Lai nodrošinātu tiesisko regulējumu pārapdrošināšanas darījumiem, Ministru kabinetā (MK) šodien, 29. janvārī, tika apstiprināts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) izstrādātais pārapdrošināšanas likuma projekts, ko izskatīšanai valdībā iesniedza Finanšu ministrija, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

"Pārapdrošināšana ir nozīmīgs finanšu darbības veids, jo tā veicina plašāku risku sadali visā pasaulē, tādējādi ļaujot tiešās apdrošināšanas uzņēmumiem paaugstināt saistību kapacitāti, piedāvāt labāku apdrošināšanas segumu, kā arī mazināt savas kapitāla izmaksas. Tāpat pārapdrošināšanai ir nozīmīga loma finansiālās stabilitātes nodrošināšanā, jo tā ir būtisks elements tiešās apdrošināšanas tirgu finansiālās precizitātes un stabilitātes nodrošināšanā, kas ietekmē arī finanšu sistēmu kopumā kā nozīmīgs finanšu starpnieks un institucionālais ieguldītājs," norāda Finanšu ministrija.

Pagaidām Latvijā pārapdrošināšanas darbība nav reglamentēta, kā arī netiek veikta specializēta pārapdrošināšanas uzņēmumu papildu uzraudzība. Lai sakārtotu pārapdrošināšanas jomu regulējošo normatīvo aktu bāzi un ieviestu ES direktīvu prasības, FKTK ir sagatavojusi pārapdrošināšanas likuma projektu, ko izskatīšanai valdībā virzīja Finanšu ministrija.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Tieslietu ministrijas koncepcijas projekts "Par nacionālo normatīvo aktu pieejamības veicināšanu un elektronisko versiju autentiskuma atzīšanu" nerisina būtiskus jautājumus par likumdošanas aktu konsolidācijas leģitimitāti, paredz nepamatoti lielu finansējumu kārtējās valsts aģentūras izveidei un valsts iejaukšanos privātā sektora darbībā.

LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle: "Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) koncepcijas izstrādes un apstiprināšanas gaitā ir nākusi klajā ar virkni ierosinājumu - gan par politikas dokumenta saturu, gan plānotajām izmaksām. Diemžēl lielākā daļa no tām nav ņemtas vērā. Lemjot par šo jautājumu Ministru kabinets apliecinās izpratni par publisko un privāto partnerību, godīgu konkurenci mediju un izdevējdarbības nozarē, kā arī efektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu."

Koncepcija paredz izveidot publiski pieejamu autoritatīvu normatīvo aktu datubāzi, kas ir apsveicami, jo elektroniskā forma ir vienīgais veids, kā nodrošināt aktuālu un efektīvu normatīvo aktu pieejamību, kā arī normatīvo aktu autentiskās konsolidētās versijas neapšaubāmi ir vienkāršākais veids, kuru pilsoņiem izmantot normatīvo aktu izpratnei.

Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku civiltiesiskās atbildības minimālais limits gadā nedrīkst būt mazāks par 1. 680 milj. eiro ekvivalentu, kas pārrēķināts latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa. Patlaban tas ir 1.5 milj. eiro.

Vienam apdrošināšanas gadījumam šis limits nedrīkstēs būt mazāks par 1 .120 milj. eiro ekvivalentu, kas pārrēķināts latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa. Patlaban šis limits ir 1 milj. eiro.

To paredz grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā, kurus šodien akceptēja Ministru kabinets.

Grozījumi, kas stāsies spēkā pēc to pieņemšanas Saeimā, nepieciešami, jo, saskaņā ar ES direktīvu, kas nosaka apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku civiltiesiskās atbildības minimālo limitu, paredz, ka šis limits ir regulāri jāindeksē, ņemot vērā izmaiņas Eiropas patēriņa cenu indeksā.

Eiropas Apdrošināšanas un pensiju komiteja ES dalībvalstu pārstāvjiem norādījusi, ka no 2003. gada 15. janvāra līdz 2008. gada 15. janvārim Eiropas patēriņa cenu indekss ir palielinājies par 12.02 %, tādēļ, atbilstoši direktīvai, dalībvalstīm jāveic izmaiņas prasībās par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku civiltiesiskās atbildības minimālo limitu.

2020. gada maijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) vērsās kāds maz zināms uzņēmums SIA Pharma Invest, lūdzot FKTK izsniegt atļauju brīvprātīgā a/s Olainfarm akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai. Pharma Invest iecere bija atklāti aizdomīga – faktiski čaulas uzņēmums pēkšņi atradis līdzekļus 10 miljonu eiro apmērā, lai nopirktu 10% Olainfarm akciju.

Jau toreiz Dienas veiktā izpēte liecināja, ka aiz Pharma Invest mēģinājuma iegūt Olainfarm akcijas slēpās Kārļa Krastiņa un ar viņu saistīto Prudentia uzņēmumu intereses.

FKTK reakcija uz aizdomīgo iesniegumu bija pasīva, un, iespējams, tieši tas ļāva jau pēc nepilna gada tām pašām personām piedalīties nākamajā Olainfarm reiderisma mēģinājumā, kas beidzās ar policijas uzsākto kriminālprocesu.

Diena jau ziņoja par Valsts policijas progresu kriminālprocesa izmeklēšanā, taču šoreiz pēta, ko tad šajā situācijā īsti ir vai nav darījis finanšu tirgus uzraugs FKTK. Jautājums ir aktuāls, ņemot vērā FKTK plānoto apvienošanos ar Latvijas Banku, kas mudinājusi vadošās FKTK amatpersonas nodarboties ar pašreklāmu valdības un Saeimas gaiteņos.

Otrdien Ministru kabinets (MK), uzklausot Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto ziņojumu par Par Ekonomikas ministrijas un Zemkopības ministrijas kompetenču pārdali pārtikas preču marķēšanas jomā, uzdeva Zemkopības ministrijai no Ekonomikas ministrijas ar 2008.gada 1.janvāri pārņemt normatīvo aktu izstrādes funkcijas pārtikas preču marķēšanas jomā, Db.lv informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Solveiga Lazovska.

Kā norādīts ZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, pašlaik normatīvo aktu izstrāde tādā pārtikas aprites posmā kā pārtikas preču marķēšana ir gan Ekonomikas, gan Zemkopības ministrijas kompetencē. Ekonomikas ministrija ir atbildīga par vispārīgās pārtikas preču marķēšanas normatīvo aktu izstrādi, bet ZM izstrādā normatīvo aktu projektus par marķējuma prasībām konkrētām pārtikas produktu grupām, piemēram, gaļai, piena produktiem, augļu sulām, cukuram, kafijai un cigoriņu ekstraktam, diētiskajai pārtikai, dzeramajam ūdenim u.c.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Zemkopības ministrijas nolikums, ZM piedalās pārtikas aprites politikas izstrādāšanā un īstenošanā, izstrādājot normatīvo aktu projektus par valsts politikas realizāciju un valsts uzraudzības nodrošināšanu pārtikas apritē. Bez tam atbilstoši Pārtikas aprites uzraudzības likuma prasībām pārtikas aprites valsts uzraudzību un kontroli visos pārtikas aprites posmos veic ZM pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde - Pārtikas un veterinārais dienests, tajā skaitā arī pārtikas preču marķēšanas atbilstības kontroli normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācija (LABA) un Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija (LPIAA) ir nosūtījušas Valsts prezidentam lūgumu neizsludināt un nodot Saeimai atkārtotai caurskatīšanai likumu Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā, jo uzskata, ka tā pieņemšanas procesā nav ievēroti Satversmē noteiktie likumdošanas pamatprincipi un ir atklāti pārkāptas patērētāju, kas aptver gandrīz visu tautu, intereses.

Kā norāda LABA valdes priekšsēdētājs Aigars Krūms, jau vairākkārt ir tikusi sniegta informācija par Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likuma grozījumos ietverto patērētāja tiesības ierobežojošo komercbanku priekšlikumu – radīt likumā ekskluzīvu iespēju komercbankai kā apdrošināšanas aģentam nolikt priekšā klientam neierobežota skaita, piemēram, septiņas vai pat desmit apdrošināšanas polises, neveicot to salīdzinošo izvērtējumu un nepalīdzot klientam izvēlēties sev izdevīgāko.

"Grozījuma reālās sekas būs klaja patērētāja tiesību ierobežošana un banku patvaļa, ļaujot bankām ignorēt patērētāja tiesības saņemt papildus informāciju par bankas piedāvātajiem apdrošināšanas pakalpojumiem, kas ir akūti nepieciešama izdevīgākā piedāvājuma izvēles izdarīšanai. Bankas klients apstākļos, kad apdrošināšanas polises noslēgšana ir vienīgais šķērslis kredīta saņemšanai, būs motivēts izvēlēties kādu no bankas ierēdņa piedāvātajām apdrošināšanas polisēm, par kuras izdevīgumu viņam nav nekādas informācijas, īpaši tad, kad bankas ierēdnis, kā tas notiek jau šobrīd, paziņos ka tie apdrošinātāji, kuru piedāvājumi stāv klienta priekšā, arī ir vienīgie, kuru polises banka pieņems, jo pārējie apdrošinātāji ir bankai ''nevēlamie''.

Esam gatavi atvērt bāzi vienā no Baltijas valstīm, taču savu izvēli vēl neesam izdarījuši, jo steigai nav pamata – ja neuzbūvēsim bāzi nākamgad, izdarīsim to vēlāk, izšķirošais faktors būs lidostas cenu piedāvājums

Tā intervijā DB apgalvoja Eiropā lielākās budžeta klases aviokompānijas Ryanair komercdirektors Deivids O`Braiens (David O’Brien), kurš apmeklēja Rīgu ar mērķi pastāstīt par aviokompānijas jaunajiem reisiem un apspriest Ryanair bāzes atvēršanas iespēju Starptautiskajā lidostā Rīga.

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. marta laikrakstā Dienas Bizness:

No kā ir atkarīga izvēle, kurā no Baltijas valstu pilsētām atvērsiet bāzi?

Tā ir atkarīga no lidostu izcenojumiem un to stabilitātes noteiktā laika periodā. Lidmašīna Boeing 737 maksā 100 miljonus ASV dolāru, un, lai atvērtu bāzi, nepieciešamas vismaz trīs lidmašīnas, drīzāk pat piecas. Tās ir lielas investīcijas, tādēļ mums jāzina, ka lidostu izcenojumi būs stabili, nevis zemas cenas vienā gadā un tad būtisks cenu lēciens augšup nākamajā. Mums ir svarīgas arī infrastruktūras iespējas – vai lidosta ir spējīga izvietot mūsu bāzi. Visbeidzot – mums jābūt informētiem par situāciju vietējā ekonomikā un jāsaprot, vai lidosta ir gatava jauniem maršrutiem u.tml. Jāpiebilst, ka lidostu cenas Rīgā, Tallinā un Viļņā ir aptuveni vienādas.

Latīņu teiciens «Mala herba cito crescit», kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē «slikta zāle ātri aug», visai precīzi raksturo Latvijas likumdevēja paradumu reizēm sasteigt un kampaņveidīgi veikt darbu normatīvo aktu izstrādes jomā, tādējādi apdraudot tiesību normu kvalitāti. Ar gandarījumu secināms, ka vismaz vienā šādā gadījumā likumdevējs ir paudis labo gribu apliecināt sabiedrībai izpratni par to, ka darba izpildes ātrums nav vērtējams augstāk par kvalitāti.

Pēc Zolitūdes traģēdijas īpaši aktualizējās jautājums par sen solītajām izmaiņām normatīvajos aktos, kas skar būvniecības jomu Latvijā. Pērnā gada nogalē toreizējais premjerministrs Valdis Dombrovskais izteicās, ka jaunais Būvniecības likums ietver regulējumu, kas šādām traģēdijām neļaus atkārtoties.

Jau 2014.gada 16.janvārī laikraksta Dienas Bizness publikācijā esmu paudis bažas par to, kā valstī notiek normatīvo aktu izstrāde, uzsverot, ka likumdošanas ātrums nekādā gadījumā neaizstāj kvalitāti. Tieši Būvniecības likuma pieņemšanas steiga nozares speciālistus tobrīd satrauca visvairāk, jo brīdī, kad pēc nepilna mēneša Būvniecības likumam būtu jāstājas spēkā, nebija izstrādāti un pieņemti vairāki šo likumu pavadošie dokumenti. 2013.gada decembrī publiski izskanēja, un toreizējais ministru prezidents Valdis Dombrovskis apstiprināja, ka vēl jāpieņem 29 tiesību akti, lai nodrošinātu jaunā Būvniecības likuma darbību. Valdis Dombrovskis toreiz pauda pārliecību, ka tas tiks izdarīts, kā arī mierināja sabiedrību, ka visi Būvniecības likumu pavadošie Ministru kabineta noteikumi tiks pieņemti jau decembrī.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Konstatējot vairākkārtējus normatīvo aktu pārkāpumus teritorijas plānošanas, būvniecības, zemes izmantošanas un zemes reformas pabeigšanas jomā, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns nolēmis rosināt sagatavot un virzīt izskatīšanai Saeimā likumprojektu par Ķekavas pagasta padomes atlaišanu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Likums Par pašvaldībām paredz, ka Saeima var atlaist domi (padomi), ja tā atkārtoti nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), konstatējot būtiskus pārkāpumus Ķekavas pagasta teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes procesā, veica pārbaudi arī būvniecības, zemes izmantošanas un zemes reformas pabeigšanas jomā, konstatējot, ka Ķekavas pagasta padome ir pārkāpusi ne tikai likumus un Ministru kabineta noteikumus, bet arī pašas pašvaldības pieņemtos ārējos normatīvos aktus – saistošos noteikumus.

Teritorijas plānošanas jomā kopumā prettiesiski ar Ķekavas pagasta padomes sēdes lēmumiem mainīta plānotā (atļautā) izmantošana 194 nekustamajiem īpašumiem. Tāpat ar detālplānojumu prettiesiski veikta zemes sadale, kopumā ar detālplānojumiem pašvaldība prettiesiski izveidojusi vismaz 88 apbūves gabalus dzīvojamo māju būvniecībai. Konstatējot trūkumus teritorijas plānošanas procesā, ministrs E.Zalāns jau 22.februārī izdeva rīkojumu, ar kuru apturēta Ķekavas pagasta teritorijas plānojuma grozījumu darbība.

Visu Aināra Šlesera (LPP/LC) satiksmes ministrēšanas laiku īru zemo cenu aviokompānija Ryanair ir atbalstīta no valsts puses, kā bijis reti kuram biznesa modelim Latvijā.

«Un, ja vēl tad šī aviokompānija dziļā pateicībā neveido bāzi, tad Šlesera kungam vaina nav jāmeklē citos, bet gan jāskatās, kur pats ir pārrēķinājies,» tā portālam Diena.lv A.Šlesera pārmetumus Konkurences padomei (KP) par Ryanair lēmumu bāzi veidot Kauņā, nevis Rīgā komentēja KP vadītāja Ieva Jaunzeme.

Jau ziņots, ka pēc Ryanair paziņojuma par plāniem veidot bāzi Kauņā A.Šlesers pauda viedokli, ka kompānija izlēmusi veidot to kaimiņvalstī, jo KP «izmisīgi cīnījās», lai atceltu aviokompānijām noteiktās atlaides.

Tās KP 2006.gada novembrī lika atcelt, jo tās bijušas pretrunā Eiropas Savienības dibināšanas līgumā noteiktajam. Cenu politika paredzēja, ka aviokompānijām atlaides tiek piešķirtas atkarībā no pārvadāto pasažieru skaita - lidostas nodevas samazinājums bija lielāks aviokompānijām, kas garantēja lielāku pārvadāto pasažieru skaitu. Atlaide bija robežās no 10% līdz 80%.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu AS "PrivatBank" piemērot soda naudu 768 653 eiro par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, un bankai noteikti vairāki tiesiskie pienākumi konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai, informē FKTK.

FKTK pēc 2020.gadā veiktajām pārbaudēm secinājusi, ka "PrivatBank" jāstiprina iekšējā pārvaldība, jāuzlabo iekšējās kontroles sistēma, jāievieš un jāpilnveido darbības jomai atbilstoša riska pārvaldības kultūra un jānodrošina iekšējā audita funkcijas pilnvērtīga darbība.

FKTK saistībā ar pārbaudē konstatētajiem pārkāpumiem vērtēja arī atbildīgo amatpersonu atbildību, kā rezultātā izteikts brīdinājums "PrivatBank" valdes loceklei, bijušajai valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājai Ingai Rumbai.

FKTK pārbaudēs vērtēja iekšējo pārvaldību un normatīvo aktu prasību ievērošanu NILLTPF novēršanas jomā, kā arī starptautisko un nacionālo sankciju reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu piemērot soda naudu AS "Baltic International Bank" 1,556 miljonu eiro apmērā par trūkumiem bankas iekšējās kontroles sistēmā, informē FKTK.

Bankai noteikti vairāki tiesiskie pienākumi, tostarp noteiktajā termiņā ir jāiesniedz FKTK izvērtēšanai pasākumu plāns konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai, kā arī jāveic iekšējās kontroles sistēmas neatkarīgs izvērtējums.

FKTK 2018. gadā bankā veica klātienes pārbaudi, kā arī pēc tam klātienes mērķa pārbaudi, kuru laikā FKTK konstatēja, ka bankas iekšējās kontroles sistēmas pilnībā neatbilst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (turpmāk – NILLTPFN) normatīvo aktu prasībām.

Banka nebija izveidojusi tādu savas darbības riskiem atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu NILLTPFN jomā, kas nodrošinātu efektīvu normatīvo aktu prasību ievērošanu, piemēram: banka vairākos gadījumos nebija veikusi pietiekamas darbības, lai pārliecinātos, vai norādītais patiesais labuma guvējs ir klienta patiesais labuma guvējs.

Latvijas Banka piemērojusi "LPB Bank" 2 016 342 eiro soda naudu, vienlaikus noslēdzot administratīvo līgumu, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka ar "LPB Bank" noslēgusi administratīvo līgumu, kas paredz, ka "LPB Bank" veiks vairākus tiesiskos pienākumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību ievērošanu un iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu.

Vienlaikus par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem kredītiestādei piemērota soda nauda 2 016 342 eiro apmērā. Līgums noslēgts, jo "LPB Bank" ir atzinusi Latvijas Bankas pārbaudē konstatētos pārkāpumus NILLTPF novēršanas jomā un ir veikusi mērķtiecīgus pasākumus šo pārkāpumu novēršanai.

Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) 11.oktobrī viesnīcā Radisson SAS Daugava rīko XI Starptautisko konferenci Apdrošināšana un Pārapdrošināšana Baltijā 2007, liecina asociācijas sniegtā informācija medijiem.

Šogad konferencē piedalīsies vairāk nekā 130 dalībnieki no apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un brokeru kompānijām, kā arī citu finanšu institūciju vadītāji un speciālisti no Baltijas, Centrāleiropas un Austrumeiropas.

Konferencē ar ziņojumiem uzstāsies Eiropas apdrošinātāju komitejas (Comité Européen des Assurances), pasaules vadošo pārapdrošināšanas sabiedrību Swiss Re, Gen Re un Munich Re, Vācijas, Slovēnijas un Portugāles Apdrošinātāju Asociāciju, kompāniju RAPP Trans UK, Hannover Re un Sorainen pārstāvji.

Šogad konferencē tiks apspriestas sekojošas tēmas:

-Atbildība par vides piesārņošanu: ES Direktīva 2004/35/CE

-Riska vadības jaunā loma apdrošināšanas nozarē

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns pieprasījis Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomei sasaukt ārkārtas sēdi, lai lemtu par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) pārbaudē konstatēto prettiesisko lēmumu būvniecības, teritorijas plānošanas un zemes sadales jomā atcelšanu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Pašvaldībai par prettiesisko lēmumu atcelšanu bija jālemj pēc ministra šā gada 22.februāra rīkojuma, ar kuru tika apturēta Ķekavas pagasta teritorijas plānojuma (2003. – 2015.) grozījumu darbība. Ņemot vērā to, ka šāda rīcība nesekoja arī pēc RAPLM sagatavotā ziņojuma par pieļautajiem normatīvo aktu pārkāpumiem, E.Zalāns pieprasa nekavējoties sasaukt Ķekavas pagasta padomes ārkārtas sēdi.

RAPLM, izvērtējot teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes procesu un citus ar būvniecību, teritorijas plānošanu un zemes sadali saistītus lēmumus, konstatējusi daudzskaitlīgus un sistemātiskus normatīvo aktu pārkāpumus. Ķekavas pagasta pašvaldība ir pieņēmusi virkni prettiesisku lēmumu, kas neatbilst Ķekavas pagasta teritorijas plānojumam, kā arī citu būvniecību un teritorijas plānošanu regulējošo normatīvo aktu prasībām, norāda ministrija.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu piemērot soda naudu Rigensis Bank AS 1,029 miljonu eiro apmērā, liecina FKTK paziņojums.

Sods piemērots par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, kā arī par NILLTPFN jomu atbildīgajam valdes loceklim Renāram Degro izteikt brīdinājumu. Bankai noteikti vairāki tiesiskie pienākumi, tostarp noteiktajā termiņā ir jāiesniedz FKTK izvērtēšanai pasākumu plāns konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai, jāveic iekšējās kontroles sistēmas neatkarīgs izvērtējums un klientu bāzes revīzija.

FKTK bankā veica klātienes pārbaudes, kuru laikā izskatīti klientu darījumi līdz 2019. gada februārim. Veiktajās pārbaudēs FKTK ir konstatējusi virkni pārkāpumu, kas saistīti ar iekšējās kontroles sistēmu, klientu bāzes riskiem un to pārvaldību. Pārkāpumi liecina par nopietniem trūkumiem bankas iekšējās kontroles sistēmā NILLTPFN jomā, jo tie ir atklāti būtiskākajos klientu izpētes un darījumu uzraudzības elementos. Banka nebija izveidojusi tādu savas darbības riskiem atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu NILLTPFN jomā, kas nodrošinātu efektīvu normatīvo aktu prasību ievērošanu.

2013.gada nogalē Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu sodīt SIA Transporta telemātikas sistēmas.

Izmantojot pieeju IT informācijai par valstij piederošo datu bāzi, ko tā uztur, SIA Transporta telemātikas sistēmas kavēja konkurenci starp uzņēmumiem, kas izstrādā, tirgo un apkalpo sabiedriskā transporta biļešu kases aparātus un telemātikas iekārtas, radot sev konkurences priekšrocības tirgū. Pārkāpuma rezultātā pastarpināti tika veicināti lielāki izdevumi pārvadātājiem un attiecīgi arī valstij, kas sedz pārvadātāju zaudējumus.

SIA Transporta telemātikas sistēmas ir izstrādājusi un uztur Autotransporta direkcijas datu bāzi, kurā tiek apkopota informācija par autobusu pārvadātāju darbību vietējās un starppilsētas nozīmes maršrutos. Visiem pārvadātājiem ir jāizmanto kases aparāti un telemātikas iekārtas, no kuriem ir iespējams nosūtīt datus uz šo datu bāzi.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) un prokuratūrai nosūtījusi materiālus par Ķekavas pagasta padomes pieņemtajiem lēmumiem būvniecības, teritorijas plānošanas un zemes sadales jomā, lūdzot veikt pašvaldības amatpersonu darbības likumības izvērtējumu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Veicot pārraudzību par Ķekavas pagasta padomes darbību, ministrija ir konstatējusi Ķekavas pagasta padomes pieņemtus prettiesiskus lēmumus būvniecības, teritorijas plānošanas un zemes sadales jomā.

Konkrēti normatīvo aktu pārkāpumi ir norādīti RAPLM sagatavotajā ziņojumā, uz kura pamata ir izstrādāts un Ministru kabinetā atbalsts likumprojekts par Ķekavas pagasta padomes atlaišanu. Ar ziņojumu var iepazīties ministrijas mājas lapā www.raplm.gov.lv.

Ministrija lūdz KNAB un prokuratūru izvērtēt, vai Ķekavas pagasta pašvaldības amatpersonu rīcībā, pieņemot prettiesiskus lēmumus, nav konstatējamas noziedzīgas nodarījuma pazīmes un šīs amatpersonas nav saucamas pie kriminālatbildības.

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja lēmusi piemērot maksātnespējīgās "Baltic International Bank" bijušajam valdes priekšsēdētājam Viktoram Bolbatam soda naudu 31 731 eiro apmērā.

Savukārt valdes loceklim Edgaram Voļskim un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas jomas pārraudzību atbildīgajai valdes loceklei Andai Saukānei izteikt brīdinājumu, informēja Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka uzrauga "Baltic International Bank" likvidācijas un maksātnespējas procesu, un, lai gan kredītiestādes darbība ir izbeigta, tomēr likvidācijas procesā konstatētie fakti apliecinājuši savulaik Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) veiktajās prudenciālās un NILLTPF novēršanas jomas pārbaudēs konstatētos normatīvo aktu pārkāpumus un to, ka kredītiestādes valdes locekļi nav nodrošinājuši normatīvo aktu ievērošanu, savukārt valdes priekšsēdētājs veicis tādas darbības, par kurām bija jāapzinās, ka to rezultātā tiek pārkāptas normatīvo aktu prasības.

Pirmo divu nedēļu laikā, kopš Valsts zemes dienesta interneta mājas lapā pieejamas prognozētās kadastrālās vērtības 2008.gadam, mājas lapā veikti vairāk kā 23 000 kadastrālās vērtības meklējumu kopumā par vairāk kā 53 000 zemes vienību vai būvju, Db.lv informēja Valsts zemes dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Goba.

Kā ziņots, no 1.augusta Valsts zemes dienests savā interneta mājas lapā www.vzd.gov.lv ikvienam zemes vai būvju īpašuma īpašniekam piedāvā iespēju uzzināt sava īpašuma prognozēto kadastrālo vērtību 2008.gadam.

Mājas lapā publicētajā prognozēto kadastrālo vērtību modulī interesējošā īpašuma sastāvā ietilpstošās zemes vienības vai būves kadastrālo vērtību iespējams sameklēt pēc īpašuma kadastra numura vai zemes vienības vai būves kadastra apzīmējuma. Visu Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto zemes vienību un būvju - vairāk nekā 2 miljonu objektu - prognozētās kadastrālās vērtības aprēķinātas, ņemot vērā jauno kadastrālo vērtību bāzi un Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus par īpašumu vai objektu pēc stāvokļa uz 2007.gada 18.jūniju.