Iecere nodot koncesijā Latvijas Radio 2 ir guvusi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas atbalstu.

Tuvākajā laikā izskatīšanai Saeimā plānots virzīt Nacionālās televīzijas un radio padomes iniciētus Radio un televīzijas likuma grozījumus, kas ļaus padomei pieņemt lēmumu par sabiedriskai raidorganizācijai piešķirtās apraides atļaujas nodošanu citai personai – šādi likuma grozījumi nepieciešami, lai Latvijas Radio 2 varētu nodot koncesijā.

A/s Radio SWH valdes priekšsēdētājs Jānis Šipkēvičs intervijā Db šonedēļ pauda, ka viņa vadītā a/s jau iesniegusi Nacionālajai televīzijas un radio padomei oficiālu apliecinājumu, ka Radio SWH būtu gatavs pārņemt koncesijā Latvijas Radio 2.

Saeimas Tautsaimniecības komisijā, kas atbildīga par grozījumiem Koncesiju likumā, atbalstu guvis Ekonomikas ministrijas izstrādātais priekšlikums attiecībā uz grozījumiem šajā likumā.

Tas tiek veidots par sava veida privātās un publiskās partnerības jumta līgumu.

Viens no ministrijas galvenajiem priekšlikumiem ir svītrot no koncesiju likuma virkni likumu, kurus līdz šim nedrīkstēja nodot koncesijā. Piemēram, tādus kā Latvenergo, starptautiskā lidosta Rīga, Latvijas Pasts, Latvijas dzelzceļš un citus, kurus līdz šim ar likumu bija aizliegts nodot koncesijā.

Protams, uzņēmumu nodošanā koncesijā pēc būtības nav nekas slikts. Gadījumos, kad uzņēmuma attīstībai nepieciešamas investīcijas, ko valsts nevar sniegt, tā būtu pat atbalstāma, taču tas, kādā steigā tiek virzīti koncesijas likuma grozījumi, liek uzdot jautājumu - vai kāds netīko pēc kāda garda kumosa?

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Ministru kabineta komiteja šodien tā arī nepieņēma lēmumu par līguma slēgšanu par Nacionālā ciklotrona centra izveidei nepieciešamo resursu nodošanu koncesijā, jo nav skaidrs, vai šāda koncesija atbilst Starptautiskajam Valūtas fondam dotajam solījumam neslēgt jaunus publiskās – privātās partnerības (PPP) līgumus.

Lēmumu par ciklotrona centra izveidei nepieciešamo resursu nodošanu koncesijā valdība varēs pieņemt tikai pēc tam, kad būs skaidrs, vai šāds lēmums nav pretrunā ar aizdevējiem dotajiem solījumiem.

Vidas ministrijas piedāvājums paredzēja koncesijā nodot ciklotrona centra izveidei nepieciešamā zemes gabala daļu Salaspilī, Miera ielā 31, centra darbībai nepieciešamās ēkas un būves, atomreaktora ēku ar sanitāro caurlaidi, kriogēna staciju ar laboratorijas korpusu un citu kustamo mantu, kura pašlaik atrodas ēkās un būvēs uz zemes gabala Salaspilī, Miera ielā 31, un kura nepieciešama koncesionāram ciklotrona centra izveidošanai.

Koncesijas līgumu ir paredzēts slēgt uz 30 gadiem.

Jau pēc pāris nedēļām spēkā varētu stāties Radio un televīzijas likuma grozījumi, kas nepieciešami, lai Latvijas Radio 2 varētu nodot koncesijā.

Grozījumi, kurus Saeima šodien atbalstīja pirmajā lasījumā, paredz, ka Nacionālā radio un televīzijas padome var pieņemt lēmumu par sabiedriskajām raidorganizācijām piešķirto apraides atļauju nodošanu citai personai. Tam būs jānotiek, ievērojot Publiskās un privātās partnerības likuma normas.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nepieciešamību steidzami Latvijas Radio 2 nodot koncesijā skaidro ar to, ka pretējā gadījumā 2010. gada valsts budžetā būtu nepieciešams paredzēt līdzekļus ražošanas procesa nodrošināšanai.

Radio un televīzijas likuma grozījumus Saeima skatīs steidzamības kārtā.

Sabiedriskajiem medijiem piešķirtās apraides tiesības drīkstēs nodot koncesijā, paredz Radio un televīzijas likuma grozījumi, kurus Saeima šodien pieņēma galīgajā lasījumā.

Tas nozīmē, ka jau tuvāko nedēļu laikā varētu tikt izsludināts konkurss par Latvijas Radio 2 nodošanu koncesijā.

Db jau vairākkārt vēstījis, ka Latvijas Radio 2 nodošana koncesijā tiek uzskatīta par vienu no labākajiem risinājumiem Latvijas Radio finansiālo problēmu mazināšanai.

Vēlmi pārņemt Latvijas Radio 2 publiski jau paudis a/s Radio SWH valdes priekšsēdētājs Jānis Šipkēvics, nesen interesi par iespēju kļūt par Latvijas Radio 2 koncesionāru izteikuši arī TV 3, TV 6 un radiostacijas Star FM īpašnieku, zviedru mediju koncerna Modern Times Group pārstāvji.

Latvijas Radio 2 ir viena no klausītākajām radiostacijām Latvijā.

Konkursu par Latvijas Radio 2 nodošanu koncesijā tuvākajā laikā nebūs iespējams izsludināt, jo Saeima nodevusi atpakaļ komisijām Radio un televīzijas likuma grozījumus, kas atļautu nodot koncesijā sabiedriskajiem medijiem piešķirtās apraides tiesības.

Tiesa, likuma nodošanai atpakaļ atbildīgajai Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai nav nekāda sakara ar Latvijas Radio 2, komisijai tas jāpārstrādā, jo Saeima, lemjot par likuma pieņemšanu galīgajā lasījumā, tajā iebalsoja pretrunīgas normas, kas regulē Nacionālās televīzijas un radio padomes sastāvu.

Db jau vairākkārt vēstījis, ka Latvijas Radio 2 nodošana koncesijā tiek uzskatīta par vienu no labākajiem risinājumiem Latvijas Radio finansiālo problēmu mazināšanai.

Vēlmi pārņemt Latvijas Radio 2 publiski jau paudis a/s Radio SWH valdes priekšsēdētājs Jānis Šipkēvics.

Latvijas Radio 2 ir viena no klausītākajām radiostacijām Latvijā.

Autobusu pārvadājumu pakalpojumu sniedzēji varēs iegūt koncesijā uz 12 gadiem sabiedriskā transporta pakalpojumu ar autobusiem sniegšanas tiesības.

Saskaņā ar rīkojuma projektu, kuru otrdien apstiprināja valdība, koncesijā tiks nodotas sabiedriskā transporta pakalpojuma ar autobusiem sniegšanas tiesības maršrutu tīkla reģionālajos strappilsētu nozīmes maršrutos.

Koncesionāriem būs tiesības kā atlīdzību par sniegtajiem pakalpojumiem saņemt samaksu no pasažieriem, savukārt valsts tiem maksās zaudējumu kompensācijas – starpību starp pārvadātāja gūtajiem ieņēmumiem un ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītajiem izdevumiem. Nododot koncesijā sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem, Satiksmes ministrija cer samazināt risku, ka valsts, veicot maksājumus pakalpojumu sniedzējiem, varētu ievērojami pārmaksāt. Proti, koncesijas līgumcenu plānots noteikt atbilstoši faktiskajiem pārvadātāju izdevumiem, kas būs radušies, sniedzot sabiedriskā transporta pakalpojumus.

Šodien, 2.oktobrī, Ministru kabinets (MK) apstiprinājis vairākus Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos MK rīkojuma projektus par atteikumu nodot privatizācijai valsts nekustamos īpašumus un valstij piederošo valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību kapitāla daļas, Db.lv informēja Izglītības un zinātnes ministrija.

MK rīkojuma projekts Par atteikumu nodot privatizācijai nekustamo īpašumu Rīgā, Kleistu ielā 75 paredz noraidīt Andra Kalniņa, Gundara Langrāta un sabiedrības ar ierobežotu atbildību MLO privatizācijas ierosinājumus un atteikt nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu Rīgā, Kleistu ielā 75.

MK rīkojuma projekts Par atteikumu nodot privatizācijai valsts nekustamo īpašumu Jūrmalā, Oskara Kalpaka prospektā 16 paredz noraidīt Jāņa Krūmiņa privatizācijas ierosinājumu un atteikt nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu Jūrmalā, Oskara Kalpaka prospektā 16.

Ministru kabineta rīkojuma projekts Par atteikumu nodot privatizācijai valstij piederošās sabiedrības ar ierobežotu atbildību Sporta centrs Mežaparkskapitāla daļas paredz noraidīt SIA JS Riska vadības grupa privatizācijas ierosinājumu un atteikt nodot privatizācijai valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību Sporta centrs Mežaparks.

Komercradio SWH ir gatavs segt visus Latvijas Radio 2 parādus un pārņemt tā darbību, nemainot formātu, laikrakstam Neatkarīgā Rīta avīze atklājis Radio SWH valdes priekšsēdētājs Jānis Šipkēvics.

«Mēs esam gatavi segt visus iekrājušos parādus, nemainot radio formātu, pārņemt un apsaimniekot pie pirmās izdevības ne tikai Latvijas Radio 2. programmu, bet arī Doma laukumu jeb 4. programmu,» saka J. Šipkēvics.

Laikraksts atgādina, ka Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) konceptuāli atbalstīja ieceri Latvijas Radio 2 nodot koncesijā kādam privātam uzņēmējam.

NRTP pārstāve Dārija Juškevica atklājusi, ka pagaidām šo ieceri kavē juridiskās nepilnības. Latvijā nav līdzīgu piemēru, kad atbilstoši Koncesijas likumam kāds privātais uzņēmums pārņemtu valsts uzņēmumu. Atbilstoši likumam koncesija nozīmē pakalpojumu sniegšanas tiesību nodošanu izmantot koncesijas resursus, kuri tiek nodoti uz noteiktu laiku, noslēdzot par to koncesijas līgumu.

Šodien, 1.februārī Latvijā darbību sāks depozīta sistēma dzērienu iepakojumiem, kur par katru iegādāto dzērienu depozīta iepakojumā iedzīvotājam būs jāiemaksā depozīta maksa 10 centu apmērā, kuru pēc iepakojuma nodošanas to varēs saņemt atpakaļ.

Depozīta sistēmas ieviesējs SIA "Depozīta iepakojuma operators" skaidro, ka no 1. februāra tukšos depozīta iepakojumus varēs nodot 1350 depozīta punktos visā Latvijā. 736 depozīta punkti būs automatizēti, un tajos depozīta iepakojumu varēs nodot taromātos. Depozīta sistēmas darbības sākumā plānoti arī 614 manuālie pieņemšanas punkti, kuros iepakojumu pieņems veikala pārdevējs. Būtiski, ka depozīta punktu skaits 2022. gadā turpinās palielināties – jau šobrīd uzstādīti 836 taromāti, no kuriem 736 ir darba gatavībā. Februāra laikā plānots uzstādīt vēl 130 taromātus, bet līdz 1. maijam papildus 70 taromātus, tādējādi kopējam taromātu skaitam pārsniedzot 1000.

Iespējams, trešdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija skatīs jautājumu par grozījumu veikšanu vai vispār Latvijas Radio 2 (LR2) koncesijas projekta apturēšanu, trešdien ziņo Neatkarīgā Rīta avīze.

Sagatavotie dokumenti par konkursa izsludināšanu bija nonākuši līdz valdības namam, taču Finanšu ministrijas iebildumu dēļ tos nevirzīja izskatīšanai.

Ministrija uzskata, ka ir virkne risku, kas var rasties, nododot LR2 privātam partnerim. Tāpat līdzekļus iespējams gūt citos veidos, optimizējot radio kopumā.

Iepriekš medijos izskanēja, ka vislielāko interesi un gatavību pārņemt LR2 izrāda Radio SWH.

Latvijas lielākie būvnieki šogad plāno pabeigt dažādu dzīvojamo ēku būvniecību, savukārt biroju segmentā jorpojām klusums .

Tiesa gan, aktivitāte ir manāma arī vairākos atšķirīgos segmentos, piemēram, februārī ekspluatācijā plānots nodot SIA Getliņi EKO siltumnīcas 2.kārtu. To būvē Arčers, un projektēšanas un būvniecības izmaksas lēstas 3,56 miljonu eiro (2,5 miljonu latu) apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tāpat jau janvārī ekspluatācijā paredzēts nodot beramkravu termināli Riga Bulk Terminal, ko par aptuveni 20 miljoniem eiro būvē LNK Industries, taču galvenokārt būvnieku pasūtījumu portfelī dominē dzīvojamās un atpūtas ēkas Rīgā un Jūrmalā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2012. gada deviņiem mēnešiem, ēku būvniecības apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4,9%. Pieaugums dzīvojamo māju būvniecībā veidoja 71,7%, bet administratīvo ēku būvniecībā – 71,4%.

Esošā situācija pasaulē nav kavējusi apņēmīgākos iesaistīties biznesā, jo, neskatoties uz zemāko jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu pēdējo 17 gadu laikā, to īpašnieku vidū aizvien lielu daļu veido personas, kuras dibinājušas savu pirmo uzņēmumu, liecina Lursoft apkopotie dati.

No 9335 fiziskajām personām, kuras 2020.gadā dibinājušas jaunus uzņēmumus, 51,59% tas bijis pirmais uzņēmums, liecina Lursoft pētījuma rezultāti. Gadu iepriekš jaunus uzņēmumus reģistrējuši nedaudz vairāk nekā 11 tūkstoši fizisko personu, no tiem 53,6% tas bijis pirmais uzņēmums.

Vienlaikus Lursoft secinājis, ka 2020.gadā bijuši arī vairāki uzņēmēji, kuri turpinājuši paplašināt savu biznesu, reģistrējot vairākus jaunus uzņēmumus. Piemēram, Alvis Krasovskis, kuram šobrīd pieder 23 uzņēmumi, no tiem 12 reģistrēti pagājušajā gadā. Jāatzīmē, ka no tiem 10 uzņēmumi reģistrēti kopā ar Normundu Šlikti, turklāt reģistrācija veikta vienas dienas laikā.

11.09.2007.

Plkst.14.00

Darba Kārtība:

1. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā

2. Par Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta padotībā esošo izglītības iestāžu peldbaseinu izmantošanas maksas noteikšanu

3. Par pirmsskolas izglītības iestādes dibināšanu Rīgā, Pārslas ielā 16

4. Par izmaiņām Rīgas bāriņtiesas sastāvā un grozījumiem Rīgas domes 13.09.2005. lēmumā Nr.387 "Par Rīgas bāriņtiesas sastāvu"

5. Grozījumi Rīgas domes 21.02.2006. saistošajos noteikumos Nr.40 ''Par pašvaldības palīdzību audžuģimenei ''

6. Grozījumi Rīgas domes 25.10.2005. saistošajos noteikumos Nr.26 "Par svētku pabalstu politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem"

Sēde Nr.103

13.09.2007.

Plkst.15.00

Prezidija sēžu zālē

Darba Kārtība:

1. Rīgas pašvaldības policijas ziņojums par situāciju pilsētā

2. Par ārvalstu komandējumiem

3. Par līdzekļu piešķiršanu divu deviņstāvu dzīvojamo māju Rīgā, Detlava Brantkalna ielā bez numura, projektēšanas darbiem

4. Par grozījumu Rīgas domes 16.11.2004. lēmumā Nr.3663 "Par likvidējamā Rīgas domes Rīgas Kurzemes rajona pašvaldības uzņēmuma "Kurzemes nami" mantu un saistībām"

5. Par Rīgas festivālu mērķprogrammai iesniegto 2008.gada projektu vērtēšanas komisijas izveidi

6. Par Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas mājoklis" darbības un attīstības stratēģijas 2008.-2012.gadam apstiprināšanu

7. Par Rīgas pilsētas pašvaldības dzīvokļa īpašuma - neizīrēta dzīvokļa Nr.4 Rīgā, Maskavas ielā 104, un dzīvokļa īpašumā ietilpstošo kopīpašuma domājamo daļu no daudzdzīvokļu mājas un zemesgabala atsavināšanu

Sēde Nr.101

30.08.2007.

Plkst.15.00

Prezidija sēžu zālē

Darba Kārtība:

1. Rīgas pašvaldības policijas ziņojums par situāciju pilsētā

2. Par ārvalstu komandējumiem

3. Par politiski represētās personas statusa piešķiršanu Nadeždai Babņejevai

4. Par mazstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju Rīgā, Kokneses prospektā 1A, būvniecības ieceres akceptēšanu

5. Par zemesgabala Hipokrāta ielā bez numura (kadastra Nr.01001220335) un tam piegulošās teritorijas detālplānojuma izstrādes uzsākšanu, detālplānojuma teritorijas robežas un darba uzdevuma apstiprināšanu, kā arī sabiedriskās apspriešanas pirmā posma organizēšanu

6. Par Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošā zemesgabala Rīgā, Visbijas prospektā (kadastra Nr.01000942026), iznomāšanu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā lems par iespēju sabiedrisko raidorganizāciju apraides atļauju nodot privātajam partnerim.

Izmaiņas nepieciešamas Latvijas Radio 2 programmas saglabāšanai, kas ir populārākā radio stacija Latvijā, ko klausās 27 procenti Latvijas iedzīvotāju, informē diena.lv, atsaucoties uz Saeimas preses dienestu.

Ar Radio un televīzijas likuma grozījumiem paredzēts atļaut Nacionālajai radio un televīzijas padomei saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības likumu nodot koncesijā citai personai (raidorganizācijai) sabiedriskās raidorganizācijas atsevišķas programmas veidošanu un sākotnējo izplatīšanu. Šādu apraides atļauju paredzēts izsniegt uz koncesijas līguma darbības laiku, kas nav ilgāks par pieciem gadiem. Valsts nodeva par to nebūs jāmaksā.

12.Saeimas vēlēšanu iecirknī Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā trešdienas, 1.oktobra, vakarā bija izveidojusies apmēram 120 cilvēku rinda. Šie cilvēki vēlējās nodot glabāšanā savu vēlēšanu balsi, novēroja aģentūra LETA.

Par pilsoņu aktivitāti pārsteigumu pauž gan balsotāji, gan vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja Daina Gulbiņa. Lai nodotu savu balsi glabāšanā, vēlētājiem rindā nākas stāvēt 45 minūtes līdz vienai stundai. Aptaujātie vēlētāji pauda, ka viņiem rindā jāstāv apmēram stunda vai nedaudz ilgāk.

Gulbiņa norādīja, ka atšķirībā no ierastās balsošanas balss nodošana glabāšanā aizņem ilgāku laiku. Viņa pauda savu subjektīvo viedokli, ka vēlētāju aktivitāti ir ietekmējusi ģeopolitiskā situācija un situācija valstī. Gulbiņa pieļāva, ka, ņemot vērā šo pieredzi, nākamajās Saeimas vēlēšanās varētu palielināt darbinieku skaitu.

Trešdien, 1. oktobrī sākas pieteikšanās personalizētajam e-talonam.

No ceturtdienas, 2. oktobra pasažieru ērtībām speciāli aprīkotos autobusos sāks darboties četri mobilie klientu centri, kuros būs iespējams saņemt informāciju par e-talonu, kā arī bez maksas nofotografēties personalizētajai kartei.

Personalizētais e-talons jeb viedkarte ar fotogrāfiju, kas reģistrēta uz viena konkrēta lietotāja vārda, būs galvenais norēķinu veids par braukšanu sabiedriskajā transportā tiem pasažieriem, kas par braucienu saņem atlaides. Turklāt tas būs ērtākais maksāšanas līdzeklis ikvienam pasažieriem, kas ikdienā izmanto Rīgas sabiedrisko transportu un šobrīd lieto mēnešbiļetes.

Lai pieteiktos personalizētajam e-talonam, jāaizpilda un jāparaksta Rīgas satiksmes izstrādātā anketa. Taču, lai atvieglotu pieteikšanos, katrai iedzīvotāju grupai pieteikšanās process tiek organizēts īpaši.

Attīstot depozīta iepakojuma pieņemšanas infrastruktūru Latvijā, vairāku pašvaldību būvvaldēs saskaņoti pirmie projekti par āra kiosku novietošanu depozīta iepakojuma pieņemšanai tirdzniecības vietu teritorijās.

Āra kiosku novietošana šobrīd saskaņota Alūksnes, Balvu, Gulbenes, Ķekavas, Ludzas, Mārupes, Ogres, Rēzeknes, Rīgas, Salaspils, Saulkrastu, Salacgrīvas un Talsu pašvaldībās.

Pieteikumu iesniegšanas un skaņošanas process turpinās arī pārējās Latvijas pašvaldībās. No 2022. gada 1. februāra, kad Latvijā darbību uzsāks depozīta sistēma, lielākajās tirdzniecības vietās iedzīvotāju ērtībai tukšo depozīta iepakojumu varēs nodot arī āra kioskos, kas atradīsies tirdzniecības vietu tiešā tuvumā. Kopumā Latvijā paredzēts novietot aptuveni 200 āra kioskus.

“Esam ļoti pateicīgi pirmajām pašvaldībām, kuras operatīvi un ātri saskaņojušas tirgotāju iesniegumus par ārtelpu depozīta iepakojuma pieņemšanas kiosku novietošanu. Tas apliecina arī novadu ieinteresētību un izpratni par depozīta sistēmas ieviešanas nozīmīgumu. Sniedzot iespēju nodot tukšo iepakojumu āra kioskos, kur būs iespējams izvietot vairākus taromātus, vēlamies atvieglot iepakojumu nodošanas procesu tai iedzīvotāju daļai, kuru mājsaimniecībās ikdienā tiek patērēts liels iepakoto dzērienu daudzums – tādā veidā lielu iepakojumu apjomu varēs nodot vēl ātrāk un efektīvāk. Šāds āra kiosku risinājums paredzēts arī apkaimēs, kur atrodas vairākas tirdzniecības vietas, tādējādi vairāki tirgotāji saviem pircējiem piedāvās vienu kopīgu iepakojuma nodošanas punktu,” komentē SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Jau gandrīz 1,3 miljoniem cilvēku Latvijā paralēli parastajai valsts nodrošinātajai vecuma pensijai papildus uzkrājums vecumdienām veidojas arī pensiju 2. līmenī. Šī ir tā saucamā uzkrājošā pensija, jo nauda tiek ieguldīta ar mērķi gūt papildu ienākumus, lai vecumdienās cilvēks saņemtu ne tikai iemaksāto, bet arī peļņas procentus. Būtiska izmaiņa, kas stājas spēkā jau pēc diviem mēnešiem (no 2020.g. 1. janvāra) – pensiju 2. līmeņa uzkrājumus varēs mantot.

Iespēja saviem tuviniekiem nodot mantojumā paša sakrāto stiprina uzticību taisnīgai nodokļu apritei un pensiju sistēmai kopumā, jo cilvēka uzkrātais nekur «neizgaist», bet atgriežas paša ģimenē.

Mantošanas iespējas

Katrs pensiju otrā līmeņa krājējs varēs izvēlēties vienu no trim mantošanas iespējām, kas stātos spēkā gadījumā, ja cilvēks nomirst pirms pensijas vecuma sasniegšanas.

Pirmā iespēja ir pievienot savu pensiju 2. līmeņa uzkrāto kapitālu citas personas pensiju 2.līmeņa kapitālam. Tas nozīmē, ka, izvēloties pievienot savu plānu ģimenes locekļu vai tuvinieku pensiju 2.līmeņa plānam, viņam, sasniedzot pensijas vecumu, būs iespēja saņemt lielāku pensiju, jo uzkrājumam tiks pieskaitīts klāt mirušās personas uzkrātais. Svarīgi, ka norādīt varēs tikai vienu šādu personu, kurai arī jābūt pensiju 2. līmeņa dalībniekam. Ja šī persona nebūs iepriekš veidojusi uzkrājumu pensiju 2.līmenī, tad šis uzkrājums tiks nodots mantošanai Civillikumā noteiktajā kārtībā.