz trim euro līdzšinējo divu euro vietā, kā arī piemērot nodevu visu gadu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs izdeva rīkojumu par šo grozījumu darbības apturēšanu. Satversmes tiesā lieta tika ierosināta pēc Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domes pieteikuma, kurā lūgts pārbaudīt, vai ministra rīkojums par saistošo noteikumu darbības apturēšanu ir tiesisks.

2004. gadā uzņēmējdarbības riska nodeva būs 0.35 Ls par katru darbinieku mēnesī pašreizējo 0.75 Ls vietā.Tā nolemts valdības sēdē, neraugoties uz to, ka šis projekts nebija saņēmis Latvijas darba devēju konfederācijas atzinumu uz ko norādīja arī šis sabiedriskās organizācijas ģenerāldirektores vietnieks Edgars Korčagins. Viņš arī pauda izbrīnu par nodevas apmēru 4.2 Ls gadā par katru darbinieku, jo tika runāts par ievērojami mazāku nodevas apmēru — 2.4 Ls. Tieslietu ministrs Aivars Aksenoks norādīja, ka nodevas apmērā 2.4 Ls nav ietverts Tieslietu ministrijas, tiesnešu, Uzņēmumu reģistra un Valsts ieņēmumu dienesta darbs, tāpēc šī summa esot kļūdaina. «0.2 Ls bija neoficiāla ar mani kā ministru nesaskaņota summa,» uzsver tieslietu ministrs. 2004. gadā tikai 52 % no šīs nodevas tiks ieskaitīti Darbinieku prasījumu garantiju fondā, betšogad 75 %. Uzņēmējdarbības riska nodevas samazināšana ir iespējama tikai tāpēc, ka šogad neizlietotos Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļus varēs izmantot 2004. gadā, uzsver A. Aksenoks. Ja arī 2004. gadā būs līdzīga situācija, tad uzņēmējdarbības riska nodevas apmērs varētu tikt samazināts.

Ekonomikas ministrija (EM) rosina ieviest energoefektivitātes nodevu ar mērķi veicināt energoefektivitāti un nodrošināt energopārvaldības sistēmas ieviešanas kontroli, paredz EM izstrādātie un starpinstitūciju saskaņošanai nodotie attiecīgie Ministru kabineta noteikumi.

Noteikumu projektā ir paredzēts energoefektivitātes nodevu noteikt 7% apmērā no iepriekšējā kalendāra mēnesī patērētās elektroenerģijas, kas aprēķināta par katru patērēto megavatstundu (MWh), piemērojot Eurostat publicēto vidējo pirmā un otrā pusgada elektroenerģijas cenu rūpniecībā par iepriekšējo gadu.

Noteikumu projekts paredz, ka energoefektivitātes nodevu komersants maksā tikai gadījumā, ja tā elektroenerģijas patēriņš ir lielāks par 500 MWh gadā saskaņā ar sistēmas operatora EM sniegtajiem ikgadējiem komersantu enerģijas galapatēriņa datiem un nav paziņojis par sertificētas energopārvaldības sistēmas ieviešanu, vides pārvaldības sistēmas papildināšanu, energoaudita veikšanu, kā arī attiecīgi par plānotajiem vai ieviestajiem energoefektivitātes pasākumiem un enerģijas ietaupījumu.

Jūrmalas pašvaldība vēlas palielināt iebraukšanas maksu un turpmāk piemērot to visu gadu, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.

Sabiedrības viedokļa noskaidrošanai nodots saistošo noteikumu projekts "Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā".

Saistošo noteikumu projektā saglabāta pašreiz noteiktā nodevas administrēšanas kārtība, bet būtiskākās izmaiņas ir saistītas ar nodevas piemērošanas perioda noteikšanu visu gadu, sākot no 2023.gada 1.novembra un nodevas apmēra izmaiņām vienai dienai. Nodevu plānots mainīt no tagadējiem 2 eiro uz 3 eiro.

Tāpat saistošajos noteikumos precizēta caurlaižu pārreģistrācijas kārtība; precizēts transportlīdzekļa īpašuma tiesību iegūšanas brīdis, piemērojot nodevas atbrīvojumu jūrmalniekiem; vienkāršota pieteikšanās nodevas atvieglojumiem, un citi nosacījumi.

Plānotā tūrisma nodeva Rīgā varētu ne vien uzlabot pilsētas tūrisma infrastruktūras sakārtošanas finanses, bet arī sekmēt izmitināšanas pakalpojumu segmenta sakārtošanu

Tā uzskata Dienas Biznesa aptaujātie nozares pārstāvji un eksperti.

DB jau vēstīja, ka tūrisma nodevu Rīgā plānots ieviest no 2021. gada. Uzņēmēji uzsver lietderīgu un caurspīdīgu tās izmantošanu, kā arī cer, ka tā tiks iekasēta arī no alternatīvo naktsmītņu īpašniekiem.

Tūrisma nodevas ieviešana ir veids, kā gūt papildu finansējumu pilsētas tūrisma mārketingam un tūrisma infrastruktūras pilnveidošanai. Arī Rīgas gadījumā nozare kopā ar Rīgas domi un Rīgas Tūrisma un attīstības biroju (RTAB) plāno izstrādāt konkrētu aktivitāšu plānu, kam tiks novirzīti par nodevu iekasētie līdzekļi. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste atzīst, ka no šī viedokļa nozare kopumā pozitīvi vērtē ieceri ieviest tūrisma nodevu. «Vienlaikus esam vienojušies, ka kopīgi strādājam, lai sakārtotu apartamentu segmentu. Tomēr gadījumā, ja domes rīcība būs vērsta tikai uz to, lai noslēgtu sadarbības līgumu ar Airbnb un iekasētu nodevu, pastāv iespēja, ka rosināsim atcelt nodevas ieviešanu. Diskusijās par nodevas apmēru un piemērošanas nosacījumiem mēs īpaši domājām, lai nodevas ietekme nebūtu negatīva; tika ņemts vērā gan tas, ka grupu rezervācijas tiek veiktas gadu – divus uz priekšu, gan tas, ka atsevišķām tūristu grupām nodeva nebūtu jāpiemēro. Tas, ko nevar šobrīd paredzēt, ir, piemēram, ekonomiskā krīze kādā no mūsu vadošajiem (ienākošajiem) tirgiem vai Eiropā un pasaulē kopumā,» komentē S. Graikste.