Viesu nams "Nītaures Dzirnavas" atgādina – DIENU IR TIK CIK IR! Kāpēc lai tas būtu tieši jūsu pasākums, kuram mūsu kalendārā var pietrūkt vietas?

Lieki neatraujiet sevi no darba – ballītes organizēšanu pasūtiet "Nītaures Dzirnavās"! Tā būs arī lētāk.

Ja nu ballītei pietrūkst laika, tad var taču apvienot lietderīgo ar patīkamo; dienā – izzinošs seminārs darbiniekiem, vakarā - izklaides programmu ar pārsteigumiem un jautrību.

Ikviens uzņēmumu vadītājs vēlas izdomāt ko oriģinālu (īpaši, tuvojoties gada noslēgumam), lai pārsteigtu un motivētu savus darbiniekus jaunajam darba cēlienam. Lai darbinieki varētu sparīgi turpināt darboties, uzticiet rūpes par pasākumu organizēšanu viesu nama kolektīvam, jo esam gatavi bez starpniekiem uzņemties visus ar pasākuma organizēšanu saistītos priekus un klapatas. Nītaures Dzirnavās tiek piedāvāts pilna servisa pakalpojumu klāsts – no ielūguma teksta, līdz ballītei un galā brokastīm nākošajā rītā pēc ballītes.

Tērvetes dabas parkā noticis Zemkopības ministrijas organizētā un Meža attīstības fonda finansiāli atbalstītā konkursa Latvijas skolēniem Mūsu mazais pārgājiens 2007 apbalvošanas pasākums.

Uzvarētāji 1.-4. klašu grupā:

1.vieta – Ogres 1.vidusskolas 3.a klase;

2.vieta – Atašienes brāļu Skrindu vidusskolas 2.klase;

3. vieta – Smiltenes Trīs Pakalnu pamatskolas 1.a, 1.b un 1.c klase.

Uzvarētāji 5.-9. klašu grupā:

1.vieta – Jersikas pamatskolas 9.klase;

2.vieta – Sīļukalna pamatskolas 6.klase;

3.vieta – Murmastienes pamatskolas 5.-7.klašu skolēni.

Uzvarētāji 10.-12. klašu grupā:

1.vieta – Krāslavas Varavīksnes vidusskolas 11.a klase;

2.vieta – Vaboles vidusskolas 10.-12.klašu skolēni;

3.vieta – Zilupes vidusskolas 10.c klase.

Uzvarētāji interešu izglītības pulciņu un mazpulku grupā:

2016. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,3 miljoni viesu, kas ir par 7,7 % vairāk nekā gadu iepriekš. Kopš 2010. gadā uzņemtajiem 1,3 miljoniem viesu šis rādītājs pieaudzis par 75 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzinot ar 2015. gadu, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 7,5 %. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,9 naktis.

2016. gadā apkalpoti 1,57 milj. ārvalstu viesu, un, salīdzinot ar 2015. gadu, šis rādītājs palielinājies par 6,7 %, bet ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 5,9 %. Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Krievijas (208,8 tūkst.), Vācijas (187,8 tūkst.) un Baltijas kaimiņvalstīm Lietuvas (158,8 tūkst.) un Igaunijas (145,3 tūkst.). Ievērojami pieaudzis viesu skaits no Ķīnas (par 57,8 %), ASV (par 33,9 %), Izraēlas (par 27,5 %), Apvienotās Karalistes (par 22,7 %), Spānijas (par 21,6 %), Somijas (par 21,5 %). Nedaudz pieaudzis apkalpoto viesu skaits no Krievijas – par 2,5 %. Mazāk ārvalstu viesu bijis no Beļģijas (par 25,4 %), Nīderlandes (par 8,4 %), Norvēģijas (par 4,7 %), Zviedrijas (par 3,6 %) un Čehijas (par 3,2 %).

Latvijas autorallija čempionāta otrais posms – rallijs „Sarma 2009” noslēdzās ar Aivja Egles/Mārtiņa Jeruma uzvaru, par 7,57 sekundēm pārspējot „SEB Tieto Rallija komandas” otru ekipāžu Jāni Vorobjovu/Audrju Šošu.

Šis bija viens no saspringtākajiem pēdējā laika Latvijas čempionāta dueļiem un tas iezīmē jaunās sezonas galvenos favorītus N4 klasē. A Plus klasē uzvarēja Raimnonds Kisiels/Gatis Panavs, 2WD klasē – Zigurds Kalniņš/Ģirts Dombrovskis, 2WD Super klasē – Ivo Ķilpis/Artis Ceriņš.

Pēc pirmajā rallija dienā zaudētās līderpozīcijas ar jaunu sparu izšķirošo dienu sāka Egle/Jerums. Svētdienas sešos ātrumposmos čempionvienība guva četras uzvaras, atgūstot un vēlāk arī noturot līderpozīciju. Pārējos divos posmos uzvarēja Vorobjovs/Šošs, taču ar atgūto bija par maz, lai pārsētu konkurentus. Nav šaubu par abu „SEB Tieto Rallija komandas” ekipāžu dominanci – Egle un Vorobjovs bijuši pirmajās divās vietās visos 12 rallija ātrumposmos.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība AS Air Baltic Corporation (airBaltic) informējusi Satiksmes ministriju (SM) kā valsts akciju turētāju, ka bijušais prezidents un Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis Valdis Zatlers uz kādu no Eiropas galamērķiem iegādājies biļeti par 102,8 latiem turp un atpakaļ, lai gan pārējiem pasažieriem ekonomiskajā klasē tās tika tirgotas, sākot no 180 latiem, liecina biznesa portāla Nozare.lv rīcībā nonākusī informācija.

airBaltic vēstuli nosūtījis SM valsts sekretāram Anrijam Matīsam, kurā arī apgalvots, ka biznesa klasē uz to pašu galamērķi biļetes jau maksājušas 753 latus. Kaut arī Zatlers iegādājies biļetes ekonomiskajā klasē, viņš lidojis biznesa klasē.

Biļešu jautājumu esot kārtojusi pārstāve no Prezidenta kancelejas, kas arī izteikusi dažādas vēlmes.

Jau ziņots, ka Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis eksprezidents Zatlers savas prezidentūras laikā uz airBaltic reisiem iegādājies biļetes ekonomiskajā klasē, bet reģistrācijas brīdī viņam iedotas vietas biznesa klasē.

Šāda aviokompānijas darbinieku rīcība ir ierasta prakse gadījumos, piemēram, ja lidmašīna ir pārpildīta, taču attiecībā uz prezidentu tikusi veikta iepriekš plānoti, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

2014. gadā Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpots 2,1 miljons viesu, kuri naktsmītnēs pavadījuši 4,2 miljonus nakšu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2013. gadu, apkalpoto cilvēku skaits pieauga par 14,1%, bet pavadīto nakšu skaits - par 10,1%. Pērn apkalpoto viesu un to pavadīto nakšu skaits, vērtējot pēdējo desmit gadu periodā, pieaudzis divas reizes - 2004. gadā tūristu mītnēs 901,4 tūkstoši viesu pavadīja 2,1 miljonu nakšu.

Salīdzinot ar 2013. gadu, apkalpoto ārvalstu viesu skaits palielinājās par 14,5%, sasniedzot 1,4 milj. Pieauga viesu skaits no kaimiņvalstīm: Baltkrievijas – par 27,0%, Igaunijas – par 14,9% un Lietuvas – par 10,9%, bet viesu skaits no Krievijas samazinājās par 4,1%. Ievērojami pieauga arī apkalpoto viesu skaits no Apvienotās Karalistes – par 47,2%, Austrijas – par 40,0%, Vācijas – par 37,5%, Beļģijas – par 34,7%, Ukrainas – par 32,4%.

Obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) cena vienā klasē pie dažādiem apdrošinātājiem var atšķirties vairāk nekā 20 reižu, savukārt, pērkot apdrošināšanu pie brokera, var nākties pārmaksāt vairāk nekā simts latus, liecina laikraksta Dienas Bizness apkopotā informācija.

Patlaban OCTA polisi iespējams iegādāties dažādos veidos: pie apdrošinātāja birojā, internetā - apdrošinātāja mājaslapā, brokera interneta portālā vai pie brokera klātienē. Patlaban interneta vietņu, kur var iegādāties OCTA polisi, neskaitot apdrošinātājus, ir vismaz desmit, turklāt cenu diapazons šajās vietnēs ir ļoti atšķirīgs.

Apkopojot cenas, par pamatu tika ņemtas 1996.-1998. gada Audi A4 markas automašīnas, kas atrodas sliktākajā jeb 1. bonus malus (BM) klasē, 6. jeb vidējā klasē un labākajā jeb 17. BM klasē.

Aprēķinot cenu Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) mājaslapā, kurā apkopota informāciju par pašu apdrošinātāju piedāvātajām cenām bez uzcenojuma, cenu diapazons pie viena apdrošinātāja atkarībā no BM klases (starp BM1 un BM17) var atšķirties par vairākiem simtiem reižu.

2016. gada 3. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 862,3 tūkst. viesu, kas ir par 10,3 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 7,9 %. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,9 naktis.

3. ceturksnī apkalpoti 584,9 tūkst. ārvalstu viesu, no tiem 32,2 % bija viesi no kaimiņvalstīm – no Krievijas 11,7 %, no Lietuvas 10,6 %, no Igaunijas 8,1 % un no Baltkrievijas 1,8 % no visiem ārvalstu viesiem.

Salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, apkalpoto ārvalstu viesu skaits palielinājies par 7,6 %, un ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 5,3 %. Visvairāk ārvalstu viesu 3.ceturksnī uzņemts no Vācijas (82,8 tūkst.) un kaimiņvalstīm – Krievijas (68,6 tūkst.), Lietuvas (61,8 tūkst.) un Igaunijas (47,6 tūkst.) Ievērojami pieaudzis viesu skaits no Apvienotās Karalistes (par 28,6 %), ASV (par 24 %), Somijas (par 22,2 %), Dānijas (par 21,6 %), kā arī no Polijas (par 19,6 %), Spānijas (par 18,1 %) un Itālijas (par 16,4 %). Apkalpoto viesu skaits no Krievijas saglabājies iepriekšējā gada 3. ceturkšņa līmenī (kritums par 0,1 %). Mazāk ārvalstu viesu bijis no Zviedrijas (par 12,1 %), Šveices (par 5,2 %), Japānas (par 4,7 %) un Čehijas (par 4 %).

Izvēlēti jaunie izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) skolēnu Līderu programmas dalībnieki, kuri dalību programmā uzsāk jau šonedēļ - programmas pirmajā meistarklasē, kas norisināsies no 27.-29.janvārim, šogad pirmo reizi attālināti.

Programmas ietvaros intensīvu apmācību laikā tās dalībnieki attīstīs savas līderības prasmes, lai nākotnē kļūtu par izciliem līderiem biznesā, politikā, valsts pārvaldē un radošajā sfērā. “Junior Achievement Latvia” šo programmu īsteno jau septīto gadu un tās ietvaros ir apmācīti 78 Latvijas jaunie līderi.

“Līderu programmas mērķis ir radīt visus priekšnoteikumus, lai jauni, talantīgi cilvēki Latvijas attīstībai dotu jaunas idejas un jaudu, veicinot Latvijas izaugsmi un labklājību nākotnē,” saka “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Šogad programmā uzņemti 13 vidusskolas vecuma jaunieši no 13 Latvijas skolām, kuri mērķtiecīgi sevi apliecinājuši žūrijai 2 programmas atlases kārtās. Atlasē tika vērtēti potenciālo dalībnieku sabiedriskie un mācību sasniegumi, mērķtiecība un neatlaidība, gatavība mācīties, komunikācijas prasmes un motivācija dalībai programmā.

2013. gadā Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoti 1,8 miljoni viesu, kuri naktsmītnēs pavadījuši 3,8 miljonus nakšu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Salīdzinot ar 2012. gadu, apkalpoto cilvēku skaits pieauga par 11,8%, bet nakšņojumu skaits par 6,4%. Pērn apkalpoto ārvalstu viesu un to nakšņojumu skaits, vērtējot pēdējo desmit gadu periodā, pieaudzis divas reizes.

Salīdzinot ar 2012. gadu, apkalpoto ārvalstu viesu skaits palielinājās par 14%. Visvairāk pieauga viesu skaits no kaimiņvalstīm Baltkrievijas – 36,5% un Krievijas – 33,4%, kā arī Igaunijas – 21,3% un Lietuvas – 17%. Pieauga arī apkalpoto viesu skaits no Spānijas – 20,6%, Nīderlandes – 16,7%, Zviedrijas – 8,4% un Lielbritānijas – 5,4%. Samazinājums vērojams viesu skaitam no Skandināvijas valstīm: Somijas – 14,4%, Dānijas – 7,6% un Norvēģijas – 2,2%.

2015. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpots 2,1 miljons viesu, kas ir par 2% vairāk nekā 2014. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzinot ar 2014. gadu, ārvalstu viesu skaits palielinājās par 3,1%, sasniedzot 1,5 miljonus. Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits saglabājies iepriekšējā gada līmenī (kritums par 0,1%), vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 2 naktis.

Apkalpoto viesu skaits no Krievijas samazinājās par 31,5 %, tomēr kritumu kompensēja kopējais ārvalstu viesu skaita pieaugums Lietuvas (par 19,8 %), Apvienotās Karalistes (par 17,9 %), Igaunijas (par 15,0 %), Zviedrijas (par 12,4 %) un Somijas (par 10,6 %).

No visiem ārvalstu tūristiem Rīgā uzņemti 79,1 % viesu, Jūrmalā – 8,2 %, Siguldas novadā – 1,7 %, Ventspilī – 1,5%, Liepājā – 1,5%.

Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis eksprezidents Valdis Zatlers savas prezidentūras laikā uz Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) reisiem iegādājies biļetes ekonomiskajā klasē, bet reģistrācijas brīdī viņam iedotas vietas biznesa klasē, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija no drošiem avotiem.

Šāda aviokompānijas darbinieku rīcība ir ierasta prakse gadījumos, piemēram, ja lidmašīna ir pārpildīta, taču attiecībā uz prezidentu tikusi veikta iepriekš plānoti.

Informācijas avots aviokompānijā atminējās vairākas reizes, kad bijušas norādes darbiniekiem, ka toreizējais prezidents ar ģimeni jāsēdina biznesa klasē. Šajās reizēs Zatlera ģimenei bija iegādātas lētākās ekonomiskās klases biļetes.

Avots nevarēja apgalvot, ka visas reizes šie lidojumi bijuši prezidenta privāti braucieni, tomēr vismaz vienreiz viņš šādi kopā ar ģimeni devies slēpot.

Arī portāls Pietiek.com šodien raksta, ka informēti pārstāvji kādreizējā Zatlera kancelejā un aviokompānijā neoficiāli portālam skaidrojuši, ka Zatlers sev un savu ģimenes locekļu privātajiem lidojumiem biļetes pircis par personiskajiem līdzekļiem ekonomiskajā klasē, tomēr pēc tam ikreiz panākta vienošanās ar airBaltic, ka Zatleru ģimenes locekļi faktiski tiks sēdināti biznesa klasē. Lai to nodrošinātu, airBaltic pat izdots iekšējs rīkojums, liecina Pietiek.com rīcībā esošā neoficiālā informācija.

«Šis gadījums apliecina, ka izglītības politikas veidošanā, organizējot datorikas mācību programmas skolās un atbalstot jauniešu papildu izglītošanās iespējas, ir jāpievērš vairāk uzmanības IT risinājumu izstrādes juridiskajiem aspektiem,» komentējot SIA Digitālās ekonomikas attīstības centrs (DEAC) un vidusskolēna Alekseja Popova strīdu par A. Popova izstrādāto paplašinājumu «Skaista klase», Db.lv norādīja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.

Informācija, kas ir izskanējusi par DEAC un programmēšanas olimpiāžu laureāta A.Popova domstarpībām, kā arī publiski paustie ekspertu viedokļi par intelektuālā īpašuma pārveidojumiem un to tiesiskumu šajā gadījumā ir pretrunīgi, Db.lv pauda S. Bāliņa.

Jau ziņots, ka Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolnieks A. Popovs izstrādāja Google Chrome pārlūkprogrammas paplašinājumu «Skaista klase». Viņš šo paplašinājumu piedāvāja izmantot arī citiem - paplašinājums bija pieejams lejupielādei Google Chrome Web Store. Tomēr ar to nav bijis apmierināts uzņēmuma DEAC valdes loceklis Jānis Kaģis, kurš programmētājam nosūtīja vēstuli ar pieprasījumu no Google Chrome Web Store izņemt vienību «Skaista klase» un uzsvēra, ka «mēs neesam devuši un nedosim savu piekrišanu portāla e-klase.lv satura mainīšanai». Savukārt vēlāk A. Popovam pretenziju sagatavoja arī Magnusson Zvērinātu Advokātu birojs, kura pārstāvji ieradās pie jaunā programmētāja mājas vizītē.

Pēc Bonus - malus riska klašu pārskatīšanas šī gada 15. septembrī bonus jeb pazemināta riska klasēs atrodas 77.4% transportlīdzekļu un to īpašnieku, malus jeb paaugstināta riska klasēs – 3.5% transportlīdzekļu un to īpašnieku, bet sākumklasē jeb 6.riska klasē – 19.1% transportlīdzekļu un to īpašnieku.

Šogad, saskaņā ar Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) datiem, pirmo reizi sasniegta augstākā iespējamā Bonus-malus sistēmas 17. riska klase, kuru ieguvuši 3.5% jeb vairāk nekā 23 tūkst. transportlīdzekļu un to īpašnieki.

Visvairāk ceļu satiksmes negadījumi izraisīti ar tiem transportlīdzekļiem, kas jau atrodas zemākajās sistēmas klasēs. Savukārt augstāko bonus klašu īpašnieki procentuāli gada laikā izraisa ievērojami mazāk negadījumus.

"Visvairāk iebildumus pret sistēmu saņemam tieši no malus klases transportlīdzekļu īpašniekiem, kuriem par OCTA ir jāmaksā trīs četras reizes vairāk nekā tiem īpašniekiem, kuru transportlīdzeklis atrodas augstākajās sistēmas klasēs. Mūsuprāt, Bonus – malus risku izvērtēšanas sistēma sevi jau attaisnojusi, jo likusi transportlīdzekļu īpašniekiem atbildīgāk izturēties pret pārgalvīgu braukšanu un to, kam uzticēt savu auto," tā Juris Stengrevics, LTAB valdes priekšsēdētājs.

Pēc ceļošanas ierobežojumu atcelšanas no kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas jūnijā vērojams straujš tūristu pieplūdums. Viesu skaits no Igaunijas, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, pieaudzis par 5,6 %, bet to pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 17,6 %.

Savukārt viesu skaits no Lietuvas, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, ir samazinājies tikai par 3,5 %, bet to pavadīto nakšu skaits – par 0,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

2020. gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 170,8 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 78,1 % mazāk nekā 2019. gada 2. ceturksnī. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, viesu pavadīto nakšu skaits samazinājies par 74,7 % un bija 373,4 tūkst. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 2,2 naktis. 2020. gada pirmajā pusgadā Latvijas tūristu mītnēs uzņemti 570,3 tūkst. viesu, no tiem 317,1 tūkst. no ārvalstīm.

2017. gada 1. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 397,4 tūkst. viesu, kas ir par 8,6 % vairāk nekā 2016. gada pirmajos trīs mēnešos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 6,3 % un sasniedza 784,9 tūkst. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 2,0 naktis.

2017. gada 1. ceturksnī apkalpoti 264,3 tūkst. ārvalstu viesu, kas ir par 9,9 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, savukārt ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 6,7 %, sasniedzot 530,0 tūkst. Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Krievijas (53,9 tūkst.), Igaunijas (30,9 tūkst.), Lietuvas (30,8 tūkst.), Vācijas (17,3 tūkst.), Apvienotās Karalistes (16,4 tūkst.). Ievērojami pieaudzis viesu skaits no Kanādas (par 182,8 %), Izraēlas (par 148,0 %), ASV (par 43,9 %), Īrijas (par 24,9 %), Polijas (par 21,0 %), Zviedrijas (par 20,8 %). Apkalpoto viesu skaits no Krievijas pieaudzis par 17,0 %. Mazāk ārvalstu viesu bijis no Somijas (par 17,5 %), Ķīnas (par 16,7 %), Šveices (par 13,9 %), Ukrainas (par 8,6 %), Beļģijas (par 7,0 %) un Japānas (par 6,3 %).

Šī gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 694,2 tūkst. viesu, kas ir par 13,3 % vairāk nekā 2016. gada šajā pašā laika periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 14,3 % un sasniedza 1,32 milj. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,9 naktis.

Dati atklāj, ka 2017. gada 2. ceturksnī apkalpoti 495,3 tūkst. ārvalstu viesu, kas ir par 14,5 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, savukārt ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 13,9 %, sasniedzot 929,0 tūkst.

Tostarp visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Vācijas (66,7 tūkst.), Krievijas (56,4 tūkst.), Lietuvas (42,4 tūkst.), Igaunijas (39,6 tūkst.), Somijas (34,9 tūkst.), Apvienotās Karalistes (25,4 tūkst.). Ievērojami pieaudzis viesu skaits no Kanādas ( 3,8 reizes), Izraēlas (divas reizes), Ķīnas (par 33,2%), Dānijas (par 24,9 %), Zviedrijas (par 23,8 %). Apkalpoto viesu skaits no Krievijas pieaudzis par 19,3 %. Mazāk ārvalstu viesu bijis no Ukrainas (par 7,8 %), Norvēģijas (par 6,2 %), ASV (par 2,7%).

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Pēc ikgadējās apdrošināšanas risku izvērtēšanas sistēmas Bonus – malus (BM) klašu pārrēķina, kas ik gadu notiek 15.septembrī, šogad BM klase palielinājusies 340023, bet samazinājusies – 211055 autoīpašniekiem, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

Visaugstākā (17.) BM klase šobrīd ir 139 836 autoīpašniekiem un tas vēsturiski ir lielākais transportlīdzekļu īpašnieku skaits šajā klasē (salīdzinot ar pērno gadu pieaugums par 8429; ar 2015.gadu – pat par 46518 autoīpašniekiem). Kopumā augstākajās/»labajās» BM (7.-17.) klasēs šobrīd ir 944467 autovadītāji. Savukārt zemākā (1.) BM klase ir 218 autoīpašniekiem, bet zemākās/»sliktās» klases (1. – 5.) kopumā šobrīd ir 26734 transportlīdzekļu īpašniekiem.

Sākumklase (6.) šobrīd piemērota 163550 autoīpašniekiem. BM klase ir viens no galvenajiem, bet nebūt ne vienīgais OCTA cenu noteicošais faktors. Šo informāciju apdrošinātāji var izmantot aprēķinot atlaides vai piemaksas OCTA polisei. BM klase tiek pārrēķināta reizi gadā – 15. septembrī, un ņemot vērā apdrošināšanas vēstures datus par pēdējiem 11 gadiem, BM klase var palielināties vai pazemināties, vai arī palikt esošajā līmenī.

2017.gada 3. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 964,1 tūkst. viesu, kas ir par 11,8% vairāk nekā 2016. gada šajā pašā laika periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Tostarp ievērojami pieaudzis viesu skaits no Kanādas (3,6 reizes), Šveices (par 37,9%), Austrijas (par 31,1 %), Ķīnas (par 23,1%), Somijas (par 21,3 %), Izraēlas (par 20,5 %).

CSP dati atklāj, ka salīdzinot ar iepriekšējo gadu, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 14,4% un sasniedza 1,86 milj. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,9 naktis.

2017. gada 3. ceturksnī apkalpoti 658,9 tūkst. ārvalstu viesu, kas ir par 12,6 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, savukārt ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 13,7 %, sasniedzot 1,26 milj. Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Vācijas (92,5 tūkst.), Krievijas (74,4 tūkst.), Lietuvas (72,0 tūkst.), Igaunijas (51,3 tūkst.), Somijas (48,6 tūkst.), Apvienotās Karalistes (29,3 tūkst.).

2017. gada 3. ceturksnī ārvalstu viesu skaits samazinājās no Norvēģijas (par 7,1 %), Nīderlandes (par 5,1%), Baltkrievijas (par 3,2%).

2015. gada 1. ceturksnī viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoti 360,5 tūkst. viesu, kas ir par 3,4% vairāk nekā 2014. gada 1. ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Līdzīgi kā iepriekšējos ceturkšņos no visiem apmeklētājiem 65,1% bija ārvalstu viesi un 34,9% – Latvijas iedzīvotāji. Ārvalstu viesu skaits pieauga par 1,0% un Latvijas viesu skaits – par 8,3%, salīdzinot ar 2014. gada 1. ceturksni.

No kopējā ārvalstu viesu skaita Rīgā tika uzņemti 83,5% viesu, Jūrmalā – 7,0% un Liepājā – 1,2%, Siguldas novadā, Daugavpilī un Bauskas novadā – katrā 0,8% viesu. Arī Latvijas iedzīvotāji visvairāk bija apmetušies Rīgā (30,9% viesu), Jūrmalā (11,8%) un Liepājā (7,4%), kā arī Ventspilī (5,9%), Daugavpilī (4,0%) un Siguldas novadā (3,9%).

Kopējais tūristu mītnēs pavadīto nakšu skaits 2015. gada 1. ceturksnī bija 693,7 tūkst., kas ir par 0,3% vairāk nekā 2014. gada 1. ceturksnī. Vidējais ārvalstu viesu uzturēšanās ilgums 2015. gada 1. ceturksnī bija 2,0 naktis.

2016. gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 612,9 tūkst. viesu, kas ir par 6,1 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Salīdzinot ar 2015. gada 2. ceturksni, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 6,6 %. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,9 naktis.

2016. gada 2. ceturksnī apkalpoti 432,7 tūkst. ārvalstu viesu, no tiem 29,6 % bija viesi no kaimiņvalstīm – no Krievijas 10,9 %, no Lietuvas 8,6 %, no Igaunijas 8,1 % un no Baltkrievijas 2,0 % no ārvalstu viesiem.

Salīdzinot ar 2015. gada 2. ceturksni, apkalpoto ārvalstu viesu skaits palielinājies par 5,1 %, un ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 4,5 %. Ievērojami pieaudzis viesu skaits no ASV (par 56,6 %), Spānijas (par 33,4 %), Apvienotās Karalistes (par 27,0 %), kā arī no Lietuvas (par 17,9 %), Polijas (par 17,4 %) un Somijas (par 13,5 %). Apkalpoto viesu skaits no Krievijas saglabājies iepriekšējā gada 2. ceturkšņa līmenī (pieaugums par 0,1 %).

Sestdien, 18.septembrī, Swedbank kartodromā Kandavā notiks Latvijas kartinga čempionāta pēdējais 6.posms, kas vienlaikus būs arī Baltijas kausa 5.posms.

Sacensības pulcēs pēdējo divu gadu laikā kuplāko kartingistu skaitu no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Baltkrievijas, jo pieteikušies ir gandrīz 70 dalībnieki. Ierindā būs visi labākie Baltijas kartinga meistari visās septiņās klasēs. Aizraujošākās cīņas kā allaž paredzamas DD2 klasē, kur startam pieteikušies 17 sportisti, bet ne mazāk spraigas būs cīņas arī citās klasēs.

Latvijas čempionātā pirms pēdējā posma čempions ir noskaidrots tikai vienā klasē Rotax Max DD2, kur titulu jau ieguvis ir lietuvietis Sims Jodviršis. Starp citu viņu Latvijas čempionāta finālbraucienos neviens šogad vēl nav pārspējis. Tuvu čempiona titulam ir pašas mazākās klases Micro sportists Mihails Budovskis, kuru tikai matemātiski vēl var pārspēt iepriekšējā gada Latvijas un Baltijas čempions šajā klasē Valters Zviedris. Cits čempions šogad būs arī Rotax Max Junior klasē, kur savas pilnvaras noliek Reinis Nitišs, bet pēdējā posmā par titulu vēl cīnīsies Mārtiņš Steinerts un igaunis Freds Jonas Aliksārs. Ļoti sīva cīņa notiks Rotax Mini Max klasē, kur vienlaikus trim sportistiem ir līdzīvērtīgas izredzes iegūt titulu – pretendenti ir Ernests Veismanis, Vadims Dzjubenko un igaunis Franks Merilahts. Savukārt Rotax Max klasē tikpat sīva cīņa būs starp Renāru Ēķi un pērnā gada čempionu Haraldu Garkakli. Divās klasēs šogad Latvijas čempiona tituls mazā dalībnieku skaita dēļ netiks piešķirts, tomēr patīkami, ka pēdējā posmā abās klasēs būs redzams šim gadam visai liels dalībnieku skaits – Rotax Max Masters DD2 klasē startam pieteikušies 8 dalībnieki, bet KZ2 klasē 6. Komandām tikai totāla neveiksme var liegt Steinerts RT iegūt titulu savā īpašumā.

Mercedes-Benz zīmols ir populārs visās tirgus nišās - universāļa, sedana, apvidus auto, un arī komercpasažieru pārvadājumos. Tomēr - kā labāk atrast pareizo šīs markas auto? Lietotu auto tirgotājs BRC Autocentrs sniedz ieskatu šajā jautājumā.

Mercedes-Benz automobiļus ražo kopš 1890. gada un uzņēmuma galvenā mītne atrodas Vācijas pilsētā Štutgartē. Kā vieni no pirmajiem šī auto ražotāji ieviesuši dažādas drošības un tehnoloģijas idejas, kuras šobrīd bieži sastopamos modernajos auto modeļos. Šobrīd Mercedes-Benz piedāvā pilnu auto klāstu - no maziem pilsētas auto līdz smagajiem auto, pie tam, zīmols ir pārstāvēts arī motosportā, kā, piemēram, F1, kur rūpnīcas komanda ir pēdējos gados viena no vadošajām.

Arī Latvijā Mercedes-Benz ir visnotaļ populārs auto gan jaunu šī zīmola iegādē no salona, gan lietotu auto tirdzniecībā sludinājumos, auto plačos un sertificētos lietotu auto tirgotājus. Arī BRC Autocentrā Mercedes-Benz automobiļi pieejami plašā klāstā, bet kā atrast sev piemērotāko no dažādajām klasēm?

Kā ik gadu, arī šogad 15.septembrī tiek veikta OCTA apdrošināšanas risku izvērtēšanas sistēmas BONUS-MALUS risku klašu pārrēķināšana.

Pēc Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) datiem, BONUS-MALUS klase šogad palielinājusies vairāk nekā 350 tūkstošiem autoīpašnieku. «Kopumā augstākajās BONUS-MALUS (7.-17.) klasēs, kurām var tikt piemērota OCTA atlaide, šobrīd ir 884347 autoīpašnieki, savukārt zemākajās (1. – 5.) – 24810 transportlīdzekļu īpašnieki,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

«Ja šīgada BONUS-MALUS klašu pārrēķina datus salīdzinām ar pērno gadu, tad varam teikt, ka neapzinīgo autoīpašnieku skaits ar zemākajām BONUS-MALUS klasēm samazinās. Pērn to īpatsvars pret kopējo transportlīdzekļu īpašnieku skaitu bija 2%, bet šogad – 1,87%. Tiesa, jāatzīmē, ka sarucis arī augstāko BONUS-MALUS klasēs ietilpstošo autoīpašnieku īpatsvars – šogad tie ir 66%, pret pērngada 68%. Attiecīgi par nedaudz vairāk nekā 2% pieaudzis sākotnējā – sestajā BONUS-MALUS klasē ierindoto transportlīdzekļu īpašnieku īpatsvars,» skaidro J.Stengrevics.