Jau šonedēļ tiks paziņoti Golden Hammer 2007. Reklāmas festivālos piedalās ne tikai reklāmas aģentūras, bet arī mediju aģentūras, kuras uzņēmēji bieži neatšķir no reklāmas aģentūrām. Par to, kas tās tādas un kam tās vajadzīgas, stāsta mediju aģentūras OMD Latvia direktors Einārs Vītols.

Visi cilvēki zina, kas ir reklāmas aģentūras, bet bieži tās jauc ar mediju aģentūrām. Kāda ir atšķirība?

Mediju aģentūru pamatnodarbošanās ir klientu reklāmas plānošana un pirkšana masu mēdijos. Labāko mediju aģentūru kampaņu plānojums nodrošina mērķa auditorijas aizsniegšanu visefektīgākajā veidā un mēdiju pirkšanas pakalpojumi savukārt palīdz to izdarīt ar vismazākajām izmaksām.

Radošo aģentūru galvenais darba rezultāts ir izcils reklāmas vizuālais tēls, kurš papildināts ar perfekti atbilstošu saukli - reklāmas ziņojumu. Gan radošās, gan mediju aģentūras var sniegt klientiem neskaitāmus papildpakalpojumus. Ja radošās aģentūras īpašu uzmanību pievērš zīmola attīstībai, tad mēdiju aģentūras piedāvā visatbilstošākās mediju stratēģijas.

Izvērtējot Latvijas enerģētikas sektora investīciju vidi un tirgus struktūru, Starptautiskā Enerģētikas Harta atzinīgi novērtējusi Latvijas līdz šim īstenotās reformas enerģētikas sektorā, vienlaikus norādot, ka investīciju palielināšana un reģionālā sadarbība varētu sekmēt energoresursu piegāžu drošību, informē Ekonomikas ministrijā.

Inovatīvas uzņēmējdarbības konferences ietvaros, prezentējot Starptautiskās Enerģētikas Hartas pārskatu par enerģētikas sektora investīciju vidi un tirgus struktūru Latvijā, Starptautiskās Enerģētikas Hartas ģenerālsekretārs, vēstnieks Urbans Rusnaks uzsvēra, ka labvēlīgs un pārskatāms investīciju klimats Latvijā piesaistīs jaunus investorus un sadarbības partnerus enerģētikas sektorā.

Pārskata rekomendācijās Latvijas valdībai uzsvērts, ka ilgtermiņa enerģētikas sektora plānošanas dokuments nodrošinās stratēģisku orientieri nozarei un sekmēs jaunu investīciju pieplūdumu. Tāpat uzsvērts, ka ES kopīgu elektrības un gāzes savienojumu projektu ieviešana palielinās piegāžu drošību Latvijai un reģionam kopumā. Latvijai ieteikts iesaistīties un izmantot dažādus ES atbalsta instrumentus reģionālās infrastruktūras un enerģijas starpsavienojumu izveidei Baltijas reģionā.

Izdevniecība "Dienas Bizness" sadarbībā ar AS "Gaso", AS "Latvijas Gāze", AS "Latvenergo" un AS "Augstsprieguma tīkls" rīko ikgadējo enerģētikas nozares konferenci "Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu", lai runātu par svarīgākajiem jautājumiem nozares ilgtspējīgai attīstībai.

Enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo spēcīgas pārmaiņas, gan Eiropas zaļā kursa ietvaros, gan ar enerģētiku saistītajās nozarēs – siltumapgādes, transporta, ražošanas un citās tautsaimniecības nozarēs.

Ja vērtē no tehnoloģiju puses – Eiropā tiek īstenoti aizvien ambiciozāki projekti, kas apliecina nozaru gatavību kļūt klimatneitrālām, ieviešot jaunus risinājumus, kas balstīti, izmantojot zaļo enerģiju. Priekšplānā izvirzās valstis, kas attīsta enerģijas ražošanu no AER vai citiem resursiem atbilstoši Klimata plāna mērķu sasniegšanai.

Raugoties no finansējuma aspekta, nenoliedzami, ES atbalstam, valsts atbalsta politikai, uzņēmējdarbības videi un normatīvajam regulējumam ir izšķirīga nozīme enerģētikas un saistīto nozaru sekmīgai virzībai Eiropas zaļā kursa un Klimata mērķu sasniegšanas virzienā.

13.februārī Ministru kabinets apstiprināja Latvijas Republikas pozīciju par jauno Eiropas Savienības enerģētikas politiku un pilnvaroja ekonomikas ministru Juriju Strodu š.g.15.februārī paust un aizstāvēt Latvijas intereses Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas Ministru padomes sēdē Briselē, kur plānota Eiropas Komisijas prezentācija par jauno enerģētikas politiku, paredzētas ministru diskusijas, biznesa portālu Db.lv informēja Ekonomikas ministrija.

Eiropas Komisija 2007. gada 10. janvārī publicēja dokumentu paketi, kurā ierosināts visaptverošs pasākumu kopums jaunas Eiropas enerģētikas politikas ieviešanai, lai apkarotu klimata pārmaiņas un veicinātu ES energoapgādes drošību un konkurētspēju.

Latvija augstu novērtējot Eiropas Komisijas ieguldījumu ES jaunās enerģētikas politikas dokumentu sagatavošanā un kopumā atbalsta to. Latvija vēlas, lai tiktu nodrošināts saprātīgs, ekonomiski pamatots līdzsvars starp klimata izmaiņu novēršanas politikām un to instrumentiem un ilgtspējīgu ES konkurētspējas nodrošināšanu, kā arī lai emisijas kvotu sadales principos tiktu ievērota šī līdzsvara nepieciešamība. "Izvirzot visām dalībvalstīm vienādus saistošus mērķus un nosakot vienādas galvenās vadlīnijas, Latvijas apstākļos galvenokārt tiktu sasniegti vides aizsardzības un apgādes neatkarības mērķi. Īstenojot Komisijas noteikto politiku Latvijas apstākļos (pašlaik ar augstāko atjaunojamo resursu īpatsvara rādītāju primāro resursu bilancē un siltumapgādē un ar trešo augstākais atjaunojamo energoresursu īpatsvaru elektroapgādē, un ar vieniem no zemākajiem CO2 emisiju rādītājiem uz iedzīvotāju) enerģijas cenu ziņā tiks panākts straujš cenu pieaugums, taču būs apgrūtināta elektroenerģijas bāzes jaudu deficīta problēmas risināšana. Rezultātā šādas politikas īstenošana nesekmēs Latvijas konkurētspēju un ierobežos ekonomikas attīstību," uzskata Ekonomikas ministrija.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Eiropas Komisija trešdien ierosināja visaptverošu pasākumu kopumu jaunas Eiropas enerģētikas politikas ieviešanai, lai apkarotu klimata pārmaiņas un veicinātu ES energoapgādes drošību un konkurētspēju, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa.

Priekšlikumu kopumā ir noteikti vairāki vērienīgi mērķi par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām un atjaunīgo enerģiju, un tā mērķis ir radīt funkcionējošu iekšējo enerģijas tirgu un stiprināt efektīvu regulējumu. Komisija uzskata, ka, starptautiskā līmenī panākot vienošanos par nostādnēm laikposmam pēc 2012. gada, līdz 2020. gadam attīstīto valstu emisijām vajadzētu samazināties par 30%. Lai papildus uzsvērtu savu apņemšanos, Komisija ierosina Eiropas Savienībai izteikt apņemšanos līdz 2020. gadam panākt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazinājumu par vismaz 20%, jo īpaši, izmantojot enerģētikas pasākumus.

Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barozu sacīja: "Šī diena iezīmē būtiskas pārmaiņas Eiropas Savienības vēsturē. Enerģētikas politika bija galvenā joma Eiropas projekta sākumā. Tagad mums jānodrošina, lai tā atkal būtu uzmanības centrā. Visās ES dalībvalstīs ir problēmas saistībā ar klimata pārmaiņām, arvien pieaugošo atkarību no importa, kā arī enerģijas cenu pieaugumu. Ir nepieciešama vienota rīcība Eiropas līmenī, lai nodrošinātu ilgtspējīgu, drošu un konkurētspējīgu enerģiju. Komisijas šodien ierosinātie priekšlikumi liecina par mūsu apņemšanos īstenot vadību un ilgtermiņa skatījumu attiecībā uz jaunu Eiropas enerģētikas politiku, kurā tiek ņemtas vērā klimata pārmaiņas. Mums jārīkojas tagad, lai veidotu rītdienas pasauli."

Pirmdien Luksemburgā Baltijas jūras reģiona valstu enerģētikas ministri un Eiropas Komisijas klimata politikas un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete (Miguel Arias Cañete) parakstīja aktualizētā Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plāna (BEMIP) Saprašanās memorandu, informē Ekonomikas ministrija.

Tajā pašā laikā 13 Eiropas valstis vēl parakstīja deklarāciju par reģionālo sadarbību elektroenerģijas piegāžu drošībā Eiropas iekšējā tirgū, kā arī politisko deklarāciju par piecu pušu enerģētikas forumu (Pentalateral Energy Forum).

Saprašanās memoranda parakstīšanas ceremonijā Latvijas ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola uzsvēra, ka Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plāns vienmēr ir atzīts kā reģionālās sadarbības labas prakses piemērs ES. Parakstot šo Sadarbības memorandu, pārstāvji vienojušies vēl vairāk stiprināt reģionālo sadarbību BEMIP reģionā, demonstrējot savstarpējo solidaritāti, kopējas vērtības un politisko gribu panākt visām pusēm labvēlīgus risinājumus un sekmējot ES enerģētikas politikas mērķu sasniegšanu.

Lai samazinātu Eiropas milzīgo atkarību no Krievijas energoresursiem, kurus Maskava nereti izmanto kā ārpolitikas instrumentu, Eiropas Savienība (ES) pēc vairāku gadu ilgām diskusijām beidzot apņēmusies izveidot Eiropas Enerģētikas savienību, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Eiropas Komisija (EK) trešdien nāca klajā ar plānu, kas paredz izveidot vienotu ES enerģētikas tirgu un diversificēt energoresursu avotus, tādējādi stiprinot Eiropas enerģētisko drošību, kas ir ļoti svarīgi laikā, kad Krievija izvērš militāru agresiju Ukrainā, caur kuru Eiropā nonāk nozīmīgs Krievijas dabasgāzes apjoms.

Pašlaik katrai ES dalībvalstij ir sava enerģētikas politika. Piemēram, Francija lielā mērā paļaujas uz atomenerģiju, bet Vācija vēlas samazināt atkarību no atomenerģijas un fosilajiem enerģijas avotiem, palielinot atjaunojamo energoresursu lomu. Polijas galvenais energoresurss ir videi ārkārtīgi nedraudzīgās akmeņogles, tikmēr Baltijas valstīm vitāli nepieciešama Krievijas dabasgāze.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Efektīva reģionālā sadarbība ir būtisks solis ceļā uz Eiropas Enerģētikas savienību, Baltijas valstu ministriem parakstot Deklarāciju par Baltijas valstu enerģijas piegāžu drošību atzina Latvijas ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

«Efektīva reģionālā sadarbība ir būtisks solis ceļā uz Eiropas Enerģētikas savienību. Enerģētikas politika ir pārrobežu politika, tāpēc ir svarīgi kopīgiem spēkiem rast efektīvāko risinājumu ES mērķa sasniegšanai. Šajā deklarācija ir ietverti Enerģētikas savienības galvenie principi – solidaritāte, enerģijas piegāžu drošība, kā arī konkurētspējīgs un vienots ES iekšējais tirgus. Ar gandarījumu jāatzīst, ka gan šodien parakstītā Baltijas valstu deklarācija, gan mūsu pozitīvā sadarbības pieredze Baltijas starpsavienojumu plāna ietvaros sekmēs Enerģētikas savienības izveidi, kā arī kalpos par piemēru citiem ES reģioniem,» norāda Reizniece-Ozola.

Enerģētiskā drošība pēdējo gadu laikā ir kļuvusi par vienu no visaktuālākajiem dienas kārtības punktiem jebkurā nopietnā diskusijā par Eiropas nākotni. Arī konference "Eiropa krustcelēs: ceļā no Rīgas uz Bukaresti", kas turpina NATO Rīgas samita akadēmiskās konferences tradīciju, pievēršas šim jautājumam un faktiski kļuvusi par ikgadēju "Rīgas mērvienību", kas vistiešākajā veidā attiecas uz enerģētiskās drošības un attiecīgas politiskās stratēģijas attīstības "izmērīšanu" gan Eiropā, gan Latvijā.

Eiropas valstīm sadarbība enerģētikas jomā tradicionāli ir veidojusies smagnēji. Nacionālās valdības ir bijušas aizdomīgas pret jebkādu ārēju klātbūtni enerģētikas sektorā. Tomēr pēdējā gada laikā ES valstis arvien vairāk apzinās enerģētiskā egoisma dilemmu- individuāli risinot enerģētiskās drošības jautājumus, drošība var mazināties nevis palielināties, jo arī pārējām dalībvalstīm, visupirms domājot par savām nevis kopējām interesēm un riskiem, ieguvējs beigu beigās nav neviens. Eiropas Komisija enerģētikas komisāra Andra Piebalga vadībā ir aktīvi ķērusies pie enerģētiskās solidaritātes un kopējās drošības stiprināšanas. Jau iepriekš tika uzsvērta resursu un piegādātāju dažādošanas nepieciešamība. Šobrīd Eiropa gatava spert vēl nozīmīgāku soli- tiek piedāvāts mazināt sektora monopolizāciju, ierobežot ar ne ES valstu valdībām saistītu kompāniju un investīciju fondu iespiešanos enerģētikas sektorā un izstrādāt vienotu pozīciju ilgtermiņa piegādes jautājumos. Šie Komisijas piedāvājumi var kļūt par nozīmīgu enerģētiskās drošības veicināšanas instrumentu.

Pirmais Enerģētikas savienības stāvokļa ziņojums Latvijai liek vērtēt ekonomiku kopumā, kaut vai no enerģētikas skatu punkta , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Deviņus mēnešus pēc ES Enerģētikas savienības stratēģijas sākšanas Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar pirmo Enerģētikas savienības stāvokļa apskatu. Tas apkopo situācijas aprakstus dalībvalstīs un pirmajā acu uzmetienā nav vienkārši skaidrojams dokuments vai, pareizāk sakot, dokumentu kopa, jo no enerģētikas skatu punkta iezīmē daudz izvērstākas ekonomiskās sakarības dalībvalstu ekonomikās.

Brisele kairina

«Šī Enerģētikas savienības apskata dokumentu pakete ir vērsta uz to, lai to lasītu pirmām kārtām Latvijas zemkopības ministrs, satiksmes ministrs, ekonomikas ministre, arī finanšu ministrs un visi kopā ķertos pie mērķtiecīgas ekonomikas politikas veidošanas, kas nav izdarāms vienā resorā vien un arī ne darbojoties atsevišķi,» DB saka enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš. «Kā šai dokumentā norādīts, tā uzdevums ir konsolidēt intelektuālos resursus un vispirms jau pārkārtot politikas veidotāju domāšanu. Šis ir Briseles dots kairinājums pirmām kārtām domāt, kāda ir mūsu ekonomikas struktūra.»

Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks (TB/LNNK), tiekoties ar visu Rīgas pašvaldību aģentūru vadītājiem un darbiniekiem, izvērtējis Rīgas pašvaldību aģentūru darbību. Domes priekšsēdētājs iepazinies ar aģentūru darbības plāniem, piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumu, pastāvošajām problēmām un iespējamajiem to risinājumiem, liecina Rīgas domes sniegtā informācija medijiem.

J.Birks: "Kopumā Rīgas pašvaldību aģentūru darbību vērtēju kā apmierinošu. Bet tieši pašvaldības aģentūru darbs ir kā lakmusa papīrs tām problēmām, kuras jārisina domei kopumā. Svarīgākā no tām ir savstarpējas sadarbības un operatīvas informācijas apmaiņas trūkums. Šīs problēmas novēršana neprasa īpašus finanšu līdzekļus, tik vien kā rūpīgāku darbu plānošanu, vēlmi dalīties informācijā par saviem nodomiem, kā arī spēju un labo gribu paveikt nedaudz vairāk nekā prasa pienākums. Piemēram, šogad, kad Rīga jau gatavojas Dziesmu un deju svētkiem, veiksmīgai pašvaldības aģentūru sadarbībai būs būtiska loma. Ceru, ka tādas pašvaldības aģentūras kā Mežaparks, Rīgas Kultūras aģentūra, Rīgas dārzi un parki un Rīgas gaisma saprot absolūto nepieciešamību strādāt saskaņoti."

Šogad radošo aģentūru reputācijas topa pirmo trijnieku veido DDB Latvija, Mooz un McCann-Erickson Riga, bet pirmās četras mediju aģentūras ar labāko reputāciju ir Media House, OMD, Inspired un Starcom.

Radošo un mediju aģentūru reputācijas pētījuma veicēji norāda, ka lielākās ieguvējas reputācijas pieaugumā pēdējo triju gadu laikā radošu aģentūru vidū ir DDB Latvija un Alpha Baltic, bet mediju aģentūru vidū – Inspired un Starcom.

Klientu paradumi ir mainījušies, norādīja Data Serviss vadītājs Gatis Bolinskis, atzīmējot, ka 2007. gadā būtiskākais kritērijs bija draudzīgums un laipnība, tad šobrīd vislielākā nozīme radošo aģentūru darbības novērtējumā bija atbildīga attieksme pret darbu un kampaņas finansiālās atdeves noteikšanas iespēja.

Savukārt mediju aģentūru biznesā svarīgāka ir kļuvusi operativitāte, spēja reaģēt uz situāciju.

Ogres novada domes izveidoto aģentūru darbā Valsts kontrole konstatējusi nepamatotu izmaksu iekļaušanu aģentūru pakalpojumu izcenojumos, negūtus ieņēmumus par aģentūru sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī vairākus citus normatīvo aktu pārkāpumus.

Ogres novada dome, veidojot aģentūras vairāku pašvaldības uzdevumu īstenošanai un ar tiem saistīto pakalpojumu sniegšanai, nav nodrošinājusi šo aģentūru darbības plānošanas dokumentu izstrādi, nav noteikusi to darbības rezultatīvos rādītājus, kā arī nav pietiekami uzraudzījusi aģentūru darbību, norāda Valsts kontrole (VK).

VK revīzijā ir konstatējusi nepamatotu izmaksu iekļaušanu aģentūru pakalpojumu izcenojumos, negūtus ieņēmumus par aģentūru sniegtajiem pakalpojumiem, Publisko iepirkumu likumā noteikto procedūru neievērošanu, pašvaldības funkciju izmaksu un darbinieku atlīdzības nepamatotu palielinājumu. Neievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus, aģentūru darbiniekiem ir izmaksātas piemaksas, prēmijas, pabalsti un naudas balvas 20 tūkstošu latu apmērā.

Turpmāk stingāk uzraudzīs kredītvērtējumu aģentūras, lai atjaunotu aģentūru uzticību.

Šādus Eiropas Savienības noteikumus atbalstījis Eiropas Parlaments Strasbūrā.

Deputāti uzskata, ka šīs ietekmīgās struktūras nespēja laikus novērtēt finanšu stāvokļa pasliktināšanos un pielāgot savus vērtējumus, Db pavēstīja Eiropas Parlamenta Preses dienestā.

Visām kredītvērtējuma aģentūrām, kas darbosies ES, jaunā regula izvirza prasību reģistrēties, kā arī pildīt virkni nosacījumu. Galvenais mērķis — padarīt kredītreitingu aģentūru pārskatāmāku, novērst interešu konfliktus starp aģentūrām un finanšu iestādēm, ko tās vērtē, ieviest efektīvu reģistrācijas kārtību un uzlabot vērtēšanas metodes. Šiem pasākumiem jāpalīdz atjaunot kredītvērtējumu aģentūru uzticību.

11.09.2007.

Plkst.14.00

Darba Kārtība:

1. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā

2. Par Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta padotībā esošo izglītības iestāžu peldbaseinu izmantošanas maksas noteikšanu

3. Par pirmsskolas izglītības iestādes dibināšanu Rīgā, Pārslas ielā 16

4. Par izmaiņām Rīgas bāriņtiesas sastāvā un grozījumiem Rīgas domes 13.09.2005. lēmumā Nr.387 "Par Rīgas bāriņtiesas sastāvu"

5. Grozījumi Rīgas domes 21.02.2006. saistošajos noteikumos Nr.40 ''Par pašvaldības palīdzību audžuģimenei ''

6. Grozījumi Rīgas domes 25.10.2005. saistošajos noteikumos Nr.26 "Par svētku pabalstu politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem"

Lai palielinātu Baltijas valstu enerģētisko drošību un lai nodrošinātu stabilu un nepārtrauktu energoapgādi, Latvijas, Igaunijas un Lietuvas eksperti izstrādājuši Baltijas valstu enerģētikas stratēģiju līdz 2025.gadam, Db.lv informēja Ekonomikas ministrija.

Ekonomikas ministrs Jurijs Strods uzsver, ka "Baltijas valstu stratēģiskie mērķi enerģētikā ir integrēt elektroenerģijas un gāzes sistēmas kopējā ES energosistēmā, kā ar ieviest kopīgu politiku energoresursu importam no valstīm, kas nav ES dalībvalstis. Šobrīd primārais ir dažādot elektroenerģijas avotus un piegādes, palielinot tieši atjaunojamo un vietējo energoresursu lomu."

Stratēģija iezīmē enerģētikas nozares ilgtermiņa attīstības virzienus, ņemot vērā energoefektivitātes, apgādes drošuma, ilgtspējīgas attīstības un pārvaldes uzlabošanas aspektus. Stratēģijā ir analizētas enerģētikas nozares stiprās un vājās puses, draudi enerģētikas nozares attīstībai nākotnē un pasākumi, kas vērsti uz iespējamo draudu novēršanu un energoapgādes drošuma palielināšanu Baltijas valstīs.

Lietuvas aizejošās valdības enerģētikas ministrs Roks Masjulis otrdien izklāstījis valsts jaunās enerģētikas stratēģijas vadlīnijas, kas paredz iesaldēt Visaginas atomelektrostacijas (AES) projektu līdz brīdim, kad tas kļūs rentabls, kā arī līdz 2025.gadam izveidot otru Lietuvas un Zviedrijas energosistēmu starpsavienojumu NordBalt2.

Šo stratēģiju izstrādājusi vecās valdības Enerģētikas ministrija, bet tās pieņemšana būs jaunā Lietuvas Seima ziņā.

Visaginas AES projektu, kas visu šīs valdības pilnvaru laiku faktiski nav izkustējies no vietas, ierosināts iesaldēt, kamēr tas kļūs ekonomiski izdevīgs vai arī nepieciešams no energopiegāžu drošības viedokļa, bet vienlaikus uzsvērts, ka iespējas sadarboties ar Japānas kompāniju Hitachi, kas savulaik tika izraudzīta par šā projekta stratēģisko investori, jāizmanto citās jomās.

Kā skaidrojis Masjulis, formulējums iesaldēt, nevis izbeigt izraudzīts tādēļ, ka tas vislabāk atbilst pašreizējiem plāniem - ja situācija tirgū mainītos, tiktu lemts par atgriešanos pie AES projekta.

Eiropa mērķtiecīgi turpina uzsākto Zaļo kursu, lai 2050. gadā kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu. Mērķi ir gana ambiciozi, un šobrīd katras dalībvalsts izvirzītajiem nacionālajiem mērķiem ir jābūt kontekstā ar kopējo Eiropas dalībvalstu attīstības politiku.

Kā Latvija izskatās uz pārējo dalībvalstu fona?Kā enerģētikas sektors attīstīsies un kā tas ietekmēs Latvijas iedzīvotājus? Kāda ir tūlītējā rīcība un par ko jāsāk domāt jau tuvākajā desmitgadē?

Izdevniecība “Dienas Bizness”, “Latvijas Gāze” un “Gaso” , “Latvenergo” un ZAB "Walless" aicina enerģētikas nozares līderus, uzņēmumu vadītājus, kā arī atbildīgo institūciju pārstāvjus tikties nozares konferencē “Enerģētika 2020”.Konferencē plānots izrunāt Latvijas vietu Eiropas enerģētikas un klimata pārmaiņu plāna kartē, iekšējā tirgus attīstības virzienus un nākotnes perspektīvas, kā arī, aizvien aktīvāku pāreju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu enerģijas ieguvē.

Ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs no šodienas, 30.oktobra, līdz 1.novembrim devies darba vizītē uz Maskavu, kuras ietvaros ministrs tikties ar "Gazprom" amatpersonām, Krievijas valdības pārstāvjiem un piedalīties enerģētikas konferencē.

Tiekoties ar "Gazprom" amatpersonām, Štokenbergs vēlas pārrunāt kompānijas ilgtermiņa skatījumu uz attiecībām ar Latviju un iecerēm par dabas gāzes cenu izmaiņām. "Ir svarīgi saprast "Gazprom" ilgtermiņa cenu politiku un kompānijas investīciju plānus attiecībā uz Latviju" uzsver Štokenbergs.

Vizītes ietvaros Štokenbergam plānota tikšanās ar Rūpniecības un enerģētikas ministru V. Hrištenko, lai pārrunātu starpvaldību komisijas darbības uzsākšanu. Komisijai jākļūst par nozīmīgu institūciju divpusējās sadarbības jautājumu risināšanā, tāpēc Latvija ir ieinteresēta, lai Latvijas - Krievijas starpvaldību komisija sāktu strādāt jau tuvākajā laikā un izveidotu vairākas darba grupas, kas risinātu abpusēji svarīgus jautājumus, piemēram, par robežkontroles uzlabošanu. Tāpat šodien, 30.oktobrī, ministrs tiksies ar ES Enerģētikas komisāru Andri Piebalgu.

Gatavojoties 8. un 9. martā paredzētajai Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāju sanāksmei, Eiropas Parlaments šodien pieņēma savu nostāju par Eiropadomes darba kārtības tematiem — Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai, enerģētikas politiku, cīņu pret klimata izmaiņām un labāku likumdošanu, Db.lv informēja Eiropas Parlamenta Preses dienests.

Eiropas Parlaments brīdina no riska sašaurināt Lisabonas stratēģiju tikai līdz dažām prioritātēm, kas saistītas ar iekšējā tirgus izveides pabeigšanu un labāku regulējumu, un uzsver — izaugsme un nodarbinātība, tāpat kā reformas ekonomikas, sociālajā un vides jomā, ir priekšnoteikums Lisabonas stratēģijas veiksmei. Parlaments aicina Eiropas Savienību kļūt par resursu un enerģijas izmantošanas ziņā visefektīvāko ekonomiku pasaulē un norāda, ka izšķiroši svarīga nozīme Eiropas izaugsmē ir jauninājumiem.

"Eiropadomes pavasara sanāksmes dienaskārtība ir par absolūti šobrīd nozīmīgāko tematiku Eiropas Savienībā kopumā un katrā dalībvalstī," debatēs teica Guntars KRASTS (Nāciju Eiropas grupa). Pievēršoties enerģētikas jautājumiem, deputāts uzsvēra, ka liberalizēts Eiropas enerģijas tirgus ir priekšnoteikums kopējai tirgus konkurētspējai, enerģētikas neatkarībai, ilgtermiņa stabilitātei un jauno dalībvalstu integrēšanai vienotā elektrības un gāzes tirgū. G. Krasts norādīja, ka enerģētikas politikai visdrīzākajā laikā jākļūst par Eiropas Savienības drošības politikas sastāvdaļu un dalībvalstīm jāspēj vienoties par kopīgu stratēģiju piegādes un tranzītu maršrutu jomā. "Nav atliekama arī pastāvīga dialoga izveide ar enerģijas patērētājvalstīm un piegādātājvalstīm, lai novērstu pieaugošo globālo disbalanšu un nestabilitātes veidošanos. Attiecībās ar galveno gāzes piegādātāju Eiropai — Krieviju — ir jāpanāk, ka tā ratificē Tranzīta protokolu un Enerģētikas hartas nolīgumu. Turklāt šajā jautājumā Komisijas un dalībvalstu viedokļiem nebūtu pieļaujams atšķirties," sacīja deputāts.

Turpinot darbu pie dabas gāzes tirgus liberalizācijas Latvijā, Ministru kabineta komitejas sēdē pirmdien apstiprināti grozījumi Enerģētikas likumā, ar kuriem Latvijas likumdošanā plānots nostiprināt trešo pušu piekļuves tiesības Latvijas gāzes sistēmai, lai tiktu veicināta un nodrošināta trešo pušu iespēja darboties Latvijas dabasgāzes tirgū.

Līdz ar šiem grozījumiem Enerģētikas likumā tiek īstenots dabasgāzes tirgus liberalizācijas procesa pirmais posms, ko Latvija veiks saskaņā ar visām Trešās Enerģētikas paketes direktīvas prasībām.

Pašlaik Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens vertikāli integrēts uzņēmums – AS Latvijas Gāze, kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma nav savienota ar citu ES dalībvalstu, izņemot Lietuvu un Igauniju, sistēmām, un Latvijai ir tikai viens dabasgāzes piegādātājs – Krievija. Pašreizējā infrastruktūra un dabasgāzes nozares darbības nosacījumi Krievijā izslēdz citas dabasgāzes piegādes iespējas Latvijai. Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvāto grozījumu mērķis ir saskaņā ar 3. Enerģētikas paketes direktīvas prasībām pārdomātā veidā nodrošināt Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizāciju, veicinot alternatīvas piegādes un konkurenci tirgū.

Šodien, 15. decembrī, Eiropas Parlamenta deputāti plenārsesijā Strasbūrā ar nozīmīgu balsu pārsvaru atbalstīja ziņojumu par Enerģētikas savienības izveidi, kas paredz stiprināt dalībvalstu sadarbību enerģētikas jomā, informē EP deputāts Krišjānis Kariņš.

«Eiropas Savienībā enerģētikas jomā trūkst konkurences. Līdz ar to patērētājiem ir pārāk dārgas cenas, bet Eiropai kopumā pārāk liela atkarība no importētiem resursiem. Eiropas Enerģētikas savienība dotu nepieciešamos priekšnosacījumus patiesi brīva un vienota enerģētikas tirgus izveidošanai. Tas palielinātu konkurenci un drošību enerģētikas jomā visā Eiropas Savienībā,» pēc ziņojuma apstiprināšanas uzsvēra deputāts Krišjānis Kariņš (Vienotība/ETP).

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas sagatavotais Parlamenta ziņojums ir atbilde Eiropas Komisijas (EK) paziņojumam par Enerģētikas savienības izveidi, kurā izvirzīti ambiciozi mērķi, termiņi un galvenie pasākumi, kā izveidot vienotu tirgu enerģētikas jomā. K. Kariņš norāda: “Lai atbrīvotu Eiropas Savienībā enerģētikas tirgu, mums ir jāatver durvis konkurencei. Mums ir nepieciešami fiziski starpsavienojumi starp dalībvalstīm gan elektrības, gan gāzes tirgū.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji tikušies ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci - Ozolu, lai diskutētu par aktuālākajiem jautājumiem enerģētikas jomā, kas tieši attiecas gan uz lauksaimniecībā nodarbinātajiem, gan visas sabiedrības interesēm, informē LOSP.

Sarunas laikā tika diskutēts par jautājumiem, kas attiecas uz enerģētikas nozares problēmu risināšanu – neatrisināto jautājumu par elektroenerģijas tarifu samazināšanu, OIK nesamērīgajām likmēm, par ko maksā jebkurš elektroenerģijas patērētājs, kā arī Enerģētikas attīstības pamatnostādņu 2014.–2020.gadam projektu.

Tagad prioritāšu saraksta augšgalā ir atrisināt OIK, Latvenergo, Eiropas Savienības (ES) fondu ieguldījumu materiālajos aktīvos jautājumus, lai samazinātu elektroenerģijas gala izmaksas pārstrādes uzņēmumiem un atbalstītu energoefektīvas vietējās tehnoloģijas un materiālu ražošanu, norāda LOSP.