Vakar, 23. novembrī, Saeima pieņēma grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā. Šo grozījumu mērķis bija novērst situāciju, ka Latvijas iedzīvotāji savus auto reģistrē kaimiņvalstīs, un izvēlētais risinājums ir jauna «iebraucēju autonodokļa» noteikšana.

Grozījumu sākotnējā redakcija paredzēja šādu autonodokli 10 eiro apmērā par Latvijā pavadītu dienu piemērot visiem Latvijas valstspiederīgajiem, kas iebrauc Latvijā ar ārvalstīs reģistrētu auto (1). Pret šādu risinājumu asi iestājās Eiropas Latviešu apvienība, kas norādīja uz Satversmei neatbilstošu nevienlīdzīgu attieksmi pret ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas piederīgajiem, būtisku apgrūtinājumu Latvijas diasporas saiknes uzturēšanai ar Latviju un kaitējumu Latvijas spējai efektīvi aizstāvēt savas intereses starptautiskajās organizācijās, uz kurām darbā norīkoti Latvijas pārstāvji (2). Eiropas Latviešu apvienības (ELA) priekšlikumus atbalstīja Saeimas Saliedētības komisijas vadītājs Ilmārs Latkovskis (NA). Tā rezultātā Saeima likumprojektu mainīja, jauno iebraucēju autonodokli piemērojot tikai tām personām, kuru dzīvesvieta reģistrēta Latvijā. Proti, diasporas pārstāvji, kuri pārdeklarējuši savu dzīvesvietu jaunajā mītnes zemē, no šāda nodokļa būs atbrīvoti.

Politiķi un augsta ranga ierēdņi kārtējo reizi ir apmānījuši uzņēmējus, apgalvojot, ka nodokļu slogs, kas gulstas uz uzņēmēju pleciem, netiks paaugstināts – gaidāmās izmaiņas PVN piemērošanā, t.s. «dienesta auto nodokļa» aplikšana ar PVN liecina par pretējo.

Tā situāciju vērtē LTRK Nacionālās Stratēģijas padomes locekle, Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Lienīte Caune. Proti, šā gada 28.jūnija Ministru kabineta komitejā (MKK) tika atbalstīts noteikumu projekts, kas nosaka arī kārtību, kādā dienesta auto nodoklis apliekams ar PVN. «Pēc vairākkārtējām sarunām ar regulējuma izstrādātāju – Finanšu ministriju – pie uzņēmējus apmierinošas normatīvā akta redakcijas neesam nonākuši,» secina L.Caune.

Viņa uzskaita būtiskākos no aspektiem, kas izsauks plašu uzņēmēju neapmierinātību jautājumā:

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Valsts iestādes un pašvaldības kavē 25 Valsts kontroles ieteikumu ieviešanu, liecina revīzijas apkopotā informācija par Valsts kontroles sniegto ieteikumu ieviešanu.

Kopumā valsts iestādēm un pašvaldībām ir jāievieš revīzijās sniegti 644 ieteikumi. No visiem ieteikumiem, kas valsts iestādēm un pašvaldībām ir jāievieš, tiek kavēta 25 ieteikumu ieviešana jeb 3,9% no ieteikumiem.

No Valsts kontroles datiem izriet, ka teju pusi - 11 - ieteikumu ieviešanu kavē Ministru kabinets. Ministru kabinetam līdz 2015.gadam bija jāizvērtē nepieciešamība noteikt stingrākas prasības juridisko un konsultāciju pakalpojumu iegādei ārpakalpojumā. Tāpat līdz 2015.gadam bija jāizvērtē nepieciešamība valsts iestādēm nodrošināt centralizēti juridisko pakalpojumu sniegšanu. Līdz 2015.gadam Ministru kabinetam bija jāveic pasākumi, lai nodrošinātu kārtību un kritērijus, kā valsts budžeta iestādēm novērtēt sabiedriskā pasūtījuma vai mediju pakalpojumu izmantošanas nepieciešamību.

Reaģējot uz dienesta auto nodokli, daudzas juridiskās personas sev piederošās automašīnas ir pārreģistrējušas uz fizisko personu vārda, kā rezultātā uz juridisko personu vārda reģistrēto vieglo automašīnu skaits sarucis no 80 līdz aptuveni 52 tūkstošiem.

Ņemot to vērā, Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis atzīmē, ka nav pārsteigums, ka šogad plānoto 17 milj. Ls vietā tā dēvētā dienesta autonodokļa veidā budžetā iekasēti vien 3 milj. Ls.

U. Reimanis Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, kurā tika apspriesti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Transportlīdzekļu ekspluatācijas un uzņēmumu vieglo automašīnu nodokļa likumā, norādīja, ka uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis patlaban ir neefektīvs un tā administrēšana būtu jāuzlabo/

Finanšu ministrijas speciālisti gan iebilst pret SM uzskatu, ka nodokļa iekasēšana patlaban norit neefektīvi, norādot, ka ar katru mēnesi nodokļa veidā iekasētā summa pieaug un augusta beigās tā jau sasniegusi 4,7 milj. Ls. Finanšu ministrijas pārstāve Solvita Āmare-Pilka ir pārliecināta, ka gadā kopumā nodokļa ieņēmumi tuvosies plānotajiem.

Datoru programmatūras izstrādātāja SIA Digitālās ekonomikas attīstības centrs (DEAC) izteiktie iebildumi pret Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēnu Alekseju Popovu un viņa izstrādāto programmatūru Skaistā klase ir nepamatoti, saka datorzinātņu doktorants Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā (MIT) Madars Virza.

Doktorants piekrīt, ka Skaistā klase izmainījusi e-klase lapas izskatu. «Tas notiek tādā pašā veidā, kā to dara jebkura pārlūkprogramma, kas atbalsta reklāmu bloķēšanu - vienkārši nerādot uzmācīgas reklāmas. Tā kā liekā satura novākšana ir lietotāja sankcionēta (tādu sankciju lietotājs dod, paplašinājumu instalējot), nevar būt ne runas par kaut kādu «satura pārveidošanu»,» norāda Virza. Populārāko tiešsaistes reklāmu bloķētāju AdBlock Plus lieto vairāki miljoni lietotāju, un tā darbības principi ir līdzīgi Skaistā klase izmantotajiem.

Ikkatrs interneta pārlūks izstrādātāju rakstīto kodu interpretē un pēc tā izveido satura vizuālo noformējumu. «Piemēram, ir cilvēki, kas lieto teksta vides pārlūkus, kas reklāmas nevar parādīt principā - vai viņus arī vajadzētu sodīt? Tas ir līdzīgi, kā saukt pie atbildības kādu, kas fiziskajā pasaulē pirms avīzes lasīšanas no tās ar šķērēm izgriež reklāmu,» uzskata Virza.

Datu valsts inspekcija (DVI) administratīvi sodījusi SIA Digitālās ekonomikas attīstības centrs (DEAC) ar 1400 eiro naudas sodu par nelikumīgu personas datu iegūšana un izmantošanu, aģentūra LETA uzzināja Tieslietu ministrijā.

DEAC, izmantojot savas datubāzes informāciju, nosūtīja pie Rīgas 1.ģimnāzijas 10. klases skolēna Alekseja Popova uz mājām savu advokātu saistībā ar pārmetumiem par viņa radīto programmas paplašinājums Skaistā klase, kas ļāva apiet elektroniskās skolēnu dienasgrāmatas portāla e-klase reklāmas un rakstus, atverot baltu lapu ar reģistrācijas logu.

DVI sodu piemērojusi par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa paredzēto pārkāpumu - par nelikumīgu personas datu iegūšana un izmantošanu. Šāds lēmums pieņemts, veicot pārbaudi par DEAC rīcības atbilstību Fizisko personu datu aizsardzības likumam, izmantojot izglītības portāla e-klase pieejamos personas datus.

15. decembrī Satiksmes ministrijas (SM) konkursa komisija nolēma atzīt par uzvarētāju SIA Lattelecom pretendentu atlasē par televīzijas zemes apraides ieviešanu un nodrošināšanu ciparformātā Latvijā, informē SM.

Lēmumu virzīs apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Līdz šā gada 10. decembrim savus piedāvājumus konkursam iesniedza seši uzņēmumi: SIA DauTKom TV, Latvijas VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, SIA Televideotīkls, SIA Lattelecom, SIA Baltkom TV SIA, tai skaitā ārvalstu kompānija TDF S.A.S.

Komersanti iesniedza piedāvājumus par tiesībām veikt pāreju no analogās uz ciparu zemes televīziju Latvijā, kā arī tās nodrošināšanu līdz 2013. gada 31. decembrim. Pāreja ir jārealizē līdz 2011. gada 1. decembrim.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav konstatējis interešu konfliktu zemkopības ministra un SIA Piebalgas alus līdzīpašnieka Jāņa Dūklava (ZZS) rīcībā saistībā ar iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu

Kā DB uzzināja KNAB, lēmums šajā lietā ir pieņemts un KNAB priekšnieks Jēkabs Straume to varētu parakstīt trešdien, 9. maijā. Jau iepriekš KNAB vērsa uzmanību, ka likuma Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā administratīvo aktu izdošanas ierobežojumi neattiecas uz Ministru kabineta locekļiem, kad tie piedalās ārējo normatīvo aktu vai politisko lēmumu pieņemšanā.

Ierobežojumi neattiecas

Taujājot pēc ministra viedokļa, Zemkopības ministrijas (ZM) preses sekretāre Dagnija Muceniece otrdien norādīja, ka uz ministru nekāds interešu konflikts neattiecas, jo likums Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā nosaka, ka ierobežojumi neattiecas uz ministriem, kas pieņem politiskus lēmumus un piedalās ārējo normatīvo aktu pieņemšanā. Jāatgādina, ka pret iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu iebilst Jāņa Dūklava vadītā Zemkopības ministrija (ZM), bet ministru iecerētā sistēma varētu tieši skart kā alus rūpnīcas līdzīpašnieku. J. Dūklavs vakar raidījumam Rīta Panorāma noliedza interešu konflikta esamību.Viņš uzsvēra, ka lēmumu par depozīta sistēmas ieviešanu pieņems valdība kolektīvi un viņš balsojumā nepiedalīsies. Turklāt, pēc viņa teiktā, depozīta sistēma Piebalgas alu ietekmēs minimāli, jo PET pudeles aizņem vien 5% no kopējā uzņēmuma iepakojuma apmēra. Der atgādināt, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) valdības izvērtēšanai iesniegusi grozījumus Iepakojuma un Dabas aizsardzības likumā, kuri nepieciešami, lai veicinātu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. VARAM norādījusi, ka vienīgā ministrija, kas konceptuāli joprojām nesaskaņo depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, ir ZZS kontrolētā ZM. Pret šiem grozījumiem Iepakojuma likumā ZM iebilst, jo likumprojektā neesot sniegta detalizēta informācija par plānotās depozītu sistēmas ieviešanas un uzturēšanas izmaksām Latvijā, kā arī pēc būtības nav veikts ietekmes izvērtējums uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, uzņēmējdarbības vidi un inflāciju. «Likumprojekta anotācijā ir prognozēts, ka depozīta sistēmas izveidei Latvijā, līdzīgi kā Lietuvā, būs nepieciešamas sākotnējās investīcijas 30 miljoni eiro. Tomēr ZM skatījumā nevar būvēt sistēmu tikai uz aplēsēm, kas balstās uz citas valsts pieredzi,» norādīja ministrijā. Tāpat likumprojekts paredz, ka ar depozītu sistēmas ieviešanu saistītus 17 būtiskos aspektus, tajā skaitā - uz kādiem dzērieniem attieksies sistēma un citus aspektus, paredzēts pārrunāt vēlāk, izstrādājot vienus vai vairākus valdības noteikumus, kas nedodot iespēju pašlaik izvērtēt depozītu sistēmas ieviešanas ietekmi. Interešu konfliktu J. Dūklava rīcībā saistībā ar atkritumu depozīta sistēmas ieviešanu nesaskata Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Publiskās un privātās partnerības projekts – Ķekavas apvedceļš – izmaksās 174 miljonus eiro, šodien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ja Satiksmes ministrijas (SM) publiskās un privātās partnerības (PPP) valsts galvenā autoceļa projektam «E67/A7 Ķekavas apvedceļš» kā jaunās politikas iniciatīvai 2015. –2017.gadā tiks piešķirts finansējums no valsts budžeta (zemju iegādei un administratīvo izmaksu segšanai) un atbalstītas valsts budžeta saistības 23 gadu garumā, tad uzsākt PPP iepirkuma procedūras veikšanu projekta īstenošanai, – šādu Ministru kabineta rīkojuma projektu uz rītdienas valdības sēdi virza SM.

Virza pirmo ceļu būves PPP projektu  

Publiskās un privātās partnerības projekts – Ķekavas apvedceļš – izmaksās 174 miljonus...

Projekta īstenošanai plānoto partnerības iepirkuma līguma līgumcenu paredzēts noteikt 159,7 milj. eiro apmērā (bez PVN), nepieciešamo zemju iegādei tiek prasīti 13,8 milj. eiro, bet iepirkuma dokumentācijas sagatavošanai – 600 tūkst. eiro, kopsummā ilgtermiņa saistībām sasniedzot 174,1 milj. eiro. Projekta atbalstīšanas gadījumā zemju iegādei un administratīvajām izmaksām nākamgad valsts budžetā vajadzētu paredzēt 1,653 milj. eiro, 2016. gadā – 5,765 milj. eiro, bet 2017. gadā – 7,109 milj. eiro.

Savukārt Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) neatbalsta projekta tālāku virzību, turpinot uzturēt savus iebildumus. Sadārdzinājums ir pārlieku liels salīdzinājumā ar līdzšinējo ceļu būvniecību, norāda PKC Attīstības plānošanas nodaļas konsultants Valters Bolēvics. PKC savos iebildumos raksta, ka šobrīd «nav lietderīgi uzsākt jaunu ceļu būvniecību, bet ir nepieciešams novirzīt resursus jau esošās infrastruktūras sakārtošanai», to pamatojot ar faktu, ka ikgadējie tautsaimniecības zaudējumi uzņēmējiem un iedzīvotājiem, braucot pa sliktiem ceļiem, kopā ir 844 milj. eiro, uzkrātais neveikto darbu deficīts uz ceļiem ir 3,745 miljardi eiro, 62% no autoceļiem pēdējo 18 gadu laikā nav veikti nekādi remonti, un no valsts pārziņā esošajiem 943 tiltiem sliktā un ļoti sliktā stāvoklī ir 531 tilts. PKC arī grib redzēt pamatojumu Ķekavas apvedceļa izmaksām – 12,43 milj. eiro (bez PVN) par vienu autoceļa kilometru.

Visu rakstu Virza pirmo ceļu būves PPP projektu lasiet 6. oktobra laikrakstā Dienas Bizness (7.lpp.).

Attīstības finanšu institūcija ALTUM uzņēmējiem, kuriem radušās objektīvas grūtības ar kredītiestādēs uzņemto saistību izpildi, piedāvās kredīta garantijas, kas ļaus bankām atlikt pamatmaksājumu summas uz laiku līdz diviem gadiem, kā arī piesaistīt garantiju esošiem finanšu pakalpojumiem. Savukārt uzņēmumiem, kuriem būtiski mazinājies darbības apjoms un nepieciešami papildu resursi darbības uzturēšanai, tiks piedāvāti apgrozāmo līdzekļu aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem.

Atbalsta programmas noteikumus, kurus izstrādāja Ekonomikas ministrija un ALTUM, šodien, 19. martā, apstiprināja Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Plānots, ka abi finanšu instrumenti sāks darboties pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, orientējoši līdz marta beigām. Garantijām paredzēts finansējums 50 miljonu eiro apmērā, kas ļaus bankām restrukturizēt aizdevumus par kopējo summu par vairāk nekā 700 miljoniem eiro. Savukārt tiešo aizdevumu programma būs pieejama visu veidu uzņēmumiem, kuriem šā brīža krīzes apstākļos mazinājušies ikdienas darbības nodrošināšanai nepieciešamie līdzekļi. Aizdevumos uzņēmumiem ALTUM piešķirs kopumā 200 miljonus eiro.

Lai varētu kontrolēt privātmāju būvniecību cerībā pieķert tur strādājošos nelegālos celtniekus, VID un Valsts darba inspekcija ar nozari regulējošu likumu maiņu grib panākt tiesības apmeklēt būvlaukumus.

Cer kontrolēt privātmāju būvi

Lai veiktu pārbaudes fizisko personu būvobjektos, tādējādi mazinot nelegālo nodarbinātību, grib izmaiņas būvniecības noteikumos.

Būvniecību kā vienu no galvenajām nozarēm, kur pastāv "aplokšņu" algu un nelegālās nodarbinātības problēmas, izvirzījis Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Valsts darba inspekcija (VDI), norādot, ka būvniecību nepieciešams dalīt divās grupās - būvuzņēmumi un individuālo māju būvnieki. "Pēdējiem no tiem nepieciešama gan atsevišķa pieeja, gan cita likumdošanas bāze," norāda VID Galvenās nodokļu pārvaldes direktores vietniece Ināra Pētersone.

Skandalozo Kempmayer Media Limited esot dibinājis Latvijas neatkarīgās televīzijas (LNT) vadītājs Andrejs Ēķis, vēlāk caur ofšoriem piesaistot politiķi Andri Šķēli. Viņi to noliedz.

Tā Db apgalvoja sevi par šo darījumu līdzdalībnieku dēvējošais, PR speciālists un tālaika A. Šķēles uzticības persona Jurģis Liepnieks. Viņš klāstīja, ka skandalozo britu uzņēmumu Kempmayer Media Limited (KML) esot dibinājis A. Ēķis, vēlāk caur ofšora kompānijām piesaistot politiķi un uzņēmēju Andri Šķēli, kas arī savas saites ar KML nevēlējās afišēt.

A. Ēķis Db kategoriski noliedza, ka būtu dibinājis KML: "Zinu, kas ir Kempmayer, jo esmu konsultējis tā direktoru (Toniju) Flanaganu (Tony Flanagan). Protams, pazīstu arī cilvēkus, kas saistīti ar digitālās televīzijas projekta ieviešanu Latvijā, jo pats televīzijas biznesā strādāju visu mūžu, jo vairums šo cilvēku ir televīzijas profesionāļi. Bet tikpat skaidri es zinu un varu pateikt, ka Kempmayer es neesmu dibinājis." Db neizdevās iegūt vēl vienas sarunā minētās personas - advokāta Jāņa Lozes komentāru.Kā iemeslu, kādēļ vēršas pie Db, J. Liepnieks min, viņaprāt, politizēto t.s. digitālās televīzijas afēras izmeklēšanu, kurā noplūdusi informācija. "Nekad neesmu slēpis, ka esmu bijis iesaistīts šajā lietā, un nebaidos atbildēt ne par vienu savu vārdu vai darbību," viņš norāda.

Zemkopības ministram Jānim Dūklavam (ZZS) piederošo uzņēmumu Piebalgas alus depozīta sistēmas ieviešana ietekmēs minimāli.

Viņš, komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto pārbaudi par viņa ieinteresētību depozīta sistēmas neieviešanā, šorīt intervijā LTV raidījumā Rīta Panorāma noliedza interešu konflikta esamību.

Viņš uzsvēra, ka lēmumu par depozīta sistēmas ieviešanu pieņems valdība kolektīvi un viņš balsojumā nepiedalīsies.

Turklāt, pēc viņa teiktā, depozīta sistēma Piebalgas alu ietekmēs minimāli, jo PET pudeles aizņem vien 5% no kopējā uzņēmuma iepakojuma apmēra.

Jau vēstīts, ka KNAB izvērtēs informāciju par zemkopības ministra un Piebalgas alus līdzīpašnieka Dūklava rīcību saistībā ar atkritumu depozīta sistēmas ieviešanu.

Atkritumu depozīta sistēmas ieviešana pašlaik atkal ir piebremzēta, jo pret to iebilda Zemkopības ministrija (ZM), kuru vada Dūklavs, kuru iecerētā sistēma varētu tieši skart kā alus rūpnīcas līdzīpašnieku.

Dānijas valdība var atteikties no referenduma rīkošanas par eiro ieviešanu, jo aptaujas rādot, ka Dānijas balsstiesīgo atbalsts eiro strauji noplok, tā šodien paziņojuši Dānijas valdības pārstāvji.

Dānijas premjerministrs Lars Loeke Rasmusens rīkos referendumu par eiro ieviešanu tikai tad, ja būs pilnīgi skaidrs, ka balsojumā tiks nobalsots «par» kopējās valūtas ieviešanu, paziņojis Dānijas valdības pārstāvis, kurš vēlējās palikt anonīms, ziņo Bloomberg.

Danske Bank aptauja atklājusi, ka jūnijā Dānijas balsstiesīgo atbalsts eiro ir bijis zem 50 %.

Vairāki Dānijas analītiķi gan paspējuši izteikties, ka eiro neieviest pēc tam, kad Dānijas kronas kurss eiro ir bijis piesaistīts astoņus gadus būtu «idiotiski.»

Iepriekšējā referendumā par eiro ieviešanu 2000. gadā 53 % Dānijas balsstiesīgo bija balsojuši «pret» eiro ieviešanu. Ja arī nākamajā referendumā tiks nobalsots «pret» eiro, tas varētu kopējās valūtas ieviešanu Dānijā atlikt vēl uz 10 līdz 15 gadiem, tā Lars Loeke Rasmusens.

Db.lv publicē deklarāciju par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību.

"Latvijā – valstī ar straujāk augošo ekonomiku Eiropas Savienībā – ir radīti apstākļi un vide, kurā paplašinās sabiedrības vidusslānis, strauji pieaug cilvēku ienākumi, mājokļu iegāde un būvniecība, turpina pieaugt ārvalstu investīciju un ES fondu ieplūšana Latvijā, panākts būtisks progress Latvijas starptautiskās lomas un vietas pieaugumā ES, kļūstot par pilntiesīgu Šengenas zonas valsti, ar noslēgto Latvijas – Krievijas robežlīgumu radīti nosacījumi būtiskai ekonomisko attiecību attīstībai.

Straujā ekonomiskā attīstība un iedzīvotāju ienākumu palielināšanās, mājokļu tirgus attīstības izraisītais hipotekārās kreditēšanas bums radījis strauju inflācijas lēcienu, finanšu resursu ieplūdi spekulatīvajā, neražojošā sfērā, izraisot disproporcionālu ražojošo un pakalpojumu nozaru attīstību. Demogrāfisko procesu un Latvijas darbaspēka emigrācijas uz attīstītākām ES valstīm ietekmē daudzās tautsaimniecības nozarēs sāk pietrūkt darba roku, sadrumstalotā administratīvi teritoriālā struktūra veicinājusi nevienmērīgu Latvijas reģionu attīstību.

Depozīta sistēmas operatora atlases procedūras apstrīdēšanas dēļ vismaz par mēnesi kavēsies depozīta sistēmas ieviešana, ceturtdien pirmajā depozīta sistēmas ieviešanas uzraudzības sanāksmē informēja SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO) pārstāvji.

Kā informēja Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Kļaveniece, sanāksmē, kurā skatīja depozīta sistēmas ieviešanas aktualizēto plānu, piedalījās DIO padome un VVD pārstāvji.

Kļaveniece stāstīja, ka uzraudzības sanāksmē, kas ir daļa no VVD izveidotā uzraudzības mehānisma, lai efektīvi vadītu dažādos ar depozīta sistēmas ieviešanu saistītos riskus, tika izskatīts DIO depozīta sistēmas ieviešanas aktualizētais plāns, kā arī pārrunāts šī gada janvārī paveiktais, virzoties uz plānā noteikto uzdevumu izpildi.

Uzraudzības sanāksmē tika analizēti riski, ko radījis SIA "Nulles depozīts" iesniegums tiesai atcelt VVD pieņemto lēmumu depozīta sistēmas ieviešanu uzticēt DIO, kā arī atzīt līgumu, kas noslēgts starp VVD un DIO, par spēkā neesošu, apstrīdot depozīta sistēmas operatora atlases procedūru kopumā.

Par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktoru no 7. augusta iecelts Jānis Paiders, kurš līdz šim pildīja direktora vietnieka zinātnes jomā pienākumus.

Vienlaikus IZM izbeidz darba attiecības ar līdzšinējo departamenta vadītāju Dimitriju Stepanovu, sakot lielu paldies par viņa ieguldījumu Latvijas augstākās izglītības un zinātnes attīstībā.

“Kā aktuālākos darbus augstākās izglītības un zinātnes nozarē redzu jaunā doktorantūras modeļa un augstākās izglītības institucionālā finansējuma modeļa ieviešanu, kā arī jauna akadēmiskās karjeras modeļa ieviešanu un mērķtiecīgu Latvijas zinātnes universitāšu virzību uz TOP 500 labākajām augstskolām pasaulē. Savukārt zinātnē galvenie darbi saistās ar pakāpenisku virzību uz 1,5 % no IKP ieguldījumu, kur vismaz 0,5 % veido valsts budžeta finansējums. Aktuāli ir arī nodrošināt nepieciešamos priekšdarbus zinātnisko institūciju starptautiskā novērtējuma īstenošanai 2025.gadā,” uzsver Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Jānis Paiders.

Līdzšinējais Valsts prezidents Egils Levits kandidēs uz otru termiņu valsts pirmās personas amatā, trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) žurnālistiem apliecināja politiķis.

Levits pateicās "Nacionālajai apvienībai" (NA) un "Jaunajai vienotībai" (JV) par viņa darba augsto novērtējumu un aicinājumu turpināt darbu arī nākamajos četros gados. Levits uzsvēra, ka viņš pārstāv skaidras vērtības - tās ir rietumnieciskas un latviskas. Tāda ir arī prezidenta pārliecība, kuru, valsts pirmās personas ieskatā, viņš četru gadu laikā ir arī pierādījis.

Levits atkārtoti uzsvēra, ka Valsts prezidenta ievēlēšana ar tādu balsu vairākumu, kurā izšķirošu lomu spēlē prokremliskas partijas, šajā situācijā nav pieļaujama, jo tas būtu nepareizs un bīstams signāls gan sabiedrībai, gan Latvijas sabiedrotajiem. Tādēļ Levits ir gatavs kandidēt uz otro termiņu prezidenta amatā.

Šodien gaidāmo Valsts prezidenta vēlēšanu iznākums nav pilnībā prognozējams, bet jebkurā gadījumā tas nesīs lielāku skaidrību, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš skaidroja, ka prezidenta neievēlēšanas gadījumā koalīcija beidzot varētu apsēsties pie viena galda un runāt, ko darīt tālāk. "Līdz šim šī iespēja ir bijusi liegta, bet, nu, redzēsim, kā būs," sacīja premjers.

Jautāts par vienošanos starp "Jauno vienotību" (JV) un opozīcijā esošo Zaļo un zemnieku savienību, Kariņš atbildēja, ka sarunas ir notikušas, bet tādas esot bijušas arī iepriekš, kad potenciālais Valsts prezidenta amata kandidāts vēl bijis pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits.

Kariņš uzsvēra, ka, lai arī viņš jūtas pārliecināts par to, ka JV valsts augstākajam amatam ir izvirzījusi ļoti stipru kandidātu, joprojām saglabājas neziņa, jo lēmums paliek Saeimas deputātu rokās.

Šī gada pirmā ceturkšņa eirozonas izaugsme apsteidz ASV un Lielbritāniju, atklāj jaunākais auditorkompānijas EY eirozonas ekonomikas pētījums EY Eurozone Forecast (EEF).

Šī gada pirmajā ceturksnī eirozonas ekonomika ir augusi par 0,4%, bet visa gada iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme tiek prognozēta 1,6% līmenī, kam sekos 1,9% IKP pieaugums nākamgad. EY atzīmē, ka patlaban eirozona piedzīvo straujāko ekonomikas ekspansiju kopš 2011.gada, ko galvenokārt virza mājsaimniecību patēriņš un eksports. Tomēr Grieķijas iespējamā izstāšanās no eirozonas saglabājas kā riska faktors finanšu tirgiem.

«Ja vien nebūtu ieilgušās Grieķijas finanšu drāmas, varētu uzskatīt, ka drūmie mākoņi virs eirozonas ir izklīduši un vienotās valūtas zona atgriežas pie stabilas, mērenas izaugsmes. Lēts finansējums, zema eiro vērtība, samazinātas enerģijas izmaksas, pieaudzis mājsaimniecību patēriņš un spēcīgāki darba tirgi virza samērā plašu ekonomikas izaugsmes bāzi, kam jāseko arī investīciju pieaugumam tuvākajā laikā. Dienaskārtībā tagad vajadzētu arvien augstāk virzīt bezdarba problemātiku, kas saglabājas augstā līmenī daudzās eirozonas valstīs, it sevišķi jauniešu vidū,» saka EY partneris Baltijā Guntars Krols.

SIA Lubeco no mājražotāja izaug par mazo uzņēmumu

Dažos gados SIA Lubeco, kas darbojas Talsu novadā, no neliela mājražotāja izaugusi par mazo pārtikas uzņēmumu. Tā strādā divos virzienos un arī tirgū virza divus zīmolus – Latvijas zemenes un Pikolo. Tādējādi izdevies nodrošināt darba nepārtrauktību visu gadu.

Zanes un Dzintara Silgalu ceļš uzņēmējdarbībā sākās pirms aptuveni sešiem gadiem ar hektāru liela cidoniju lauka iestādīšanu Puriņu saimniecībā Ārlavas pagastā. Tolaik viņi plānoja izaudzēt augļus un tos pārdot, varbūt izspiest sulu. Tā kā pirmā nopietnā raža bija gaidāma vien pēc pieciem sešiem gadiem, bet zeme bija labi sagatavota, nolēma starp cidoniju rindām iestādīt zemenes. Un saprata – tur ir nauda. «Bija pārsteigums – kā tā var būt, ka jau pirmajā gadā izaug ogas, ko var pārdot?» pasmaida Dz. Silgals. Tā zemeņu audzēšana kļuva par otru virzienu, kurā darboties un attīstīties.

Latvijas uzņēmējiem, kuri gribētu paplašināt savu klientu un partneru loku Krievijā, ir jāizmanto Krievijas tirgus aktivizēšanās. Šā gada otrajā ceturksnī Krievija bija starp septiņām vadošajām industrializētajām valstīm pasaulē pēc IKP rādītajiem.

«Krievijā tiek realizēti vairāki projekti visdažādākās biznesa sfērās, kā arī investīciju tirgū ir vērojama pastiprināta aktivitāte. Arī politiskie spēki ir labvēlīgi noskaņoti savstarpējai sadarbībai, attiecīgi šis fakts vēlreiz apliecina, ka ir jāatjauno reāla sadarbība ar Krieviju,» skaidro Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) pastāvīgais pārstāvis Krievijā Zigurds Skrodelis.

2008.gadā LDDK un Krievijas Rūpnieku un uzņēmēju savienība (RSPP) nodibinājusi Latvijas – Krievijas lietišķās sadarbības padomi, kas veiksmīgi līdzdarbojas abu valstu starpvaldību komisijās un šobrīd virza saskaņošanai izmaiņas starpvalstu nodokļu politikā, rosinot atcelt dubultos tarifus pārrobežu darījumiem, kā arī virza sarunas par investīciju aizsardzību un dažādu biznesa sadarbības projektu realizāciju, norāda LDDK.

Saeima šodien ģenerālprokurora amatā apstiprināja Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Juri Stukānu.

Saeimas Juridiskā komisija iepriekš vienbalsīgi atbalstīja lēmumprojektu pat Stukāna apstiprināšanu šajā amatā.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Stukānu ģenerālprokurora amatam iepriekš izvirzīja Tieslietu padome.

Ģenerālprokurora amatam virza tiesnesi Stukānu 

Tieslietu padome par piemērotāko ģenerālprokurora amata kandidātu nolēma virzīt Rīgas apgabaltiesas...

1972.gadā dzimušais Stukāns pats ir Tieslietu padomes loceklis. Tieslietu padomē viņš varēs darboties, arī ieņemot ģenerālprokurora amatu.

Stukāns savulaik strādājis Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā, kā arī Tieslietu ministrijas Publisko tiesību departamenta Kriminālo un procesuālo tiesību nodaļā

Tāpat viņš strādājis par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi un tiesas priekšsēdētāja vietnieku. Stukāns arī iepriekš bijis Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs.

Stukāns savulaik studējis nu jau likvidētajā Latvijas Policijas akadēmijā un Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē. Pagājušā gadā ar Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās zinātnes promocijas padomes lēmumu viņam piešķirts tiesību zinātnes doktora zinātniskais krimināltiesību apakšnozarē.

Stukāns prot krievu, angļu un vācu valodas.

Stukāns pērn deklarējis 51 856 eiro ienākumus, no kuriem lielākā daļa veidoja alga par darbu tiesā.

Stukāna parādsaistības veidoja 83 300 eiro. Bankā tiesnesis uzkrājis 23 223 eiro.

Amatpersonas valdījumā ir 2018.gada izlaiduma automašīna "Nissan", bet īpašumā dzīvoklis Rīgā, kā arī zeme un ēkas Skultes pagastā un Ludzā.

Stukāns iepriekš paziņojis, ka viņa vadībā prokuratūru sagaidīs lielas reformas.

Pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš beidzas 11.jūlijā.