Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta šodien noteica, ka SIA Radio Skonto saskaņā ar licences līgumu Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūrai/Latvijas Autoru apvienībai (AKKA/LAA) būs jāmaksā 3% no raidorganizācijas gada ieņēmumiem, kas gūti no darbu izmantošanas, veicot programmu veidošanu.

Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, šo AT spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā AT Senātā 30 dienu laikā.

AT Civillietu tiesu palāta atkārtoti izskatīja jautājumu par autoratlīdzības lielumu, kas Radio Skonto no gada ieņēmumiem būtu jāmaksā AKKA/LAA par pārstāvēto autoru darbu izmantošanu. Iepriekš AT Senāts atcēla AT Civillietu tiesu palātas 2009.gada 17.decembra spriedumu, ar kuru tiesa bija noteikusi, ka Radio Skonto būs jāmaksā 3% no raidorganizācijas gada ieņēmumiem.

Savukārt tagad AT Civillietu tiesu palāta noteica, ka starp Radio Skonto un AKKA/LAA slēgtā licences līguma 2005.gada 19.aprīļa redakcijā 3.1.punktā paredzamais atlīdzības lielums ir 3% nevis no visiem gada ieņēmumiem, bet no tiem, kas gūti no darbu izmantošanas, veicot raidorganizācijas pamatdarbību - programmu veidošanu.

Lai atvieglotu raidorganizāciju dibinātāju un patieso īpašnieku noskaidrošanu, Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) iesniegusi priekšlikumus jaunajam radio un televīzijas likumam. NRTP rosina likumā noteikt, ka pirms apraides atļaujas izsniegšanas vai, mainoties raidorganizācijas dalībnieku sastāvam, akciju skaitam un balstiesību samēram, padomei ir tiesības pārbaudīt raidorganizācijas dibinātāju identitāti. Ja raidorganizācijas dibinātāji ir juridiskas personas, NRTP grib tiesības pārbaudīt ziņas par to dibinātājiem un īpašniekiem, līdz ir iegūta informācija par patiesajiem labuma guvējiem — fiziskajām personām. Juridiskajām personām plānots noteikt par pienākumu nodrošināt NRTP ar šādu informāciju, Db pastāstīja padomes loceklis Andris Mellakauls. Mainoties raidorganizācijas dalībnieku sastāvam, akciju skaitam un balstiesību samēram vai finansiālā nodrošinājuma avotam, raidorganizācijai būtu par to jāziņo NRTP. Raidorganizāciju pārraudzību NRTP rosina arī turpmāk atstāt tās ziņā. Jaunajā, Saeimā 1. lasījumā atbalstītajā likumā gan komerciālo, gan nekomerciālo raidorganizāciju koordināciju iecerēts uzticēt Kultūras ministrijai.

Lai atturētu raidorganizācijas no reklāmas izvietošanas noteikumu pārkāpšanas, Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) gada pirmajā pusē ir iecerējusi vērsties pie likumdevēja ar priekšlikumu palielināt maksimālā administratīvā soda apmēru no 1000 līdz 10 000 Ls.

Tas ir viens no pasākumiem, ko ir iecerējusi veikt NRTP, lai novērstu Eiropas Komisijas konstatētos reklāmas raidīšanas un izvietošanas pārkāpumus Latvijas televīzijas kanālos, tā Db norādīja NRTP Informācijas centra vadītāja Sanita Blomniece.

Viņa arī norādīja, ka Eiropas Komisijas pieprasītie paskaidrojumi ir nosūtīti Kultūras ministrijai, kura tos virzīs tālāk saskaņā ar procedūru. Db atsaucoties uz Latvijas Avīzi jau ziņoja, ka Latvijai par televīzijas reklāmu ierobežojumu neievērošanu draud krietns sods. Eiropas Komisija televīzijas kanālos LNT un TV3 konstatējusi reklāmas raidīšanas un izvietošanas pārkāpumus.

Vairākas radiostacijas priekšvēlēšanu laikā intervējušas pašvaldību deputātu kandidātus, nenorādot, ka materiāls ir reklāma, lai gan par intervijām saņēmušas samaksu, raksta laikraksts Diena.

Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) konstatējusi, ka četrās radiostacijās pārraidīta slēptā reklāma, toties kopumā sešas raidorganizācijas nav ievērojušas priekšvēlēšanu aģitācijas likuma ierobežojumus.

Slēptās reklāmas saturs radiostacijās SWH+, Krievu hitu radio, PIK un Mix FM bijis vienāds - raidījumā «Mums ir tiesības» intervēti vairāki partijas PCTVL deputātu kandidāti. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) konstatējis, ka visas raidorganizācijas, izņemot Mix FM, par šo raidījumu saņēmušas 11 370 latu no Latvijas Cilvēktiesību komitejas, kas arī bija raidījuma autore.

Tā kā Mix FM pārraidīts identisks raidījums, NRTP ieskatā arī tā bija slēptā reklāma. Maksimālais sods par šādu pārkāpumu ir 5 tūkst. Ls.

Lai nodrošinātu likumdošanā noteikto darba tiesību un darba aizsardzības prasību efektīvāku ievērošanu, Labklājības ministrija (LM) plāno noteikt bargākus sodus darba devējiem par minētajās jomās atklātajiem pārkāpumiem.

Tas noteikts LM izstrādātajā likumprojektā "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", kas šodien izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Par minēto likumprojektu vēl lems valdība.

"Lai gan mūsu valstī izveidota darba aizsardzības likumdošanas bāze, pētījumi liecina, ka situācija uzņēmumos nav apmierinoša. Ņemot vērā arī salīdzinoši augsto letālo nelaimes gadījumu skaitu darba vietās, mēs esam spiesti bargāk vērsties pret tiem uzņēmējiem, kas neievēro darba aizsardzības prasības, jo nevaram riskēt ar darbinieku veselību vai dzīvību," atzīst LM Darba departamenta direktores vietnieks Renārs Lūsis.

R.Lūsis piebilst, ka bieži vien prasību neievērošanas pamatā ir ierobežotas finanses vai arī nepietiekama izpratne par šo jautājumu nozīmīgumu. Tomēr 61% darba devēju ir norādījuši, ka nekas netraucē viņus nodrošināt likumdošanā noteiktās normas, tomēr aizvien to nav izdarījuši. Tādējādi šie uzņēmumi ir primārā mērķa grupa, uz kuru vērsti bargāki sodi.

Lai nodrošinātu likumdošanā noteikto darba tiesību un darba aizsardzības prasību efektīvāku ievērošanu, Labklājības ministrija (LM) plāno noteikt bargākus sodus darba devējiem par minētajās jomās atklātajiem pārkāpumiem. Piemēram, par darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu vai slēpšanu juridiskai personai sods būs līdz 1000 latiem.

Tas noteikts LM izstrādātajā likumprojektā Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas šodien izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Par minēto likumprojektu vēl lems valdība.

"Lai gan mūsu valstī izveidota darba aizsardzības likumdošanas bāze, pētījumi liecina, ka situācija uzņēmumos nav apmierinoša. Ņemot vērā arī salīdzinoši augsto letālo nelaimes gadījumu skaitu darba vietās, mēs esam spiesti bargāk vērsties pret tiem uzņēmējiem, kas neievēro darba aizsardzības prasības, jo nevaram riskēt ar darbinieku veselību vai dzīvību," atzīst LM Darba departamenta direktores vietnieks Renārs Lūsis.

R.Lūsis piebilst, ka bieži vien prasību neievērošanas pamatā ir ierobežotas finanses vai arī nepietiekama izpratne par šo jautājumu nozīmīgumu. Tomēr 61% darba devēju ir norādījuši, ka nekas netraucē viņus nodrošināt likumdošanā noteiktās normas, tomēr aizvien to nav izdarījuši. Tādējādi šie uzņēmumi ir primārā mērķa grupa, uz kuru vērsti bargāki sodi.

Iekšlietu ministrija ceturtdien, 28.jūnijā pieteica izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē grozījumus vairākos normatīvajos aktos, kuru mērķis ir stingrāk ierobežot prostitūciju, bargāk sodīt personas, kas to veicina, un seksuālo pakalpojumu pircējus, Db.lv informēja Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta Preses centra vadītāja Laura Karnīte.

Iekšlietu ministrijas ierosinātās izmaiņas samazinās iesaistīšanos prostitūcijā, apgrūtinās seksuālo pakalpojumu pieejamību un līdzsvaros atbildības nastu starp klientu un seksuālo pakalpojumu sniedzēju, tā ierobežojot gan šo pakalpojumu piedāvājumu, gan pieprasījumu pēc tiem.

Grozījumi Krimināllikumā paredz noteikt kriminālatbildību par jebkāda veida personas iesaistīšanu prostitūcijā un palielināt sodu par to, nosakot, ka par šādām darbībām var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem.

Šobrīd Krimināllikums paredz kriminālatbildību par pilngadīgas personas iesaistīšanu prostitūcijā tikai gadījumā, ja notikusi vardarbība vai tas darīts iedzīvošanās nolūkā. Pēc grozījumu pieņemšanas krimināli sodāmas būs jebkādas darbības, kas veicinājušas personas iesaistīšanos prostitūcijā, pat ja tas noticis ar pašas personas piekrišanu. Līdz ar to Latvija izpildīs ANO 1950.gada Konvencijas Par cilvēku tirdzniecības un prostitūcijas izmantošanas no trešo personu puses novēršanu prasības.

Valdība akceptējusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz noteikt sodus par ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas nodrošināšanas kārtības pārkāpšanu. Normatīvajā aktā norādīts, ka sodi paredzēti par ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu bez reģistrēšanās, arī par ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu, neievērojot līdzāspastāvēšanai noteiktās prasības un par ģenētiski modificēto kultūraugu šķirņu sēklu aprites prasību pārkāpšanu. Tāpat sodu var piemērot par ģenētiski modificētās gatavās produkcijas uzglabāšanas, sagatavošanas, saiņošanas un transportēšanas prasību pārkāpšanu. Normatīvajā aktā noteikts, ka par ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu, nereģistrējoties VAAD, fiziskās personas varēs sodīt ar naudas sodu no 50 līdz 450 latiem, bet juridiskā personas - no 500 līdz 5000 latiem. Par ģenētiski modificēto kultūraugu šķirņu sēklu aprites prasību pārkāpšanu fiziskajām personām varēs uzlikt sodu no 50 līdz 450 latiem, bet juridiskajām personām - no 100 līdz 1000 latiem. Savukārt par ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu, neievērojot līdzāspastāvēšanai noteiktās prasības, fiziskās personas varēs sodīt ar naudas sodu no 100 līdz 450 latiem, bet juridiskajām personām varēs uzlikt 200 - 1000 latu lielu sodu. Tāpat par ģenētiski modificētās gatavās produkcijas uzglabāšanas, sagatavošanas, saiņošanas un transportēšanas prasību pārkāpšanu fiziskās personas varēs sodīt ar naudas sodu no 100 līdz 450 latiem, bet juridiskās - no 200 - 1000 latiem. Ja minētie pārkāpumi tiek izdarīti atkārtoti gada laikā, fiziskās personas varēs sodīt ar naudas sodu no 200 līdz 500 latiem, bet juridiskās personas - no 1000 līdz 3000 latiem. Paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā 2007.gada 1.janvārī.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) izvērtē iespēju sodīt Aizkraukles banku par agresīvas komercprakses īstenošanu, šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē atzina PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa.

emAizkraukles banku /emvarētu sodīt par agresīvu komercpraksiJau vēstīts, ka PTAC saņēmusi vismaz 15 patērētāju sūdzības par Aizkraukles bankas rīcību, piedāvājot klientiem paaugstināt maksu par konta apkalpošanu līdz 5 Ls mēnesī vai atverot speciālu kontu norēķiniem par saņemto hipotekāro kredītu, vienlaikus parakstot vienošanos, kas paredz, ka patērētājam jāmaksā augstāki kredītprocenti.

"Šāda rīcība, mūsuprāt, ir vērtējama kā agresīvas komercprakses aizlieguma pārkāpums," norādīja B. Vītoliņa, piebilstot, ka par šī aizlieguma pārkāpšanu varētu tikt sodītas arī citas bankas.

Uz ielas, striptīza klubos, masāžas salonos, mājās pie klienta un tamlīdzīgi seksuālo pakalpojumu piedāvāšana, sniegšana un saņemšana turpmāk būs aizliegta. Ar pretenzijām pret prostitūcijas pakalpojumu sniegšanu daudzdzīvokļu mājā iedzīvotāji varēs vērsties Valsts vai pašvaldības policijā.

Ministru Kabinets šodien, 22.janvārī, atbalstījis Iekšlietu ministrijas izstrādātos grozījumus vairākos normatīvajos aktos, kuru mērķis ir stingrāk ierobežot prostitūciju, bargāk sodīt personas, kas to veicina, un seksuālo pakalpojumu pircējus, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Iekšlietu ministrija ir būtiski pārstrādājusi iepriekšējos MK noteikumus Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi ar mērķi padarīt tos par efektīvu prostitūcijas kontroles mehānismu. Izmaiņas samazinās iesaistīšanos prostitūcijā, apgrūtinās seksuālo pakalpojumu pieejamību un līdzsvaros atbildības nastu starp klientu un seksuālo pakalpojumu sniedzēju, tā ierobežojot gan šo pakalpojumu piedāvājumu, gan pieprasījumu pēc tiem, informēja ministrija.

Lai nodrošinātu darba likumdošanā noteikto prasību efektīvāku ievērošanu, darba devējus bargāk sodīs par atklātajiem pārkāpumiem darba tiesību un darba aizsardzības jomās. Tas noteikts Labklājības ministrijas (LM) izstrādātajā likumprojektā Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas šodien, 27.novembrī, apstiprināts Ministru kabineta sēdē. Par minēto likumprojektu vēl lems Saeima.

„Neskatoties uz to, ka mūsu valstī izveidota darba aizsardzības likumdošanas bāze, situācija uzņēmumos joprojām nav apmierinoša. Daudzos uzņēmumos neievēro darba aizsardzības prasības, tādējādi darbiniekiem nākas strādāt nedrošā un veselībai kaitīgā darba vidē. To apliecina arī augstais darba vietās notikušo letālo nelaimes gadījumu skaits, kas, salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, ir viens no augstākajiem rādītājiem,” atzīst LM speciālisti.

Bieži vien prasību neievērošanas pamatā ir ierobežotas finanses vai arī nepietiekama izpratne par šo jautājumu nozīmīgumu. Tomēr 61% darba devēju ir norādījuši, ka nekas netraucē viņus nodrošināt likumdošanā noteiktās normas, tomēr aizvien to nav izdarījuši. Tādējādi šie uzņēmumi ir primārā mērķa grupa, uz kuru vērsti bargāki sodi.

Augstākā tiesa nosprieda daļēji apmierināt biedrības Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) prasību un piedzīt no TV 3 Latvija 201,3 tūkst. Ls.

Šī summa jāmaksā par autoru darba izmantošanu laika periodā no 2002.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim, kā arī tiesa atzina biedrības tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt 6% no piedzītās summas

Tiesa arī nosprieda piedzīt par labu TV 3 no AKKA/ LAA izdevumus advokāta palīdzības samaksai 8,42 tūkst. apmērā.

Šo tiesas spriedumu sākot no 30. varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā AT Senātā.

Prasību tiesā AKKA/LAA iesniedza 2006.gada martā. Prasībā biedrība norādīja, ka 2001.gada janvārī noslēgts līgums par tiesībām izmantot AKKA/LAA pārstāvēto autoru muzikālos darbus raidīšanai ēterā, taču pēc līguma darbības termiņa notecēšanas TV 3 izvairījies no licences līguma slēgšanas.

Atbalstot Audiovizuālo plašsaziņas pakalpojumu direktīvu, Eiropas Parlaments šodien, 29.novembrī, apstiprinājis jaunās Eiropas Savienības (ES) prasības par reklāmu un "produktu izvietošanu" televīzijā. Atšķirībā no direktīvas par Televīziju bez robežām, kas ir spēkā pašlaik, jaunā kārtība skars arī interneta televīziju un pakalpojumus, ko skatītāji saņem pēc pieprasījuma.

Dalībvalstīm izmaiņas būs jāievieš līdz 2009. gada beigām, informēja Eiropas Parlamenta Preses dienests.

Deputāti direktīvu pieņēma bez balsojuma, jo galīgā likumprojekta redakcija jau bija pilnībā saskaņota gan Parlamentā, gan ar ES dalībvalstīm, t.i., Padomi.

Viens no jauninājumiem ir noteikumi par produkta izvietošanu — noteiktas markas preces demonstrāciju reklāmas nolūkā. Tā būs aizliegta bērniem domātos raidījumos, ziņu programmās, informatīvos un informatīvi izglītojošos, kā arī dokumentālos raidījumos. Produktu izvietošana tomēr atļauta, rādot filmas, seriālus, sporta un vieglas izklaides raidījumus.

Kinofilmas, televīzijas filmas un ziņu raidījumus ar reklāmas pauzēm drīkstēs pārtraukt ne biežāk kā reizi 30 minūtēs, stundā nepārsniedzot 12 minūtes. Reklāmas pauzes nav pieļaujamas bērnu raidījumos, ja vien tie nav ilgāki par pusstundu. Reklāmas ierobežojumi neattiecas uz citiem raidījumiem, piemēram, seriāliem un izklaides programmām.

Beļģijas valdība panākusi vienošanos par esošo atomelektrostaciju (AES) slēgšanu līdz 2025.gadam, tomēr investīcijas atomenerģijas tehnoloģijās tiks turpinātas, ceturtdien vēsta sabiedriskās raidorganizācijas RTBF un VRT.

Koalīcija, ko veido septiņas partijas, nedēļām ilgi strādāja pie šīs vienošanās, zaļajiem stingri iestājoties par to, lai tiktu ievērots 2003.gada likums, kas paredz atteikšanos no atomenerģijas, savukārt franciski runājošie liberāļi atbalstīja divu jaunāko reaktoru saglabāšanu.

Beļģijā ir divas AES ar kopumā septiņiem reaktoriem, ko apkalpo Francijas uzņēmums "Engie".

Pēc ilgām sarunām ministri panāca kompromisu, nolemjot pēdējo AES slēgt 2025.gadā, ziņo raidorganizācijas.

Tomēr Beļģija investēs 100 miljonus eiro atomenerģijas tehnoloģiju attīstībā, liekot uzsvaru uz mazākiem modulāriem reaktoriem.

Taču Beļģijai vēl jāizlemj, kā kompensēt elektroenerģijas iztrūkumu, un viena no iespējām ir ar dabasgāzi darbināmās elektrostacijas. Lēmums par to varētu tikts pieņemts pavasarī.

Kurzemes apgabaltiesas lēmums licis apšaubīt autoru tiesības pārstāvošās biedrības AKKA/LAA licences nepieciešamību par radio klausīšanos sabiedriskās vietās, vēsta laikraksts Neatkarīgā. Biedrība gan norādot, ka šis spriedums nav korekts.

Tikmēr otra biedrība – LaIPA – esot sākusi aktīvāk uzraudzīt birojus, taksometrus un autobusus.

Kā informē laikraksts, Ventspils kafejnīcas Mūsmājas saimnieki caur tiesu panākuši, ka viņiem atceļ uzlikto 500 latu naudas sodu par radio klausīšanos. Pirmā tiesu instance sodu uzlika pēc policijas veiktās pārbaudes, kurā konstatēts, ka kafejnīcā skan Latvijas radio2. Uzņēmumam ir bijusi izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) atļauja, taču nav bijusi licence no Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA), kas aizstāv autoru tiesības.

Kafejnīcas īpašniece šo sodu pārsūdzējusi Kurzemes apgabaltiesā. Laikraksta rīcībā esošajā spriedumā citēts: Autortiesību likuma 40. pantā noteiktais: lai iegūtu darba izmantošanas tiesības, darba izmantotājiem attiecībā uz katru darba izmantošanas veidu un katru darba izmantošanas reizi jāsaņem autortiesību subjekta atļauja. Tiesa uzskata, ka izskatāmajā lietā tieši Latvijas radio2 izmantoja autoru darbu un nodrošināja tā publisku izpildījumu. Tātad darba izmantotājs nav kafejnīca, bet gan radio. «Kafejnīca nesastāda pa radio raidāmo repertuāru un nevar sniegt informāciju ne par autoriem, ne par raidīto darbu nosaukumiem, bet to varētu darīt, ja pati uz vietas atskaņotu kādu fonogrammu,» rakstīts spriedumā.

Baltkrievijas milicijas īpašo uzdevu vienības (OMON) Minskā trešdien atkal sākušas izklīdināt protesta akciju dalībniekus.

Izklīdināti tikuši protesta akcijas dalībnieki pie Minskas traktoru rūpnīcas caurlaides, kā arī protestētāji pie Valsts filharmonijas.

Tiek ziņots, ka bloķētas arī pieejas valstij piederošās raidorganizācijas "Belteleradio" ēkai.

Raidorganizācijas darbiniece Aļona Martinovska radiostacijai "Eho Moskvi" pastāstījusi, ka viņa trešdien nav ielaista savā darbavietā.

Lai gan miliči, kas bloķējuši pieejas ēkai, nav paskaidrojuši, kādēļ daļa darbinieku netiek ielaista, Martinovska paudusi pārliecību, ka tas noticis tādēļ, ka parakstījusi iesniegumu vadībai, kurā pausts atbalsts protestētājiem.

Martonovska piebildusi, ka viņas un citu nepakļāvīgo darbinieku darba pienākumus šobrīd pildot no Krievijas atsūtīti streiklauži.

Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) līdz 15.decembrim ir lūgusi raidorganizācijām iesniegt pieteikumus par licenču pārreģistrāciju, tādējādi tās būs spiestas definēt vai saglabā bezmaksas vai vēlas iegūt maksas kanāla statusu.

Satiksmes ministra Kaspara Gerharda padomniece Inga Spriņķe Db pastāstīja, ka NRTP, saņemot raidorganizāciju pieteikumus, līdz Ziemassvētkiem varētu nosaukt termiņu, kad Latvijā notiks pāreja no analogās uz ciparu apraidi, kā arī datumu, kad Latvijā pilnībā tiks atslēgta analogā TV.

I.Spiņķe sacīja, ka arī pašas raidorganizācijas apliecinājušas gatavību uz ciparu apraidi pāriet pirms ES noteiktā termiņa. Datumi, kas diskusijās tiek minēti, ir 2010.gada 1.marts vai 1.aprīlis.

Ciparu TV ieviesējs Lattelecom jau apliecinājis, ka ir gatavs tam, ka analogā apraide Latvijā varētu tik atslēgta ātrāk pirms Eiropas Savienības regulā noteikta laika, proti, 2012.gada. Arī ciparu TV infrastruktūras nodrošinātājs Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), norāda, ka ir ieinteresēts, lai TV raidorganizācijas pēc iespējas ātrāk un vienlaicīgi pārietu uz ciparu apraidi.

Parādu krīzes nomocītā Grieķija slēgusi valsts raidsabiedrību ERT, nosaucot to par «izšķērdības paradīzi». Tas galvaspilsētā Atēnās izsaucis protestus, kuros pulcējušies aptuveni seši tūkstoši cilvēku.

«ERT ir ārkārtēja necaurspīdīguma un neticamas izšķērdības piemērs. Tagad tas beidzas,» Grieķijas valdības preses pārstāvja Sima Kedikogla (Simos Kedikoglou) sacīto citē BBC.

Raidorganizācijas slēgšana ietekmēs 2,5 tūkstošus darbinieku, kuri tiks atlaisti. Bijušajiem ERT darbiniekiem gan tiks izmaksātas kompensācijas un tiem būs iespēja strādāt kompānijā, kad tiks pabeigta tās reorganizācija. ERT darbinieki pauduši, ka jūtas satriekti un saniknoti un, ka neesot pieņemams tas, ka valsts paliks bez savas raidsabiedrības.

Lai protestētu pret raidorganizācijas slēgšanu, Grieķijas galvaspilsētas Atēnu ielās otrdienas vakarā ielās izgāja seši tūkstoši cilvēku, bet valsts žurnālistu arodbiedrība pavēstījusi, ka uzsāks 48 stundu ilgu streiku.

Igaunijas valdība tuvākajā laikā plāno apstiprināt sabiedriskās raidorganizācijas ERR plānu radio mājas iekšpagalmā uzbūvēt jaunu, modernu televīzijas kompleksu, kura būvniecība un iekārtošana izmaksās vairāk nekā 50 miljonus eiro.

ERR padomes priekšsēdētājs Agu Ūdeleps ziņu aģentūrai BNS pastāstīja, ka padome ir izskatījusi un apstiprinājusi dokumentus, kas tiks iesniegti valdībā saistībā ar jaunā kompleksa būvniecību. Viņš norādīja, ka galvenie argumenti par labu jauna kompleksa būvniecībai, nevis esošo ēku renovācijai, ir ekonomisks un tehnoloģisks izdevīgums un redakciju darba organizācijas uzlabošana.

Ūdeleps teica, ka esošajās ēkās būtu grūti izveidot modernu televīzijas kompleksu. Turklāt studijām jābūt modernām un tās ir jāspēj aprīkot ar mūsdienīgu tehniku. ERR darbiniekiem būtu vieglāk sazināties, ja redakcijas atrastos vienā kompleksā, viņš piebilda.

AKKA/LAA autoratlīdzības tarifi par muzikālo darbu raidīšanu radio un TV programmās ir taisnīgi un ekonomiski pamatoti, turklāt ir vieni no zemākajiem Eiropā, savā atzinumā norādījis Augstākās tiesas Senāts, arī apstiprinot, ka AKKA/LAA darbībā nav novērojama ļaunprātīga dominējošā tirgus stāvokļa izmantošana, nosakot un piemērojot tarifus.

AKKA/LAA autoratlīdzības tarifus raidorganizācijām nosaka, balstoties uz Starptautiskās autoru un komponistu biedrību konfederācijas CISAC rekomendācijām, rēķinoties ar Latvijas ekonomisko situāciju, patēriņa preču cenām, kā arī ar Skandināvijas un Baltijas reģiona autoru organizāciju apstiprinātajiem raidorganizāciju tarifiem. Autoratlīdzības maksājumu veidi ir analoģiski citu valstu pieredzei, ņemot vērā muzikālo darbu procentuālo daudzumu programmā, raidorganizācijas teritoriālo aptveramību, raidorganizācijas ieņēmumus. Tarifi veidoti pēc principa: jo vairāk raidorganizācija savā programmā izmanto autortiesību aizsargātus darbus un jo lielāka ir tās auditorija (jo vairāk cilvēkiem pieejami autoru darbi), jo lielāka autoratlīdzība jāmaksā.

Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaites kārtības neievērošanu darījumos fiziskās personas varēs sodīt ar naudas sodu 100 Ls līdz 250 Lse apmērā, bet juridiskās personas — 150 Ls līdz 300 Ls apmērā. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie veikti atkārtoti gada laikā fiziskās personas varēs sodīt ar naudas sodu 250 Ls līdz 500 Ls apmērā, bet juridiskās personas — ar naudas sodu 300 Ls līdz 2000 Ls apmērā. Savukārt par apaļo kokmateriālu nesaglabāšanu stāvokļi un vietā, kuru noteikusi kontroles institūcija, fiziskās personas varēs sodīt ar naudas sodu 50 Ls līdz 250 Ls apmērā, bet juridiskās personas — 100 Ls līdz 500 Ls apmērā. Savukārt atkārtota pārkāpuma gadījumā naudas soda apmērs varēs būt attiecīgi no 250 Ls līdz 500 Ls un no 1000 Ls līdz 5000 Ls. To paredz Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumi, kurus Saeimas Juridiskā komisija otrdien atbalstīja otrajā lasījumā. Db jau vairākkārt vēstīja, ka parlamentā šobrīd norit darbs arī pie likuma «Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos».

Ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām turpmāk varēs sodīt par politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, lēmusi Saeima, veicot grozījumus Krimināllikumā un pieņemot tos trešajā galīgajā lasījumā.

Savukārt, ja minētās darbības būs izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, sodīt varēs ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām.

Tāpat ar cietumsodu, piespiedu darbu vai naudassodu varēs sodīt par starpniecību politiskās organizācijas nelikumīgā finansēšanā lielā apmērā, kā arī par politiskās organizācijas nelikumīga finansējuma pieņemšanu lielā apmērā vai politiskās organizācijas finansējuma izspiešanu.

Savukārt no kriminālatbildības varēs atbrīvot personas, kas nelikumīgi finansējušas partiju, ja partijas nelikumīga finansēšana saistīta ar izspiešanu vai ja šī persona pēc partijas nelikumīgas finansēšanas labprātīgi paziņos par notikušo.

Saeimā trešajā lasījumā pieņemti vairāki būtiski grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paplašina Valsts un Pašvaldības policijas tiesības pieņemt lēmumu par satiksmes noteikumu pārkāpumiem un piemērot sodu noteikumu pārkāpējiem, kā arī paredz palielinātus naudas sodus par apstāšanos un stāvēšanu neatļautā vietā.

Pašvaldības policijai piešķirtas tādas papildus kontroles funkcijas kā lēmuma pieņemšana par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu vadītājam klātesot un rīkojuma zīmju kontrole par velosipēdu un gājēju celiņiem, kā rezultātā policijas pārstāvji var apturēt un sodīt šo noteikumu pārkāpējus. Turklāt jaunie noteikumi paredz to, ka gājējus par pārkāpumiem varēs sodīt arī Pašvaldības policija, ne tikai Valsts policija. Svarīgi grozījumi veikti APK panta 149.5 3. daļā, kas nosaka, ka var saukt pie atbildības transportlīdzekļa vadītāju par nepakļaušanos pašvaldības policijas darbiniekam.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz būtiski palielināt sodus par partiju finanšu pārkāpumiem. Tādējādi turpmāk par ziedojumu summas neievērošanu vai anonīma ziedojuma pieņemšanu partija tiks sodīta ar naudas sodu no 500 līdz 5000 latiem ar ziedojumu konfiskāciju vai bez tās. Ar naudas sodu no 500 līdz 5000 latiem varēs sodīt partijas,ja tās saņems par 100 latiem lielāku ziedojumu skaidrā naudā bez pārskaitījuma kontā, kā arī par aizņēmuma ņemšanu, galvojumu vai garantiju došanu. Tāpat izmaiņas likumdošanā paredz sodīt arī partiju finansētāju starpniekus vai to izmantotājus. Tiks noteikts 100 līdz 200 latu sods personām, kuras izmantojušas starpniekus. Savukārt par nepatiesu ziņu sniegšanu partiju deklarācijā un par deklarācijas kārtības neievērošanu politisko organizāciju varēs sodīt ar naudas sodu no 250 līdz 500 latiem līdzšinējo 50 līdz 250 latu vietā.